• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par īpaši atbalstāmo reģionu programmu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.08.2000., Nr. 281/282 https://www.vestnesis.lv/ta/id/9602

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts prezidente: - apsveikumā Islandes prezidentam

Vēl šajā numurā

08.08.2000., Nr. 281/282

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par īpaši atbalstāmo reģionu programmu

1. Latvijas reģionālās attīstības politikas koncepcija

Par reģionālās attīstības politikas pamatdokumentu Latvijā ir uzskatāma Latvijas reģionālās attīstības politikas koncepcija, kas tika akceptēta Ministru kabinetā 1996. gada 3. decembrī.

Mūsu valsts ir izvirzījusi šādus reģionālās attīstības politikas mērķus :

• radīt priekšnoteikumus labvēlīgu un līdzvērtīgu vides, dzīves un darba apstākļu nodrošināšanai visos Latvijas reģionos;

• samazināt un novērst nelabvēlīgas reģionālās atšķirības un atbalstīt labvēlīgo atšķirību saglabāšanos;

• nodrošināt ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību Latvijā un tās reģionos, saskaņot saimniecisko darbību ar dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu un vairošanu;

• radīt priekšnoteikumus Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā un tās reģionālās attīstības procesos.

Reģionālās attīstības politikas galvenie uzdevumi saskaņā ar attīstības mērķiem ir:

- nodrošināt reģionālo skatījumu visu līmeņu lēmumu pieņemšanā, koncepcijas rīcības programmas un citos dokumentos, kas skar valsts vai nozares attīstību;

- veicināt pagastu, pilsētu, rajonu un pašvaldību reģionālo apvienību pašattīstības procesus, rosināt vietējās sabiedriskās un saimnieciskās darbības patstāvību;

- rosināt un atbalstīt pašvaldību, reģionu un valsts saskaņotu attīstības stratēģiju izveidi un tālāku nepārtrauktu stratēģiskās plānošanas procesu;

- sekmēt nepieciešamās infrastruktūras attīstību visā valsts teritorijā, rēķinoties ar reģionālajām atšķirībām;

- veicināt tautsaimniecības struktūru maiņu , radot labvēlīgu vidi uzņēmējdarbības attīstībai visos valsts reģionos, palielināt tautsaimniecības struktūras daudzpusību;

- sekmēt Baltijas jūras reģiona valstu sadarbību un Baltijas valstu integrāciju, maksimāli izmantojot Latvijas potenciālu saskaņā ar Eiropas politiskajiem un saimnieciskajiem procesiem un Eiropas Savienības reģionālās attīstības politiku.

 

2. Īpaši atbalstāmo reģionu programma

kā mehānisms reģionu disproporciju mazināšanai

Līdz 1996. gadam Latvijā faktiski netika risināti tie reģionālās attīstības politikas uzdevumi, kas būtu klasificējami kā reģionālā ekonomiskā politika. Tomēr jau tobrīd bija skaidri saskatāmas dažādu Latvijas reģionu ekonomiskās attīstības pieaugošās disproporcijas. Šo disproporciju aizsākums ir rodams piecdesmit padomju varas gados, kad bez ekonomiska pamatojuma tika attīstītas tās nozares, kurām nebija nedz nepieciešamo ražošanas faktoru, nedz arī vietējo noieta tirgu. Veidojās mākslīga un deformēta ekonomikas teritoriālā struktūra, kuras sekas ir nesamērīga iedzīvotāju un ražošanas koncentrācija Rīgā un tās apkārtnē un reizē vāji attīstīta ražošana un infrastruktūra pārējā Latvijas teritorijā. Latvijai atgūstot neatkarību un pārejot uz tirgus saimniekošanas principiem, reģionu ekonomiskās attīstības atšķirības ir krasi pieaugušas.

Pārejas perioda sākuma posmā objektīvu un subjektīvu apstākļu dēļ vairākās tautsaimniecības nozarēs ievērojami sašaurinājās ražošana, it īpaši lauksaimniecībā. Savukārt sekojošais ražošanas apjomu pieaugums nebija visās nozarēs vienmērīgs. Lauksaimniecības ražošanas apjomi turpināja samazināties, kaut arī lēnākos tempos. Ekonomisko aktivitāšu pieaugums bija pārsvarā tajos reģionos, kuros ir labāka infrastruktūra (Rīgas reģions), vai pateicoties to stratēģiskās atrašanās vietai (ostas pilsētas). Rezultātā izveidojās vairāki reģioni ar ļoti zemu ekonomisko aktivitāšu līmeni, kuros produkcijas izlaide bija uz pusi vai pat par 2/3 mazāka nekā 1990. gadā, bet bezdarba līmenis vairākkārtīgi pārsniedza Latvijas vidējo.

Lai mazinātu reģionālās atšķirības, valstij bija jāparedz īpašs mehānisms, kas sniegtu valsts atbalstu uzņēmējdarbības vides attīstībai un reģionālās konkurētspējas pieaugumam vāji attīstītajos reģionos, radot apstākļus stabilam ienākumu un nodarbinātības pieaugumam.

 

2.1. Īpaši atbalstāmo reģionu programmas veidošana

Vienlaikus ar Reģionālās attīstības koncepcijas izstrādi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā Ekonomikas ministrijas izveidotā darba grupa izstrādāja ekonomiskās reģionālās attīstības veicināšanas projektu, kuru akceptēja Ministru kabinetā 1996. gada 3. decembrī. Tas kļuva par pamatu īpaši atbalstāmo reģionu ekonomisko problēmu risināšanai. Kā svarīgākie risināmie jautājumi tika noteikti:

- īpaši atbalstāmo reģionu identificēšana saskaņā ar noteiktiem kritērijiem;

- ekonomisko instrumentu noteikšana, ar kuru palīdzību ir iespējama attiecīgo reģionu attīstība, radot labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbībai;

- likumdošanas aktu vai to grozījumu izstrāde, kas nepieciešami īpaši atbalstāmo reģionu attīstības nodrošināšanai.

Kā galvenie iespējamie ekonomiskie instrumenti tika ietverti :

• īpaša kredītpolitika;

• nodokļu atvieglojumi;

• investīcijas infrastruktūrā;

• valsts vai pašvaldību līdzdalība statūtkapitālā;

• brīvās un speciālās ekonomiskās zonas.

Lai mazinātu nelabvēlīgās reģionālās atšķirības, valstij bija jāizstrādā gan reģionālās ekonomiskās attīstības politika, gan tiesiskā bāze un finansu mehānisms, kas veicinātu uzņēmējdarbības attīstību un radītu iespējas konkurētspējas pieaugumam ekonomiski vāji attīstītajos reģionos.

 

2.2. Tiesiskā bāze un vadības struktūra

1997. gada maijā Saeima pieņēma likumu "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" . Likuma mērķis ir radīt iespējas īpaši atbalstāmo reģionu paātrinātai ekonomiskajai attīstībai, lai veicinātu līdzvērtīgu sociāli ekonomisko apstākļu izveidošanos visā valsts teritorijā. Likums nosaka pamatprincipus īpaši atbalstāmo reģionu noteikšanai, reģionālās attīstības līdzekļus, Reģionālās attīstības padomes un Reģionālā fonda izveidi, kā arī iespējas vietējo attīstības padomju un attīstības fondu radīšanai. Likuma realizācijai ir pieņemti vairāki Ministru kabineta noteikumi un virkne Ekonomikas ministrijas instrukciju (skat. 1. zīmējumu).

1.zīmējums

Īpaši atbalstāmo reģionu normatīvie dokumenti

TAB.GIF (92063 BYTES)

 

Finansu ministrija kopā ar Ekonomikas ministriju sagatavoja un Saeima 1997. gada 13. novembrī pieņēma grozījumus likumā "Par uzņēmuma ienākumu nodokli". Tajā paredzētas papildu nodokļu atlaides uzņēmumiem, kas reģistrēti un darbojas īpaši atbalstāmajā reģionā, ja par to iesniegto attīstības projekta pieteikumu ir pieņemts attiecīgs lēmums. Tas nozīmē, ka uzņēmējs ir izstrādājis projekta pieteikumu, kuru akceptējusi pašvaldība, Reģionālā fonda konsultatīvā komisija un Reģionālās attīstības padome. Uzņēmumu saraksts, kuriem ir tiesības saņemt nodokļu atlaides, tiek publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Par 1998. taksācijas gadu tiesības uz ienākuma nodokļa atvieglojumiem saņēma 159 uzņēmumi, par 1999. gadu vēl 231 uzņēmums.

Valsts mēroga reģionālās attīstības jautājumu koordinācijai Saeima apstiprina Reģionālās attīstības padomi desmit cilvēku sastāvā. Padomes sastāvā iekļauj trīs Saeimas deputātus, vienu pārstāvi no Latvijas Pašvaldību savienības un sešus Ministru kabineta ieteiktus ministrus (valsts ministrus). Reģionālās attīstības padomes galvenie uzdevumi ir:

• noteikt reģionālās attīstības stratēģiju;

• izvērtēt valsts reģionālās attīstības politiku;

• izvērtēt reģionu attīstības politiku;

• izskatīt Ekonomikas ministrijas iesniegtos priekšlikumus par īpaši atbalstāmā reģiona statusa piešķiršanu vai atcelšanu;

• apstiprināt to īpaši atbalstāmajos reģionos esošo reģistrēto uzņēmumu sarakstu, kam ir tiesības uz noteikto ienākumu nodokļu atlaidi;

• pārraudzīt Reģionālā fonda izlietojumu, izvērtēt tā izdevumu programmu;

• izvērtēt valsts ieguldījumu atbilstību reģionālās attīstības principiem.

Ekonomikas ministrijas

uzdevums ir reģionālās ekonomiskās attīstības politikas dokumentu un tiesību aktu projektu izstrādāšana, kā arī īpaši atbalstāmo reģionu programmas koordinēšana un pilnveidošana.

Lai sniegtu valsts tiešo finansiālo atbalstu projektiem, kuru īstenošana dod iespēju attiecīgajā teritorijā radīt jaunas darba vietas un sekmēt teritorijas iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanos, 1998. gadā izveidots Reģionālais fonds . Pašlaik Reģionālā fonda līdzekļi tiek veidoti no valsts budžeta, taču tajā var ieskaitīt juridisko un fizisko personu mērķiemaksas un dāvinājumus, kā arī starptautisko palīdzības institūciju kredītus u. c. ienākumus.

Fondu var izlietot ieguldījumiem uzņēmuma statūtkapitālā, kredītprocentu maksājumiem, ieguldījumiem reģionu vietējos attīstības fondos un fonda darbības nodrošināšanai. Atsevišķos gadījumos kopīgi ar pašvaldībām var finansēt reģiona infrastruktūras attīstību un pašvaldību organizētus uzņēmējdarbību veicinošus pasākumus. Fondu pārvalda Ministru kabineta izveidota bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību (VSIA) "Reģionu attīstība". Tās darbības mērķis ir īstenot Reģionālā fonda uzdevumus. VSIA organizē līdzekļu piesaistīšanu Reģionālajam fondam, to izlietošanu, sadarbojas ar īpaši atbalstāmo reģionu vietējiem attīstības fondiem, kā arī regulāri kontrolē piešķirto līdzekļu izlietojumu.

Būtiska loma programmas organizatoriskajā struktūrā piemīt pašvaldībām. Īpaši atbalstāmā reģiona statusu saņēma tikai tās pašvaldības, kuru attīstības plāni paredzēja reālu savas teritorijas ekonomiskās un sociālās vides attīstību. Pašvaldība ir pirmā institūcija, kuras uzdevums ir informēt uzņēmējus par valsts atbalsta iespējām no Reģionālā fonda un novērtēt projekta pieteikumu atbilstību izvirzītajām prioritātēm. Īpaši atbalstāmo reģionu programmas realizācija dod iespēju pašvaldībām pilnīgāk veikt likumā "Par pašvaldībām" noteiktās funkcijas, kas saistītas ar uzņēmējdarbības veicināšanu savā teritorijā. Divas reizes gadā pašvaldības saņem pārskatus no uzņēmējiem par Reģionālā fonda līdzfinansēto projektu realizācijas gaitu. Pašvaldības izvērtē realizējamo projektu efektivitāti un ietekmi uz teritorijas attīstību. Diemžēl jāsaka, ka dažkārt pašvaldības šim procesam pieiet ļoti formāli.

Īpaši atbalstāmo reģionu projektu pieteikumu vērtēšanai ekonomikas ministrs izveidojis Reģionālā fonda konsultatīvo komisiju . Komisija sastāv no Ekonomikas, Finansu, Labklājības, Satiksmes, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Zemkopības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības deleģētiem pārstāvjiem. Komisijas ekspertu uzdevums ir izskatīt īpaši atbalstāmo reģionu projektu pieteikumus un dot to novērtējumu pēc izdevīguma punktu metodes. Komisija akceptē projektus finansēšanai no Reģionālā fonda.

Lai decentralizētu valsts atbalsta pasākumus, Ministru kabineta noteikumi paredz vietējo attīstības fondu un īpaši atbalstāmo reģionu attīstības padomju veidošanu. Reģiona attīstības fondi paredzēti, lai valsts atbalsts būtu elastīgāks un efektīvāks, līdz ar to arī tuvāk saņēmējiem reģionos. Paredzēts, ka vietējie fondi piedalīsies ne tikai uzņēmējdarbības veicināšanā mazajos un vidējos uzņēmumos, bet arī reģiona uzņēmējdarbības videi būtisku infrastruktūras attīstības pasākumu finansēšanā. Reģiona attīstības padomes veido īpaši atbalstāmā reģiona attīstības jautājumu vadīšanai un koordinēšanai. Līdz šim ir nodibinātas divas īpaši atbalstāmo reģionu attīstības padomes: Ziemeļaustrumu reģionā, kurā ietilpst Apes pilsēta un 7 pagasti Alūksnes un kaimiņu rajonos; Daugavas reģionā, kas aptver Krāslavas un Preiļu rajonu, kā arī vairākus Daugavpils rajona pagastus. Tiek veikti priekšdarbi vietējo attīstības fondu veidošanai šajos reģionos.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā darbojas Īpaši atbalstāmo reģionu attīstības apakškomisija , kas savu darbību uzsāka 1999. gada februārī. Apakškomisijā strādā 20 deputātu no visām Saeimā esošajām politisko partiju un apvienību frakcijām. Tās uzdevums ir likumdošanas pilnveidošana, kuras darbība saistīta ar īpaši atbalstāmo reģionu sociālo un ekonomisko attīstību. Komisija regulāri seko līdzi īpaši atbalstāmo reģionu programmas darbībai. Atsevišķu jautājumu risināšanai apakškomisija organizē izbraukuma sēdes. 1999. gadā deputāti iepazinās ar Reģionālā fonda finansēto projektu realizācijas gaitu Rēzeknes un Preiļu rajonā, pārrunāja ar uzņēmējiem un pašvaldībām turpmākos pasākumus reģionālās attīstības politikas veidošanā mūsu valstī.

 

3. Īpaši atbalstāmo reģionu programmas darbība

1998. un 1999. gadā

3.1. Īpaši atbalstāmo reģionu identifikācija

Īpaši atbalstāmo reģionu noteikšanu regulē Ministru kabineta noteikumi "Kārtība, kādā piešķirams īpaši atbalstāmā reģiona statuss" un "Instrukcija (metodika) īpaši atbalstāmo reģionu noteikšanai nepieciešamo datu apstrādei".

Īpaši atbalstāmā reģiona statusa piešķiršanas procedūra notiek divos posmos. Pirmajā posmā tiek noteikti potenciālie īpaši atbalstāmie reģioni, vadoties no statistiskajiem rādītājiem un no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ieteikumiem par teritorijām, kuru attīstību ierobežo likumos un citos tiesību aktos ietvertie noteikumi. Otrajā posmā potenciālajiem īpaši atbalstāmajiem reģioniem ir jāizstrādā attīstības programmas, kuras izvērtē starpministriju komisija. Pamatojoties uz ekspertu vērtējumu, Reģionālās attīstības padome no potenciālajiem īpaši atbalstāmajiem reģioniem izvēlas tos, kuriem var piešķirt statusu. Īpaši atbalstāmo reģionu statusu ieguvušo pašvaldību sarakstu apstiprina Ministru kabinets. Īpaši atbalstāmā reģiona statusu piešķir uz trim gadiem.

Pamatojoties uz MK noteikumiem, 1997. gadā tika noteikti 112 potenciālie īpaši atbalstāmie reģioni (pēc sociāli ekonomiskajiem rādītājiem 5 rajoni, 10 pilsētas un 45 pagasti un pēc VARAM priekšlikuma 52 pagasti). Saraksts tika publicēts un visas minētās pašvaldības uzaicinātas iesniegt Ekonomikas ministrijā reģionu attīstības programmas. Taču ne visas pašvaldības atsaucās uz šo aicinājumu, kā arī ne visas attīstības programmas bija pietiekami kvalitatīvi izstrādātas.

Saskaņā ar RAP rekomendācijām 1997. gada 15. novembrī Ministru kabinets apstiprināja īpaši atbalstāmā reģiona statusu pirmajiem 64 reģioniem . MK rīkojums tika papildināts 1998. gada 17. februārī un 29.aprīlī. Īpaši atbalstāmā reģiona statuss piešķirts kopumā 84 reģioniem (5 rajoniem, 9 pilsētām un 70 pagastiem, t. sk. 32 pagastiem pēc VARAM priekšlikuma).

Ar īpaši atbalstāmā reģiona statusa piešķiršanu pašvaldībām un uzņēmējiem sākās darbs, kas saistīts ar attīstības programmu izpildi un projektu pieteikumu sagatavošanu līdzfinansēšanai no Reģionālā fonda līdzekļiem.

 

3.2. Projektu pieteikumu virzība

Iegūstot statusu, netiek garantēts automātisks valsts atbalsts, bet ir dota iespēja saņemt palīdzību no valsts uzņēmējdarbības attīstībai, ja tiek izstrādāts pamatots un efektīvs projekts, kas atbilst ne vien uzņēmuma interesēm, bet arī reģiona attīstības stratēģijai un noteiktajām prioritātēm. Tāpēc projektu pieteicēji vispirms griežas tajā pašvaldībā, kurā uzņēmums vai saimniecība ir reģistrēta un darbojas. Pašvaldība izskata projektu, pieņem lēmumu par noteiktas prioritātes piešķiršanu.

Pašvaldību novērtētie projekti tiek iesniegti Ekonomikas ministrijā, kur pārbauda to atbilstību Reģionālā fonda mērķiem un nosacījumiem. Prasībām atbilstošos un pilnīgi nokomplektētos projektus izskata un novērtē Reģionālā fonda konsultatīvā komisija (RFKK). Komisijas sēdes notiek regulāri katru mēnesi, un vienā reizē tiek izskatīti vidēji 20 projekti.

Divu gadu laikā uzņēmēji un pašvaldības no īpaši atbalstāmajiem reģioniem iesniedza Ekonomikas ministrijā vairāk nekā 760 projektu pieteikumu. Līdzekļu pieprasījumi saņemti no 85,5% īpaši atbalstāmajos reģionos ietilpstošo pašvaldību. Kā aktīvākās var atzīmēt Preiļu, Jēkabpils, Krāslavas un Madonas rajona pašvaldības un tajās darbojošos uzņēmumus un uzņēmējsabiedrības.

Diemžēl neviens projekta pieteikums līdz 1999. gada beigām netika saņemts no šādām pašvaldībām: Ludzas rajonā - no Briģu, Goliševas, Līdumnieku, Mērdzenes, Miglinieku, Ņukšas, Pildas, Rundēnu un Salnavas pagasta un Zilupes pilsētas; Rēzeknes rajonā - no Čornajas, Feimaņu, Ilzeskalna, Lendžu, Mākoņkalna, Nautrēnu un Ozolaines pagasta; Balvu rajonā - no Krišjāņu, Lazdulejas, Vectilžas un Vīksnas pagasta; Krāslavas rajonā - no Asūnes, Krāslavas un Ķepovas pagasta; Daugavpils rajonā - no Ambeļu un Biķernieku pagasta; Preiļu rajonā - no Vārkavas pagasta un Ventspils rajonā - no Tārgales pagasta.

Vislielākais projektu pieteikumu skaits (70%) tika saņemts no zemnieku saimniecībām. Pašvaldības infrastruktūras uzlabošanai un uzņēmējdarbības vides sakārtošanai iesniegušas 126 projektus jeb 16% no visiem projektiem.

Visvairāk pieprasītais atbalsta veids ir mērķkredītu procentu maksājumu pilnīga vai daļēja kompensācija, kas paredzētajā fonda izlietojuma struktūrā veido gandrīz trīs ceturtdaļas no kopējā budžeta. Krietni mazāk ir pieteikumu reģionu infrastruktūras attīstības un pašvaldību organizēto uzņēmējdarbību veicinošo pasākumu kopfinansēšanai, kā arī tādam atbalsta veidam kā ieguldījumi uzņēmuma pamatkapitālā.

 

3.3. Akceptēto projektu raksturojums

Līdz 1999. gada beigām tika akceptēts un nodots līdzfinansēšanai no Reģionālā fonda 421 projekts ar kopējo finansējumu no Reģionālā fonda nedaudz vairāk par 4,6 miljoniem latu. Šo projektu realizācija ir paredzēta vairāku gadu - vidēji divu trīs gadu - garumā, kaut gan daži projekti aptver 5 un pat vairāk gadus.

Vidējais Reģionālā fonda ieguldījums vienam projektam ir 11 tūkst. latu. Galvenais atbalsta veids tajos ir pilnīga vai daļēja kredītprocentu dzēšana (85% no RF finansējuma). Šis atbalsta instruments ļauj ar nelieliem līdzekļiem palīdzēt maksimāli daudziem projektu pieteicējiem. Turklāt, ņemot vērā kredītprocentu pašreizējo augsto līmeni (vidēji 13%), šim atbalsta veidam ir izšķiroša nozīme, lai daudzi projekti būtu rentabli un tos būtu jēga realizēt. Otrs finansējuma veids - līdzieguldījums pamatkapitālā - ir tikai vienā projektā. Trešais finansējuma veids paredz daļēju kapitālieguldījumu kompensāciju pašvaldību projektos, kas paredz uzlabot infrastruktūru un organizēt uzņēmējdarbību veicinošos pasākumus, kuri pārsvarā ir dažādu informatīvo centru izveidošana un darbība.

Šajos projektos pašu uzņēmēju vai pašvaldību ieguldījums ir plānots 41 milj. latu apmērā. Tātad katram no Reģionālā fonda izlietošanai paredzētajam latam atbilst 8,8 latu projekta realizētāja paša ieguldījums.

Četras piektdaļas no akceptētajiem projektiem ir no reģioniem, kas īpaši atbalstāmā reģiona statusu ieguva, vadoties no sociāli ekonomiskajiem kritērijiem (skat. 1.tabulu). Šajos reģionos vairāk nekā 3/4 projektu ir no zemnieku saimniecībām, jo tā ir visizplatītākā saimniekošanas forma īpaši atbalstāmajos reģionos. Pēc VARAM ieteikuma ietvertajos reģionos zemnieku saimniecību projektu ir nedaudz mazāk par pusi.

1. tabula

RF līdzekļu sadalījums pa saimniekošanas formām akceptētajos projektos

t.sk.:
Visos Pēc ekonomiskajiem Pēc VARAM
reģionos kritērijiem ieteikuma
tūkst. projektu tūkst. projektu tūkst. projektu
latu skaits latu skaits latu skaits
Zemnieku saimniecības 2540 294 2210 250 331 44
Pārējās saimniekošanas formas 1627 82 1409 60 218 22
Pašvaldības un to uzņēmumi 497 45 275 22 222 23

3.4. Reģionālā fonda izlietojuma struktūra

Reģionālā fonda darbības laikā 1998. un 1999. gadā tā ienākuma avots bija Valsts īpašuma privatizācijas fonds. Šajā laikā netika iedalīti līdzekļi no valsts pamatbudžeta un netika piesaistīti līdzekļi no citiem avotiem. Piemēram, Reģionālais fonds 1999. gadā saņēma par 60% mazāk līdzekļu, nekā tika plānots.

3. tabula

Reģionālā fonda līdzekļu izlietojuma struktūra

(tūkst.latu) Resursi no Valsts īpašumu privatizācijas fonda (rezerves kapitāls)
Visi projekti 4664 421 3893 332 771 89

Zemnieku saimniecību iesniegtie projekti pēc finansējuma apjoma pārsvarā ir mazi projekti, un to vidējais viena projekta finansējums no RF ir apmēram 8,6 tūkst. latu. Savukārt dažādu uzņēmējsabiedrību vidējais paredzētais finansējuma apjoms ir 22 tūkstoši latu.

Kaut arī vairāk nekā 2/3 projektu ir no zemnieku saimniecībām (skat. 2.zīmējumu), tomēr to skaits, kas saistīts ar tradicionālo vai netradicionālo lauksaimniecību, ir mazāks par pusi. Tas nozīmē, ka ne visi no zemnieku saimniecībām iesniegtie projekti ir saistīti ar lauksaimniecību.

2.zīmējums

Akceptēto projektu (421) sadalījums pa nozarēm

 

ZIM.GIF (23917 BYTES)

Tikai 56% zemnieku saimniecību projektu ir veltīti lauksaimniecībai, bet pārējie ir saistīti ar pakalpojumiem (26%), mežizstrādi un kokapstrādi (10%), tūrismu (5%), rūpniecību (bez kokapstrādes) (1,5%) un pavisam neliela daļa - ar pārējām nozarēm. Šāda zemnieku saimniecību attīstības saistīšana ar dažādām tautsaimniecības nozarēm atbilst vairuma īpaši atbalstāmo reģionu attīstības stratēģijām, kurās paredzēts bez lauksaimniecības atbalstīt arī citu tautsaimniecības nozaru attīstību, tādējādi veicinot alternatīvās reģiona attīstības iespējas.

Viena ceturtā daļa no dažādām uzņēmējsabiedrībām savus projektus saista ar mežizstrādi vai kokapstrādi. Pārējo sabiedrību projekti veltīti galvenokārt pakalpojumiem, dažādām rūpniecības nozarēm un lauksaimniecībai.

Pastāv noteiktas atšķirības projektu sadalījumā pa nozarēm pēc ekonomiskajiem kritērijiem izvēlētajos reģionos un VARAM ieteiktajos reģionos (skat. 2. tabulu).

2.tabula

Akceptēto projektu (421) sadalījums pa nozarēm

(%)
t.sk.:
Visos pēc ekonomiskajiem pēc VARAM
projektos kritērijiem noteiktajos ieteikuma
Lauksaimniecība 43,9 47,9 29,2
Pakalpojumi 23,0 24,1 19,1
Mežizstrāde un kokapstrāde 11,9 10,5 16,9
Tūrisms 4,5 4,8 3,4
Rūpniecība (bez kokapstrādes) 5,0 5,1 4,5
Pārējie saimnieciskās darbības veidi 1,4 1,2 2,2
Infrastruktūras uzlabošana 6,7 4,5 14,6
Uzņēmējdarbības vides veidošana 3,6 1,8 14,6
Kopā 100 100 100

Gandrīz puse no projektiem, kuri pieteikti no reģioniem, noteiktiem pēc ekonomiskajiem kritērijiem, ir saistīta ar lauksaimniecību un tikai apmēram 6% - ar infrastruktūras un uzņēmējdarbības vides uzlabošanu. Savukārt projektos no VARAM ieteiktajiem reģioniem infrastruktūras un uzņēmējdarbības vides uzlabošanas projekti veido gandrīz 1/3 daļu. Tas liecina par pagasta pašvaldību aktivitāti un pieredzi projektu īstenošanā.

Kā negatīva tendence jāatzīmē, ka maz ir projektu, kas saistīti ar rūpniecību, un esošie galvenokārt aptver kokapstrādi.

Projektos paredzēts izveidot 3452 jaunas darba vietas, t. i., vidēji 8 darba vietas vienā projektā. Būtiskākais ieguldījums nodarbinātības pieaugumā ir paredzēts dažādu uzņēmējsabiedrību projektos, kur vidēji vienā projektā ir paredzēts izveidot 20 jaunu darba vietu, zemnieku saimniecību projektos - tikai piecas. Vēl mazāk jaunu darba vietu paredzēts pašvaldību un to uzņēmumu projektos (vidēji 3 uz katru projektu). Tomēr jāatzīmē, ka pašvaldību iesniegto projektu realizācijas uzdevums ir uzlabot uzņēmējdarbības vidi un tādējādi netiešā veidā veicināt ekonomiskās aktivitātes reģionā un līdz ar to - arī nodarbinātību.

Katra jaunizveidotā darba vieta RF izmaksā vidēji 1351 latu. Dārgāka tā ir zemnieku saimniecību projektos - 1576 lati, bet dažādu uzņēmējsabiedrību projektos - 962 lati.

 

Kopā Struk-
Struktūras rādītāji 1998 1999 1998.-1999. tūra
gads %
1.
1403,3 350,1* 1753,4 100,0
2. Izdevumi kopā
791,6 1290,6 2082,2 100,0
t.sk. izmaksātie līdzekļi 232,7 856,6 1089,3
saistības 558,9 434,0 992,9
- līdzfinansējums projektos 722,2 1209,7 193,9 92,8
t.sk. izmaksātie līdzekļi 181,4 763,3 944,7
saistības 540,8 446,4 987,2
a) ieguldījums uzņēmumu statūtkapitālā
(pilnībā izmaksāti) 30,0 0.0 30,0 1,5
b) pilnīga vai daļēja kredītprocentu dzēšana 679,0 1110,0 1789,0 85,9 t.sk. izmaksātie līdzekļi 142,1 679,2 821,3
saistības 536,9 430,8 967,7
c) infrastruktūras uzlabošanas izdevumu
kompensācija 0,0 58,3 58,3 2,8
t.sk. izmaksātie līdzekļi 0,0 44,9 44,9
saistības 0,0 13,4 13,4
d) uzņēmējdarbību veicinošo pasākumu
kapitālieguldījumu kompensācija 13,2 41,4 54,6 2,6
t.sk. izmaksātie līdzekļi 9,3 39,2 48,5
saistības 3,9 2,2 6,1
- izdevumi ekonomiskās izglītības
pasākumiem 51,7 55,2 106,9 5,1
t.sk. izmaksātie līdzekļi 35,7 68,7 104,4
saistības 16,0 -13,5 2,5
- administratīvie izdevumi 17,7 25,7 43,4 2,1
t.sk. izmaksātie līdzekļi 15,6 24,6 40,2
saistības 2,1 1,1 3,2
a) VSIA "Reģionu attīstība" darbības
nodrošināšanai 17,7 21,0 38,7 1,9
t.sk. izmaksātie līdzekļi 15,6 35,5
saistības 2,1 3,2
b) Reģionālās attīstības padomes darbības
nodrošināšanai (pilnībā izmaksāti) 0,0 4,7 4,7 0,2
3. Neizlietotie resursi
611,7 4. Resursu iztrūkums pilnīgai noslēgto
līgumu finansēšanai -940,5 -328,8 5. Naudas līdzekļu

atlikums

1170,6 664,1

* - uz 01.01.2000. no VĪPF faktiski saņemti 350,1 tūkst.Ls, (plānoti 995 tūkst.Ls)

VSIA "Reģionu attīstība" darbu ar projektiem uzsāka tikai 1998. gada otrajā pusē, tāpēc pirmajā darbības gadā neapguva visus piešķirtos resursus. 1999. gadā darbība paplašinājās un tika noslēgti vairāk nekā 200 līgumu. Tādejādi tika uzņemtas saistības, kas pārsniedza fonda rīcībā esošos līdzekļus.

Projektu līdzfinansējums veidoja 92,8% no Reģionālā fonda izdevumiem, no kura 87,4% bija uzņēmēju tiešais atbalsts (85,9% izlietoti kredītprocentu maksājumiem, 1,5% ieguldījumiem uzņēmuma statūtkapitālā no fonda līdzekļiem), bet pārējais - netiešais atbalsts, kas saistīts ar infrastruktūras (2,8%) un uzņēmējdarbības vides uzlabošanu (2,6%). Ārpus tā bija vēl izdevumi (5,1%) ekonomiskās izglītības pasākumu finansēšanai, jo no pirmajiem iesniegtajiem projektiem tikai nedaudzi atbilda prasībām. Tas parādīja, ka uzņēmēji un pašvaldību darbinieki nebija sagatavoti vajadzīgā līmenī sastādīt attīstības plānus un projektu pieteikumus. Tāpēc līdztekus tradicionālā kārtībā izskatāmiem projektiem tika rīkots konkurss īpaši atbalstāmo reģionu uzņēmēju un pašvaldību darbinieku ekonomiskās izglītības centralizētu pasākumu organizēšanai, kurus galvenokārt finansētu Reģionālais fonds kopā ar pašvaldībām.

Viena trešdaļa no projektu līdzfinansējuma ieguldīta ar lauksaimniecību saistītajos projektos (skat. 4. tabulu). Šajos projektos ir paredzēta ne tikai lauksaimnieciskās ražošanas paplašināšana, specializācija un modernizācija, bet daļa projektu ir veltīti arī netradicionālo lauksaimniecības nozaru attīstībai, tādām kā augļu, ogu, dārzeņu, sēņu audzēšana un pārstrāde. Saimniecības, kas specializējušās noteiktu lauksaimniecības kultūru ražošanā, ir uzsākušas jaunu (jeb aizmirstu veco) uzņēmējdarbības virzienu, t.i., izmēģinājumu demonstrācijas sējumu un stādījumu platību veidošanu. Saimniecību speciālisti sniedz konsultācijas un nodod savu pieredzi citām zemnieku saimniecībām. Tādā veidā zemnieki tiek izglītoti un ieinteresēti gan savā, gan arī citos reģionos, kas vēlas uzsākt vai pilnveidot kādu noteiktu lauksaimnieciskās ražošanas virzienu.

4. tabula

RF izlietojums 1998. un 1999. gadā pa darbības veidiem

No reģionālā fonda
Pašu uzņēmēju
izmaksāto līdzekļu ieguldītie līdzekļi
sadalījums pa nozarēm (lati uz 1 RF
(%) līdzfinansējuma latu)
Lauksaimniecība 33,0 8
Pakalpojumi 7,1 17
Mežizstrāde un kokapstrāde 12,1 22
Tūrisms 3,2 7
Rūpniecība 18,3 10
Pārējie saimnieciskās darbības veidi 7,8 7
Infrastruktūras uzlabošana 10,7 4
Uzņēmējdarbības vides veidošana 7,7 1
Kopā 100 10

Daudzos lauksaimniecības projektos ir paredzēts nekomerciāls, taču tālejošs virziens zemnieku saimniecības darbībā, kuram ir ētiska vērtība. Tā ir lauku ainavas veidošana, atjaunošana un saglabāšana. Tie pārsvarā ir mazi projekti ar nelielu jaunizveidoto darba vietu skaitu, bet to realizēšana rada labu pamatu tūrisma attīstībai reģionā.

Lielai daļai zemnieku saimniecību lauksaimnieciskā ražošana vairs nav vienīgais ienākumu avots. Pašlaik notiek zemnieku saimniecību darbības pārorientācija no tradicionālās lauksaimniecības uz pakalpojumiem vai kādu specifisku ražošanas nozari, kur tirgus niša vēl ir salīdzinoši nepiepildīta.

Viens no alternatīvajiem nodarbošanās veidiem zemnieku saimniecībās ir tūrisma attīstība. Tie ir mazi projekti ar nelielu strādājošo skaitu, parasti tie tiek veidoti kā blakus nodarbošanās papildus lauksaimniecībai. Bankas nelabprāt grib kreditēt šādus projektus, jo nav pārliecības, ka tie atmaksāsies nesakārtotās infrastruktūras, cenu līmeņa u.c. iemeslu dēļ.

Gandrīz piektā daļa projektu ir saistīti ar rūpnieciskās ražošanas atjaunošanu, izveidošanu un attīstību. Raksturīgi, ka īpaši atbalstāmajos reģionos, it sevišķi Latgalē, rūpnieciskās produkcijas izlaide veido tikai 10% no reģiona iekšzemes kopprodukta (IKP). Šī iemesla dēļ rūpnieciskās ražošanas attīstība ir ļoti svarīga gan valstī kopumā, gan īpaši atbalstāmajos reģionos. Pārsvarā no Reģionālā fonda finansētie projekti ir saistīti ar kokapstrādi un pārtikas rūpniecības uzņēmumu veidošanu, modernizāciju un darbības paplašināšanu, bet ir arī projekti, kas paredz tekstilrūpniecības, kūdras pārstrādes, optiskās šķiedras, būvmateriālu ražošanas, ķīmijas rūpniecības un enerģētikas attīstību.

Viena no visstraujākās attīstības rūpniecības nozarēm valstī ir kokapstrāde. Šīs nozares produkcija ir lielākā Latvijas eksporta pozīcija. Tāpēc nozīmīgu vietu Reģionālā fonda izdevumos ieņem arī kokapstrādes nozares uzņēmumu projekti. Mežsaimniecība un kokapstrāde īpaši atbalstāmajos reģionos ir galvenais alternatīvais būtisku ienākumu gūšanas veids pretstatā lauksaimniecībai. Nereti zemnieku saimniecības var izdzīvot, pateicoties tieši mežsaimniecībai un kokapstrādei.

Uzņēmējdarbība kādā konkrētā teritorijā nav iespējama bez uzņēmējdarbības infrastruktūras nodrošinājuma pietiekami augstā līmenī. Tas ir pašvaldības un arī valsts iestāžu kompetencē. Pašvaldību projektu Reģionālajā fondā nav sevišķi daudz, jo nepieciešamais pašvaldības ieguldījums projektos ir 50%. Pašvaldības savos budžetos ne vienmēr var atvēlēt pietiekami daudz līdzekļu infrastruktūras objektu izveidošanai. Tas savukārt negatīvi ietekmē vietējo uzņēmēju darbību, jo, piemēram, tūrismu (arī lauku tūrismu) nevar attīstīt bez sakārtotas un attīstītas teritorijas infrastruktūras.

Pašvaldību organizētie uzņēmējdarbību veicinošie pasākumi ir katras pašvaldības iniciatīvas, izdomas un atbalsta paraugs saviem uzņēmējiem. Ikviens no šiem projektiem saistās ar pašas pašvaldības uzņēmību, neatlaidību, mērķtiecību un tālredzību attīstības plānošanā.

 

3.5. Reģionālā fonda darbības ietekme

uz īpaši atbalstāmo reģionu attīstību

Reģionālā fonda atbalsta izmantošana aktivizē vietējos uzņēmējus un piesaista privāto kapitālu. Katram fonda līdzfinansējuma latam atbilst apmēram 10 pašu projekta realizētāju ieguldītie lati, t.i., nedaudz vairāk, nekā ir plānots. Vismazākais līdzfinansējuma īpatsvars ir ar mežsaimniecību un kokapstrādi saistītajos projektos. Visbūtiskākais līdzfinansējums savukārt ir infrastruktūras un uzņēmējdarbības vides veidošanas projektos.

Projekta realizācijas gaitā budžetā pārskaitītie nodokļi vairāk nekā divas reizes pārsniedz Reģionālā fonda ieguldītos līdzekļus (2 milj. latu salīdzinājumā ar 0,9 miljoniem).

Lai arī pēc pusotra gada Reģionālā fonda darbības ir grūti dot vispārinātu izvērtējumu tā darbības efektivitātei, tomēr dažus secinājumus par investīciju piesaisti, nodarbinātības veicināšanu un ietekmi uz iekšzemes kopprodukta veidošanos var izdarīt par tiem Latgales rajoniem, kas pilnīgi iekļauti īpaši atbalstāmo reģionu statusā, salīdzināšanai izmantojot pieejamos makroekonomiskos rādītājus pa attiecīgajiem rajoniem.

5.tabula

Projektu realizācijas ietekme uz īpaši atbalstāmo rajonu nodarbinātību,

investīciju un IKP apjomiem

(izmaiņas % pret situāciju, ja projekti netiktu realizēti)

Nodarbinātība Investīcijas Iekšzemes kopprodukts
Balvu rajons 0,6 22 0,7
Krāslavas rajons 2,3 69 3,6
Ludzas rajons 0,6 21 1,0
Preiļu rajons 1,2 30 1,7
Rēzeknes rajons 0,9 37 1,3

Tabulā dotos aprēķinus tikai nosacīti var attiecināt uz faktisko situāciju rajonos, jo tie veikti, pieņemot, ka pārējie apstākļi paliek nemainīgi, un analizēta situācija, kāda varētu būt rajonā, ja projektos paredzētās investīcijas netiktu veiktas un tajos iesaistītie nodarbinātie neatrastu citu nodarbinātības veidu.

Kā redzams, vislielāko ietekmi projektu realizācija varēja atstāt uz ekonomisko situāciju Krāslavas rajonā, bet vismazāko - Balvu rajonā. Visos rajonos ar RF izmantošanu saistīto investīciju īpatsvars pārsniedz piekto daļu no rajona kopīgajām investīcijām, un Krāslavas rajonā tās ir pat vairāk nekā puse no visām investīcijām. Tas nozīmē, ka šajos rajonos diezgan ievērojama daļa aktīvo uzņēmēju izmanto Reģionālā fonda atbalstu.

Salīdzinot izmaksas vienas darba vietas izveidošanai (skat. 6.tabulu), vismazākās tās ir bijušas Krāslavas un Rēzeknes rajonā. Tātad var uzskatīt, ka šajos rajonos RF līdzekļi ir izmantoti nedaudz efektīvāk nekā pārējos trijos.

6.tabula

Vienas darba vietas izveido

š anas izmaksas (latos)
No RF līdzekļiem No visiem piesaistītiem līdzekļiem
Balvu rajons 1176 13778
Krāslavas rajons 640 10384
Ludzas rajons 743 17812
Preiļu rajons 789 8750
Rēzeknes rajons 658 12080
Vidēji visos 5 rajonos 738 11395
Vidēji visos reģionos 710 8935

Vidēji piecos Latgales rajonos vienas darba vietas izveidošana ir prasījusi vairāk līdzekļu, nekā tas ir vidēji, ņemot vērā visus reģionus.

Jāatzīmē, ka kopīgie ieguldījumi vienas darba vietas izveidošanai, ja salīdzina ar pasaules pieredzi, nav lieli. Piemēram, Vācijā, ieguldot DEM 1 milj. (0,3 milj. latu), radītas tikai 39 jaunas darba vietas jeb vienas darba vietas radīšana izmaksā aptuveni 7,7 tūkstošus latu atbalsta finansējuma.

Dodot novērtējumu projektu efektivitātei un ieguldījumam reģiona attīstībā, visas pašvaldības atzina, ka ar Reģionālā fonda līdzekļiem finansēto projektu īstenošana noris saskaņā pašvaldības attīstības plānos noteiktajiem prioritārajiem virzieniem. Kā galvenos ieguvumus, izmantojot Reģionālā fonda atbalstu, uzņēmēji un pašvaldību darbinieki min:

- iespējas palielināt investīciju apjomus. Tas ļāva uzņēmējiem straujāk modernizēt un paplašināt ražošanu. Modernizācija rūpniecības uzņēmumos palielināja uzņēmumu konkurētspēju un produkcijas kvalitāti, kas savukārt paplašināja noieta tirgus, t.sk. eksporta iespējas. Vairākās zemnieku saimniecībās tas deva iespēju dažādot ražošanu - gan pievēršoties netradicionālai lauksaimniecībai, gan attīstot pakalpojumus un uzsākot rūpniecisko ražošanu. Savukārt pašvaldības varēja uzsākt vairākus infrastruktūras attīstības projektus, kuri uzlaboja gan komunālo pakalpojumu kvalitāti, gan samazināja to izmaksas;

- projektu realizācijas rezultātā jaunradītās darba vietas. Darba algas uzlaboja gan pašu nodarbināto materiālo stāvokli, gan netiešā veidā caur nomaksātiem nodokļiem palielināja pašvaldību ienākumus. Pašvaldībām līdz ar to radās iespēja sekmīgāk risināt sociālās problēmas reģionā;

- iespējas realizēt vairākus uzņēmējdarbības vides uzlabošanas un pieaugušo ekonomiskās izglītošanas pasākumus. Tika izveidoti vietējie informāciju centri, kas sniedz informāciju gan par valsts atbalsta iespējām, gan par konkrētu biznesa plāna sastādīšanu, kā arī rīkoti izglītojoši informatīvie pasākumi;

- gūtā pieredze, izstrādājot biznesa plānus, kuri bija nepieciešami atbalsta saņemšanai. Iespējas izmantot Reģionālā fonda resursus uzņēmējiem un pašvaldībām bieži vien ir pirmais pamudinājums un prasme iesaistīties dažādos projektos. Piemēram, PHARE projekts "Atbalsts lauku ekonomikas dažādošanai" tika sekmīgi realizēts piecos pagastos, kuriem ir īpaši atbalstāmā reģiona statuss. Daudzi uzņēmēji pēc veiksmīgas pirmā projekta realizācijas nebaidās paplašināt uzņēmumu un uzsākt jaunu sadarbību ar Reģionālo fondu vai iekļauties cita veida projektos.

 

4. Galvenie secinājumi

par īpaši atbalstāmo reģionu programmas un

Reģionālā fonda divu gadu darbības rezultātiem

Īpaši atbalstāmo reģionu programmas galvenais uzdevums ir līdzvērtīgu dzīves un darba apstākļu nodrošināšana visā Latvijas teritorijā, un Reģionālais fonds ir viens no tās galvenajiem instrumentiem. Protams, divu gadu laikā nebija iespējams pilnīgi mazināt nelabvēlīgās reģionālās atšķirības, tas nav atrisināms dažu gadu laikā. Taču ir izstrādāts likums un tam pakārtotie normatīvie akti, kuros noteikti kritēriji īpaši atbalstāmo reģionu identificēšanai un ekonomiskie instrumenti uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai tajos. Izdarīti arī dažu likumdošanas aktu grozījumi, lai radītu labvēlīgus apstākļus saimnieciskajai darbībai īpaši atbalstāmajos reģionos un iespēju nodrošināt reģionālo skatījumu visu līmeņu lēmumu pieņemšanā un pašvaldību savstarpējā sadarbībā.

Ar īpaši atbalstāmo reģionu programmas palīdzību daudz kas ir paveikts situācijas uzlabošanai:

• Reģionālais fonds ir būtisks, reāli eksistējošs reģionālās attīstības instruments, kas sekmē sociāli ekonomisko atšķirību samazināšanos;

• izstrādāts un funkcionē precīzs mehānisms atbalsta saņemšanai no Reģionālā fonda, kas prasa privātā kapitāla piesaisti un sekmē vietējo resursu izmantošanu;

• iespējas izmantot Reģionālā fonda atbalstu ir sasaistījušas vienotā struktūrā valsts varu un pārvaldi, pašvaldības un uzņēmējus sociālās un ekonomiskās attīstības veicināšanai reģionos. Uzņēmējdarbības vides veidošanai, realizējot konkrētus projektus, tiek apvienoti valsts, pašvaldību un uzņēmēju privātie līdzekļi, turklāt valsts daļa ir vismazākā;

• noslēgtie Reģionālā fonda līgumi par līdzfinansēšanu pārsvarā ir vidēja termiņa atbalsts uzņēmējdarbībai, bet tie vērsti uz ilgtspējīgu attīstību;

• iespējas iegūt līdzfinansējumu ne tikai veicina vietējās iniciatīvas rašanos, bet arī nodrošina regulāru atgriezenisko saiti starp uzņēmēju, pašvaldību un valsti. Reģionālā fonda darbība ietekmējusi ne vien īpaši atbalstāmo reģionu, bet arī citu teritoriju uzņēmējus, sekmējot jaunu uzņēmumu rašanos tieši īpaši atbalstāmajos reģionos, tādējādi tiek veicināta uzņēmēju kustība uz ekonomiski atpalikušajām teritorijām, kas kļūst arvien pievilcīgākas investīcijām. Īpaši atbalstāmo reģionu programma ir ļāvusi noticēt valsts atbalsta iespējamībai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Neskatoties uz attīstības pozitīvajām tendencēm, īpaši atbalstāmo reģionu programma prasa vairākus uzlabojumus tās ietekmes efektivitātes palielināšanai:

• programmas darbību lielā mērā ietekmē Reģionālā fonda finansējuma piešķiršana, kā arī neskaidrības par reģionālās attīstības perspektīvām (piemēram, jautājumi par administratīvi teritoriālo reformu). Lai gan likumā paredzēts finansējums no valsts budžeta, līdz šim finansējums tika piešķirts no Valsts īpašuma privatizācijas fonda un tas nav bijis pastāvīgs, nav arī stabilitātes finansējumam nākotnē. Programmas darbību redzam tālāk kā uzņēmējdarbības atbalsta sistēmas elementu saistībā ar sagaidāmo Eiropas Savienības fondu finansējuma ienākšanu valstī un Nacionālā attīstības plāna izstrādi;

• lai gan izstrādātā normatīvā bāze nosaka skaidrus, samērā objektīvus īpaši atbalstāmā reģiona piešķiršanas, līdzekļu pieprasīšanas un projektu vērtēšanas kritērijus, tomēr jau šobrīd ir iespējams izmantot citus nozīmīgus sociāli ekonomisko situāciju raksturojošus statistiskos rādītājus objektīvākai teritoriju identificēšanai, kas nebija pieejami 1997. gadā. Pēc gūtās pieredzes ir nepieciešams pilnveidot kritēriju sistēmas, lai tie bāzētos tikai uz kvantitatīviem kritērijiem un izslēgtu subjektīvu un voluntāru lēmumu pieņemšanas iespējas;

• pašreizējā laika posmā viens no galvenajiem uzņēmējdarbības atbalsta veidiem no Reģionālā fonda ir kredītprocentu dzēšana. Nākotnē būtu vēlams paplašināt un dažādot tiklab tiešos, kā arī netiešos uzņēmējdarbības atbalsta virzienus: ieguldījumus uzņēmumu pamatkapitālā, ieguldījumu dotācijas pamatlīdzekļos, piemaksas par jaunu darba vietu radīšanu, ieguldījumus īpaši atbalstāmo reģionu vietējos fondos u. c.

No Ekonomikas ministrijas un Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Reģionu attīstība" izstrādātā "Īpaši atbalstāmo reģionu programmas izvērtējuma"

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!