Zemnieku saimniecību iesniegtie projekti pēc finansējuma apjoma pārsvarā ir mazi projekti, un to vidējais viena projekta finansējums no RF ir apmēram 8,6 tūkst. latu. Savukārt dažādu uzņēmējsabiedrību vidējais paredzētais finansējuma apjoms ir 22 tūkstoši latu.

Kaut arī vairāk nekā 2/3 projektu ir no zemnieku saimniecībām (skat. 2.zīmējumu), tomēr to skaits, kas saistīts ar tradicionālo vai netradicionālo lauksaimniecību, ir mazāks par pusi. Tas nozīmē, ka ne visi no zemnieku saimniecībām iesniegtie projekti ir saistīti ar lauksaimniecību.

2.zīmējums

Akceptēto projektu (421) sadalījums pa nozarēm

Tikai 56% zemnieku saimniecību projektu ir veltīti lauksaimniecībai, bet pārējie ir saistīti ar pakalpojumiem (26%), mežizstrādi un kokapstrādi (10%), tūrismu (5%), rūpniecību (bez kokapstrādes) (1,5%) un pavisam neliela daļa - ar pārējām nozarēm. Šāda zemnieku saimniecību attīstības saistīšana ar dažādām tautsaimniecības nozarēm atbilst vairuma īpaši atbalstāmo reģionu attīstības stratēģijām, kurās paredzēts bez lauksaimniecības atbalstīt arī citu tautsaimniecības nozaru attīstību, tādējādi veicinot alternatīvās reģiona attīstības iespējas.

Viena ceturtā daļa no dažādām uzņēmējsabiedrībām savus projektus saista ar mežizstrādi vai kokapstrādi. Pārējo sabiedrību projekti veltīti galvenokārt pakalpojumiem, dažādām rūpniecības nozarēm un lauksaimniecībai.

Pastāv noteiktas atšķirības projektu sadalījumā pa nozarēm pēc ekonomiskajiem kritērijiem izvēlētajos reģionos un VARAM ieteiktajos reģionos (skat. 2. tabulu).

2.tabula

Akceptēto projektu (421) sadalījums pa nozarēm

Gandrīz puse no projektiem, kuri pieteikti no reģioniem, noteiktiem pēc ekonomiskajiem kritērijiem, ir saistīta ar lauksaimniecību un tikai apmēram 6% - ar infrastruktūras un uzņēmējdarbības vides uzlabošanu. Savukārt projektos no VARAM ieteiktajiem reģioniem infrastruktūras un uzņēmējdarbības vides uzlabošanas projekti veido gandrīz 1/3 daļu. Tas liecina par pagasta pašvaldību aktivitāti un pieredzi projektu īstenošanā.

Kā negatīva tendence jāatzīmē, ka maz ir projektu, kas saistīti ar rūpniecību, un esošie galvenokārt aptver kokapstrādi.

Projektos paredzēts izveidot 3452 jaunas darba vietas, t. i., vidēji 8 darba vietas vienā projektā. Būtiskākais ieguldījums nodarbinātības pieaugumā ir paredzēts dažādu uzņēmējsabiedrību projektos, kur vidēji vienā projektā ir paredzēts izveidot 20 jaunu darba vietu, zemnieku saimniecību projektos - tikai piecas. Vēl mazāk jaunu darba vietu paredzēts pašvaldību un to uzņēmumu projektos (vidēji 3 uz katru projektu). Tomēr jāatzīmē, ka pašvaldību iesniegto projektu realizācijas uzdevums ir uzlabot uzņēmējdarbības vidi un tādējādi netiešā veidā veicināt ekonomiskās aktivitātes reģionā un līdz ar to - arī nodarbinātību.

Katra jaunizveidotā darba vieta RF izmaksā vidēji 1351 latu. Dārgāka tā ir zemnieku saimniecību projektos - 1576 lati, bet dažādu uzņēmējsabiedrību projektos - 962 lati.

* - uz 01.01.2000. no VĪPF faktiski saņemti 350,1 tūkst.Ls, (plānoti 995 tūkst.Ls)

VSIA "Reģionu attīstība" darbu ar projektiem uzsāka tikai 1998. gada otrajā pusē, tāpēc pirmajā darbības gadā neapguva visus piešķirtos resursus. 1999. gadā darbība paplašinājās un tika noslēgti vairāk nekā 200 līgumu. Tādejādi tika uzņemtas saistības, kas pārsniedza fonda rīcībā esošos līdzekļus.

Projektu līdzfinansējums veidoja 92,8% no Reģionālā fonda izdevumiem, no kura 87,4% bija uzņēmēju tiešais atbalsts (85,9% izlietoti kredītprocentu maksājumiem, 1,5% ieguldījumiem uzņēmuma statūtkapitālā no fonda līdzekļiem), bet pārējais - netiešais atbalsts, kas saistīts ar infrastruktūras (2,8%) un uzņēmējdarbības vides uzlabošanu (2,6%). Ārpus tā bija vēl izdevumi (5,1%) ekonomiskās izglītības pasākumu finansēšanai, jo no pirmajiem iesniegtajiem projektiem tikai nedaudzi atbilda prasībām. Tas parādīja, ka uzņēmēji un pašvaldību darbinieki nebija sagatavoti vajadzīgā līmenī sastādīt attīstības plānus un projektu pieteikumus. Tāpēc līdztekus tradicionālā kārtībā izskatāmiem projektiem tika rīkots konkurss īpaši atbalstāmo reģionu uzņēmēju un pašvaldību darbinieku ekonomiskās izglītības centralizētu pasākumu organizēšanai, kurus galvenokārt finansētu Reģionālais fonds kopā ar pašvaldībām.

Viena trešdaļa no projektu līdzfinansējuma ieguldīta ar lauksaimniecību saistītajos projektos (skat. 4. tabulu). Šajos projektos ir paredzēta ne tikai lauksaimnieciskās ražošanas paplašināšana, specializācija un modernizācija, bet daļa projektu ir veltīti arī netradicionālo lauksaimniecības nozaru attīstībai, tādām kā augļu, ogu, dārzeņu, sēņu audzēšana un pārstrāde. Saimniecības, kas specializējušās noteiktu lauksaimniecības kultūru ražošanā, ir uzsākušas jaunu (jeb aizmirstu veco) uzņēmējdarbības virzienu, t.i., izmēģinājumu demonstrācijas sējumu un stādījumu platību veidošanu. Saimniecību speciālisti sniedz konsultācijas un nodod savu pieredzi citām zemnieku saimniecībām. Tādā veidā zemnieki tiek izglītoti un ieinteresēti gan savā, gan arī citos reģionos, kas vēlas uzsākt vai pilnveidot kādu noteiktu lauksaimnieciskās ražošanas virzienu.

4. tabula

RF izlietojums 1998. un 1999. gadā pa darbības veidiem

Daudzos lauksaimniecības projektos ir paredzēts nekomerciāls, taču tālejošs virziens zemnieku saimniecības darbībā, kuram ir ētiska vērtība. Tā ir lauku ainavas veidošana, atjaunošana un saglabāšana. Tie pārsvarā ir mazi projekti ar nelielu jaunizveidoto darba vietu skaitu, bet to realizēšana rada labu pamatu tūrisma attīstībai reģionā.

Lielai daļai zemnieku saimniecību lauksaimnieciskā ražošana vairs nav vienīgais ienākumu avots. Pašlaik notiek zemnieku saimniecību darbības pārorientācija no tradicionālās lauksaimniecības uz pakalpojumiem vai kādu specifisku ražošanas nozari, kur tirgus niša vēl ir salīdzinoši nepiepildīta.

Viens no alternatīvajiem nodarbošanās veidiem zemnieku saimniecībās ir tūrisma attīstība. Tie ir mazi projekti ar nelielu strādājošo skaitu, parasti tie tiek veidoti kā blakus nodarbošanās papildus lauksaimniecībai. Bankas nelabprāt grib kreditēt šādus projektus, jo nav pārliecības, ka tie atmaksāsies nesakārtotās infrastruktūras, cenu līmeņa u.c. iemeslu dēļ.

Gandrīz piektā daļa projektu ir saistīti ar rūpnieciskās ražošanas atjaunošanu, izveidošanu un attīstību. Raksturīgi, ka īpaši atbalstāmajos reģionos, it sevišķi Latgalē, rūpnieciskās produkcijas izlaide veido tikai 10% no reģiona iekšzemes kopprodukta (IKP). Šī iemesla dēļ rūpnieciskās ražošanas attīstība ir ļoti svarīga gan valstī kopumā, gan īpaši atbalstāmajos reģionos. Pārsvarā no Reģionālā fonda finansētie projekti ir saistīti ar kokapstrādi un pārtikas rūpniecības uzņēmumu veidošanu, modernizāciju un darbības paplašināšanu, bet ir arī projekti, kas paredz tekstilrūpniecības, kūdras pārstrādes, optiskās šķiedras, būvmateriālu ražošanas, ķīmijas rūpniecības un enerģētikas attīstību.

