Riepas un satiksmes drošība

Viens no būtiskiem satiksmes drošības aspektiem ir automašīnas riepu atbilstība ceļa apstākļiem. Šajā ziņā Latvijas pievienošanās ES darījusi šīs prasības stingrākas, un autovadītājiem arī jārēķinās, ka 2008. gadā Latvijā vairs nevarēs braukt ar radžotām riepām.

Ikgadējā transportlīdzekļu tehniskajā apskatē apmēram pieci procenti konstatēto problēmu saistīti ar riepu defektiem. Sevišķi tas attiecas uz spēkratiem, kas vecāki par 15 gadiem Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Izplatītākie pārkāpumi, kas saistīti ar automašīnu riepu lietošanu, ir braukšana ar sezonai neatbilstošām vai ļoti nodilušām riepām. Abos gadījumos, sevišķi ziemas periodā, tas rada bīstamību gan pašiem braucējiem, gan citiem satiksmes dalībniekiem.
Ikgadējā transportlīdzekļu tehniskajā apskatē – procesā, kuram automašīnas it kā tiek sagatavotas īpaši, – riepu problēmas ir ap pieci procenti no kopējā konstatētā tehnisko trūkumu skaita, informē CSDD sabiedrisko attiecību speciāliste Džoanna Eglīte. 2004. gada statiska liecina, ka vislabākajā stāvoklī riepas ir salīdzinoši jauniem transportlīdzekļiem – trīs līdz piecus gadus veciem. Šajā kategorijā problēmas konstatētas 339 automašīnām. Sešus līdz deviņus gadus veciem transportlīdzekļiem riepu nepilnības atklātas 839 gadījumos, 10 – 15 gadus veciem – 6 619, bet par 15 gadiem vecākiem spēkratiem – jau 12 025 gadījumos.

Atjaunotās un vecās riepas

Liela daļa autovadītāju pastāvīgi izvēlas salīdzinoši lētākās – tā sauktās atjaunotās riepas. Sākotnēji šādas riepas izpelnījās kritiku no drošības viedokļa, taču gadu no gada to kvalitāte uzlabojoties, atzīst speciālisti. Standartus atjaunotajām autoriepām nosaka atsevišķa ES direktīva. “Tām ir “E” marķējums, un kvalitātes ziņā šie izstrādājumi daudz neatšķiras no jauniem. Diemžēl Latvijā pagaidām tiek izmantotas arī ES normām neatbilstošas riepas, kuru kvalitāte nenoliedzami ir zemāka. Tomēr, ja tehniskās apskates ietvaros to parametri atbilst normai, transportlīdzeklis tehnisko apskati iziet,” skaidro Dž. Eglīte.
Speciālisti par drošai braukšanai piemērotām neuzskata arī riepas, kuras vecākas par trim četriem gadiem. Proti, lai arī bieži vien saglabājušas tehniskās apskates prasībām atbilstošu protektora biezumu, tās jau ir zaudējušas gumijas elastību un noturību uz ceļa virsmas, īpaši slidenos apstākļos. Neraugoties uz to, sevišķi padomju ražojuma automobiļiem, joprojām bieži var redzēt riepas pat ar uzrakstu “Izgatavots PSRS”. Arī ar šādām gadus piecpadsmit un vecākām riepām tehnisko apskati automašīna var iziet, informē Dž. Eglīte. Proti, apskatē riepas izlaiduma gadu nepārbaudot. Par defektīvām gan tiekot atzītas vienīgi aiz vecuma saplaisājušas riepas.

Arī policija veic kontroli

Lai gan tehnisko apskati ar neatbilstošām riepām transportlīdzeklim iziet nav iespējams, bieži vien satiksmē piedalās automobiļi ar pilnīgi protektora rakstu zaudējušām riepām. Iemesli galvenokārt ir divi – automašīna tiek ļoti intensīvi lietota (pasažieru un kravu pārvadājumi, kā arī agresīvs braukšanas stils) vai arī tās īpašnieks uz tehniskās apskates brīdi labas kvalitātes riepas aizņēmies no kāda “labvēļa”.
Rudenī, kad ceļi bieži vien ir slideni, arī Ceļu policijas darbinieki pievērš lielāku uzmanību automašīnu riepu stāvoklim, kā arī to atbilstībai sezonai, skaidro Valsts policijas pārstāve Zane Maskaļonoka. Aizdomas par braukšanai nederīgām riepām bieži apstiprinās transportlīdzekļiem ar uzkrītošiem defektiem un bez tehniskās apskates dokumenta.
Sākot ar 2008. gada 1. maiju, autovadītājiem arī jārēķinās, ka policijas un transportlīdzekļu tehniskās apskates darbinieki pievērsīs uzmanību tam, vai netiek lietotas riepas ar radzēm. To paredz arī jaunie, šā gada 1. jūlijā spēkā stājušies satiksmes noteikumi. Aizliegums izmantot šā tipa riepas saistīts ar radžu negatīvo ietekmi uz ceļa segumu, un tas tiek praktizēts arī citās Eiropas valstīs, izņemot Skandināviju, informē CSDD. Tiek uzskatīts, ka mūsdienu ražojuma ziemas riepu kvalitāte vismaz Latvijas klimatiskajos apstākļos ļauj iztikt bez radžu lietošanas. Pašlaik riepas ar radzēm aizliegts lietot no 1. maija līdz 1. oktobrim.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv