Ministru kabineta 2004.gada 2.novembra sēdē

Pieņemts rīkojums “Par līdzfinansējumu O.Kalpaka pieminekļa laukuma izbūvei Rīgā un Līvānu atbrīvotāju pieminekļa atjaunošanai”.
Lai saglabātu sabiedrības atmiņā vēsturiskos notikumus, godinātu vēstures varoņus un sekmētu iedzīvotāju militāri patriotisko audzināšanu, nolemts 2004.gadā no Aizsardzības ministrijai paredzētajiem valsts budžeta programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” līdzekļiem novirzīt līdzfinansējumu šādā apmērā: 112 000 latu – Oskara Kalpaka pieminekļa fondam O.Kalpaka pieminekļa laukuma izbūvei Rīgā; 10 000 latu – Līvānu novada domei Līvānu atbrīvotāju pieminekļa atjaunošanai.
Aizsardzības ministrijai uzdots noslēgt līgumu ar Oskara Kalpaka pieminekļa fondu un Līvānu novada domi par līdzdalību minēto objektu izbūves un atjaunošanas līdzfinansēšanā un izmantošanu Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”.
Likumprojekts nosaka jaunas drošības aizsargjoslas ap vēja ģeneratoriem un aizsprostiem (krastos), gar liela diametra virszemes siltumvadiem, gar augstspiediena gāzesvadiem, ap gāzapgādes iekārtām, būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm, gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā bīstamas kravas. Šajās aizsargjoslās noteikti aprobežojumi, kas ierobežo cilvēku uzturēšanos tajās un samazina iespējamo upuru skaitu avārijas gadījumā. Likumprojekts paredz vairāku aizsargjoslu platuma samazināšanu un precizē daudzus ar aizsargjoslām saistītus jautājumus.
Grozījumi likumā nosaka ekspluatācijas aizsargjoslu minimālos un maksimālos platumus dzelzceļā, turklāt mazākus ekspluatācijas aizsargjoslu maksimālos platumus tiem sliežu ceļiem, kuri neietilpst stratēģiskās (valsts) nozīmes un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūrā, kā arī pievedceļiem, strupceļiem, speciālas nozīmes sliežu ceļiem un stratēģiskās (valsts) nozīmes un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūrā neietilpstošajiem staciju sliežu ceļiem.
Grozījumi likumā paredz aizsargjoslas radiosakaru antenu mastiem un torņiem, telekomunikāciju kabeļu sadales skapjiem un kastēm.
Grozījumi likumā precizē aizsargjoslu noteikšanu gar elektriskajiem tīkliem un vairs neparedz minimālo un maksimālo aizsargjoslas platumu. Tiek samazināti aizsargjoslas platumi gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu līdz 20 kV lauku apvidū. Tuvu ēkām novietotiem kabeļiem aizsargjosla tiek noteikta tikai līdz ēkas pamatiem, jo ēkas iekšpusē aizsargjoslu un aprobežojumus noteikt nav vajadzības. Aizsargjoslas gar zemūdens elektriskajiem kabeļiem tiek noteiktas visos virszemes ūdensobjektos.
Grozījumi likumā paredz sašaurināt aizsargjoslas gar bezkanālu siltumtrasēm, precizē aizsargjoslu noteikšanu gar siltumtīkliem un vairs neparedz minimālo un maksimālo aizsargjoslas platumu.
Grozījumi likumā paredz sašaurināt aizsargjoslas gar ūdensvadiem un kanalizācijas spiedvadiem, kuri ieguldīti līdz 2 m dziļumā.
Grozījumi likumā nosaka šaurākas ekspluatācijas aizsargjoslas gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm, pie tam aizsargjoslu platumi tiek noteikti viennozīmīgi. Aizsargjoslas gar zemūdens gāzesvadiem tiek noteiktas visos virszemes ūdensobjektos.
Likumprojektā tiek precizēts, ka aizsargjoslas tiek noteiktas visām gāzapgādes iekārtām un būvēm, nevis tikai gāzesvadu iekārtām un būvēm.
Grozījumi likumā paredz drošības aizsargjoslas ap vēja ģeneratoriem, gar liela diametra virszemes siltumvadiem, augstspiediena gāzesvadiem, ap gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm, gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā bīstamas kravas.
Likumprojekts precizē aizsargjoslu noteikšanu ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem, paredzot aizsargjoslu noteikšanu ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas un naftas produktu pārkraušanas uzņēmumiem un bīstamu ķīmisko vielu un produktu objektiem.
Likumprojekts paredz aizsargjoslu noteikšanu pie aizsprostiem arī uz sauszemes un nosaka aprobežojumus šajās aizsargjoslās. Grozījumi 58.pantā atļauj iebraukt B un C drošuma klasei atbilstošo hidroelektrostaciju aizsprostu un ar hidroelektrostacijām nesaistītu aizsprostu akvatoriju aizsargjoslās kontroles nodrošināšanai bez aizsprosta īpašnieka vai tiesiskā valdītāja atļaujas, tāpat kā glābšanas darbu un avāriju novēršanas vai to seku likvidēšanas darbu veikšanai.
Grozījumi likumā nosaka jaunbūvējamu un paplašināmu objektu aizsargjoslu saskaņošanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sagatavojama un iesniedzama informācija par jaunbūvējamo objektu aizsargjoslām teritoriālās plānošanas un ģeoinformācijas sistēmas vajadzībām. Lai nerastos jauna liela apjoma informācija, kas neatbilstu ieviešamajai ģeoinformācijas sistēmai, grozījumi paredz informācijas apriti par jaunbūvējamiem un paplašināmiem objektiem digitālā veidā Latvijas koordinātu sistēmā LKS 92. Ievērojot to, ka informācijas apstrādes ieviešanai digitālā veidā LKS 92 sistēmā nepieciešams ilgāks laiks, pārejas noteikumu 5. un 6.punktā noteikti šo normu ieviešanas termiņi.
Likuma 34.panta izslēgšana novērš stingrāku aprobežojumu noteikšanu lielākā platībā, nekā tas nepieciešams aizsargjoslu pārklāšanās gadījumā, un novērš nepieciešamību saskaņot visa veida rīcību šāda veida vietās. Aizsargjoslu pārklāšanās vietās jāievēro katrā aizsargjoslā noteiktie aprobežojumi.
Grozījumi likumā atceļ brīdinājumu pirms aizsargjoslu apmeklēšanas kontroles un uzraudzības nolūkos un precizē, ka avāriju novēršanas un to seku likvidēšanas darbus var veikt bez iepriekšēja brīdinājuma. Paredzēta iespēja veikt plānotus objekta paplašināšanas darbus. Reglamentētas zemes īpašnieku (tiesisko valdītāju, lietotāju) attiecības ar infrastruktūras objektu īpašniekiem. Lauksaimniecībā izmantojamās zemēs plānoto darbu veikšana saskaņojama ar šo zemju īpašniekiem (tiesiskajiem valdītājiem, lietotājiem), taču tiek paredzēta iespēja veikt plānotos darbus laika periodā no 1.oktobra līdz 1.aprīlim, laikus (līdz 1.augustam) par to brīdinot, ja šīs zemes neaizņem sējumi vai stādījumi, kas saskaņoti ar objekta īpašnieku.
Grozījumi likumā atļauj novietot gāzesvadus gar dzelzceļiem attālumos, kurus nosaka būvnormatīvi.
Papildinājums likumā prasa saskaņot darbību dziļurbumu, valsts nozīmes pazemes ūdeņu un seismoloģiskā monitoringa punktu un posteņu aizsargjoslās ar Valsts ģeoloģijas dienestu.
Grozījumi likumā precizē, kādā kārtībā saskaņojama koku un krūmu audzēšana elektrisko tīklu aizsargjoslā.
