• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijai - Eiropas enerģētikas nozare. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.11.2004., Nr. 176 https://www.vestnesis.lv/ta/id/96107

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Savs mājoklis

Vēl šajā numurā

05.11.2004., Nr. 176

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijai — Eiropas enerģētikas nozare

PIEBALGS2.PNG (68481 bytes)
Andris Piebalgs
Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.

Vakar vēlu vakarā nākamās Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuela Durau-Barrozu apstiprināja, ka Latvijas virzītajam komisāram piešķirs enerģētikas portfeli. Latvijas valdība Eiropas Savienības komisāra amatam Ingrīdas Ūdres vietā izvirzīja citu kandidātu – bijušo diplomātu, augsta ranga Eiropas Komisijas (EK) ierēdni Andri Piebalgu. Latvijas valdība I.Ūdres kandidatūru atsauca pēc nākamās EK prezidenta Žozē Manuela Durau-Barrozu lūguma.

Vērtē pozitīvi

Kopumā jaunais komisāra amata kandidāts tiek vērtēts pozitīvi. Teju visi kā A.Piebalga galvenos trumpjus min pieredzi diplomātijā, kas varētu palīdzēt arī EK, un plašās zināšanas Eiropas lietās, jo viņš vairākus gadus bijis vēstnieks Eiropas Savienībā, bet pēdējos mēnešus vadījis ES pašreizējās komisāres Sandras Kalnietes biroju. Tātad “Eiropas virtuvi” viņš jau iepazinis un zina tās darbības principus.
Savukārt kā kritisks tiek minēts arguments, ka viņš bijis finanšu ministrs “Bankas Baltija” krīzes laikā.

Neskaidrie jautājumi

Jāatzīmē, ka joprojām ir neskaidrības, kas saistītas ap jauno EK. Vakar Žozē Manuels Durau–Barrozu apstiprināja, ka jaunājam Itālijas izvirzītajām kandidātam ārlietu ministram Franko Fratini piešķirs tieslietu un iekšlietu komisāra portfeli. Savukārt kandidātam no Ungārijas Lāslo Kovāčam iedalīs muitas un nodokļu jautājumu jomu, uz kuru iepriekš pretendēja Latvija.
Līdz ar to Eiropas Parlamentam trīs kandidāti būs jāvērtē vēlreiz, kā arī jābalso par jauno komisiju kopumā. Tomēr vēl nav skaidrs, kad un kā notiks jauno kandidātu uzklausīšana Eiropas Parlamentā. Līdz šim komisāriem bijis jāatbild arī uz deputātu rakstiskiem jautājumiem, bet nav skaidrs, vai tā būs arī šoreiz un vai procedūra būs tikpat ilga kā iepriekš.
Šo neskaidrību dēļ arī nav zināms, kad notiks balsojums par jauno EK. Atliekot Eiropas Parlamenta balsojumu, Ž.M.Durau-Barrozu teica, ka jauno Komisiju varētu apstiprināt novembra beigās.

Vai atklāti?

Plašsaziņas līdzekļi ziņo, ka arī šoreiz, izvirzot A.Piebalgu, Latvijas sabiedrība nav informēta laikus. Vispirms notikušas konsultācijas ar Ž.M.Durau-Barrozu, izvirzītie kandidāti pat ar viņu tikušies. Arī lielākie I.Ūdres kritizētāji – sabiedriskā organizācija “Delna” – šoreiz norādījusi uz neskaidrībām kandidāta izvirzīšanā.
Tas nozīmē, ka politiskā līmenī būtu jādomā par demokrātiskāku un atklātāku komisāru izvirzīšanu. Citādi ap neskaidri virzīto valdības kandidātu veidojas negatīvas emocijas – šaubas, minējumi, aplami pieņēmumi. Ja procedūra būtu skaidri noteikta un sabiedrībai jau iepriekš būtu iespēja izteikt savu viedokli par vairākiem izvirzāmajiem kandidātiem, vieglāk būtu arī tikko izvirzītajam. Būtu mazāk pārmetumu un vairāk pārliecības par izvēles pareizību.

Līdzsvara dēļ

Atgādināsim, ka visasāk Eiropas Parlaments kritizēja iepriekšējo Itālijas izvirzīto kandidātu Roko Butiljoni, kuram bija iecerēts uzticēt iekšlietu un tieslietu komisāra portfeli. Pēc viņa atkāpšanās “politiskā līdzsvara” dēļ tika prasīts mainīt arī citus kandidātus. Bez R.Butiljones un I.Ūdres visvairāk tika kritizēti Nīderlandes kandidāte konkurences komisāra amatam Nēlī Krusa un Ungārijas kandidāts uz enerģētikas komisāra portfeli Lāslo Kovāčs.

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv

Uzziņai:

Galvenie uzdevumi, A. Piebalga skatījumā, ja viņš saņems enerģētikas komisāra portfeli:

• Komisijas uzdevums – veicināt enerģijas piegāžu drošību, kā arī nodrošināt sabalansētu enerģētikas un vides politiku;
• jārod risinājumi, kā rīkoties krīzes situācijās.

Kādas, A.Piebalga uzskatā, ir Latvijas intereses enerģētikā:

• svarīgākā Latvijai ir enerģijas piegāžu drošība;
• Latvija ir valsts, caur kuru tiek izvesti noteikti enerģijas resursi. Tātad Latvija ir viena no valstīm, kura jau ir iesaistīta šīs politikas veidošanā un kurai ir savas noteiktas intereses, lai šāda politika būtu droša, stabila.

Avots: Dienas Bizness (03.11.2004.)

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!