Preču tranzīts un ostas attīstība ir cieši saistītas ar dzelzceļa transportu, tāpēc pienākusi kārta Ventas labā krasta dzelzceļa modernizācijai.

Šo sakarību Ventspils vēsture jau reiz pierādījusi — pēc tam, kad 1904. gadā tika pabeigta Ventspils — Maskavas — Ribinskas dzelzceļa būve, Ventspils no vietējā mēroga ostas dažos gados kļuva par nozīmīgu cariskās Krievijas tranzītostu. Ostas apgrozījumi, kas 1901.gadā bija 2 miljoni zelta rubļu, 1908.gadā jau bija 47,8 miljoni, bet 1912.gadā pieauga līdz gandrīz 130 miljoniem.

Patlaban Ventspils ostas dzelzceļa mezglā esošo sliežu ceļu skaits nav pietiekams, tāpēc rodas sastrēgumi. Turklāt sliežu ceļu izvietojums negarantē drošu ekoloģisko situāciju pilsētā. Situācija būtiski mainīsies pēc projekta "Jūras parks" realizācijas.

4.augustā Ventas labajā krastā ar kapsulas ierakšanu darbu uzsākšanas vietā tika svinīgi atzīmēta jaunā grandiozā projekta sākums.

Kapsulā tika ievietots vēstījums nākamajām paaudzēm, kuru parakstīja Latvijas Republikas satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs, Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Udaļcovs, Lielbritānijas vēstniecības otrā sekretāre Džīna Kvinna, Ventspils Brīvostas pārvaldes padomes priekšsēdētājs un Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, "Latvijas dzelzceļa" ģenerāldirektors Andris Zorgevics un korporācijas "Transtroj" viceprezidents Jefims Basins.

Vēstījuma teksts: "Termināls "Jūras parks" Ventspils pilsēta. Šis dokuments ir apliecinājums, ka 2000.gada 4.augustā tiek uzsākta būvniecība. Termināla projekts tapis Latvijas, Lielbritānijas un Krievijas sadarbībā."

"Jūras parka" projekta realizācija maksās ap 18,5 miljoniem dolāru, no kuriem 75 procentus veido Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas kredīts, bet atlikušo daļu Dzelzceļa infrastruktūras attīstības fonda līdzekļi. Projekts iekļauts valsts investīciju programmā.

Tehniskās uzraudzības darbus veiks Anglijas konsultantu firma "GIBB", bet "Jūras parka" būves tiesības pēc starptautiskā konkursa ieguva Latvijas un Krievijas kopuzņēmums "BMGS TRANS". Projekta realizāciju iecerēts beigt 2002. gadā. Tad teritorijā, kuras lielāko daļu pašlaik aizņem bijusī armijas bāz, tiks izveidots jauns dzelzceļa transporta mezgls.

Satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs; Lielbritānijas projektēšanas kompānijas "GIBB" projektu direktors Braiens Grīns un Lielbritānijas vēstniecības 2. sekretāre Džīna Kvinna              &n Foto: Andris Kļaviņš — "Latvijas Vēstnesim"

Projekta prezentācijā Ventspils Biznesa centrā satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs atzina: "Šis projekts ir labs piemērs starpvalstu eonomiskai sadarbībai. Es pateicos Krievijas vēstniekam un visiem citiem vēstniecību darbiniekiem, kuri piedalās šī projekta prezentācijā. Mūsu starpvalstu attiecībās šajā laikā daudz kas ir uzlabojies. Vispirms jāmin mūsu sadarbība ar Krieviju, ar Baltkrieviju, ar Ukrainu, ar Kazahiju, ar Uzbekistānu, ar mūsu kaimiņiem gan šeit, gan Rietumos. Jau pirmdien es došos uz Maskavu, kur man būs pirmā tikšanās ar Krievijas valdības nozīmēto ministru kā līdzpriekšsēdētāju Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas darbā. Es ļoti ceru, ka tie septiņi astoņi starpvalstu ekonomiskie nolīgumi, kuri jau ir sagatavoti, tiks aktualizēti, un mēs tos varēsim noslēgt. Tie patiešām varētu kļūt par pamatu ekonomiskās sadarbības tiesiskās bāzes izveidošanai starp mūsu valstīm.

Man kā satiksmes ministram ir gandarījums, ka viena no lielākajām Latvijas ostām un "Latvijas dzelzceļš" uzsāk šo projektu. Tas mūsu potenciālajiem tranzīta klientiem piedāvās gan drošību, gan lielāku operativitāti. Šādi lieli investīciju projekti zināmā mērā iedvesmo arī pašu uzņēmumu kolektīvus un rada ne tikai pārliecību, bet arī gandarījumu par sava darba nākotni."

Savukārt Ventspils Brīvostas pārvaldes padomes priekšsēdētājs Aivars Lembergs savā runā atzīmēja, ka projekts "Jūras parks" ir sākums ostas attīstības programmai jaunajā gadsimtā.

Kā pastāstīja A.Lembergs, projekta ideja dzimusi pirms divpadsmit gadiem un tolaik tā izmaksas rēķinātas aptuveni 73 miljonos rubļu. Izbūvējot "Jūras parku" un, tā pievedceļus, bīstamā krava — ķīmiskās vielas ceļā uz "Ventamonjaku" un naftas produkti ceļā uz "Ventbunkeru" — apies Ventspils pilsētas dzīvojamo zonu. Tā kā valdošie Ventspilī ir rietumu un dienvidrietumu vēji, nedz piesārņojums, nedz kaitīgās vielas to noplūdes gadījumā nenokļūs pilsētā, un ekoloģiskā situācija, kā arī drošība Ventspilī uzlabosies.

Lai palielinātu kravu apjomu, raitāk to apstrādātu, nepieciešami jauni pievedceļi un šķirošanas parks. Šis projekts iekļaujas "Latvijas dzelzceļa" attīstības programmā no Krievijas robežas līdz Ventspilij.

Kaut arī Krievija savā starptautiskajā transporta attīstības projektā Latvijas virzienu nav iekļāvusi, A. Lembergs izteica cerību, ka abu valstu valdības visaugstākajā līmenī runās par to, lai sadarbība dažādās transporta jomās saglabātos un attīstītos tālāk.

Valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" ģenerāldirektors Andris Zorgevics uzsvēra, ka projektā tiks izmantota "lētā Eiropas nauda", vietējais darbaspēks, Daugavpils ražotnes šķembas un Ņižņijtagilas sliedes. Savukārt no starptautiskā aspekta, pēc A.Zorgevica domām, "Jūras parka" izbūve stiprinās Latvijas valsts konkurētspēju starptautiskajā tranzīta pārvadājumu tirgū.

Andris Kļaviņš — speciāli "Latvijas Vēstnesim"