Valsts ieņēmumu dienesta rīkojums Nr.586

Rīgā 2000.gada 3.augustā

Grozījumi metodiskajos norādījumos par uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību

1. Apstiprinu grozījumus Metodiskajos norādījumos par uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību.

2. Rīkojumu un ar šo rīkojumu apstiprinātos grozījumus publicēt laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

3. Ar šo rīkojumu apstiprinātie grozījumi piemērojami ar taksācijas periodu no 2000.gada 1.janvāra.

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors A.Sončiks

Grozījumi Metodiskajos norādījumos par uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību

 

1. Norādījumu I daļā:

1) 7.punktu izteikt šādā redakcijā:

"Ja nodokļa deklarācija iesniegta pirms noteiktā galējā termiņa, t.i., piemēram, nevis 30.aprīlī, bet 12.martā, un uzņēmums ne piecpadsmit dienu laikā pēc gada pārskata un nodokļa deklarācijas iesniegšanas dienas, ne arī nākamo piecu dienu laikā nav iemaksājis budžetā nodokli, tad pamatparāda palielinājuma nauda un nokavējuma nauda aprēķināma ar 28.martu. Pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu neaprēķina, ja budžets attiecīgo nodokļa maksājumu ir saņēmis piecu dienu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās, taču, ja minētais nav ievērots, tad pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu aprēķina ar nākamo dienu pēc konkrētā nodokļa maksāšanas termiņa iestāšanās.";

2) papildināt ar 15., 16., 17., 18. un 19.punktu šādā redakcijā:

"15. Ar uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanu saistīto darbību uzskaitei grāmatvedībā izmanto kontu 5710 "Norēķini par uzņēmumu ienākuma nodokli". Kredītiestādes un apdrošināšanas sabiedrības piemēro analogu kontu saskaņā ar to apstiprinātajiem kontu plāniem.

16. Taksācijas perioda laikā samaksātos nodokļa avansa maksājumus uzrāda konta 8810 "Uzņēmumu ienākuma nodoklis" debetā un naudas līdzekļu uzskaites kontu kredītā.

17. Saskaņā ar deklarāciju taksācijas periodā aprēķināto nodokļa summu uzrāda konta 8610 "Peļņa vai zaudējumi" debetā un konta 8810 "Uzņēmumu ienākuma nodoklis" kredītā.

18. Taksācijas perioda beigās kontu 8810 "Uzņēmumu ienākuma nodoklis" slēdz, pārnesot tā kredīta saldo uz konta 5710 "Norēķini par uzņēmumu ienākuma nodokli" kredītu. Ja kontā 8810 "Uzņēmumu ienākuma nodoklis" ir debeta saldo, to pārnes uz konta 2390 "Pārmaksātie nodokļi, iepriekš samaksātie nodokļi" debetu.

19. Minētās prasības, aprēķinot nodokli, attiecas arī uz kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām, piemērojot analogus kontus saskaņā ar to apstiprinātajiem kontu plāniem."

 

2. Norādījumu II daļas pirmajā nodaļā:

1) izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

"1. Nodokļa maksātāja - rezidenta un pastāvīgās pārstāvniecības - apliekamais ienākums ir saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 11. un 12.pantu vai Kredītiestāžu likumu, vai Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu noteiktais peļņas vai zaudējumu apjoms pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas (dekl. 1.r., zaudējumu summu uzrāda ar mīnus zīmi), ko palielina (zaudējumu apjomu - samazina) par:

- zaudējumu summu, kuru radījusi maksātājam piederošo sociālās infrastruktūras objektu uzturēšana (dekl. 2.r., zaudējumu summu uzrāda bez mīnus zīmes),

- izdevumu summu, kura nav tieši saistīta ar maksātāja saimniecisko darbību (likuma 5.panta pirmā un ceturtā daļa, dekl. 3.r.).

Apliekamo ienākumu koriģē (groza) saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli."

2) 2.punktu izteikt šādā redakcijā:

"2. Lai noteiktu ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu, nodokļu maksātājiem grāmatvedība jākārto saskaņā ar likumiem "Par grāmatvedību", "Par uzņēmumu gada pārskatiem", Kredītiestāžu likumu un Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu.

2.1. Ja peļņas vai zaudējumu aprēķins sastādīts saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 11. un 12.pantu, tad apliekamais ienākums ir aprēķina postenī "Peļņa vai zaudējumi pirms nodokļiem" uzrādītā summa. Peļņas vai zaudējumu aprēķinu var sastādīt arī saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 13. un 14.pantu, tomēr nodokļa aprēķināšanas vajadzībām ir jāsastāda arī peļņas vai zaudējumu aprēķins pēc 11. un 12.panta.

2.2. Ja peļņas un zaudējumu aprēķins sastādīts saskaņā ar Kredītiestāžu likumu un attiecīgajiem Latvijas Bankas norādījumiem, tad apliekamais ienākums ir postenī "Peļņa/zaudējumi pirms nodokļu aprēķināšanas" uzrādītā summa.

2.3. Ja peļņas un zaudējumu aprēķins sastādīts saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu un Ministru kabineta 27.10.1998. noteikumiem Nr.421 "Apdrošināšanas sabiedrības gada pārskata sastādīšanas noteikumi", tad peļņas un zaudējumu aprēķina netehniskajā rezultātā uzrādītais peļņas vai zaudējumu lielums pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas ir ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamais ienākums."

3) papildināt ar 6.1.punktu šādā redakcijā:

"6.1. Izvērtējot uzņēmuma izdevumus, kas veidojas tā darbības gaitā, tos var nodalīt, ievērojot turpmāko:

‚ izdevumi, kuri attiecas uz ražošanas, pakalpojumu sniegšanas vai uzņēmējdarbības pārvaldes procesu, t.i., šādā gadījumā, uzņēmumam iegādājoties preces, pakalpojumus u.tml., ne uzņēmuma īpašnieki, ne darbinieki negūst tiešu labumu. Netiek reglamentēts ne skaits, ne kvalitāte un cenas, par kādām uzņēmumi var iegādāties mēbeles, darbavietu iekārtojumu, apgaismojumu, ventilācijas un apsildes sistēmas, telpaugus u.c. Uzņēmējs šos izdevumus izdara atbilstoši veicamā saimnieciskās darbības veida īpatnībām un ievērojot savas finansiālās iespējas. Pie šāda veida izdevumiem pieskaitāmi arī visi izdevumi, kas darba devējam jāizdara atbilstoši likumam "Par darba aizsardzību" un tam pakārtotajiem normatīvajiem aktiem (Ministru kabineta noteikumiem, Labklājības ministrijas rīkojumiem u.tml.);

‚ izdevumi, kuru rezultātā tiešu labumu gūst uzņēmuma īpašnieki vai darbinieki, arī likuma 5.panta pirmajā daļā minētie izdevumu veidi.

Ja šāda veida izdevumi ir personificējami, tie jāapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli saskaņā ar Ministru kabineta 1998.gada 31.marta noteikumiem Nr.112 "Noteikumi par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis", bet, ja tie nav personificējami, - par tiem jāpalielina ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamais ienākums. Pie izdevumiem, kurus nevar personificēt, pieskaitāmi, piemēram, bezmaksas dzērieni uzņēmuma personālam (Vendenes ūdens, kafija utt.).

 

3. Norādījumu II daļas otrajā nodaļā:

1) 1.punktu izteikt šādā redakcijā:

"Nodokļu maksātāja apliekamo ienākumu palielina (zaudējumus samazina) par uzņēmuma gada pārskatā minēto pamatlīdzekļu nolietojuma un norakstīto nemateriālo ieguldījumu vērtību summu (arī par izmaksām derīgo izrakteņu atrašanās vietas, daudzuma un kvalitātes noteikšanai) (likuma 6.panta pirmās daļas 1.punkts, dekl. 5.r.).";

2) izteikt 8.punktam sekojošā piemēra pirmās divas rindkopas šādā redakcijā:

" Piemērs. Uzņēmums "S" ir noslēdzis līgumu ar nerezidentu par vadības un konsultatīvo pakalpojumu sniegšanu, paredzot atlīdzību Ls 1000 apmērā.

Taksācijas perioda laikā nerezidents sniedz uzņēmumam "S" attiecīgo pakalpojumu, un uzņēmums "S" tam izmaksā atlīdzību Ls 950 (Ls1000-Ls50), ieturot un pārskaitot budžetā nodokli Ls 50 apmērā.";

3) izteikt 9.4.punktu šādā redakcijā:

"9.4. Uzņēmums uz reklāmas izdevumiem var attiecināt, piemēram, izmaksu summu par uzņēmumu reklamējošu bukletu un katalogu izgatavošanu, tā pakalpojumus reklamējošu sludinājumu ievietošanu masu medijos vai arī izmaksas, uzņēmumam organizējot konkursus, lai paplašinātu savas produkcijas (pakalpojumu) realizācijas tirgu un piesaistītu lielāku pircēju skaitu.