Viena no visstraujākās attīstības rūpniecības nozarēm valstī ir kokapstrāde. Šīs nozares produkcija ir lielākā Latvijas eksporta pozīcija. Tāpēc nozīmīgu vietu Reģionālā fonda izdevumos ieņem arī kokapstrādes nozares uzņēmumu projekti. Mežsaimniecība un kokapstrāde īpaši atbalstāmajos reģionos ir galvenais alternatīvais būtisku ienākumu gūšanas veids pretstatā lauksaimniecībai. Nereti zemnieku saimniecības var izdzīvot, pateicoties tieši mežsaimniecībai un kokapstrādei.

Uzņēmējdarbība kādā konkrētā teritorijā nav iespējama bez uzņēmējdarbības infrastruktūras nodrošinājuma pietiekami augstā līmenī. Tas ir pašvaldības un arī valsts iestāžu kompetencē. Pašvaldību projektu Reģionālajā fondā nav sevišķi daudz, jo nepieciešamais pašvaldības ieguldījums projektos ir 50%. Pašvaldības savos budžetos ne vienmēr var atvēlēt pietiekami daudz līdzekļu infrastruktūras objektu izveidošanai. Tas savukārt negatīvi ietekmē vietējo uzņēmēju darbību, jo, piemēram, tūrismu (arī lauku tūrismu) nevar attīstīt bez sakārtotas un attīstītas teritorijas infrastruktūras.

Pašvaldību organizētie uzņēmējdarbību veicinošie pasākumi ir katras pašvaldības iniciatīvas, izdomas un atbalsta paraugs saviem uzņēmējiem. Ikviens no šiem projektiem saistās ar pašas pašvaldības uzņēmību, neatlaidību, mērķtiecību un tālredzību attīstības plānošanā.

3.5. Reģionālā fonda darbības ietekme

uz īpaši atbalstāmo reģionu attīstību

Reģionālā fonda atbalsta izmantošana aktivizē vietējos uzņēmējus un piesaista privāto kapitālu. Katram fonda līdzfinansējuma latam atbilst apmēram 10 pašu projekta realizētāju ieguldītie lati, t.i., nedaudz vairāk, nekā ir plānots. Vismazākais līdzfinansējuma īpatsvars ir ar mežsaimniecību un kokapstrādi saistītajos projektos. Visbūtiskākais līdzfinansējums savukārt ir infrastruktūras un uzņēmējdarbības vides veidošanas projektos.

Projekta realizācijas gaitā budžetā pārskaitītie nodokļi vairāk nekā divas reizes pārsniedz Reģionālā fonda ieguldītos līdzekļus (2 milj. latu salīdzinājumā ar 0,9 miljoniem).

Lai arī pēc pusotra gada Reģionālā fonda darbības ir grūti dot vispārinātu izvērtējumu tā darbības efektivitātei, tomēr dažus secinājumus par investīciju piesaisti, nodarbinātības veicināšanu un ietekmi uz iekšzemes kopprodukta veidošanos var izdarīt par tiem Latgales rajoniem, kas pilnīgi iekļauti īpaši atbalstāmo reģionu statusā, salīdzināšanai izmantojot pieejamos makroekonomiskos rādītājus pa attiecīgajiem rajoniem.

5.tabula

Projektu realizācijas ietekme uz īpaši atbalstāmo rajonu nodarbinātību,

investīciju un IKP apjomiem

(izmaiņas % pret situāciju, ja projekti netiktu realizēti)

Tabulā dotos aprēķinus tikai nosacīti var attiecināt uz faktisko situāciju rajonos, jo tie veikti, pieņemot, ka pārējie apstākļi paliek nemainīgi, un analizēta situācija, kāda varētu būt rajonā, ja projektos paredzētās investīcijas netiktu veiktas un tajos iesaistītie nodarbinātie neatrastu citu nodarbinātības veidu.

Kā redzams, vislielāko ietekmi projektu realizācija varēja atstāt uz ekonomisko situāciju Krāslavas rajonā, bet vismazāko - Balvu rajonā. Visos rajonos ar RF izmantošanu saistīto investīciju īpatsvars pārsniedz piekto daļu no rajona kopīgajām investīcijām, un Krāslavas rajonā tās ir pat vairāk nekā puse no visām investīcijām. Tas nozīmē, ka šajos rajonos diezgan ievērojama daļa aktīvo uzņēmēju izmanto Reģionālā fonda atbalstu.