Grozījumi likumā atļauj atkritumu apglabāšanas poligonu, atkritumu izgāztuvju un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu aizsargjoslās būvēt ar atkritumu un notekūdeņu attīrīšanas procesa blakusproduktu apsaimniekošanu saistītas ēkas. Grozījumi atļauj novietot zem ēkas notekūdeņu tvertnes ar ventilāciju.
Grozījumi likumā atļauj pēc rakstveida vienošanās noslēgšanas ar gāzes objektu īpašnieku veikt vairākus darbus gāzesvadu un gāzapgādes objektu ekspluatācijas aizsargjoslās, kas agrāk bija aizliegti, bet var būt nepieciešami citu objektu ekspluatācijai. Noteikti triecienmehānismu veidi, kuru lietošana jāsaskaņo ar gāzes objektu īpašnieku.
Saistībā ar jaunu aizsargjoslu noteikšanu tiks izdarīti grozījumi Enerģētikas likumā, kurā tiks paredzēta kārtība, kādā zemes īpašnieks saņem vienreizēju atlīdzību par jaunu aizsargjoslu (aprobežojumu) noteikšanu. Pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt vienreizējas atlīdzības aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtību par nekustamā īpašuma lietošanu paredz Saeimā izskatāmais likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”.
Grozījumi likumā novērš nepamatotus aprobežojumus naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu objektu aizsargjoslās un samazina tās joslas platumu, kurā noteikti aprobežojumi, kā arī atļauj pēc rakstveida vienošanās noslēgšanas ar ogļūdeņražu ieguves vietu, naftas un bīstamo ķīmisko vielu un produktu objektu īpašnieku veikt vairākus darbus, kas agrāk bija aizliegti, bet var būt nepieciešami gan šo, gan citu objektu ekspluatācijai. Paredzēti papildu aprobežojumi, analogi gāzesvadu un gāzapgādes objektu aizsargjoslās esošajiem aprobežojumiem, kā arī iespēja tranzīta uzņēmumiem izmantot nekustamos īpašumus aizsargjoslām bez atlīdzības, kas veicinātu tranzītu. Īpaši bīstamo ķīmisko vielu un produktu objektu aizsargjoslās noteikti aprobežojumi, kas ierobežo cilvēku uzturēšanos šajās aizsargjoslās un samazina iespējamo upuru skaitu avārijas gadījumā.
Grozījumi paredz iespēju neietvert aizsargjoslu metodikā objektu ekspluatācijas un drošības prasības un citas prasības tad, ja tās nosaka citi normatīvie akti, un ietvert noteikumus (metodiku), kā lietot likuma vispārīgās normas konkrētajos gadījumos.
Grozījumi precizē aizsargjoslu uzturēšanas darbu saskaņošanas un veikšanas kārtību. Papildinājums – panta jaunā, devītā, daļa nosaka objekta īpašnieka un zemes īpašnieka pienākumus aizsargjoslu uzturēšanas darbu produktu nodošanā un novākšanā, kā arī rīcību un īpašuma tiesību aprobežojumus uz uzturēšanas darbu produktiem gadījumos, ja zemes īpašnieks neveic savus pienākumus.
Grozījumi paredz Valsts zemes dienestam pienākumu par valsts budžeta līdzekļiem uzturēt aizsargjoslu datu bāzi kā vienu no vienotās valsts ģeogrāfiskās informācijas sistēmas elementiem. Paredzēts, ka turpmāk no valsts budžeta segs tikai izdevumus Baltijas jūras, Rīgas līča, virszemes ūdensobjektu, purvu un kultūras pieminekļu aizsargjoslu iezīmēšanai zemes robežu plānos. Pārējiem objektiem šos izdevumus segs zemes robežu plāna pasūtītājs.
Papildinājums likumā paredz ar aizsargjoslām saistītu civiltiesisku strīdu risināšanu tiesā.
Likumprojektā paredzēti grozījumi likuma saskaņošanai ar Būvniecības likumu un Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumu.
Pārejas noteikumos paredzēti termiņi, kādos jāizstrādā Aizsargjoslu likuma īstenošanai nepieciešamie tiesību akti.
Akceptēts likumprojekts “Par Konvenciju par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un to iznīcināšanu”.
1997.gada 18.septembra Otavas konvencija stājās spēkā 1999.gadā. Tā paredz kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegšanu, kā arī krājumā esošo kājnieku mīnu iznīcināšanu, izņemot tās, kas paredzētas mācību nolūkiem.
Likuma projekts paredz pievienošanos Konvencijai par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un to iznīcināšanu. Tas paredz nelietot, neražot, nenodot tālāk un neuzglabāt kājnieku mīnas, Konvencija arī aizliedz jebkādā veidā palīdzēt citiem veikt darbības, kas aizliegtas šajā konvencijā. Noliktavās esošās mīnas jāiznīcina četru gadu laikā. Konvencija neaizliedz no distances vadāmās mīnas.
Saskaņā ar Konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un to iznīcināšanu 16.pantu, konvencijas pievienošanās dokumenti jāiesniedz depozitārijam – ANO ģenerālsekretāram.
Saskaņā ar konvencijas 17. pantu Latvijas Republikā tā stāsies spēkā sestā mēneša pirmajā dienā pēc datuma, kad Latvija būs iesniegusi savu pievienošanās dokumentu. Iespējama konvencijas noteikumu pagaidu piemērošana ratifikācijas procesa laikā.
Akceptēts likumprojekts “Politisko partiju likums” un likumprojekts “”Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””.
Ir uzsākta reforma, ar kuras palīdzību tiek nošķirts privāto tiesību subjektu regulējums no politisko partiju regulējuma. Saeimā ir pieņemts Biedrību un nodibinājumu likums, kā arī Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likums, kura pārejas noteikumos ir paredzēta Politisko partiju likuma izstrāde.
Pašreiz politisko organizāciju (partiju) un to apvienību darbību regulē likums “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”.
Likumprojekta mērķis ir veicināt politisko partiju un to apvienību darbību, lai sekmētu demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības nostiprināšanu. Likumprojekts regulē partiju darbības pamatprincipus, organizatorisko struktūru, likvidāciju un reorganizāciju.
Likumprojekts dod politisko partiju definīciju, kuras līdz šim nebija. Noteikts, ka partijas ir organizācijas, kas tiek izveidotas, lai veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņā, izvirzītu deputātu kandidātus, piedalītos Saeimas, pašvaldību domju (padomju) vai Eiropas Parlamenta darbā, ar deputātu starpniecību īstenotu savu programmu, kā arī iesaistītos publiskās pārvaldes institūciju izveidē. Likumprojektā noteikts, ka ar politisko partiju tiek saprastas arī politisko partiju apvienības.
Likumprojekts paredz tiesības partijām veikt saimniecisko darbību bez peļņas gūšanas nolūka, kā arī papilddarbību, lai partijas varētu sasniegt savus mērķus.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, kurš paredz izdarīt grozījumus Latvijas Sodu izpildes kodeksā. Grozījumi paredz pārejas modeli piespiedu darba izpildē, nosakot, ka 2005.gadā notiesātos piespiedu darbos varēs norīkot gan pašvaldība, gan Valsts probācijas dienests.
Grozījums likumā nosaka, ka notiesātajam, kuram piespriests piespiedu darbs, ir pienākums piecu darba dienu laikā pēc tam, kad saņemts tiesas spriedums (noraksts), kas stājies likumīgā spēkā, pieteikties piespiedu darba izpildes institūcijā atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai piespriestā soda izciešanai. Ja notiesātais, lai izvairītos no soda izciešanas, noteiktā termiņā nepiesakās piespiedu darba izpildes institūcijā, viņu rakstiski brīdina par piespiedu darba aizstāšanu ar arestu. Valsts probācijas dienests sedz notiesātajam ar ierašanos piespiedu darba izpildes institūcijā un piespiedu darba veikšanu saistītos transporta izdevumus.