Uz reklāmas izdevumiem nav attiecināmi dažādi izdevumi un pirkumi, kas ekonomiski nav saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību. Piemēram, ja uzņēmums, kura saimnieciskā darbība nav saistīta ar piedalīšanos sacīkstēs, iegādājas automašīnu (laivu, gaisa balonu u.c.), ko aprīko ar uzņēmumu reklamējošu simboliku un kas piedalās sacīkstēs, tad šajā gadījumā par automašīnas iegādes un uzturēšanas izmaksām, kā arī amortizācijas summām uzņēmums nevar samazināt ar nodokli apliekamo ienākumu.";

4) izslēgt 10., 10.1., 10.2.punktu un tam sekojošo piemēru, kā arī 10.3.punktu;

5) papildināt ar 17.1.punktu:

"17.1. Apliekamais ienākums nav jāpalielina par preču (produkcijas) vērtību starpību, kas veidojas, pārdodot šīs preces par cenu, kas ir zemāka par to pašizmaksu (piemēram, sezonas preces, beidzoties sezonai; bojātas preces; pārtikas preces, īsi pirms realizācijas termiņa beigām u.tml.).";

6) papildināt 21.2.punktu aiz vārda "nodokļa" ar vārdu "aprēķināšanas";

7) izteikt 21.3.punktam sekojošā piemēra pirmo rindkopu šādā redakcijā:

" Piemērs. Uzņēmums "S" noslēdz nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumu sava darbinieka labā uz diviem gadiem (no 1999.gada 1.jūlija līdz 2001.gada 1.jūlijam), apdrošināšanas prēmiju Ls 900 samaksājot visu uzreiz 1999.gada jūlijā. Uzņēmuma taksācijas periods sakrīt ar kalendāro gadu.";

8) izteikt 22.1.punktu šādā redakcijā:

"Apliekamais ienākums nav jāpalielina par šo summu, ja uzņēmums kārto procentu maksājumus par aizņēmumiem un kredītiem no Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm (likuma 6.panta astotā daļa, dekl. 18.r.).";

9) izslēgt 29.punktā pēdējo teikumu.

 

4. Norādījumu II daļas trešajā nodaļā:

1) 1.punktu izteikt šādā redakcijā:

"1. Uzņēmumu apliekamo ienākumu samazina par pamatlīdzekļu nolietojuma un norakstīto nemateriālo ieguldījumu vērtību summu atbilstoši likuma 13.pantā noteiktai kārtībai (likuma 6.panta pirmās daļas 1.punkts, dekl. 33.r.). Apliekamo ienākumu nedrīkst samazināt par sociālās infrastruktūras objektu nolietojumu summu (likuma 5. un 13.pants).

Likuma 13.panta piemērošanu skaidro Ministru kabineta 1995.gada 8.augusta noteikumu Nr.248 "Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi" 44.-58.1.punkts.

Pamatlīdzekļu, nemateriālo ieguldījumu un ar tiem saistīto darījumu uzrādīšana grāmatvedībā nodokļa vajadzībām apskatīta šo norādījumu V daļā.";

2) 8.punkta otro apakšpunktu papildināt ar šādu tekstu:

"Likuma 8.1.pantu piemēro nodokļa maksātāji, kuri veic pasažieru pārvadājumus un kuri taksācijas periodā saņēmuši dotācijas pasažieru pārvadājumu izmaksu segšanai iekšzemes regulārajos autobusu satiksmes maršrutos, un kuriem taksācijas perioda rezultāts ir peļņa. Šī panta piemērošanu reglamentē Ministru kabineta 1999.gada 3.augusta noteikumi Nr.271 "Kārtība, kādā piemērojams uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojums pasažieru pārvadājumos izmantojamo autobusu iegādei, un kārtība, kādā nodokļa maksātāji - autotransporta uzņēmumi - sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par nodokļa atvieglojuma izmantošanu".";

3) izslēgt 8.punktam sekojošo piemēru;

4) izteikt *12.punktu šādā redakcijā:

"*12. Apliekamais ienākums jāsamazina par nokavējuma naudas, kas saistīta ar nodokļu pamatparādiem, samazinājuma summām, kas taksācijas periodā radušās, nokavējuma naudu samazinot vai dzēšot saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" (likuma 6.panta ceturtās daļas 7.punkts dekl. 46.r.).";

5) *13.punktā vārdus iekavās papildināt ar vārdiem "dekl. 46.r.".

 

5. Norādījumu II daļas ceturtajā nodaļā:

1) papildināt 11.punktu ar otro rindkopu šādā redakcijā:

"Nosakot pamatlīdzekļu bilances vērtību likuma 17.panta vajadzībām, par pamatu jāņem likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 10.pantā noteiktās bilances shēmas aktīva II grupas "Pamatlīdzekļi" kopsumma, atskaitot 2.posteni "Ilgtermiņa ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos" un 6.posteni "Avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem".";

2) papildināt ar 12.1.punktu šādā redakcijā:

"12.1. Nodokļa atlaide mazajam uzņēmumam var tikt piemērota, ja mazais uzņēmums ir saistīts ar citu uzņēmumu vai uzņēmumiem, kuros pārsniegti likuma 17.panta pirmajā daļā minētie nosacījumi un kuri nav uzskatāmi par mazajiem uzņēmumiem.";

3) 19.punku izteikt šādā redakcijā:

"19. Nodokļa maksātājs likuma 20.pantā paredzēto atlaidi ziedotājiem piemēro, aprēķinot uzņēmumu ienākuma nodokli, tajā taksācijas periodā, kad tas faktiski pārskaitījis ziedojuma summu konkrētajai sabiedriskajai organizācijai vai budžeta iestādei.

Nodokļa maksātājs minēto atlaidi nepiemēro, ja taksācijas perioda otrā mēneša pirmajā datumā tam ir nodokļa parādi par iepriekšējiem periodiem.";

4) izslēgt 24. un 25.punktu.

 

6. Norādījumu III daļā:

1) papildināt ar 7.1. punktu šādā redakcijā:

"7.1. Ja publiskā akciju sabiedrība pārskata perioda peļņu sadala dividendēs, tad nodoklis pēc 10 procentu likmes no dividenžu summas, kura izmaksājama nerezidentiem, ir jāietur un jāiemaksā budžetā vērtspapīru konta turētājam (bankai, brokeru sabiedrībai u.c.), kurš veic dividenžu izmaksu sadali un ieskaitīšanu vērtspapīru īpašnieku kontos.";

2) papildināt ar 16.1. punktu šādā redakcijā:

"16.1. Nodoklis no ienākuma par kustamā īpašuma izmantošanu tiek ieturēts gadījumos, kad nerezidents gūst ienākumu no tāda kustamā īpašuma izmantošanas, kas atrodas vai tiek ievests Latvijas Republikā (šķērsojot Latvijas Republikas robežu) un tiek iznomāts rezidentiem un pastāvīgajām pārstāvniecībām gan Latvijas Republikas teritorijā, gan ārvalstīs.";

3) papildināt 25.punktu pirms vārdiem "daļas 2. - 7.punktā" ar vārdiem "un šī panta astotajā daļā";

4) papildināt 27.punktu pirms vārdiem "(izņemot izmaksas, kas minētas likuma 3.panta piektajā daļā)" ar vārdiem "un šī panta astotajā daļā";

5) izteikt 31.punkta piemēru šādā redakcijā:

" Piemērs. Nerezidents iekšzemes uzņēmumam (rezidentam) sniedz vadības un konsultatīvos pakalpojumus. Saskaņā ar līgumu nerezidentam par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem noteiktā atlīdzības summa ir Ls 1500, no tās Ls 1000 maksā avansā.