Salīdzinot izmaksas vienas darba vietas izveidošanai (skat. 6.tabulu), vismazākās tās ir bijušas Krāslavas un Rēzeknes rajonā. Tātad var uzskatīt, ka šajos rajonos RF līdzekļi ir izmantoti nedaudz efektīvāk nekā pārējos trijos.

6.tabula

Vienas darba vietas izveido

Vidēji piecos Latgales rajonos vienas darba vietas izveidošana ir prasījusi vairāk līdzekļu, nekā tas ir vidēji, ņemot vērā visus reģionus.

Jāatzīmē, ka kopīgie ieguldījumi vienas darba vietas izveidošanai, ja salīdzina ar pasaules pieredzi, nav lieli. Piemēram, Vācijā, ieguldot DEM 1 milj. (0,3 milj. latu), radītas tikai 39 jaunas darba vietas jeb vienas darba vietas radīšana izmaksā aptuveni 7,7 tūkstošus latu atbalsta finansējuma.

Dodot novērtējumu projektu efektivitātei un ieguldījumam reģiona attīstībā, visas pašvaldības atzina, ka ar Reģionālā fonda līdzekļiem finansēto projektu īstenošana noris saskaņā pašvaldības attīstības plānos noteiktajiem prioritārajiem virzieniem. Kā galvenos ieguvumus, izmantojot Reģionālā fonda atbalstu, uzņēmēji un pašvaldību darbinieki min:

- iespējas palielināt investīciju apjomus. Tas ļāva uzņēmējiem straujāk modernizēt un paplašināt ražošanu. Modernizācija rūpniecības uzņēmumos palielināja uzņēmumu konkurētspēju un produkcijas kvalitāti, kas savukārt paplašināja noieta tirgus, t.sk. eksporta iespējas. Vairākās zemnieku saimniecībās tas deva iespēju dažādot ražošanu - gan pievēršoties netradicionālai lauksaimniecībai, gan attīstot pakalpojumus un uzsākot rūpniecisko ražošanu. Savukārt pašvaldības varēja uzsākt vairākus infrastruktūras attīstības projektus, kuri uzlaboja gan komunālo pakalpojumu kvalitāti, gan samazināja to izmaksas;

- projektu realizācijas rezultātā jaunradītās darba vietas. Darba algas uzlaboja gan pašu nodarbināto materiālo stāvokli, gan netiešā veidā caur nomaksātiem nodokļiem palielināja pašvaldību ienākumus. Pašvaldībām līdz ar to radās iespēja sekmīgāk risināt sociālās problēmas reģionā;

- iespējas realizēt vairākus uzņēmējdarbības vides uzlabošanas un pieaugušo ekonomiskās izglītošanas pasākumus. Tika izveidoti vietējie informāciju centri, kas sniedz informāciju gan par valsts atbalsta iespējām, gan par konkrētu biznesa plāna sastādīšanu, kā arī rīkoti izglītojoši informatīvie pasākumi;

- gūtā pieredze, izstrādājot biznesa plānus, kuri bija nepieciešami atbalsta saņemšanai. Iespējas izmantot Reģionālā fonda resursus uzņēmējiem un pašvaldībām bieži vien ir pirmais pamudinājums un prasme iesaistīties dažādos projektos. Piemēram, PHARE projekts "Atbalsts lauku ekonomikas dažādošanai" tika sekmīgi realizēts piecos pagastos, kuriem ir īpaši atbalstāmā reģiona statuss. Daudzi uzņēmēji pēc veiksmīgas pirmā projekta realizācijas nebaidās paplašināt uzņēmumu un uzsākt jaunu sadarbību ar Reģionālo fondu vai iekļauties cita veida projektos.

4. Galvenie secinājumi

par īpaši atbalstāmo reģionu programmas un

Reģionālā fonda divu gadu darbības rezultātiem

Īpaši atbalstāmo reģionu programmas galvenais uzdevums ir līdzvērtīgu dzīves un darba apstākļu nodrošināšana visā Latvijas teritorijā, un Reģionālais fonds ir viens no tās galvenajiem instrumentiem. Protams, divu gadu laikā nebija iespējams pilnīgi mazināt nelabvēlīgās reģionālās atšķirības, tas nav atrisināms dažu gadu laikā. Taču ir izstrādāts likums un tam pakārtotie normatīvie akti, kuros noteikti kritēriji īpaši atbalstāmo reģionu identificēšanai un ekonomiskie instrumenti uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai tajos. Izdarīti arī dažu likumdošanas aktu grozījumi, lai radītu labvēlīgus apstākļus saimnieciskajai darbībai īpaši atbalstāmajos reģionos un iespēju nodrošināt reģionālo skatījumu visu līmeņu lēmumu pieņemšanā un pašvaldību savstarpējā sadarbībā.

Ar īpaši atbalstāmo reģionu programmas palīdzību daudz kas ir paveikts situācijas uzlabošanai:

• Reģionālais fonds ir būtisks, reāli eksistējošs reģionālās attīstības instruments, kas sekmē sociāli ekonomisko atšķirību samazināšanos;

• izstrādāts un funkcionē precīzs mehānisms atbalsta saņemšanai no Reģionālā fonda, kas prasa privātā kapitāla piesaisti un sekmē vietējo resursu izmantošanu;

• iespējas izmantot Reģionālā fonda atbalstu ir sasaistījušas vienotā struktūrā valsts varu un pārvaldi, pašvaldības un uzņēmējus sociālās un ekonomiskās attīstības veicināšanai reģionos. Uzņēmējdarbības vides veidošanai, realizējot konkrētus projektus, tiek apvienoti valsts, pašvaldību un uzņēmēju privātie līdzekļi, turklāt valsts daļa ir vismazākā;

• noslēgtie Reģionālā fonda līgumi par līdzfinansēšanu pārsvarā ir vidēja termiņa atbalsts uzņēmējdarbībai, bet tie vērsti uz ilgtspējīgu attīstību;

• iespējas iegūt līdzfinansējumu ne tikai veicina vietējās iniciatīvas rašanos, bet arī nodrošina regulāru atgriezenisko saiti starp uzņēmēju, pašvaldību un valsti. Reģionālā fonda darbība ietekmējusi ne vien īpaši atbalstāmo reģionu, bet arī citu teritoriju uzņēmējus, sekmējot jaunu uzņēmumu rašanos tieši īpaši atbalstāmajos reģionos, tādējādi tiek veicināta uzņēmēju kustība uz ekonomiski atpalikušajām teritorijām, kas kļūst arvien pievilcīgākas investīcijām. Īpaši atbalstāmo reģionu programma ir ļāvusi noticēt valsts atbalsta iespējamībai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Neskatoties uz attīstības pozitīvajām tendencēm, īpaši atbalstāmo reģionu programma prasa vairākus uzlabojumus tās ietekmes efektivitātes palielināšanai:

• programmas darbību lielā mērā ietekmē Reģionālā fonda finansējuma piešķiršana, kā arī neskaidrības par reģionālās attīstības perspektīvām (piemēram, jautājumi par administratīvi teritoriālo reformu). Lai gan likumā paredzēts finansējums no valsts budžeta, līdz šim finansējums tika piešķirts no Valsts īpašuma privatizācijas fonda un tas nav bijis pastāvīgs, nav arī stabilitātes finansējumam nākotnē. Programmas darbību redzam tālāk kā uzņēmējdarbības atbalsta sistēmas elementu saistībā ar sagaidāmo Eiropas Savienības fondu finansējuma ienākšanu valstī un Nacionālā attīstības plāna izstrādi;

• lai gan izstrādātā normatīvā bāze nosaka skaidrus, samērā objektīvus īpaši atbalstāmā reģiona piešķiršanas, līdzekļu pieprasīšanas un projektu vērtēšanas kritērijus, tomēr jau šobrīd ir iespējams izmantot citus nozīmīgus sociāli ekonomisko situāciju raksturojošus statistiskos rādītājus objektīvākai teritoriju identificēšanai, kas nebija pieejami 1997. gadā. Pēc gūtās pieredzes ir nepieciešams pilnveidot kritēriju sistēmas, lai tie bāzētos tikai uz kvantitatīviem kritērijiem un izslēgtu subjektīvu un voluntāru lēmumu pieņemšanas iespējas;

• pašreizējā laika posmā viens no galvenajiem uzņēmējdarbības atbalsta veidiem no Reģionālā fonda ir kredītprocentu dzēšana. Nākotnē būtu vēlams paplašināt un dažādot tiklab tiešos, kā arī netiešos uzņēmējdarbības atbalsta virzienus: ieguldījumus uzņēmumu pamatkapitālā, ieguldījumu dotācijas pamatlīdzekļos, piemaksas par jaunu darba vietu radīšanu, ieguldījumus īpaši atbalstāmo reģionu vietējos fondos u. c.

No Ekonomikas ministrijas un Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Reģionu attīstība" izstrādātā "Īpaši atbalstāmo reģionu programmas izvērtējuma"