Preču zīmes “Kvalitatīvs Latvijas produkts” jubilejas pasākumā Rīgas Latviešu biedrības namā 2004.gada 4.novembrī:

Pasākuma laikā: Valsts prezidente, Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu tirgus veicināšanas programmas patronese Vaira Vīķe-Freiberga un zemkopības ministrs Mārtiņš Roze Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.

Augsti godātais ministr Rozes kungs! Godātais Žimanta kungs! Latvijas lauksaimnieki un ražotāji! Cienījamie klātesošie!
Patiesi priecājos jūs šodien sveikt “Zaļās karotītes” gadskārtējā pasākumā, kur pulcējušies ražotāji, pārstrādātāji, tirgotāji un citi ar lauksaimniecības nozari saistīti ļaudis no visas Latvijas.
Ir pagājis jau gads, kopš esmu kļuvusi par Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu tirgus veicināšanas programmas patronesi, un ar prieku konstatēju, ka šā gada laikā ievērojami pieaudzis to patērētāju skaits, kuri pazīst un izvēlas produktus ar “karotītes” zīmi, un ir palielinājies to produktu skaits, kuriem šī zīme piešķirta.
Sasniegtie rezultāti ir pietiekami augsti, lai “Zaļās karotītes” simbolu varētu uzskatīt par atzītu Latvijas pārtikas produktu kvalitātes zīmi.
Turklāt praksē ir pierādījies, ka tie uzņēmēji, kas izmantojuši un lietojuši šo zīmi, guvuši acīmredzamus panākumus. Šeit es īpaši gribētu izcelt zemnieku saimniecību “Lāči”, kuru ceptā maize Latvijā nu jau daudzu gadu garumā ir īpaši mīlēta un iecienīta. Tādēļ aicinu Latvijas ražotājus aktīvi izmantot “Zaļās karotītes” triju gadu pastāvēšanas laikā iegūto pieredzi un novēlu visiem citiem gūt tikpat labus rezultātus nākotnē.
Arī ārvalstīs dažādi Latvijas ražojumi ar zīmi “Zaļš izaudzis Latvijā” (Growing green in Latvia) ir atzīti par labiem un kvalitatīviem, tādēļ aicinu izmantot iespējas, ko sniedz augstākā līmeņa valstsvizītes ārzemēs, lai vēl vairāk veicinātu mūsu pārtikas produktu atpazīstamību un popularitāti ārpus Latvijas. Esmu cieši pārliecināta par Latvijas lauksaimnieku un ražotāju labajām nākotnes izredzēm gan pašu mājās, gan arī Eiropā un pasaulē. Latvija ražo labus, veselīgus un garšīgus produktus, mums tikai atliek citus ar tiem labāk iepazīstināt.
Pagājis pusgads, kopš Latvija kļuvusi par Eiropas Savienības dalībvalsti. Jau šobrīd redzam, ka nav apstiprinājies eiroskeptiķu izplatītais viedoklis par to, ka iestāšanās Eiropas Savienībā radīs draudus mūsu lauksaimniecībai. Iepriecina aptauju rezultāti, kas atklāj, ka pēdējo piecu mēnešu laikā 35% pārtikas uzņēmumu ir veicies labāk nekā pirms tam, bet 44% nejūt nekādas izmaiņas, lai gan lielākā daļa uzņēmēju uzskata, ka viņiem ir nepieciešama papildu izglītība un zināšanas. Šie dati norāda, ka mūsu lauksaimnieki, izdarot savu izvēli par dalību ES, ir bijuši gatavi saimniekošanai Eiropas Savienības kopējā tirgū.
Ja pirms iestāšanās ES uztraucāmies par to, ka nespēsim paņemt un izmantot struktūrfondu naudu, ka mums nebūšot pietiekami daudz un augstvērtīgu projektu, tad šobrīd Latvijai draud kas cits – ES naudas trūkuma fenomens. Jau šobrīd projektu pieteikumi ir izsmēluši lielāko daļu no Lauku atbalsta dienesta administrētā ES trīs gadu periodam piešķirtā finansiālā atbalsta apjoma. Iepriecina tas, ka Latvijas lauksaimnieki un ražotāji ne vien spēj saražot labu produkciju, bet arī prot veiksmīgi rakstīt projektu pieteikumus un paņemt, apgūt Eiropas līdzekļus. To pierādīja arī situācija ar SAPARD līdzekļu saņemšanu, kas tika izmantoti visā pilnībā. Taču šodien bažas rada tas, ka ES struktūrfondu līdzekļu varētu nepietikt visām Latvijas saimniecībām, uzņēmumiem vai nozarēm, kam tie ir objektīvi nepieciešami, bet kas līdz šim nav paspējuši pieteikt savus projektus. Tādēļ šobrīd svarīgi noskaidrot risinājuma iespējas ES budžeta līmenī un noteikt skaidrus kritērijus projektu atbalstīšanai.
Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības atbalstam tikpat svarīgi ir arī ES paredzētie tiešie maksājumi. Šajā gadījumā Latvijas valsts budžeta finansējums būs izšķirošs priekšnosacījums tiešo maksājumu saņemšanai ES noteiktajā apjomā. Nepieciešamais finansējums ir ticis paredzēts 2005.gada Valsts budžeta projektā, un es ļoti ceru, ka, par spīti pārmaiņām valdībā, tas tāds arī saglabāsies.
Latvijas ekonomiskās attīstības tempi, sasniedzot iekšzemes kopprodukta 8,2 procentu pieaugumu šā gada pirmajā pusē, ir vieni no visstraujākajiem visā Eiropas Savienībā. Šādus ekonomiskās izaugsmes tempus mums ir svarīgi nodrošināt arī turpmāk, sekmējot Latvijas attīstībai un starptautiskajai konkurētspējai labvēlīgu nodokļu politiku, darba ražīguma pieaugumu, kā arī infrastruktūras modernizāciju un attīstību, kur lieti noderēs ES fondu finansējums. Zināmas bažas šobrīd gan rada nepierasti straujais inflācijas kāpums un joprojām lielais importa pārsvars pār eksportu. Latvijai nākamajos gados būtu nopietni jādomā, kā kāpināt savus eksporta apjomus. Straujākas cenu izmaiņas šogad vērojamas mūsu lauksaimniecības un pārtikas nozarē, jo arī pārtikas nozari, līdzīgi kā citas tautsaimniecības nozares, protams, ietekmē degvielas, energoresursu ražošanas un citu izmaksu kāpums. Tādēļ pārtikas produktu cenu pieaugums nav saistīts ar ražotāju un pārstrādātāju peļņas vai darba samaksas palielināšanos, nedz arī ar patērētāju pirktspējas pieaugumu. Turklāt papildu izmaksas zemniekiem un pārstrādātājiem rodas arī sakarā ar nepieciešamību pielāgot saimniecības un uzņēmumus ES prasībām, protams, ar mērķi saražot kvalitatīvu un konkurētspējīgu produkciju.
Ilgtermiņā mums jābūt gataviem, ka Latvijas ražojumu cenas pakāpeniski palielināsies, līdz eventuāli sasniegs vidējo līmeni, kāds ir Eiropas Savienībā, taču jārūpējas par to, lai šis pārejas process nebūtu pārāk straujš. Svarīgi, lai, par spīti pagaidu grūtībām, lauksaimnieki un pārstrādes uzņēmumi spētu noturēties tirgū un konkurēt ar saviem ražojumiem. Ar prieku vēlētos atzīmēt, ka Latvija ir spējusi atkal ieiet Lielbritānijas tirgū, no jauna uzsākot sviesta eksportu uz šo valsti. (Kā jūs atceraties, pagājušā gadsimta 30.gados sviests un bekons bija starp Latvijas galvenajām eksporta precēm.) Latvijas pārtikas produktu konkurētspēja un eksporta veicināšana ir visai valstij svarīga lieta, tādēļ atbildīgajām institūcijām kopīgi ar zemniekiem un pārstrādātājiem šie jautājumi jārisina, jo līdz ar iestāšanos ES Latvijas nacionālo interešu aizstāvība nebūt nav beigusies. Tagad mēs to varam paveikt, ietekmējot ES iekšējo politiku un tās pieņemtos lēmumus. Mūsu valdībai un ierēdņiem cītīgi jāturpina sekot līdzi, lai nodrošinātu mūsu lauksaimniekiem un pārstrādātājiem vislabvēlīgākās iespējas un nosacījumus.
Sveicot visus šajā jubilejas reizē, es novēlu veiksmi un izaugsmi jūsu saimniecībām un uzņēmumiem un turpinu aicināt visus Latvijas iedzīvotājus vienmēr izvēlēties labu un kvalitatīvu, Latvijā augušu un ražotu produktu!