Uzņēmums "B" (rezidents) grāmatvedībā minētās operācijas uzrāda (Ls):

1) nerezidenta atlīdzībai par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem piemērojamā nodokļa likme ir 10%, un nodokļa summa, kas rezidentam jāietur avansa izmaksas brīdī, ir Ls 100 (Ls 1000 x 10%). Nerezidentam faktiski samaksāto avansa summu un avansa izmaksas brīdī no nerezidenta ieturamo nodokli uzrāda (Ls):

D 2351 "Iepriekšējās izmaksas nerezidentiem"	1000,
K 2.6. "Naudas līdzekļi"	900,
K 5711 "Norēķini par nerezidentu ienākuma nodokli"	100,
2) līdz nākamā mēneša 15.datumam aprēķināto nodokļa summu Ls 100 pārskaita valsts budžetā:
D 5711 "Norēķini par nerezidentu ienākuma nodokli"	100,

K 2620 "Norēķinu konti bankās"

100,

3) vienlaikus ar ienākuma nodokļa samaksu, kas uzskaitīts par nerezidentiem iepriekš izmaksāto maksājumu (avansu), to pārgrāmato: 100,

D 2390 "Pārmaksātie nodokļi, iepriekš samaksātie nodokļi"	100,
K 2351 "Iepriekšējās izmaksas nerezidentiem"

 

4) notiek galīgais norēķins ar nerezidentu par faktiski izpildītajiem pakalpojumiem par kopējo summu Ls 1500. Atlīdzības par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem, kuri saņemti no nerezidenta, kopējo vērtību grāmatvedībā uzrāda (Ls):

D 7550 "Pārējie saimnieciskās darbības izdevumi"	1500,
K 5320 "Norēķini ar nerezidentiem"	1500,
5) vienlaikus uzskaita nerezidenta ienākuma nodokli Ls 150 (1500 x 10%):
D 5320 "Norēķini ar nerezidentiem"	150,
K 5711 "Norēķini par nerezidentu ienākuma nodokli"	150,
6) dzēš nerezidentam iepriekš samaksāto avansu:
D 5320 "Norēķini ar nerezidentiem"	900,
K 2351 "Iepriekšējās izmaksas nerezidentiem"	900,
7) samazina nerezidenta nodokli par avansa nodokļa maksājumu:
D 5710 "Norēķini par nerezidentu ienākuma nodokli"	100,
K 2390 "Pārmaksātie nodokļi, iepriekš samaksātie nodokļi"	100,
8) pārskaita nerezidentam palikušo atlīdzības summu Ls 450 (1500 - 150 - 900):
D 5320 "Norēķini ar nerezidentiem"	450,
K 2.6. "Naudas līdzekļi"	450,
9) līdz nākamā mēneša 15.datumam pārskaita valsts budžetā aprēķināto nodokļa summu Ls 50, kas netika dzēsta ar avansa nodokļa maksājumu:
D 5711 "Norēķini par nerezidentu ienākuma nodokli"	50,
K 2620 "Norēķinu konti bankās"	50;

 6) 38.punktu izteikt šādā redakcijā:

"38. Norēķinus ar rezidentiem par maksājumiem, kas norādīti likuma 12.panta trešajā daļā, grāmatvedībā uzrāda 5.5. kontu grupas analītiskā konta "Norēķini ar rezidentiem" kredītā, korespondējot to ar atbilstošu izdevumu uzskaites kontu debetu. Šo kontu kreditē atbilstoši rezidenta norēķinu dokumentos vai citos dokumentos uzrādītajām summām, kas apstiprina izpildīto darbu, pakalpojumu vai arī citu vērtību pieņemšanu. Dokumentiem jāatbilst likuma "Par grāmatvedību" 7.pantā noteiktajām prasībām.

Norēķini ar rezidentiem par maksājumiem, kas norādīti likuma 12.panta trešajā daļā, rezidentu - izmaksātāju grāmatvedībā ir jāuzrāda 5.5. kontu grupas analītiskajā kontā "Norēķini ar rezidentiem" arī tad, kad maksājumu veikšanas brīdī nav saņemts šo maksājumu attaisnojošais dokuments (rēķins u.c.).

Ienākuma nodokļa no rezidenta ieturēšanu minēto maksājumu izmaksas brīdī grāmatvedībā uzrāda: konta 5712 "Norēķini ar rezidentu ienākuma nodokli" kredītā - aprēķinātā nodokļa summu, 2.6.kontu grupas "Naudas līdzekļi" konta kredītā - rezidentam faktiski izmaksājamo naudas summu un konta "Norēķini ar rezidentiem" (5.5.) debetā - kopējo maksājumu summu.";

7) 39.punktu izteikt šādā redakcijā:

"39. Taksācijas periodā uzskaitītā ienākuma nodokļa no rezidentiem samaksa uzrādāma konta 5712 "Norēķini par rezidentu ienākuma nodokli" debetā, kreditējot 2.6.kontu grupas "Naudas līdzekļi" kontu.

Piemērs.

Mātes uzņēmums "A" aizdevis meitas uzņēmumam "B" Ls 10 000. Meitas uzņēmums "B" līdz katra mēneša 25.datumam maksā mātes uzņēmumam "A" procentu maksājumus 10% apmērā no aizdevuma summas. Aizdevuma atdošanas termiņš - viens gads. Mātes uzņēmums "A" izmanto nodokļa atvieglojumus saskaņā ar likumu "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā". Katra mēneša procentu maksājumu summa ir Ls 1000 (Ls 10 000 x 10 %).

Minētās operācijas meitas uzņēmums "B" grāmatvedībā uzrāda (Ls):

1) saņemtais aizdevums:

D 2620 "Norēķinu konti bankās"	10 000,
K 5140 "Citi aizņēmumi"	10 000,
2) aprēķinātā maksājumu summa, kas jāsamaksā mātes uzņēmumam:
D 8220 "Samaksātie procenti un tiem pielīdzināmie izdevumi"	1000,
K 5.5. "Norēķini ar rezidentiem"	1000,
3) mātes uzņēmumam samaksātie procenti par aizņēmumu, atskaitot aprēķināto un ieturēto nodokli Ls 100 (Ls 1000 x 10 %):
D 5.5. "Norēķini ar rezidentiem"	1000,
K 2620 "Norēķinu konti bankās"	900,
K 5712 "Norēķini par rezidentu ienākuma nodokli"	100,
4) valsts budžetā pārskaitītais nodoklis, kas ieturēts no procentu maksājumiem:
D 5712 "Norēķini par rezidentu ienākuma nodokli"	100,
K 2620 "Norēķinu konti bankās"	100.";

 

8) 40.punktu izteikt šādā redakcijā:

"40. Ja likuma 12.panta trešajā daļā minētie maksājumi, kas attiecas uz taksācijas periodu, ir aprēķināti, bet maksājumu saņēmējiem neizmaksāti un tie uzņēmuma (izmaksātāja) finansu grāmatvedībā uzrādīti kā saistības, tad atbilstoši likuma 24.panta pirmajai daļai uzņēmumam (izmaksātājam) nodoklis nav jāietur.

Nodoklis ir jāietur brīdī, kad uzņēmuma (izmaksātāja) grāmatvedībā tiek samazinātas kreditora (maksājumu saņēmēja) saistības, - brīdī, kad reāli tiek izmaksātas likuma 12.panta trešajā daļā minētās summas, vai arī brīdī, kad tiek izdarīts uzņēmuma (izmaksātāja) kreditora (maksājumu saņēmēja) saistību samazinājums, veicot uzņēmumu savstarpējo norēķinu ieskaitu uzņēmuma (izmaksātāja) grāmatvedības reģistros.";

9) 41.punktu izteikt šādā redakcijā:

"41. Ja uzņēmums - izmaksātājs pārskaita avansu uzņēmumam (maksājumu saņēmējam), tad no šīs summas jāatskaita pēc attiecīgās likmes aprēķinātā ienākuma nodokļa summa, kura noteiktajā termiņā jāpārskaita valsts bud?etam.

41.1. Samaksāto avansa summu un izmaksas brīdī ieturamo nodokli grāmatvedībā uzrāda: par samaksātā avansa summu debetējot kontu 2352 "Iepriekšējās izmaksas rezidentiem", par rezidentam faktiski pārskaitīto naudas summu kreditējot 2.6. kontu grupas "Naudas līdzekļi" kontu un par aprēķinātā nodokļa summu kreditējot kontu 5712 "Norēķini par rezidentu ienākuma nodokli".

41.2. Taksācijas periodā uzskaitītā ienākuma nodokļa no rezidentiem samaksa uzrādāma konta 5712 "Norēķini par rezidentu ienākuma nodokli" debetā, kreditējot 2.6. kontu grupas "Naudas līdzekļi" kontu.

41.3. Samaksājot ienākuma nodokli, kas uzskaitīts par rezidentiem iepriekš izmaksāto maksājumu (avansu), to vienlaikus pārgrāmato konta 2390 "Pārmaksātie nodokļi, iepriekš samaksātie nodokļi" debetā, kreditējot kontu 2352 "Iepriekšējās izmaksas rezidentiem".

41.4. Notiekot galīgajam norēķinam ar rezidentiem par faktiski izpildīto darbu, kopējo pakalpojuma vērtību uzrāda attiecīgo izmaksu konta debetā un 5.5. kontu grupas analītiskā konta "Norēķini ar rezidentiem" kredītā. Šo kontu kreditē atbilstoši rezidenta norēķinu dokumentos vai citos dokumentos uzrādītajām summām, kas apstiprina izpildīto darbu, pakalpojumu vai arī citu vērtību pieņemšanu. Vienlaikus uzskaita rezidenta ienākuma nodokli analītiskā konta "Norēķini ar rezidentiem" debetā un konta 5712 "Norēķini par rezidentu ienākuma nodokli" kredītā.

41.5. Iepriekš samaksāto avansu parāda dzēšanu iegrāmato 5.5. kontu grupas analītiskā konta "Norēķini ar rezidentiem" debetā un konta 2352 "Iepriekšējās izmaksas rezidentiem" kredītā.

41.6. Samazina rezidenta nodokli par avansa nodokļa maksājumu, to iegrāmatojot konta 5712 "Norēķini par rezidentu ienākuma nodokli" debetā un konta 2390 "Pārmaksātie nodokļi, iepriekš samaksātie nodokļi" kredītā."

 

7. Norādījumu IV daļā:

1) izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

"2. Par katru mēnesi no taksācijas perioda pirmā mēneša līdz mēnesim (ieskaitot), kurā tiek iesniegts uzņēmuma gada pārskats, bet ne vēlāk kā līdz mēnesim, kurā jāiesniedz uzņēmuma gada pārskats, nodokļa avansa aprēķins ir šāds:

‚ tiek ņemta 1/12 daļa no aprēķinātā nodokļa, kas bez likumā 17., 18.1., 19. un 20.pantā noteikto atlaižu piemērošanas ir aprēķināts par taksācijas periodu pirms pirmstaksācijas perioda (dekl. 54.rinda, atņemot 55. un/vai 57.rindu, ja ir piemērots likuma 16. un/vai 18.pants, pieskaitot 1/4 daļu no 52.4.rindas summas, ja ir pārnesti zaudējumi uzņēmumu grupā, saskaņā ar likuma 14.1.pantu) un ir koriģēts, reizinot ar pirmstaksācijas gada kopējo patēriņa cenu indeksu, kā paredzēts likuma 23.pantā.

1.piemērs.

Uzņēmumam pirms pirmstaksācijas perioda nodokļa summa, kas aprēķināta pirms likumā noteikto atlaižu piemērošanas, bija Ls 1700. Zaudējumu summa, kas tika pārnesta uzņēmumu grupā, ir Ls 800.

Šajā gadījumā uzņēmumam par taksācijas perioda pirmajiem mēnešiem (līdz uzņēmuma gada pārskata nodošanai) ik mēnesi jāiemaksā budžetā avansa maksājumi Ls 169,41 apmērā: [1700 + (800:4) : 12 x 1,07 = 169,41], (1,07- pirmstaksācijas perioda Centrālās statistikas pārvaldes noteiktais patēriņa cenu indekss).

2.piemērs.

Uzņēmums pirms pirmstaksācijas perioda guvis ienākumu ārvalstīs Ls 4000 un samaksājis nodokli 30 % apmērā no šīs summas, t.i., Ls 1200. Latvijā gūtais ienākums ir Ls 1000.

Tātad kopējais apliekamais ienākums ir Ls 5000. Nodoklis no kopējā ienākuma ir Ls 1250 (Ls 5000 x 25%).

Nodokļa atlaide atbilstoši likuma 16.pantam ir ne vairāk kā 25%, t.i., Ls 1000.

Nodoklis pēc atlaides piemērošanas - 1250 - 1000 = 250 (Ls).

Faktiski kopā samaksājamais nodoklis - 1200 + 250 = 1450 (Ls).

Šajā gadījumā uzņēmumam par taksācijas perioda pirmajiem mēnešiem līdz uzņēmuma gada pārskata nodošanai (ieskaitot) ik mēnesi jāmaksā budžetā avansa maksājumi Ls 22,29 apmērā: [(1250 - 1000) : 12 x 1,07 = 22,29], (1,07 - pirmstaksācijas perioda Centrālās statistikas pārvaldes noteiktais patēriņa cenu indekss).";

2) izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

"4. Avansa maksājumu aprēķins pievienojams uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijai brīvā formā. Aprēķina vienkāršošanai iesakām izmantot formu:

	Nr.p.k.	Nosaukums	Vērtība
	1	2	3
	1.	Par pirmstaksācijas periodu aprēķinātais nodoklis bez likuma
		17., 18.1., 19. un 20.pantā noteikto atlaižu piemērošanas.
	2.	Centrālās statistikas pārvaldes noteiktais kopējais pirmstaksācijas
		gada patēriņa cenu indekss.
	3.	Par pirmstaksācijas periodu aprēķinātais nodoklis, ņemot vērā
		iepriekšējā gada patēriņa cenu indeksu (1.rinda x 2.rinda).
	4.	Samaksātie uzņēmuma ienākuma nodokļa avansa maksājumi par
		taksācijas periodu līdz gada pārskata iesniegšanai (pārskata
		iesniegšanas mēnesi ieskaitot).
	5.	Ikmēneša avansa maksājumi taksācijas perioda mēnešos pēc gada
		pārskata iesniegšanas ((3.rinda - 4.rinda): ar atlikušo mēnešu
		skaitu no gada pārskata iesniegšanas mēneša līdz taksācijas
		perioda beigām), - ja uzņēmums izmanto 17. vai 19.pantā
		noteiktās atlaides, piemēro koeficientu 0,75.
	6.	Ikmēneša avansa maksājumi nākamajā taksācijas periodā līdz
		mēnesim (ieskaitot), kurā tiek iesniegts gada pārskats (1/12 no
		1.rindas), - ja uzņēmums izmanto 17. vai 19.pantā noteiktās atlaides, piemēro koeficientu 0,75.

 

Aprēķinot avansa maksājumus saskaņā ar kārtību, kas paredzēta likuma 23.panta pirmajā daļā, jāņem vērā, ka avansa maksājumi, kas noteikti, iesniedzot nodokļa deklarāciju par pirms pirmstaksācijas periodu, kopējam (kārtējam) avansa maksājumu periodam tiek pārrēķināti, piemērojot pirmstaksācijas perioda patēriņa cenu indeksu.";

3) izteikt 6.punktam sekojošā piemēra pēdējo rindkopu šādā redakcijā:

"Uzņēmumam 2000.gadā par katru mēnesi pēc 1999.gada pārskata nodošanas līdz taksācijas perioda beigām, t.i., no maija līdz decembrim, jāiemaksā budžetā nodokļa avansa maksājumi Ls 171,01 apmērā:

[(3000 x 1,028 - 347,76) : 8 x 0,5 = 171,01], (1,028 - Centrālās statistikas pārvaldes noteiktais kopējais patēriņa cenu indekss).";

4) izteikt 17.punktu šādā redakcijā:

"17. Nodokļa maksātāji, kuri piemēro nodokļa atlaides, kuras paredz Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums vai Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likums, avansa maksājumiem piemēro koeficientu 0,2."

 

8. Norādījumu V daļu izteikt šādā redakcijā:

"1. Katra uzņēmuma vadītājs, ievērojot vispārējos metodoloģiskos principus, finansu grāmatvedībā var izvēlēties pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu uzskaites kārtošanas metodes, reģistru veidu, uzbūvi un uzskaites paņēmienus. Saskaņā ar likuma 13.pantu, aprēķinot uzņēmuma apliekamo ienākumu, to samazina tikai par saimnieciskajā darbībā izmantojamo pamatlīdzekļu aprēķināto nolietojumu. Nodokļa aprēķināšanas vajadzībām ņem vērā arī nolietojuma summas dāvinājumā (ziedojumā) saņemtiem, mantotiem u.c. pamatlīdzekļiem, kas nav iegūti par samaksu, bet kas tiek izmantoti saimnieciskajā darbībā. Nosakot apliekamo ienākumu, nolietojuma summu, kas aprēķināta pamatlīdzekļiem, kas netiek izmantoti saimnieciskajā darbībā vai tiek izmantoti tikai daļēji, neņem vērā.

2. Aprēķinot nodokli, jāievēro, ka saimnieciskajā darbībā izmantoto pamatlīdzekļu taksācijas perioda nolietojuma uzskaitei pamatlīdzekļus sadala piecās kategorijās. Katras kategorijas pamatlīdzekļiem piemēro likuma 13.panta pirmās daļas 1. punktā noteikto nolietojuma likmi procentos, ko piemēro divkāršā apmērā. Pamatlīdzekļu analītiskās uzskaites un nolietojuma aprēķina karšu paraugi sniegti šo norādījumu pielikumā.

Pamatlīdzekļu uzskaiti nolietojuma aprēķinam kārto:

1) par katru pamatlīdzekli atsevišķi pēc šo norādījumu 1.pielikumā sniegtā parauga:

a)  pirmās kategorijas pamatlīdzekļiem - ēkām un to daļām, būvēm, ilggadīgajiem stādījumiem,

b)  piektās kategorijas pamatlīdzekļiem - naftas izpētes un ieguves platformām, naftas izpētes un ieguves kuģiem,

c) pamatlīdzekļiem, kurus neizmanto saimnieciskajā darbībā vai izmanto tikai daļēji;

2) kopā par visu pamatlīdzekļu kategoriju - pēc šo norādījumu 3.pielikumā sniegtā parauga:

a) otrās kategorijas pamatlīdzekļiem - dzelzceļa ritošajam sastāvam un tehnoloģiskajām iekārtām, jūras un upju flotes transportlīdzekļiem, flotes un ostu tehnoloģiskajām iekārtām, enerģētiskajām iekārtām,

b) trešās kategorijas pamatlīdzekļiem - skaitļošanas iekārtām un to aprīkojumam, arī drukas ierīcēm, informācijas sistēmām, datoru programmproduktiem un datu uzkrāšanas iekārtām, sakaru līdzekļiem, kopētājiem un to aprīkojumam,

c) ceturtās kategorijas - pārējiem pamatlīdzekļiem.

3. Kopsavilkumu par visām pamatlīdzekļu kategorijām norāda pamatlīdzekļu nolietojuma un nemateriālo ieguldījumu vērtības aprēķina kopsavilkuma uzskaites kartē (skat. šo norādījumu 4. un 5.pielikumu). Pamatlīdzekļu grupējums pa kategorijām saskaņā ar likuma 13.pantu pievienots šo norādījumu 15.pielikumā.

4. Katras kategorijas pamatlīdzekļu atlikušo vērtību pirms taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas nosaka: pamatlīdzekļu kategorijas pirmstaksācijas perioda atlikušo vērtību palielina par taksācijas periodā iegādāto vai izveidoto pamatlīdzekļu vērtību un kapitālajām izmaksām un samazina par taksācijas periodā izslēgto vai stihiskas nelaimes dēļ vai citādā piespiedu kārtā zaudēto pamatlīdzekļu atlikušās vērtības summu, kas noteikta finansu grāmatvedībā.

Aprēķinātajai katras pamatlīdzekļu kategorijas atlikušajai vērtībai pirms taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas piemēro nolietojuma likmi divkāršā apmērā.

Ja minētajā aprēķinā tiek iegūta negatīvā vērtība, tad attiecīgo summu pieskaita pie uzņēmuma apliekamā ienākuma, bet kategorijas bilanci pielīdzina nullei (skat. šo norādījumu 3.pielikumu - piemēru).

5. Pamatlīdzekļu uzskaite un nolietojuma aprēķins uzņēmumu ienākuma nodokļa vajadzībām uzņēmumos, kuri reģistrēti un darbojas īpaši atbalstāmajos reģionos.

5.1. Uzņēmumi, kas reģistrēti un darbojas īpaši atbalstāmajos reģionos, var piemērot likuma 13.panta pirmās daļas 9.punkta un 14.panta sestās daļas normas. Taču šiem uzņēmumiem, kuri ir reģistrēti ar Ministru kabineta 1997.gada 15.novembra rīkojumu Nr.570 "Par īpaši atbalstāma reģiona statusa piešķiršanu" noteiktajos īpaši atbalstāmajos reģionos, jābūt iekļautiem īpašā sarakstā , ko sastāda Reģionālā attīstības padome, pamatojoties uz savu lēmumu par konkrēta uzņēmuma, kas atrodas īpaši atbalstāmajā reģionā, attīstības projekta atbilstību attiecīgā reģiona attīstības programmai. Atbilstošo sarakstu Reģionālās attīstības padome apstiprina un publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" (ir apstiprināti un publicēti 1998. un 1999.gada saraksti). Tādējādi tikai tāds uzņēmums, kas ir iekļauts, piemēram, 1998.gada sarakstā, var piemērot likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 13.panta pirmās daļas 9.punktu un 14.panta sesto daļu ar 1998.gadu un arī nākamajos gados, kamēr attiecīgajam reģionam, kurā uzņēmums ir reģistrēts un darbojas, saglabājas īpaši atbalstāmā reģiona statuss. Attiecīgi uzņēmums, kas ir iekļauts 1999.gada sarakstā, var piemērot minētās likumu normas ar 1999.gadu un arī nākamajos gados, kamēr attiecīgais reģions saglabā īpaši atbalstāmā reģiona statusu.

5.2. Uzņēmumi, kas reģistrēti un darbojas kādā no īpaši atbalstāmajiem reģioniem, aprēķinot nolietojuma summu pamatlīdzekļiem, piemēro īpašos koeficientus (likuma 13.panta pirmās daļas 9.punkts). Šie koeficienti var tikt piemēroti tikai attiecībā uz tiem pamatlīdzekļiem, kuri iegādāti laika posmā, kad attiecīgajam reģionam ir īpaši atbalstāmā reģiona statuss (sākot ar 1997.gada 15.novembri), un kurus izmanto uzņēmējdarbībā šajā reģionā, aprēķinot nolietojuma summu par taksācijas periodu (sākot ar 1997.gadu).

5.3. Pamatlīdzekļu iegādes vai izveidošanas vērtību pirms taksācijas perioda kopējās nolietojuma summas aprēķināšanas palielina, reizinot ar šādiem koeficientiem:

1) pirmās kategorijas pamatlīdzekļiem - 1,5,

2) otrās kategorijas pamatlīdzekļiem - 1,3,

3) trešās kategorijas pamatlīdzekļiem - 1,8,

4) ceturtās kategorijas pamatlīdzekļiem - 2.

5.4. Par katru pamatlīdzekli, ko uzņēmums iegādājies (sākot ar 1997.gada 15.novembri) un izmanto uzņēmējdarbībā reģionā, ir jāizveido Pamatlīdzekļa analītiskās uzskaites un nolietojuma aprēķins (kartes paraugs pievienots šo norādījumu 2.pielikumā), kā arī atsevišķi par šiem pamatlīdzekļiem jāsastāda Īpaši atbalstāmajos reģionos izmantojamo uzņēmuma pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķina kopsavilkums (šo norādījumu 5.pielikums). Pārējiem uzņēmuma pamatlīdzekļiem (kas neatbilst 13.panta pirmās daļas 9.punkta nosacījumiem) uzskaiti kārto vispārējā kārtībā.

5.5. Ja uzņēmums, kas darbojas gan kādā no īpaši atbalstāmajiem reģioniem, gan arī pārējā valsts teritorijā, taksācijas perioda laikā pamatlīdzekļus no šī reģiona pārvieto uz citu vietu, kas atrodas ārpus īpašā reģiona robežām, tad, aprēķinot pārvietoto pamatlīdzekļu nolietojumu, likuma 13.panta pirmās daļas 9.punkta normas var tikt piemērotas tikai par to laika posmu, kurā šie pamatlīdzekļi tika izmantoti uzņēmējdarbībā reģionā.

1.piemērs.

Uzņēmums 1999.gadā iegādājies ceturtās kategorijas pamatlīdzekli par Ls 1000, ko izmanto savā uzņēmējdarbībā īpaši atbalstāmajā reģionā. Uzņēmuma taksācijas periods ir kalendārais gads. Tātad 1999.gadā:

pamatlīdzekļa iegādes vērtība, Ls	1000,
koeficients (likuma 13.panta devītā daļa)	2,
koriģētā iegādes vērtība (1000 x 2), Ls	2000,
atlikusī vērtība, no kuras aprēķina
taksācijas perioda nolietojumu, Ls	2000,
taksācijas perioda nolietojums (2000 x 0,4), Ls	800,
atlikusī vērtība pēc taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas (2000 - 800), Ls	1200.

 

2000.gada 1.aprīlī uzņēmums minēto pamatlīdzekli pārvieto uz savu filiāli, kas atrodas Rīgā. Tad šī pamatlīdzekļa nolietojums 2000.gadā jāaprēķina šādi:

pamatlīdzekļa atlikusī vērtība, no kuras aprēķina taksācijas

perioda nolietojumu, Ls	1200,
nolietojums laikā no 01.01.2000. līdz 31.03.2000.
(1200 x 0,4 x 3/12), Ls	120,
atlikusī vērtība pēc nolietojuma laikā no 01.01.2000. līdz 31.03.2000. atskaitīšanas (1200 - 120), Ls	1080.

Par turpmākajiem mēnešiem šī pamatlīdzekļa nolietojums jāaprēķina likuma 13.panta pirmajā daļā noteiktajā vispārējā kārtībā, par pamatu ņemot pamatlīdzekļa atlikušo vērtību bez šī panta pirmās daļas 9.punktā noteiktā koeficienta.

Atlikusī vērtība, nepiemērojot koeficientu (1080:2), Ls 540.

Tātad uzņēmums nodokļa aprēķināšanas vajadzībām šī pamatlīdzekļa neamortizēto atlikušās vērtības daļu (nepiemērojot attiecīgo koeficientu 2), t.i., Ls 540, pārnes uz kopējo attiecīgās pamatlīdzekļu kategorijas atlikušo vērtību.

2.piemērs.

Uzņēmums ceturtās kategorijas pamatlīdzekli (iegādes vērtība Ls 1000), kuram finansu grāmatvedībā uzkrātais nolietojums Ls 800 un kuru izmantoja uzņēmējdarbībā īpašajā reģionā, pārdeva (izslēdza) piektajā izmantošanas gadā. Saskaņā ar uzskaiti uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām (skat. šo norādījumu 2.pielikumu - piemēru):

pamatlīdzekļa koriģētā vērtība taksācijas perioda beigās (2000 - 200), Ls	1800,
pamatlīdzekļa atlikusī vērtība, no kuras aprēķina taksācijas perioda
nolietojumu (259,20 - 200), Ls	59,20,
nolietojums gadā (59,20 x 0,4), Ls	23,68,
uzkrātais nolietojums nodokļiem (1740,8 + 23,68), Ls	1764,48,
pamatlīdzekļa atlikusī vērtība pēc taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas (59,20 - 23,68) vai (1800 - 1764,48), Ls	35,52.

 

Tātad uzņēmums nodokļa aprēķināšanas vajadzībām šī pamatlīdzekļa neamortizēto atlikušās vērtības daļu (neņemot vērā attiecīgo koeficientu 2), t.i., Ls 17,76 (35,52 : 2), pārnes uz kopējo attiecīgās pamatlīdzekļu kategorijas atlikušo vērtību.

6. Nosakot pamatlīdzekļu atlikušo vērtību, neņem vērā pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātus, izņemot pārvērtēšanas rezultātus, kas noteikti sakarā ar uzņēmuma privatizāciju un atbilstošiem Ministru kabineta noteikumiem.

7. Ja pamatlīdzekļu kategorijas atlikusī vērtība pēc nolietojuma atskaitīšanas taksācijas perioda beigās nepārsniedz 50 latus, apliekamo ienākumu samazina par šīs kategorijas atlikušās vērtības summu, neizdarot iegrāmatojumu finansu grāmatvedībā. Atlikušo vērtību nākamā taksācijas perioda sākumā pielīdzina nullei.

Piemērs.

Pamatlīdzekļu ceturtās kategorijas atlikusī vērtība pirms taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas ir Ls 70. Aprēķinātais nolietojums par taksācijas periodu: Ls 70 x 0,4 = Ls 28.

Atlikusī vērtība pēc taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas: Ls 70 - Ls 28 = Ls 42. Tā kā kategorijas atlikusī vērtība pēc taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas Ls 42 ir mazāka par 50 latiem, tad apliekamo ienākumu samazina par kategorijas visu atlikušo vērtību Ls 70 (42 + 28), bet kategorijas atlikušo vērtību naudas izteiksmē nākamā taksācijas perioda sākumā pielīdzina nullei.

Arī tad, ja taksācijas perioda beigās attiecīgajā kategorijā nav palicis neviens pamatlīdzeklis, apliekamo ienākumu samazina par šīs kategorijas atlikušās vērtības summu (ja tāda ir), neizdarot iegrāmatojumu finansu grāmatvedībā. Atlikušo vērtību nākamā taksācijas perioda sākumā pielīdzina nullei un jebkuru pamatlīdzekļu uzskaiti attiecīgajā kategorijā sāk no sākuma.

8. Atbilstoši 1999.gada 25.novembra grozījumiem likuma 13.pantā, sākot ar 1999.taksācijas periodu, sakaru līdzekļi, kopētāji un to aprīkojums ir iekļauti trešajā kategorijā. Sākot ar 1999.gadu, šiem pamatlīdzekļiem nolietojuma likme ir 35 %, tāpēc tie ir jāpārceļ no ceturtās uz trešo kategoriju. Lai to izdarītu, šiem pamatlīdzekļiem katram atsevišķi nosaka koriģēto vērtību 1998.gada beigās, uzkrāto nolietojumu nodokļiem un nosaka to atlikušo vērtību, no kuras aprēķina 1999.gada nolietojumu. Tad saskaita visu šo pamatlīdzekļu koriģēto vērtību 1998.gada beigās, uzkrāto nolietojumu nodokļiem un atlikušo vērtību, no kuras aprēķina 1999.gada nolietojumu, un par šo summu 1999.gadā samazina ceturtās kategorijas koriģēto vērtību taksācijas perioda beigās, uzkrāto nolietojumu nodokļiem un atlikušo vērtību, no kuras aprēķina 1999.gada nolietojumu, un palielina trešās kategorijas koriģēto vērtību taksācijas perioda beigās, uzkrāto nolietojumu nodokļiem un atlikušo vērtību, no kuras aprēķina 1999.gada nolietojumu.

Piemērs.

Uzņēmuma trešās kategorijas pamatlīdzekļu kategorijas atlikusī vērtība iepriekšējā taksācijas perioda beigās - Ls 30 000. Šo pamatlīdzekļu atlikusī vērtība finansu grāmatvedībā gada sākumā - Ls 48 000. Taksācijas periodā 16.jūnijā iegādāti datori un drukas ierīces par Ls 25 000; 18.augustā veikts datoru kapitālais remonts par Ls 400; 20.decembrī izslēgti datori, kas bez atlīdzības nodoti skolai, to uzkrātais nolietojums - Ls  1098, atlikusī vērtība - Ls 802; veicot gada inventarizāciju, konstatēts, ka pamatlīdzekļu vērtība ir ievērojami lielāka par to novērtējumu iepriekšējā gada bilancē, tāpēc pamatlīdzekļi pārvērtēti augstākā vērtībā, vērtības pieaugums - Ls 10 000; aprēķināts nolietojums finansu grāmatvedībā Ls 15 158 pēc lineārās metodes; atlikusī vērtība finansu grāmatvedībā - Ls 67 440.

Pamatlīdzekļu ceturtās kategorijas atlikusī vērtība iepriekšējā taksācijas perioda beigās - Ls 22 800. Šo pamatlīdzekļu atlikusī vērtība finansu grāmatvedībā gada sākumā - Ls 25 000, aprēķināts nolietojums finansu grāmatvedībā Ls 5000 pēc lineārās metodes; atlikusī vērtība finansu grāmatvedībā - Ls 20 000.

Finansu grāmatvedībā iegrāmatots (Ls):

1. Iegādāti datori un drukas ierīces:

D 1230 "Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs" 25 000,

K 2620 "Norēķinu konti bankās" 25 000.

2. Veikts datoru kapitālais remonts:

D 1230 "Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs" 400,

K 2620 "Norēķinu konti bankās" 400.

3. Izslēgti datori, kas bez atlīdzības nodoti skolai:

D 1290 "Pamatlīdzekļu nolietojums" 1098,

D 75 "Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas" 802,

K 1230 "Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs" 1900.

4. Pamatlīdzekļu pārvērtēšana:

D 1230 "Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs" 10 000,

K 3130 "Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve" 10 000.

5. Aprēķināts pamatlīdzekļu nolietojums:

D 7420 "Pamatlīdzekļu nolietojums" 20 158,

K 1290 "Pamatlīdzekļu nolietojums" 20 158.

8.1. Piemērā uzņēmumam no pamatlīdzekļu ceturtās kategorijas ir izslēgts un trešajā kategorijā ir iekļauts kopētājs, kurš iegādāts 1998.gadā par Ls 1700. Lai kopētāju izslēgtu no ceturtās kategorijas un iekļautu trešajā kategorijā, ir jānosaka tā koriģētā vērtība 1998.gada beigās, uzkrātais nolietojums nodokļiem un atlikusī vērtība, no kuras aprēķina 1999.gada nolietojumu:

- koriģētā vērtība 1998.gada beigās - Ls 1700, atlikusī vērtība, no kuras aprēķina 1998.gada nolietojumu, - Ls 1700, nolietojums par 1998.gadu - Ls 1700 x 0,4 = Ls 680, uzkrātais nolietojums nodokļiem - Ls 680;

- atlikusī vērtība, no kuras aprēķina 1999.gada nolietojumu, - Ls 1700 - Ls 680 = Ls 1020.

Par šo summu 1999.gadā samazina ceturtās kategorijas pamatlīdzekļu atlikušo vērtību, no kuras aprēķina 1999.gada nolietojumu (22 800 - 1020), kā arī koriģēto vērtību taksācijas perioda beigās (38 000 - 1700) un uzkrāto nolietojumu nodokļiem (15 200 +8 712 - 680), un palielina pamatlīdzekļu trešās kategorijas atlikušo vērtību, no kuras aprēķina 1999.gada nolietojumu (74 598 + 1020), kā arī koriģēto vērtību taksācijas perioda beigās (124 598 + 1700) un uzkrāto nolietojumu nodokļiem (50 000 + 52 932,6 + 680).

8.2. Pamatlīdzekļu trešās kategorijas atlikusī vērtība, no kuras aprēķina 1999.gada nolietojumu, - Ls 75 618 (atlikusī vērtība pēc 1998.gada nolietojuma atskaitīšanas Ls 50 000 + taksācijas periodā iegādāto pamatlīdzekļu vērtība Ls 25 000 + kapitālās izmaksas Ls 400 - taksācijas periodā izslēgto pamatlīdzekļu atlikusī vērtība Ls 802 + kopētāja atlikusī vērtība, no kuras aprēķina 1999.gada nolietojumu Ls 1020).

Pamatlīdzekļu ceturtās kategorijas atlikusī vērtība, no kuras aprēķina 1999.gada nolietojumu, - Ls 21 780 (atlikusī vērtība pēc 1998.gada nolietojuma atskaitīšanas Ls 22 800 - kopētāja atlikusī vērtība, no kuras aprēķina 1999.gada nolietojumu Ls 1020).

Taksācijas perioda nolietojumu aprēķina:

1) trešās kategorijas pamatlīdzekļiem - 75 618 x 70 % : 100= 52 932,6;

2) ceturtās kategorijas pamatlīdzekļiem - 21780 x 40 % : 100= 8 712.

Taksācijas perioda (1999.gada) nolietojuma aprēķins parādīts šo norādījumu 6. un 7.pielikumā.

Sastādot deklarāciju, jāievēro:

1) apliekamo ienākumu palielina par pamatlīdzekļu nolietojuma summu finansu grāmatvedībā Ls 20 158 (likuma 6.panta pirmās daļas 1.punkts, dekl. 5.r.);

2) apliekamo ienākumu samazina par taksācijas perioda nolietojuma summu saskaņā ar likuma 13.pantu Ls 61 644,6 (likuma 6.panta pirmās daļas 1.punkts, dekl.33.r.);

3) apliekamo ienākumu palielina par skolai bez atlīdzības nodotā datora vērtību Ls 802 (likuma 5.panta ceturtā daļa, dekl. 3.r.);

4) apliekamo ienākumu samazina par skolai bez atlīdzības nodotā datora atlikušo vērtību finansu grāmatvedībā Ls 802 (likuma 6.panta ceturtās daļas 8.punkts);

5) par pārvērtēšanas rezultātā radušos pamatlīdzekļu vērtības pieaugumu nepalielina pamatlīdzekļu kategorijas pirmstaksācijas perioda atlikušo vērtību, tādējādi no šīs summas neaprēķina taksācijas perioda nolietojumu.

9. Uzņēmuma taksācijas perioda, kas ir īsāks vai garāks par divpadsmit mēnešiem, pamatlīdzekļu nolietojuma summu aprēķina: taksācijas perioda nolietojuma kopsummu reizina ar koeficientu, kuru aprēķina, mēnešu skaitu taksācijas periodā dalot ar divpadsmit.

Piemērs.

Uzņēmums savu darbību ir uzsācis martā. Par šo taksācijas periodu sastādīts uzņēmuma gada pārskats, kas aptver 10 mēnešus, vienlaikus iesniegta nodokļa deklarācija.

Taksācijas perioda nolietojuma kopsumma: Ls 25400.

Koeficents: 10 : 12 = 0,833

Taksācijas perioda nolietojuma summa: 25400 x 0,833 = 21158, to norāda nodokļa deklarācijā.

10. Nemateriālo ieguldījumu vērtību noraksta sistemātiski pēc lineārās (vienmērīgās) metodes.

Nemateriālo ieguldījumu vērtību noraksta: koncesijām - 10 gados, patentiem, licencēm un preču zīmēm - 5 gados, bet pārējo nemateriālo ieguldījumu nolietojums nodokļa aprēķināšanas vajadzībām nav norakstāms.

Pētniecības un attīstības izmaksas (arī tās, kas saistītas ar nerealizēto projektu tehnisko dokumentāciju, ja šo projektu vērtība nav iekļauta pamatlīdzekļos), kas attiecas uz nodokļa maksātāja saimniecisko darbību, izņemot izmaksas par derīgo izrakteņu atrašanās vietas, daudzuma un kvalitātes noteikšanu, noraksta tajā gadā, kad šīs izmaksas radušās. Izmaksas par derīgo izrakteņu atrašanās vietas, daudzuma un kvalitātes noteikšanu noraksta sistemātiski 10 gados pēc izmaksu rašanās.

Katram nemateriālo ieguldījumu veidam nodokļu aprēķināšanas vajadzībām jāatver nemateriālo ieguldījumu nolietojuma uzskaites un aprēķina karte pēc parauga, kas sniegts 8.pielikumā.

Piemērs.

 Uzņēmums iegādājas preču zīmi (nemateriālo ieguldījumu) par Ls 180. Finansu grāmatvedībā izmaksas par preču zīmes iegādi uzņēmums noraksta sistemātiski pēc lineārās metodes uzņēmuma vadītāja noteiktajā lietderīgajā periodā (šajā gadījumā - seši gadi).

1) Preču zīmes iegādi grāmato (Ls):

D 1120 "Koncesijas, patenti, licences, tirdzniecības zīmes un

līdzīgas tiesības, datoru programmas"	180,
K 2610 "Kase"	180,
2) Preču zīmes vērtības norakstīšanu izmaksās grāmato (Ls):
D 7410 "Nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšana"	30,
K 1190 "Nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstītā daļa"	30.

Ievērojot likuma 6.panta pirmās daļas 1.punktu, uzņēmuma apliekamo ienākumu palielina par norakstīto nemateriālo ieguldījumu summu Ls 30, uzrādot deklarācijas 05.rindā, un samazina par norakstīto nemateriālo ieguldījumu summu, kas aprēķināta atbilstoši 13.panta prasībām. Saskaņā ar 13.panta ceturto daļu preču zīmju vērtību noraksta pēc lineārās (vienmērīgās) metodes piecu gadu laikā. Tātad apliekamo ienākumu samazina par Ls 36 (180 : 5), uzrādot deklarācijas 33.rindā.

11. Ja koncesija piešķirta uz laiku, kas ir īsāks par desmit gadiem, bet patenti, licences vai preču zīmes - uz laiku, kas ir īsāks par pieciem gadiem, to vērtība norakstāma termiņā (taksācijas periodā), uz kādu ir izsniegta attiecīgā koncesija, patents, licence vai preču zīme.

Piemērs.

 Uzņēmums vienam gadam iegādājas licenci (nemateriālo ieguldījumu) par Ls 1200, kas derīga ar 2000.gada 1.augustu. Finansu grāmatvedībā izmaksas par licences iegādi uzņēmums noraksta sistemātiski pēc lineārās (vienmērīgās) metodes licencei noteiktajā lietderīgajā periodā (šajā gadījumā - vienā gadā). Tātad 2000.gadā finansu grāmatvedībā licencei aprēķinātais nolietojums ir Ls 500 (1200:12x5).

Ievērojot likuma 6.panta pirmās daļas 1.punktu, uzņēmuma apliekamo ienākumu palielina par norakstīto nemateriālo ieguldījumu summu Ls 500, uzrādot deklarācijas 05.rindā un samazina par norakstīto nemateriālo ieguldījumu summu, kas aprēķināta atbilstoši 13.panta prasībām. Tā kā licence izsniegta uz gadu, t.i., uz laiku, kas ir īsāks par pieciem gadiem, tās vērtību noraksta sistemātiski pēc lineārās (vienmērīgās) metodes viena gada laikā. Taksācijas perioda apliekamo ienākumu samazina par nodokļu aprēķināšanas vajadzībām licencei aprēķināto nolietojumu, t.i., par Ls 500 (1200:12x5), uzrādot deklarācijas 33.rindā."

 

9. Norādījumu 1.-8.pielikumu precizēt atbilstoši pievienotajam.

10.

 1.pielikumu papildināt ar tekstu šādā redakcijā:

"1.pielikuma tabulas "Pamatlīdzekļa analītiskās uzskaites un nolietojuma aprēķina karte Nr. " aizpildīšanas kārtība.

1. 3.ailē uzrāda pamatlīdzekļa iegādes vai izveidošanas vērtību.

2. 4.ailē uzrāda konkrētā pamatlīdzekļa taksācijas perioda kapitālās izmaksas.

3. 5.ailē uzrāda summu, par kādu palielināta pamatlīdzekļa vērtība, ja pārvērtēšana notikusi sakarā ar uzņēmuma privatizāciju vai atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

4. 6.ailē uzrāda summu, par kādu samazināta pamatlīdzekļa vērtība, ja pārvērtēšana notikusi sakarā ar uzņēmuma privatizāciju vai atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

5. 7.ailē uzrāda taksācijas periodā izslēgto vai stihiskās nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā zaudētā pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību.

6. 8.ailē uzrāda taksācijas periodā izslēgto vai stihiskās nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā zaudētā pamatlīdzekļa uzkrāto nolietojumu.

7. 9.ailē uzrāda taksācijas periodā izslēgto vai stihiskās nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā zaudētā pamatlīdzekļa atlikušo vērtību.

8. Dati 3.-9.ailes aizpildīšanai tiek ņemti no finansu grāmatvedības.

9. 10.ailē nosaka pamatlīdzekļa koriģēto vērtību taksācijas perioda beigās.

9.1. Taksācijas periodā, kurā iegādāts pamatlīdzeklis, 10.aili aprēķina pēc šādas formulas: 3.+4.+5.-6.-9.aile.

9.2. Nākamajos taksācijas periodos 10.aili aprēķina pēc šādas formulas: pirmstaksācijas perioda 10.aile +4.+5.-6.-9.aile.

10. 11.ailē nosaka pamatlīdzekļa atlikušo vērtību, no kuras aprēķina taksācijas perioda nolietojumu.

