Par valstu politiku un ģeogrāfiju

Šajās dienās Turcija atzīmēja valsts svētkus – Republikas proklamēšanas gadadienu

Ali Nazims Belgers, Turcijas Republikas vēstnieks, – intervijā “Latvijas Vēstnesim”

– Pēdējā laikā Turcijas vārds īpaši bieži tiek minēts starptautiskā kontekstā, diskutējot par Eiropas Savienības (ES) un arī par visa kontinenta nākotni. Situācija ir savā ziņā unikāla, jo Eiropas Savienībai vēlas pievienoties valsts, kas atrodas abos Gibraltāra krastos, tātad divos kontinentos – Eiropā un Āzijā. Turcijai iestājoties ES, piepildītos Mišela Fušē (Francijas vēstnieka Latvijā – J.Ū.) grāmatā “Eiropas Republika” analizētā jaunā situācija, kad valstu politika iespaido pasaules ģeogrāfiju (pretēji Napoleona tēzei, kā valstu ģeogrāfija nosaka to politiku).

– Kā jūs šajā kontekstā raksturojat savas valsts jaunākās attīstības tendences?

– Tagad Turcija ir moderna, laicīga valsts ar 70 miljoniem iedzīvotāju. Jau kopš 50.gadu sākuma tā devusi ieguldījumu jaunās Eiropas izveidē – gan kā viena no pirmajām Eiropas Padomes loceklēm, gan kā viena no vadošajām NATO dalībvalstīm. Jau kopš 1963.gada Turcija ir Eiropas Savienības asociētā valsts. Turcijai arī vienīgajai no ES kandidātvalstīm noslēgta muitas ūnija ar Eiropas Savienību.
Kopš 1999.gada mūsu valsts īstenojusi vairākas reformas, lai kvalificētos ES iestāšanās sarunām. Pēdējos divos gados reformu norise paātrināta. Pēdējā Eiropas Komisijas ziņojumā atzīts, ka Turcija izpildījusi Kopenhāgenas politiskos kritērijus. Ja ES padome decembrī nolems sākt ar Turciju iestāšanās sarunas, mūsu valsts attiecībās ar Eiropu sāksies tiešām jauns vēsturisks periods.
Būtiski, ka Turcijā ir pārsvarā jauni, dinamiski iedzīvotāji. Mums ir auglīga zeme ar mērenu, bet arī daudzveidīgu klimatu. Līdz ar to mēs varam audzēt gandrīz visas labības kultūras.
Varu arī apgalvot, ka Turcijai ir nozīmīgs reģionālais spēks. Turcija ir viena no 20 ekonomiski spēcīgākajām pasaules valstīm, un mūsu tirgus ekonomikas izaugsme ir viena no straujākajām pasaulē. Turcija ir lielākā tekstilpreču piegādātāja Eiropai un reģionālais daudznacionālo kompāniju centrs. Turcija savas preces eksportē uz 155 valstīm visā pasaulē, mūsu uzņēmējiem ir vērā ņemamas investīcijas ārzemēs. Vārdu sakot, mums ir ko dot citām valstīm.
Politiski spriežot, Turcijas ģeogrāfiskais stāvoklis nosaka tās stratēģisko nozīmīgumu. Mūsu valsts ir fizisks un kultūras tilts starp Eiropu un Āziju. Valsts, kas robežojas ar divpadsmit citām valstīm un četrām jūrām.

– Šis gads ieviesis būtiskas izmaiņas Latvijas un Turcijas divpusējās attiecībās. Latvija tika uzņemta NATO – organizācijā, kurā Turcija iestājās jau 1952.gadā. Mums iestāšanās procesā ļoti nozīmīgs bija arī Turcijas atbalsts. Savukārt Turcijai nākotnē varētu labi noderēt arī Latvijas kā Eiropas Savienības dalībvalsts atbalsts, integrējoties šajā organizācijā.

– Jā, es teiktu, ka, Turcija un Latvija jau tagad ir ciešas sabiedrotās NATO un partneres ES – organizācijā, ar kuru Turcijai ir asociētās locekles līgums. Mūsu divpusējās attiecības stabili attīstās visās jomās. Abām valstīm vienlīdz svarīgas ir ģeostratēģiskās intereses, kā arī līdzīgas demokrātiskās normas un vērtības.
Es gribu uzsvērt tūrisma nozīmi mūsu sadarbības paplašināšanā. Līdz ar ekonomisko labumu tūrisms tuvinās mūsu tautas, dodot būtisku labumu abu valstu attiecībām. Iespējams, ka nākamais mūsu divpusējo attiecību solis būs vēstniecību atvēršana Ankarā un Rīgā. Būtisks stimuls mūsu valstu attiecībām būs februārī iecerētā Latvijas ārlietu ministra vizīte Turcijā un aprīlī plānotā Latvijas Valsts prezidentes vizīte mūsu valstī.

– Arī šie fakti liecina par starpvalstu attiecību aktivizēšanos pēc Latvijas iestāšanās divās ietekmīgākajās starptautiskajās organizācijās.

– Jā, Latvija spērusi tiešām vēsturiskus soļus integrējoties modernajā pasaulē. Turcija vienmēr sapratusi un atbalstījusi Latvijas centienus iestāties NATO. Mēs apsveicām Latvijas aktīvo piedalīšanos ANO un citās starptautiskās miera spēku misijās, kā arī jūsu līdzdalību NATO vadītajās misijās vēl pirms Latvijas iestāšanās šajā organizācijā.

– Vēstnieka kungs, jums jau ir liela pieredze, pārstāvot Turcijas intereses Latvijā – savu akreditācijas vēstuli mūsu Valsts prezidentei jūs iesniedzāt 2000.gada maijā. Diemžēl pagaidām vēl Rīgā nav Turcijas vēstniecības un jūsu rezidence ir Viļņā.

– Jā, tomēr mūsu sadarbība bijusi auglīga. Pēdējos divos gados vien Latvijā vizītēs bijuši Turcijas prezidents, ārlietu ministrs, Lielās nacionālās asamblejas (parlamenta) spīkers un aizsardzības ministrs. Domāju, šīs augsta līmeņa vizītes visskaidrāk parāda, cik lielu nozīmi Turcija piešķir attiecībām ar Latviju. Es domāju, tagad, kad abas mūsu valstis ir sabiedrotās NATO, mūsu politiskās un ekonomiskās attiecības turpinās dinamiski attīstīties. Tādēļ man ir patiess prieks pārstāvēt Turciju valstī ar tik labu attiecību attīstības potenciālu. Es augstu vērtēju arī iespēju iepazīt Latvijas tautu, kam vēlu panākumus un uzplaukumu. Jūs patiešām esat pelnījuši gaišu nākotni.

Jānis Ūdris, “LV”

janis.udris@vestnesis.lv