Par ugunsdrošību tirdzniecības vietās

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) septembrī papildus veica ugunsdrošības stāvokļa izlases pārbaudes 133 lielveikalos un 48 tirdzniecības centros.
Lielveikali un tirdzniecības centri lielākoties iekārtoti atbilstošas ugunsdrošības pakāpes ēkās, kas nodotas ekspluatācijā pēdējos gados. Visos tirdzniecības objektos ir norīkotas par ugunsdrošību atbildīgās personas, izstrādātas ugunsdrošības instrukcijas un rīcības plāni ugunsgrēka un citu ārkārtēju situāciju gadījumiem. Personāls un apsardzes darbinieki apmācīti, kā rīkoties ugunsgrēka izcelšanās gadījumā, bet ir tirdzniecības objekti, kuros jāveic praktiskās nodarbības saskaņā ar šo plānu. Diemžēl dažviet rīcības plāni ir ļoti vispārīgi un formāli.
Pārbaudītie tirdzniecības objekti nodrošināti ar automātiskām ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes iekārtām, izņemot 12 lielveikalus (divos objektos tās ir ierīkotas daļēji) Rīgas un Krāslavas rajonos, bet ir būtiskas nepilnības, kas var veicināt ugunsgrēka izcelšanos vai to strauju izplatību, reāli apdraudot personu drošību.
Tā, piemēram, Talsos, Jelgavā un Olainē ugunsgrēka izziņošanas un evakuācijas vadības sistēma nav ierīkota piecos lielveikalos.
Valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektori atklāja šādus raksturīgākos ugunsdrošības prasību pārkāpumus: 18 objektos nav veikta rīcības plāna korekcija, piecos objektos nav instruēts personāls par ugunsdrošību, evakuācijas ceļi neatbilst normatīvu prasībām (piemēram, evakuācijas izejā ierīkots kiosks, kāpņu telpa vai noliktava nav atdalīta ar ugunsdrošām durvīm). Evakuācijas ceļu un izeju uzturēšana 28 objektos neatbilst ugunsdrošības noteikumu prasībām (evakuācijas ceļos novietotas preces un dažādi priekšmeti, kas samazina evakuācijas ceļu platumu). Evakuācijas ceļi nav norādīti ar attiecīgām drošības zīmēm, nav ierīkots avārijas un evakuācijas apgaismojums. Četros objektos trūkst ugunsdzēšamo aparātu.
Vairāki tirdzniecības uzņēmumi gan norādījuši, ka 2005.gadā paredzēts ēkas aprīkot ar automātisko ugunsgrēka atklāšanas, trauksmes un ugunsgrēka izziņošanas un evakuācijas vadības iekārtām.
VUGD amatpersonas pēc pārbaudēm sastādīja divus brīdinājumus par objektu ekspluatācijas apturēšanu Krāslavas rajonā, 22 tirdzniecības darbinieki administratīvi sodīti ar naudas sodiem, apturēta piecu ugunsnedrošu elektroiekārtu ekspluatācija. Atklāto pārkāpumu vai nepilnību novēršanai objektu vadītājiem iesniegti Valsts ugunsdrošības uzraudzības priekšraksti to obligātai izpildei norādītajos termiņos.
VUGD uzskata, ka šādas papildu pārbaudes tirdzniecības objektos ir nepieciešamas, jo Latvijā joprojām notiek būtiski ugunsgrēki, kas apdraud gan cilvēkus, gan materiālās vērtības, tādēļ turpinās šo uzņēmumu regulāru kontroli.
Šogad deviņos mēnešos notikuši 43 ugunsgrēki tirdzniecības objektos. Par laimi, tajos nav gājuši bojā vai cietuši cilvēki, taču nodarītie zaudējumi pārsniedz 64 tūkstošus latu. Ugunsgrēku izcelšanās iemesli: 12 gadījumos – neuzmanīga rīcība ar atklātu uguni, 11 – īssavienojumi elektroinstalācijā , 4 – dūmvadu un kurtuvju nepareiza izbūve, citviet – elektroiekārtu vai apkures krāšņu nepareiza ekspluatācija, neuzmanīga smēķēšana, bērnu draiskulības ar uguni un tīša dedzināšana.
No šogad reģistrētajiem 45 ugunsgrēkiem 13 notikuši Rīgā, četri – Rīgas rajonā, trīs – Jelgavā, Liepājā, Talsu rajonā un Tukuma rajonā. Taču lielākie ugunsgrēki bijuši Bauskas rajonā, kur 18.janvārī ugunsgrēks bija izcēlies tirgus paviljonā, Rēzeknē 28.martā – ugunsgrēks tirgū un Liepājas rajona Medzes pagastā – veikalā 19.maijā.
Arī oktobrī notikuši vairāki raksturīgi ugunsgrēki.
27.oktobrī veikalu telpās izcēlušies divi ugunsgrēki. Pulksten 00.33 VUGD Centrālajā sakaru punktā tika saņemta informācija, ka Rīgā, Lāčplēša ielā 112a, deg divstāvu ēka. Kad pēc septiņām minūtēm notikuma vietā ieradās pirmie ugunsdzēsēji, pirmajā stāvā esošais mēbeļu veikals jau dega ar atklātu liesmu, kuru straujo izplatību veicināja mīksto mēbeļu materiāls. Veikala telpa izdega 200 kvadrātmetru platībā, otrā stāva koka pārsegums – 45 kvadrātmetru platībā. Ir izvirzītas sākotnējās versijas par degšanas iemeslu, kuras pārbauda policija un ugunsdzēsības eksperti: 1) atstāts elektriskais sildītājs vai veca elektroinstalācija; 2) iepriekšējā dienā kurināts kamīns, un varēja būt pārkarsusi gaisa atvada caurule un sākusies gruzdēšana; 3) rīcība ar atklātu uguni, jo šā nama otrais stāvs nav apdzīvots un tajā varēja iekļūt nepiederošas personas. Tajā pašā rītā ugunsdzēsēji vairākas stundas dzēsa 200 kvadrātmetru plašas liesmas veikalā Rīgas rajona Ādažu pagasta Baltezerā. Ugunsgrēka iemesls jau noskaidrots – īssavienojums elektrisko kontaktu vietā. Abos ugunsgrēkos nodarīti būtiski zaudējumi.
28.oktobrī krāsns nepareizas ekspluatācijas dēļ dega kiosks Rīgā, Maskavas ielā 317.
Nelielu tirdzniecības objektu vadītājiem vajadzētu ņemt vērā, ka šādus ugunsgrēkus veicina nesalabotas krāsnis, uz nakti atstātas elektriskās sildierīces, kas rada papildu slodzi novecojušajai vai bojātajai elektroinstalācijai un var izraisīt īssavienojumu. Cilvēki bez noteiktas dzīvesvietas, meklējot apmešanās vietu aukstajā laikā, ievācas neapsaimniekotās telpās, nepieskatītās noliktavās, kur neuzmanīgi rīkojas ar uguni, smēķē, telpu apgaismošanai un sildīšanai izmanto sveces un var izraisīt ugunsgrēku.

VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa