Par īres griestu trīs gadu termiņu

Denacionalizēto namu īrnieku problēmu nerisināšanu gan politiķi, gan praktiķi pamatoti uzskata par vienu no politiskās ietekmēšanas svirām. Tas var būt arī valdības gāšanas ierocis. Iepriekšējo gadu valsts un pašvaldību bezdarbība ap šo problēmu ir kļuvusi par jaunu ķīlas zīmi.
Pēc gandrīz piecu mēnešu debatēm par Saeimas lēmumu, kas atcēla ar 2005.gada 1.janvāri maksimālās īres maksas noteikšanu, politiķu darbs īres griestu saglabāšanai kā vienīgajam pašreiz reālajam risinājumam denacionalizēto namu īrnieku aizstāvībai ir nesis rezultātu. Vairums Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātu vakar spēja vienoties par īres griestu saglabāšanas variantu – par maksimālās īres maksas saglabāšanu vēl uz trim gadiem. To paredzēts virzīt apstiprināšanai Saeimā. Komisija atbalstīja nevis pēdējo (no sešiem iesniegtajiem) vēl nenoraidīto priekšlikumu, ko izvirzīja TB/LNNK deputāte Anna Seile – saglabāt pašreizējo maksimālo īres maksu – 0,48 latus par kvadrātmetru – līdz 2005.gada 1.jūlijam, bet gan Jura Sokolovska (PCTVL) iesniegto. Saskaņā ar to denacionalizētajās vai likumīgajam īpašniekam atdotajās mājās, kur īrnieks dzīvokli lietojis līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, maksimālā īres maksa 2005.gadā būs 0,60 lati par kvadrātmetru, 2006.gadā – 0,72 lati par kvadrātmetru, bet 2007.gadā – 0,84 lati par kvadrātmetru. Par īres griestu saglabāšanu balsoja kreisā spārna partiju pārstāvji un politiķi no Zaļo un Zemnieku savienības un Latvijas Pirmās partijas. Pret jaunu īres griestu noteikšanu komisijā balsoja tikai Tautas partijas deputāts Jānis Lagzdiņš, bet “Jaunā laika” deputāti balsojumā atturējās.
Pašvaldību priekšvēlēšanu gaisotnē virmo kaislības, ka denacionalizēto namu īrnieku problēmas īpaši skar tikai Rīgas pašvaldību. Tomēr politiķu izteikumi ir pārspīlēti. Kā vakar Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas ikmēneša sanāksmē par īres un namu apsaimniekošanas jautājumiem atzīmēja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks Aino Salmiņš, pēc LPS aprēķiniem, problēma skar apmēram 25 Latvijas pašvaldības.
Situācija ir noteikusi rīcību – šobrīd vairākums Saeimas politiķu atbalsta īres griestu saglabāšanu līdz brīdim, kamēr tiks izstrādāts kompensācijas mehānisms denacionalizēto namu īrnieku problēmu risināšanai.
Saeimas deputāts Jānis Lagzdiņs pašvaldību izpilddirektoriem stāstīja, ka šonedēļ Saeimas sēdē paredzēts lemt par komisijas akceptētajiem grozījumiem likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”. Tajā denacionalizēto namu īrniekiem ierosināts noteikt trīs jaunus palīdzības veidus: pārcelšanās pabalsta izmaksu iespēju, pašvaldības garantēta kredīta saņemšanu ar atvieglotiem noteikumiem mājokļa iegādei, kā arī pašvaldības izlemšanas tiesības, kam piešķirt, ja atbrīvojas kāds no valstij piederošiem dzīvokļiem. Deputāts gan norādīja, ka minēto priekšlikumu akceptam ir nepieciešams Saeimas vairākuma atbalsts.

Zaida Kalniņa, “LV”

zaida.kalnina@vestnesis.lv