10.1. Taksācijas periodā, kurā iegādāts pamatlīdzeklis, 11.aili aprēķina pēc šādas formulas: 3.+4.+5.-6.-9.aile.

10.2. Nākamajos taksācijas periodos 11.aili aprēķina pēc šādas formulas: pirmstaksācijas perioda 16.aile +4.+5.-6.-9.aile.

11. 13.ailē aprēķina taksācijas perioda nolietojumu, reizinot 11. un 12.aili un dalot ar 100.

12. 14.ailē uzrāda taksācijas perioda nolietojumu.

13. 15.ailē aprēķina uzkrāto nolietojumu nodokļiem, summējot pirmstaksācijas perioda 15.aili ar taksācijas perioda 14.aili.

14. 16.ailē aprēķina pamatlīdzekļa atlikušo vērtību pēc taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas pēc šādas formulas: 11.-14.aile. Šīs formulas rezultātam ir jābūt vienādam ar rezultātu, kas aprēķināts pēc šādas formulas: 10.-15.aile."

11.

 2.pielikumu papildināt ar tekstu šādā redakcijā:

"2.pielikuma tabulas "Pamatlīdzekļa analītiskās uzskaites un nolietojuma aprēķins uzņēmumā, kas reģistrēts un darbojas īpaši atbalstāmajā reģionā" aizpildīšanas kārtība.

1. 3.ailē uzrāda pamatlīdzekļa iegādes vai izveidošanas vērtību.

2. 5.ailē aprēķina pamatlīdzekļa koriģēto iegādes vērtību, reizinot 3. un 4.aili.

3. 6.ailē uzrāda konkrētā pamatlīdzekļa taksācijas perioda kapitālās izmaksas.

4. 7.ailē uzrāda summu, par kādu palielināta pamatlīdzekļa vērtība, ja pārvērtēšana notikusi sakarā ar uzņēmuma privatizāciju vai atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

5. 8.ailē uzrāda summu, par kādu samazināta pamatlīdzekļa vērtība, ja pārvērtēšana notikusi sakarā ar uzņēmuma privatizāciju vai atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

6. 9.ailē uzrāda taksācijas periodā izslēgto vai stihiskās nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā zaudētā pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību.

7. 10.ailē uzrāda taksācijas periodā izslēgto vai stihiskās nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā zaudētā pamatlīdzekļa uzkrāto nolietojumu.

8. 11.ailē uzrāda taksācijas periodā izslēgto vai stihiskās nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā zaudētā pamatlīdzekļa atlikušo vērtību.

9. Dati 3. un 6.-11.ailes aizpildīšanai tiek ņemti no finansu grāmatvedības.

10. 12.ailē nosaka pamatlīdzekļa koriģēto vērtību taksācijas perioda beigās.

10.1. Taksācijas periodā, kurā iegādāts pamatlīdzeklis, 12.aili aprēķina pēc šādas formulas: 5.+6.+7.-8.-11.aile.

10.2. Nākamajos taksācijas periodos 12.aili aprēķina pēc šādas formulas: pirmstaksācijas perioda 12.aile+6.+7.-8.-11.aile.

11. 13.ailē nosaka pamatlīdzekļa atlikušo vērtību, no kuras aprēķina taksācijas perioda nolietojumu.

11.1. Taksācijas periodā, kurā iegādāts pamatlīdzeklis, 13.aili aprēķina pēc šādas formulas: 5.+6.+7.-8.-11.aile.

11.2. Nākamajos taksācijas periodos 13.aili aprēķina pēc šādas formulas: pirmstaksācijas perioda 18.aile +5.+6.+7.-8.-11.aile.

12. 15.ailē aprēķina taksācijas perioda nolietojumu, reizinot 13. un 14.aili un dalot ar 100.

13. 16.ailē uzrāda taksācijas perioda nolietojumu.

14. 17.ailē aprēķina uzkrāto nolietojumu nodokļiem, summējot pirmstaksācijas perioda 17.aili ar taksācijas perioda 16.aili.

15. 18.ailē aprēķina pamatlīdzekļa atlikušo vērtību pēc taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas pēc šādas formulas: 13.-16.aile. Šīs formulas rezultātam ir jābūt vienādam ar rezultātu, kas aprēķināts pēc šādas formulas: 12.-17.aile."

12.

 3.pielikumu papildināt ar tekstu šādā redakcijā:

"3.pielikuma tabulas "Pamatlīdzekļa analītiskās uzskaites un nolietojuma aprēķina karte ...................... kategorijai" aizpildīšanas kārtība.

1. 2.ailē uzrāda attiecīgās kategorijas pamatlīdzekļu, kuri taksācijas periodā ir iegādāti vai nodoti ekspluatācijā, iegādes vai izveidošanas vērtību (vērtībā, kādā pamatlīdzeklis tiek nodots ekspluatācijā).

2. 3.ailē uzrāda attiecīgās kategorijas pamatlīdzekļu taksācijas perioda kapitālās izmaksas.

3. 4.ailē uzrāda summu, par kādu palielināta pamatlīdzekļu vērtība, ja pārvērtēšana notikusi sakarā ar uzņēmuma privatizāciju vai atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

4. 5.ailē uzrāda summu, par kādu samazināta pamatlīdzekļu vērtība, ja pārvērtēšana notikusi sakarā ar uzņēmuma privatizāciju vai atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

5. 6.ailē uzrāda taksācijas periodā izslēgto vai stihiskās nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā zaudēto pamatlīdzekļu sākotnējo vērtību.

6. 7.ailē uzrāda taksācijas periodā izslēgto vai stihiskās nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā zaudēto pamatlīdzekļu uzkrāto nolietojumu.

7. 8.ailē uzrāda taksācijas periodā izslēgto vai stihiskās nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā zaudēto pamatlīdzekļu atlikušo vērtību.

8. Dati 2.-8.ailes aizpildīšanai tiek ņemti no finansu grāmatvedības.

9. 9.ailē nosaka pamatlīdzekļu kategorijas koriģēto vērtību taksācijas perioda beigās.

9.1. Pirmajā taksācijas periodā 9.aili aprēķina pēc šādas formulas: 2.+3.+4.-5.-8.aile.

9.2. Nākamajos taksācijas periodos 9.aili aprēķina pēc šādas formulas: pirmstaksācijas perioda 9.aile +2.+3.+4.-5.-8.aile.

10. 10.ailē nosaka pamatlīdzekļu atlikušo vērtību, no kuras aprēķina taksācijas perioda nolietojumu.

10.1. Pirmajā taksācijas periodā 10.aili aprēķina pēc šādas formulas: 2.+3.+4.-5.-8.aile.

10.2. Nākamajos taksācijas periodos 10.aili aprēķina pēc šādas formulas: pirmstaksācijas perioda 15.aile +2.+3.+4.-5.-8.aile.

11. 12.ailē aprēķina taksācijas perioda nolietojumu, reizinot 10. un 11.aili un dalot ar 100.

12. 13.ailē uzrāda taksācijas perioda nolietojumu.

13. 14.ailē aprēķina uzkrāto nolietojumu nodokļiem, summējot pirmstaksācijas perioda 14.aili ar taksācijas perioda 13.aili.

14. 15.ailē aprēķina pamatlīdzekļu atlikušo vērtību pēc taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas pēc šādas formulas: 10.-13.aile. Šīs formulas rezultātam ir jābūt vienādam ar rezultātu, kas aprēķināts pēc šādas formulas: 9.-14.aile."

13.

 8.pielikumu papildināt ar tekstu šādā redakcijā:

"8.pielikuma tabulas "Nemateriālo ieguldījumu nolietojuma uzskaites un aprēķina karte" aizpildīšanas kārtība.

1. 3.ailē uzrāda nemateriālā ieguldījuma iegādes vērtību. Šie dati tiek ņemti no finansu grāmatvedības.

2. 4.ailē uzrāda nemateriālā ieguldījuma norakstīšanas periodu.

3. 5.ailē aprēķina taksācijas perioda nolietojumu pēc lineārās (vienmērīgās) metodes.

4. 6.ailē uzrāda taksācijas perioda nolietojumu.

5. 7.ailē aprēķina nemateriālā ieguldījuma uzkrāto nolietojumu taksācijas perioda beigās pēc šādas formulas: pirmstaksācijas perioda 7.aile +6.aile.

6. 8.ailē aprēķina nemateriālā ieguldījuma atlikušo vērtību pēc šādas formulas: 3.-7.aile."

14. Norādījumu 15.pielikumā no trešās kategorijas pamatlīdzekļu grupējuma izslēgt vārdus "Datori, elektroniskā un sadzīves tehnika".

 

1.pielikums

Nodokļiem

2.pielikums

Nodokļiem

2.pielikums - piemērs

Nodokļiem

3.pielikums

Nodokļiem

3.pielikums - piemērs

Nodokļiem

4.pielikums

Nodokļiem

4.pielikums - piemērs

Nodokļiem

 

5.pielikums

Nodokļiem

6.pielikums - piemērs

Nodokļiem

 

7.pielikums - piemērs

Nodokļiem

8.pielikums

Nodokļiem