Arī tad virsnieki mācījās ārzemēs

Diezin vai latviešu skolotājs Jēkabs Fogelmanis, kas 19.gadsimta beigās strādāja Pēterpilī, pat sapņos būtu varējis saskatīt, ka nākamā gadsimta sākumā viņa dzimtene kļūs patstāvīga valsts, bet Ziemeļu Palmīrā pasaulē nākušie viņa puikas Nikolajs (1885) un Osvalds Kristaps (1888) kļūs par šīs valsts – Latvijas – armijas pulkvežiem. Bet tā notika. Šoreiz stāsts par skolotāja otro dēlu.

Osvalds K.Fogelmanis

Beidzis Jelgavas reālskolu (1909), O.Fogelmanis iestājās Rīgas Politehniskā institūta tirdzniecības nodaļā. Nokalpojis, kā nākas, krievos un nokārtojis rezerves praporščika eksāmenus, jauneklis turpināja studijas. Bet klāt bija Pirmais pasaules karš, un atkal bija jāvelk mugurā pelēkais karavīra šinelis. O.Fogelmanis dienēja 29. artilērijas brigādē, pēc tam bija 20.korpusa artilērijas inspektora sakaru virsnieks. Cara armijas apkaunojošo neveiksmju laikā Austrumprūsijā un Polijā arī viņš 1915.gada februārī krita vācu gūstā, no kura varēja atgriezties dzimtenē tikai 1918.gada decembrī.
Neatkarīgā Latvija jau bija nodibināta, un O.Fogelmanis brīvprātīgi stājās tās sargu rindās, kļūstot par sevišķu uzdevumu virsnieku Apsardzības ministrijā. Pēc paaugstināšanas par kapteini 1919.gada jūlijā viņu piekomandēja kā sakaru virsnieku sabiedroto misijām Latvijā. Lai novērotu ienaidnieka kustību un uzturētu kontaktus ar angļu un franču karakuģiem, O.Fogelmanis bermontiādes laikā vairākas dienas pavadīja Pētera baznīcas tornī zem ienaidnieka artilērijas uguns. Pēc tam viņš pārstāvēja Latvijas armiju franču ģenerāļa A.Nisela vadītajā komisijā, kas sekoja Bermonta karaspēka evakuācijai no Latvijas. O.Fogelmanis bija viens no pirmajiem latviešu virsniekiem, kas jau 1919.gada 22.decembrī tika apbalvots ar Francijas militārās atzinības medaļu.
1920.gada otrajā pusē un gandrīz visu 1921.gadu, kopš marta jau pulkvežleintnanta pakāpē, viņš bija piekomandēts Ministru prezidentam K.Ulmanim, pēc tam premjerministram Z.Meierovicam. Sekoja atkal apsardzības ministra sevišķu uzdevumu virsnieka postenis. 1922.gada janvārī vajadzēja doties uz Varšavu, lai strādātu par Latvijas militāro aģentu (mūsdienu terminoloģijā – militāro atašeju) Polijā. Līdztekus šo atbildīgo pienākumu veikšanai, kā liecina te ievietotā diploma kopija, O.Fogelmanis 1923.gada septembrī pabeidza Polijas augstāko karaskolu. Poļu draugi O.Folgelmaņa darbu viņu zemē novērtēja ar Polijas atjaunošanas ordeni. Aizsteidzoties hronoloģijai nedaudz priekšā, nevar neatzīmēt, ka O.Fogelmanis bija viens no nedaudzajiem Latvijas armijas virsniekiem, kas saņēma divus Triju Zvaigžņu ordeņus: IV šķiras – 1926.gada 18.novembrī un III šķiras – 1934.gada 11.novembrī. 1939.gada aprīlī tos papildināja tikko nodibinātais Viestura ordenis.
Pēc dienesta dažādos amatos 5. Cēsu kājnieku pulkā, armijas štābā un 6. Rīgas kājnieku pulkā O.Fogelmani, 1931.gadā paaugstinātu par pulkvedi, tajā pašā gadā iecēla par Vidzemes divīzijas štāba priekšnieku. Šajā svarīgajā postenī viņš nodienēja visilgāk – līdz 1939.gada oktobrim, kad pēc paša vēlēšanās tika atvaļināts. Pulkveža pēdējā atestācija 1938.gadā liecina, ka viņš ne jau gadījuma pēc tik ilgstoši pildījis štāba priekšnieka pienākumus.
Par O.Folgelmaņa augsto profesionālo līmeni tiešāk vai netiešāk liecina arī fakts, ka viņa dienesta gaitu sarakstā, kas glabājas arhīvā, nav fiksēts neviens sods, bet no 1919. līdz 1937.gadam ir uzskaitīti 19 apbalvojumi.
Padomju okupācijas laikā 1941.gada 14.jūnijā apcietināja O.Fogelmaņa sievu Annu Eleonoru, meitu Līviju Ritu un dēlu Rūdolfu Kristapu. Atvaļinātais pulkvedis, bezgala mīlēdams savus tuviniekus, pats aizgāja nākamajā dienā pieteikties milicijā. Saprotams, ka arestēja arī viņu un izveda uz Krieviju. Tur 1943.gada 14.janvārī Osvaldam Kristapam Fogelmanim tika izpildīts nāvessods.
Tāds pats liktenis piemeklēja viņa brāli Nikolaju, kuru apcietināja 1941.gada 23.jūnijā un 27.jūnijā nošāva Rīgas Centrālcietumā. Viņš apbedīts Meža kapos. Tā beidzās divu Latvijas armijas pulkvežu mūžs, kuru “noziegums” bija godīga kalpošana savai tautai un valstij.

Rihards Treijs,

prof. Dr.habil.hist.

Dokumentā rakstīts: “Ministra kungs, man ir tas gods jums nosūtīt Latvijas pulkvedim Osvaldam Fogelmanam, kas bija Latvijas diplomātiskajā misijā Varšavā militārais atašejs un 1922./1923. gadā izgāja speciālus mācību kursus Varšavas Augstākajā kara skolā, piešķirto virsnieka ar augstāko kara izglītību diplomu. Lūdzot jums nodot diplomu tā saņēmējam, es izmantoju gadījumu apliecināt savu cieņu.” Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 5601.1.,1730.l.,42.lp.