Par ugunsdrošību tirdzniecības vietās
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas
dienests (VUGD) septembrī papildus veica ugunsdrošības stāvokļa
izlases pārbaudes 133 lielveikalos un 48 tirdzniecības
centros.
Lielveikali un tirdzniecības centri lielākoties iekārtoti
atbilstošas ugunsdrošības pakāpes ēkās, kas nodotas ekspluatācijā
pēdējos gados. Visos tirdzniecības objektos ir norīkotas par
ugunsdrošību atbildīgās personas, izstrādātas ugunsdrošības
instrukcijas un rīcības plāni ugunsgrēka un citu ārkārtēju
situāciju gadījumiem. Personāls un apsardzes darbinieki apmācīti,
kā rīkoties ugunsgrēka izcelšanās gadījumā, bet ir tirdzniecības
objekti, kuros jāveic praktiskās nodarbības saskaņā ar šo plānu.
Diemžēl dažviet rīcības plāni ir ļoti vispārīgi un formāli.
Pārbaudītie tirdzniecības objekti nodrošināti ar automātiskām
ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes iekārtām, izņemot 12
lielveikalus (divos objektos tās ir ierīkotas daļēji) Rīgas un
Krāslavas rajonos, bet ir būtiskas nepilnības, kas var veicināt
ugunsgrēka izcelšanos vai to strauju izplatību, reāli apdraudot
personu drošību.
Tā, piemēram, Talsos, Jelgavā un Olainē ugunsgrēka izziņošanas un
evakuācijas vadības sistēma nav ierīkota piecos
lielveikalos.
Valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektori atklāja šādus
raksturīgākos ugunsdrošības prasību pārkāpumus: 18 objektos nav
veikta rīcības plāna korekcija, piecos objektos nav instruēts
personāls par ugunsdrošību, evakuācijas ceļi neatbilst normatīvu
prasībām (piemēram, evakuācijas izejā ierīkots kiosks, kāpņu
telpa vai noliktava nav atdalīta ar ugunsdrošām durvīm).
Evakuācijas ceļu un izeju uzturēšana 28 objektos neatbilst
ugunsdrošības noteikumu prasībām (evakuācijas ceļos novietotas
preces un dažādi priekšmeti, kas samazina evakuācijas ceļu
platumu). Evakuācijas ceļi nav norādīti ar attiecīgām drošības
zīmēm, nav ierīkots avārijas un evakuācijas apgaismojums. Četros
objektos trūkst ugunsdzēšamo aparātu.
Vairāki tirdzniecības uzņēmumi gan norādījuši, ka 2005.gadā
paredzēts ēkas aprīkot ar automātisko ugunsgrēka atklāšanas,
trauksmes un ugunsgrēka izziņošanas un evakuācijas vadības
iekārtām.
VUGD amatpersonas pēc pārbaudēm sastādīja divus brīdinājumus par
objektu ekspluatācijas apturēšanu Krāslavas rajonā, 22
tirdzniecības darbinieki administratīvi sodīti ar naudas sodiem,
apturēta piecu ugunsnedrošu elektroiekārtu ekspluatācija. Atklāto
pārkāpumu vai nepilnību novēršanai objektu vadītājiem iesniegti
Valsts ugunsdrošības uzraudzības priekšraksti to obligātai
izpildei norādītajos termiņos.
VUGD uzskata, ka šādas papildu pārbaudes tirdzniecības objektos
ir nepieciešamas, jo Latvijā joprojām notiek būtiski ugunsgrēki,
kas apdraud gan cilvēkus, gan materiālās vērtības, tādēļ turpinās
šo uzņēmumu regulāru kontroli.
Šogad deviņos mēnešos notikuši 43 ugunsgrēki tirdzniecības
objektos. Par laimi, tajos nav gājuši bojā vai cietuši cilvēki,
taču nodarītie zaudējumi pārsniedz 64 tūkstošus latu. Ugunsgrēku
izcelšanās iemesli: 12 gadījumos – neuzmanīga rīcība ar atklātu
uguni, 11 – īssavienojumi elektroinstalācijā , 4 – dūmvadu un
kurtuvju nepareiza izbūve, citviet – elektroiekārtu vai apkures
krāšņu nepareiza ekspluatācija, neuzmanīga smēķēšana, bērnu
draiskulības ar uguni un tīša dedzināšana.
No šogad reģistrētajiem 45 ugunsgrēkiem 13 notikuši Rīgā, četri –
Rīgas rajonā, trīs – Jelgavā, Liepājā, Talsu rajonā un Tukuma
rajonā. Taču lielākie ugunsgrēki bijuši Bauskas rajonā, kur
18.janvārī ugunsgrēks bija izcēlies tirgus paviljonā, Rēzeknē
28.martā – ugunsgrēks tirgū un Liepājas rajona Medzes pagastā –
veikalā 19.maijā.
Arī oktobrī notikuši vairāki raksturīgi ugunsgrēki.
27.oktobrī veikalu telpās izcēlušies divi ugunsgrēki. Pulksten
00.33 VUGD Centrālajā sakaru punktā tika saņemta informācija, ka
Rīgā, Lāčplēša ielā 112a, deg divstāvu ēka. Kad pēc septiņām
minūtēm notikuma vietā ieradās pirmie ugunsdzēsēji, pirmajā stāvā
esošais mēbeļu veikals jau dega ar atklātu liesmu, kuru straujo
izplatību veicināja mīksto mēbeļu materiāls. Veikala telpa izdega
200 kvadrātmetru platībā, otrā stāva koka pārsegums – 45
kvadrātmetru platībā. Ir izvirzītas sākotnējās versijas par
degšanas iemeslu, kuras pārbauda policija un ugunsdzēsības
eksperti: 1) atstāts elektriskais sildītājs vai veca
elektroinstalācija; 2) iepriekšējā dienā kurināts kamīns, un
varēja būt pārkarsusi gaisa atvada caurule un sākusies
gruzdēšana; 3) rīcība ar atklātu uguni, jo šā nama otrais stāvs
nav apdzīvots un tajā varēja iekļūt nepiederošas personas. Tajā
pašā rītā ugunsdzēsēji vairākas stundas dzēsa 200 kvadrātmetru
plašas liesmas veikalā Rīgas rajona Ādažu pagasta Baltezerā.
Ugunsgrēka iemesls jau noskaidrots – īssavienojums elektrisko
kontaktu vietā. Abos ugunsgrēkos nodarīti būtiski
zaudējumi.
28.oktobrī krāsns nepareizas ekspluatācijas dēļ dega kiosks Rīgā,
Maskavas ielā 317.
Nelielu tirdzniecības objektu vadītājiem vajadzētu ņemt vērā, ka
šādus ugunsgrēkus veicina nesalabotas krāsnis, uz nakti atstātas
elektriskās sildierīces, kas rada papildu slodzi novecojušajai
vai bojātajai elektroinstalācijai un var izraisīt īssavienojumu.
Cilvēki bez noteiktas dzīvesvietas, meklējot apmešanās vietu
aukstajā laikā, ievācas neapsaimniekotās telpās, nepieskatītās
noliktavās, kur neuzmanīgi rīkojas ar uguni, smēķē, telpu
apgaismošanai un sildīšanai izmanto sveces un var izraisīt
ugunsgrēku.
VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa