Kā deputāti iejutušies Eiropas Parlamentā

Pagājis jau gandrīz pusgads kopš Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām. Deviņi Latvijas tautas vēlēti pārstāvji jau sākuši savas ikdienas darba gaitas.

Eiropas Parlamenta deputāti savā darba telpā Foto: Ints Kalniņš, “LV”

Sācies spraigs cēliens

Vasara EP tradicionāli ir klusāks laiks, īpaši augusts, kas ES institūcijās tiek saukts par atvaļinājuma mēnesi. Tāpēc reālais darbs būtībā sācies tikai septembrī. Tiesa, deputāts Roberts Zīle norāda, ka jūlijs arī bijis saspringts, jo šajā laikā notikušas politisko grupu sanāksmes. “Bija jāpārstāv Latvijas delegācijas intereses komiteju un iespējamo amatu sadalē. Tāpēc, no šāda viedokļa raugoties, darbs jūlijā bija svarīgs. No tā bija atkarīgs, kā strādāsim turpmākajos gados.”

Sākumā bija sadzīviskas problēmas

Vairums deputātu stāsta, ka Eiropas Parlamenta ēkā jau bijuši pirms ievēlēšanas. Tāpat arī zinājuši, ar ko EP nodarbojas. Gandrīz visi atzīst, ka pirmajos mēnešos daudz laika un enerģijas patērējuši, risinot sadzīviskus jautājumus. Daži deputāti biroju telpas EP ēkā mainījuši pat vairākas reizes. Tur nav vainojamas deputātu kaprīzes. Līdz ar Eiropas Savienības (ES) paplašināšanos pieauga arī deputātu skaits un līdz ar to birojiem nepieciešamo telpu skaits. “Latvijas Vēstnesis” noskaidroja, ka darba telpas iekārtotas pat vietās, kas iepriekš izmantotas saimnieciskiem nolūkiem.
Tomēr deputāti lielākoties ar savām darba vietām ir apmierināti. Katram ir savs kabinets, atsevišķa telpa arī palīgam. Inese Vaidere saka: “No darba viedokļa Eiropas Parlamentā viss ir ļoti labi iekārtots. Kabinetā ir viss darbam nepieciešamais, pat televizors, lai varētu sekot līdzi gan jaunākajām ziņām, gan arī Parlamentā notiekošajam.”

Svarīga ir aktivitāte komitejās

EP plenārsēdes, kurās vienkopus sanāk visi 732 deputāti, notiek vidēji reizi mēnesī. Tāpēc svarīgākais ir deputātu darbs komitejās, kurās tiek apspriesti dažādi likumdošanas akti utt.
Visi Latvijas deputāti savu komiteju izvēlējušies un sekmīgi sākuši strādāt. Komiteju atradis arī Rihards Pīks, kam sākotnēji bija problēmas. “Jā, līdz pēdējam brīdim strādāju Latvijā ārlietu ministra postenī. Tāpēc arī sākumā komiteju sadali nedaudz nokavēju. Baltijas valstīm Eiropas Tautas partijas grupā (lielākā politiskā grupa EP) tika piešķirta tikai viena vieta Ārlietu komitejā, kurā gribēju darboties. Protams, gribētāju bija vairāk. Kad atbraucu, āda jau bija sadalīta. Tomēr viss atrisinājās. Tagad darbojos Konstitucionālo jautājumu komitejā. Tā strādā ar ES Konstitucionālo līgumu. Tā kā esmu bijis klāt pie šā līguma tapšanas jau no konventa laikiem, domāju, ka šo darbu turpināt ir lietderīgi,” ir pārliecināts R.Pīks.
Deputāti komitejās var darboties arī kā aizvietotāji. Valdis Dombrovskis skaidro, ka aizvietotājs var piedalīties komitejas sēdēs, var nākt ar savām ini-ciatīvām, var būt ziņotājs. Bet, ja komitejā notiek balsojums, aizvietotājs var balsot vien tad, ja kāds no attiecīgās politiskās grupas deputātiem nav uz vietas.

Svarīgs ir delegācijas lielums

Daži Latvijas deputāti ieguvuši arī nozīmīgus amatus. Piemēram, G.Krasts ir savas politiskās grupas priekšsēdētāja vietnieks. Viņš ieņem arī priekšsēdētāja vietnieka amatu Ekonomikas un monetārajā komitejā. Savukārt deputāts Georgs Andrejevs kļuvis par Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas priekšsēdētāja vietnieku. Kā mazās valsts – Latvijas – deputātiem izdevies tikt pie tik nozīmīgiem amatiem? V.Dombrovskis skaidro, ka amatu sadale EP notiek “strikti pēc delegāciju lieluma”. Tā kā mazākajā politiskajā grupā – Nāciju Eiropas grupā – no 27 deputātiem četri ir Latvijas pārstāvji, mūsu delegācijai pienācās arī daži amati. “Komitejas priekšsēdētāja vai parlamenta viceprezidenta amatu var iegūt tikai tad, ja esi no lielas delegācijas vai arī ja kāda liela delegācija no amata atsakās par labu mazai delegācijai,” teic V.Dombrov-skis. Tādējādi amatu ieguva arī G.Andrejevs. Viņš Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupā no 88 ir vienīgais Latvijas deputāts, tādēļ teorētiski komitejas priekšsēdētāja vietnieka amatu viņš iegūt nevarēja.

Grūtākais ir izprast mehānismu

Jautāti, kā iejutušies EP, deputāti atbild dažādi. Vieni teic, ka adaptācijas laiks jau beidzies un sācies spraigs darba periods, citi savukārt uzsver, ka svarīgākais – ietekmes sviras – vēl jāiepazīst.
Deputāts Aldis Kušķis stāsta: “Nevaru teikt, ka man bija kaut kur jāiejūtas, jo pirms tam EP jau biju novērotājs. Pirmā iejušanās jau līdz ar to bija notikusi. Tāpēc uzreiz jau varēju sākt strādāt. Protams, ir lietas, kas vēl jāpilnveido. Jāstrādā pie kontaktu veidošanas, jāizvēlas prioritārie darbības virzieni, kuros iespējams arī kaut ko sasniegt.”
Arī Guntars Krasts atzīst, ka vēl pilnībā nav ticis skaidrībā, kuros virzienos būtu visproduktīvāk strādāt. “Skaidri saprotu, ka nav iespējams darboties visās jomās. Katru nedēļu ir pāris simti dažādu tematu, kurus varētu virzīt. Arī pieredzējuši politiķi no citām valstīm sarunās atklājuši, ka vēl īsti nav izlēmuši, kurām nozarēm veltīt lielāku uzmanību. Domāju, ka izlemšu jau tuvākajā laikā. Viena no iespējamajām tēmām varētu būt enerģētika,” teic G.Krasts. Viņš arī atzīst, ka svarīgāko EP darbā vēl nav pilnībā izpratis. “Es domāju, ka pilnībā vēl EP darbā neesmu iejuties. Protams, funkcijas esmu apzinājis, bet tas jau nav galvenais. Svarīgāka ir saturiskā puse – saprast, kā darbojas mehānismi, kur tiek veidoti lēmumi, kā iekšēji kustas varas mehānismi starp partiju grupām, komitejām, kā veidojas formulējumi. Un to vēl izpratis neesmu. Citi teic, ka vajadzīgi pat gadi, lai saprastu, kā te viss darbojas.”

Šeit darbs ir pavisam citādāks

Deputāte Tatjana Ždanoka sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” atzīst, ka EP vērtē dažādi. “Pozitīvi ir tas, ka šeit respektē jebkādus politiskos uzskatus. Ja cilvēks ir kļuvis par deputātu, tad viņu izvirzījusi liela cilvēku grupa, kuru viņš pārstāv. Tāpēc jebkāds viedoklis tiek respektēts, vienalga, patīk tas kādam deputātam vai ne. Par mani, tāpat kā par jebkuru citu EP ievēlētu deputātu, ir balsojuši ES dalībvalsts pilsoņi. Pie mums Latvijā ir citādi. Tomēr medaļai ir arī otra puse. Šeit visas procedūras ir ļoti smagnējas. Dokumenti tiek gatavoti vairākus gadus. Protams, tas ir demokrātiski, jo visiem ir iespēja izteikties, bet gribētos tomēr, lai viss notiktu ātrāk.”
Arī Ģirts Valdis Kristovskis piekrīt, ka deputātam strādāt EP nozīmē darboties citā līmenī. “Šeit darbs būtiski atšķiras no nacionālajiem parlamentiem. Šeit ir cits mērogs, nepieciešams cits redzesleņķis. Ja Latvijā, balsojot par budžetu, cīnās par pieciem, desmit vai simt tūkstošiem, tad šeit situācija ir cita. Šeit summas tiek mērītas desmitos miljonu. Lai saprastu, par ko budžeta veidošanas procesā atdot savu balsi... nu, tas ir komplicēti.”

Gan angļu, gan franč un valodā

Tā kā EP deputāta darbs norit ārpus Latvijas, svarīgi ir zināt arī svešvalodas. Šeit gan jāpiebilst, ka EP tiek uzskatīts par vienu no demokrātiskākajām ES institūcijām, jo visas komisiju sēdes tiek tulkotas arī latviešu valodā. Tiesa, visi deputāti atzīst, ka dokumenti gan galvenokārt pieejami angļu un franču valodā. Tāpēc par minimumu varētu uzskatīt angļu valodas prasmi.
Lai gan ievēlēto deputātu valodu prasmes ir atšķirīgas, visi pārliecinoši apgalvo, ka valodu zina pietiekami. Piemēram, Tatjana Ždanoka teic – viņa nespēj iedomāties, ka darbs ritētu raiti, ja viņa nezinātu franču valodu. “Franču valodu saziņā izmantoju ļoti bieži.”
Savukārt citi deputāti norāda, ka franču valodas prasme nav pietiekama, bet īpašu problēmu tāpēc neesot. R.Zīle: “Darba valoda ir angļu. Vispār šajā ziņā EP ir notikušas izmaiņas. Tā kā jauno dalībvalstu pārstāvji galvenokārt runā angļu mēlē, franču valoda savu ietekmi ir zaudējusi. Lai gan daudzās komitejās tiek nodrošināts tulkojums, par specifiskiem jautājumiem labāk runāt angļu valodā.” R.Zīlem piekrīt arī V.Dombrov-skis: “Pārsvarā sazinos angļu vai vācu valodā. Latviski runāju tikai oficiālajās sanāksmēs. Darba lietās izvēlos angļu valodu.”
Tomēr visi aptaujātie deputāti atzina, ka ir jau sākuši vai arī domā mācīties franču valodu.

Darāmā ir ļoti daudz!

Redzams, ka visi Latvijas ievēlētie tautas kalpi Eiropas Parlamentā strādā cītīgi. Rodas iespaids – katrs izvēlējies darbības jomu atbilstoši agrākajai pieredzei. Teju visi aptaujātie atzīst, ka darāmā ir ļoti daudz. Tomēr par viņu veikumu būs jālemj Latvijas tautai pēc pieciem gadiem. Un tieši tas būs svarīgākais vērtējums, lai spriestu par mūsu parlamentāriešu veikumu.

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv

Latvijas deputāti EP

Avots: Eiropas Parlaments