Likumprojektā noteikts, ka piespiedu darba izpildes institūcija ir Valsts probācijas dienests. Pašvaldībai ir tiesības noteikt prioritāros sabiedrībai nepieciešamos darbus, kas veicami tās teritorijā, izmantojot piespiedu darbu. Šo darbu sarakstu pašvaldība iesniedz piespiedu darba izpildes institūcijai, kura regulāri informē pašvaldību par šo darbu izpildes gaitu.
Piespiedu darba izpildes institūcijai pēc tiesneša vai tiesas priekšsēdētāja rīkojuma un tiesas sprieduma noraksta saņemšanas ir pienākums:
1) kontrolēt, kad notiesātais ierodas pieteikties soda izciešanai;
2) reģistrēt soda izciešanai pieteikušos notiesāto;
3) izskaidrot notiesātajam soda izciešanas nosacījumus un kārtību;
4) izsniegt notiesātajam norīkojumu pie darba devēja vai konkrēta darba veikšanai;
5) noslēgt līgumu ar darba devēju par notiesātā iesaistīšanu piespiedu darbā;
6) kontrolēt, kā notiesātais veic darbu, un katru dienu saņemt informāciju par to no attiecīgā darba devēja;
7) uzskaitīt nostrādātās stundas par katru iepriekšējo dienu;
8) ja notiesātais izvairās no soda izciešanas vai objektīvu iemeslu dēļ nav spējīgs turpināt šā soda izciešanu, sagatavot un iesniegt rajona (pilsētas) tiesai pieteikumu par nepieciešamību aizstāt notiesātajam piemēroto sodu – piespiedu darbu – ar cita veida sodu;
9) pēc sprieduma izpildīšanas paziņot par to tiesai, kas taisījusi spriedumu.
Likumprojekts paredz noteikt, ka darba devējs, kas noslēdzis līgumu ar piespiedu darba izpildes institūciju par notiesāto nodarbināšanu vai nodarbina notiesātos sabiedrības interesēs bez līguma, ierāda notiesātajiem attiecīgu darbu, kuru viņi var veikt pēc darba pastāvīgajā darba vietā vai pēc mācībām, un: rada notiesātajiem darba aizsardzības prasībām atbilstošus darba apstākļus, iepazīstina viņus ar darba aizsardzības un darba kārtības noteikumiem; apgādā notiesātos ar darba veikšanai nepieciešamajiem darbarīkiem un instrumentiem; uzrauga, kā notiesātie veic ierādīto darbu.
Darba devējs katru dienu informē piespiedu darba izpildes institūciju par katra notiesātā nostrādāto stundu skaitu vai par izvairīšanos no soda izciešanas un katru mēnesi pārskaita piespiedu darba izpildes institūcijai, ar kuru noslēgts līgums par notiesāto nodarbināšanu, naudu par paveikto darbu līgumā paredzētajā apmērā.
Likumprojekts papildina pārejas noteikumus, nosakot, ka līdz 2005.gada 31.decembrim Valsts probācijas dienesta funkcijas izpilda pašvaldības, izņemot Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Rēzeknes, Saldus, Tukuma un Valmieras rajonu, kur piespiedu darba izpildes institūcija spriedumiem, kas stājušies likumīgā spēkā no 2005.gada 1.janvāra, ir Valsts probācijas dienests.
Finanšu līdzekļus pašvaldībām piespiedu darbu uzraudzībai 2005.gadā administrē Valsts probācijas dienests.
Paredzēts noteikt, ka likums stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.
Pieņemts rīkojums ‘’Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā’’, kurā iekļauti 558 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 41 viņu nepilngadīgais bērns. Sarakstā iekļautās personas atbilst visām Pilsonības likuma prasībām.
No 517 pilsonības pretendentiem 63% ir krievi, 16% – baltkrievi, 9% – ukraiņi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.
Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 79 362 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3 016; 1997.gadā – 2 992; 1998.gadā – 4 439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637; 2002.gadā – 9 844; 2003.gadā – 10 049 personas; 2004.gadā – 10 074 personas.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.
Grozījums paredz noteikt sankciju par virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzības vai lietošanas noteikumu vai prasību pārkāpšanu – uzlikt naudas sodu fiziskajām personām no četrdesmit līdz tūkstoš latiem, bet juridiskajām personām – no simt līdz divtūkstoš latiem.
Grozījums nosaka, ka izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus vides aizsardzības valsts iestāžu vārdā ir tiesīgi:
1) Valsts vides dienesta priekšnieks un viņa vietnieki – uzlikt naudas sodu līdz tūkstoš latiem un piemērot konfiskāciju;
2) Valsts vides dienesta struktūrvienību un to daļu vadītāji, kā arī īpaši aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldes institūciju priekšnieki un viņu vietnieki – uzlikt naudas sodu līdz piecsimt latiem un piemērot konfiskāciju;
3) Valsts vides dienesta un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldes institūciju vides valsts inspektori – uzlikt naudas sodu līdz divsimt latiem un piemērot konfiskāciju.
Plānots izveidot Valsts vides dienestu, apvienojot tajā Vides valsts inspekciju, reģionālās vides pārvaldes un Jūras vides pārvaldi. Apvienošanas rezultātā būs iespējams efektīvāk izmantot finanšu resursus, veidojot apvienotu grāmatvedību, optimizējot laboratoriju sistēmu, kā arī veidot vienotas datu bāzes. Ieekonomētos līdzekļus varēs novirzīt vides monitoringam un citām ar ES nosacījumiem saistītajām funkcijām, kas šobrīd netiek nodrošinātas pilnā mērā. Likumprojekts saskaņo institūciju nosaukumus atbilstoši plānotajai reformai.
Pieņemts rīkojums “Par Informācijas analīzes dienesta izveidošanu un Krīzes kontroles centra reorganizāciju”.
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu un Nacionālās drošības likumu izveidots Informācijas analīzes dienests. Noteikts, ka Informācijas analīzes dienests ir Ministru prezidenta pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.
Rīkojums paredz līdz 2004.gada 31.decembrim reorganizēt Krīzes kontroles centru un nodot to dienestam. Dienests ir Krīzes kontroles centra funkciju, tiesību, saistību, mantas, arhīva un finanšu līdzekļu pārņēmējs.
Informācijas analīzes dienesta galvenās funkcijas: izvērtēt un analizēt no valsts drošības iestādēm saņemto informāciju un sniegt to Nacionālās drošības padomes locekļiem un institūcijām, kas ir atbildīgas par valsts apdraudējuma novēršanu; sagatavot priekšlikumus un ieteikumus Saeimas Nacionālās drošības komisijai, Valsts prezidentam un Ministru prezidentam nacionālās drošības jomā, kā arī sniegt Nacionālās drošības padomes locekļiem ieteikumus par valsts drošības iestāžu darbības virzieniem un prioritātēm; analizēt un prognozēt valsts apdraudējumu; noteikt valsts apdraudējuma līmeni un informēt par to Nacionālās drošības padomes locekļus.
Pieņemts rīkojums “Par Informācijas analīzes dienesta izveidošanu un
Krīzes kontroles centra reorganizāciju”.
Saskaņā ar Nacionālās drošības likumu, kā arī pamatojoties uz Nacionālās drošības padomes priekšlikumu, Andris Brēķis iecelts Informācijas analīzes dienesta vadītāja amatā.
Akceptēts likumprojekts “Par tiesas piesēdētāju vēlēšanu noteikšanu”.
Likumprojekts nosaka, ka, sākot ar 2004.gada 1.decembri, rīkojamas apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu piesēdētāju vēlēšanas. Projekts paredz, ka likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā.
Saeima 1994.gada 27.oktobrī pieņēma likumu “Par tiesas piesēdētāju vēlēšanām”, paredzot, ka par rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu piesēdētāju vēlēšanu sarīkošanu un to laiku lemj Saeima pēc Ministru kabineta ierosinājuma ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms tiesas piesēdētāju pilnvaru laika izbeigšanās.
Iepriekšējo tiesas piesēdētāju vēlēšanu laiks tika noteikts, sākot ar 1999.gada 1.novembri. Daudzos tiesu apgabalos tiesas piesēdētāju vēlēšanu termiņš tika pagarināts, jo netika ievēlēts pietiekams tiesas piesēdētāju skaits. Katras apgabaltiesas piesēdētāju un katras rajona (pilsētas) tiesas piesēdētāju skaitu nosaka tieslietu ministrs.
Sakarā ar to, ka tiesas piesēdētāji tiek ievēlēti uz pieciem gadiem, pilnvarojuma termiņš tuvojas beigām, tādējādi nepieciešams noteikt jaunu rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu piesēdētāju vēlēšanu laika sākumu.
Pieņemts rīkojums “Par privatizācijas ieņēmumu novirzīšanu”.
Saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” atļauts Privatizācijas aģentūrai no valsts īpašuma objektu privatizācijā gūto ienākumu atskaitījumiem 2004.gadā piešķirt 143 000 latus šādiem labklājības nozares investīciju projektu īstenotājiem: Jēkabpils rajona pašvaldības aģentūrai – bāreņu namam “Līkumi” – centrālā korpusa renovācijai 30 000 latu; Ludzas rajona pansionātam “Ludza” – sanitāro mezglu remontam un aprīkojuma iegādei 8 000 latu; Daugavpils rajona Naujenes pagasta padomei – sociālās rehabilitācijas centra izveidošanai 60 000 latu; Krāslavas rajona padomei – Bērnu sociālās rehabilitācijas centra “Mūsmājas” apkures sistēmas rekonstrukcijai un ugunsdrošības sistēmas izveidei 30 000 latu; Valmieras rajona bērnu un ģimenes centram “Pārgauja” – ēkas renovācijai un darbības pārstrukturēšanai 15 000 latu.
Labklājības ministram uzdots apstiprināt izdevumu tāmes minēto līdzekļu izlietojumam un veicamo maksājumu grafiku, saskaņojot to ar Privatizācijas aģentūru.
Pieņemts rīkojums “Par privatizācijas ieņēmumu novirzīšanu neatliekamu pasākumu finansēšanai”.
Saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” nolemts atļaut Privatizācijas aģentūrai 2004.gadā no valsts īpašuma objektu privatizācijā gūto ienākumu atskaitījumiem piešķirt Kultūras ministrijai Ls 150 000 neatliekamo pasākumu finansēšanai, tajā skaitā: Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja nodaļai “Vēveri” – vējdzirnavu remontam Ls 22 000; Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja apsardzei, signalizācijai, ēku remontiem Ls 20 000; Latvijas Nacionālajam Kinematogrāfijas centram – Latvijas līdzdalības finansējumam dokumentālās filmas “Par Jūsu un Mūsu brīvību”, kas veltīta Itas Kozakēvičas piemiņai, uzņemšanai sadarbībā ar Polijas vēstniecību Ls 8 000; Latvijas Nacionālajam kinematogrāfijas centram lielbudžeta pilnmetrāžas filmu atbalstam Ls 100 000.
Kultūras ministrei uzdots pēc saskaņošanas ar Privatizācijas aģentūru apstiprināt maksājumu grafiku un izdevumu tāmi līdzekļu izlietojumam. Privatizācijas aģentūrai uzdots rezervēt iepriekš minētos finanšu līdzekļus un nodrošināt šī rīkojuma izpildi atbilstoši kultūras ministres apstiprinātajai izdevumu tāmei un maksājumu grafikam, norēķiniem izmantojot Valsts kasē atvērtos norēķinu kontus.
Kultūras ministrijai uzdots veikt maksājumus atbilstoši kultūras ministres apstiprinātajai izdevumu tāmei.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments