Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Šopavasar apritēja divi gadi, kopš Reģionālais fonds uzsācis darbību. Tas tika dibināts, lai paātrinātu īpaši atbalstāmo reģionu attīstību, veicinātu saimniecisko dzīvi tajos, papildus finansējot projektus, kuri dod iespēju radīt jaunas darba vietas un sekmē šīs teritorijas iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanos.

Reģionālo fondu pārrauga Reģionālās attīstības padome, to pārvalda Ekonomikas ministrijas pārziņā esošā un jūsu vadītā valsts SIA "Reģionu attīstība". Vai tagad, pēc divu gadu darba, varat piekrist nereti izskanējušajam viedoklim, ka Latvija būtībā ir Rīga, vēl pāris pilsētu un tām piegulošās lauku teritorijas?

— Manuprāt, tik slikti ar reģionālo attīstību mūsu valstī vis nav. Šopavasar mums izdevās īstenot to, ko paredz likums par Reģionālo fondu, — tika nodibinātas divas īpaši atbalstāmo reģionu vietējās padomes, lai, mazinot centralizāciju, izveidotu vietējos fondus. Latgalē šim nolūkam apvienojās Preiļu, Krāslavas un Daugavpils rajona pašvaldības, nodibinot vietējo padomi, kuras mērķis ir noteikt šā reģiona attīstības stratēģiju, galvenās prioritātes, pieņemt un izvērtēt uzņēmējdarbības projektus, kas sekmētu reģiona attīstību, un arī izveidot vietējo fondu, kuram "Reģionu attīstība" no centrālā fonda nodotu daļu savas naudas, tātad — arī daļu savu funkciju. Otra ir Ziemeļvidzemes īpaši atbalstāmo reģionu attīstības padome, kurā ir apvienojušās Alūksnes rajona un tam blakus esošo rajonu pašvaldības (gan pilsētas, gan pagasti). Šīs padomes centrs būs Apē. Nelielos, piemēram, zemnieku saimniecību un mazo pašvaldību iesniegtos uzņēmējdarbības projektus tādējādi varētu izvērtēt un apsekot uz vietas, aiztaupot uzņēmēju laiku un pūliņus braukāšanai uz galvaspilsētu, un arī daudz operatīvāk sniegt atbalstu viņu projektu īstenošanai. Tas nav pareizi, ka uzņēmējam no attāla valsts rajona jāgaida vairākus mēnešus, kamēr "Reģionu attīstības" darbinieki nokļūst līdz viņa saimniecībai, lai izvērtētu, vai projektu būtu lietderīgi atbalstīt, teiksim, ar 600 latiem. Vietējām padomēm taču labāk pārredzams, cik vajadzīgs un perspektīvs ir iesniegtais projekts. "Reģionu attīstībai" paliktu kontroles un vadības funkcija.

— Cik daudz līdzekļu paredzēts piešķirt šiem vietējiem fondiem?

— "Reģionu attīstības" budžetā paredzēts, ka pirmajā gadā abām padomēm tiks piešķirts nedaudz mazāk par 100 tūkstošiem latu. Tas, protams, nav daudz. Taču darbības uzsākšanai un nelielu projektu atbalstam, manuprāt, pietiekami. Reģionālās attīstības padome šo fondu izveidi ir akceptējusi; tā vēl jāizskata un jāapstiprina Ministru kabinetā.

— Kaut arī Latvijā uz 1000 iedzīvotājiem ir ļoti maz uzņēmēju, daudzi apgalvo, ka īpašu uzņēmējdarbības paplašināšanos nevaram vairs gaidīt: tie, kas spējuši uzsākt savu biznesu, to jau izdarījuši.

— Tā varbūt varētu likties, lūkojoties uz uzņēmējdarbību globāli, nepārzinot reālo situāciju valsts novados. Mēs strādājam tieši reģionos, un mums ir gluži cits iespaids. Tikai tagad daudzas pašvaldības ir īsti novērtējušas uzņēmējdarbības nozīmi un sāk to veicināt; arī ļaudis vēlas uzsākt savu biznesu, taču viens no galvenajiem kavēkļiem ir latviešu cilvēka iesīkstējušās bailes aizņemties naudu. Viņš krāj naudu, lai nodibinātu savu uzņēmumu, bet kredītu neņem. Taču agri vai vēlu vajadzēs saprast, ka bez tā nevar iztikt. Būs jāsadarbojas ar bankām vai krājaizdevu sabiedrībām, un nogaidīšanas laiks drīz beigsies. Ir vairāki uzņēmēji, kuri saņēmuši Reģionālā fonda atbalstu biznesa uzsākšanai, bet pēc tam vēl pāris reižu iesnieguši projektus tā paplašināšanai un dažādošanai. Trešā daļa mūsu atbalstīto uzņēmēju ir Hipotēku un zemes bankas klienti.

Laba ziņa ir tā, ka šī banka gatavojas saņemt kredītlīniju, kurā viens no virzieniem būs darbs tieši ar uzņēmējiem īpaši atbalstāmajos reģionos. Iespējams, sadarbībā ar Hipotēku banku mēs varētu izveidot tā dēvēto vienas pieturas aģentūru, lai uzņēmējiem iespējami atvieglotu dokumentu kārtošanu.

— Reģionālā fonda palīdzība uzņēmējiem joprojām galvenokārt ir kredītprocentu nomaksa?

— Pašlaik, jā. Tas bija galvenais, kā varējām palīdzēt cilvēkiem, kuri tikko uzsākuši savu biznesu. Taču domājam, ka turpmāk plašāk varētu izmantot ieguldījumus uzņēmumu statūtkapitālā, arī īpašas stimulējošas dotācijas vai piemaksas par jaunradītām darba vietām u.tml.

Šie divi gadi bija starta gadi, arī uzņēmēju un pašvaldību darbinieku apmācības gadi. Tagad jāiet tālāk. Šogad Reģionālais fonds uzsāk savu darbību kā līdzfinansētājs "Phare" programmas paraugprojektos "Pilsētvides attīstība" un "Mazo un vidējo uzņēmumu informācijas sistēmas izveidošana Latvijas reģionos". No Reģionālā fonda paredzēts līdzfinansējums 150 000 latu jeb 15 procentu apmērā. Kā citi līdzfinansētāji no Latvijas piedalās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un pašvaldības.

Reģionālā fonda uzbūve un darbība līdzinās Eiropas Savienības strukturālo fondu mehānismam, un strukturālo fondu izpratnē tās ir valsts investīcijas mērķa reģionos. Ja tiks pieņemts atbilstošs valdības lēmums, Reģionālais fonds turpmāk varētu darboties kā ES strukturālo fondu kopfinansētājs sadaļā "Ekonomiskā un sociālā kohēzija".

— Kā liecina Ekonomikas ministrijā šogad veiktais Reģionālās darbības fonda izvērtējums, tā darbība ir bijusi efektīva: vidējās izmaksas no fonda vienam projektam ir aptuveni 2500 latu gadā, un tām ir tendence samazināties, jo visvairāk līdzekļu tiek ieguldīti projektu sākumā; piesaistītie privātie, pašvaldību un pārējie līdzekļi uz vienu Reģionālā fonda latu pašlaik ir 10 līdz 15 latu, un to skaits arvien pieaug, jo pieaug pārstrādes uzņēmumu projektu skaits, kur pašu īpašnieku un citu piesaistīto līdzekļu īpatsvars ir samērā liels.

— Jāpiebilst, ka no Reģionālā fonda finansēto projektu īstenošanas laikā pieaug arī valstij nomaksāto nodokļu apjoms. Piemēram, pērn no Reģionālā fonda finansētajiem projektiem valstij nodokļos tika nomaksāts 2 032 581 lats. Šogad uzņēmēju nomaksāto nodokļu apmērs plānots aptuveni 2,5 līdz 3 miljoni latu. Ja fonds darbosies, kā iecerēts, nomaksāto nodokļu apjoms ik gadu varētu pieaugt par diviem miljoniem latu. Pašvaldības šajā laikā iemācījušās saprast, cik izdevīga ir uzņēmējdarbība to teritorijā. Ja pašvaldībā ir spēcīgi uzņēmēji, tie palīdz gan sakārtot ceļus, gan remontēt skolas un citas sabiedriskās ēkas, gan sniedz palīdzību sociālo jautājumu risināšanā. To apliecina pārskati, ko saņemam no īpaši atbalstāmo reģionu pašvaldībām. Turklāt šajos rajonos ir svarīga katra saglabātā vai jaunradītā darba vieta. Pērn Reģionālā fonda finansētajos projektos izveidotas 915 jaunas pastāvīgas darba vietas, 760 sezonas darba vietas un saglabātas 1703 darba vietas. Ja Reģionālā fonda darbība tiks nodrošināta arī turpmāk, katrā nākamajā gadā var plānot apmēram 1000 jaunu darba vietu pieaugumu, bet saglabāto darba vietu skaita palielinājumu divas reizes attiecībā pret iepriekšējo gadu.

— Taču, ieviešot jaunas tehnoloģijas, darba vietas likumsakarīgi samazinās...

— Tās tiek veidotas, paplašinot uzņēmējdarbību. Viens no mūsu nosacījumiem, sniedzot atbalstu uzņēmējiem, ir darba vietu skaita saglabāšana. Protams, tas nav viegli.

— Jūs sarunā minējāt — ja tiks nodrošināta Reģionālā fonda darbība... Acīmredzot tas saistīts ar fonda finansējumu.

— Pērn fonda darbības nodrošināšanai nepieciešamā miljona latu vietā no Valsts īpašuma privatizācijas fonda saņēmām tikai 390 000 latu. Kopš šā gada Reģionālā fonda finansējums iekļauts valsts budžeta apakšprogrammā "Īpaši atbalstāmo reģionu attīstība", un bāzes budžeta finansējums šim gadam ir viens miljons latu; tā izmaksu struktūra ir apstiprināta Reģionālās attīstības padomē. Nākamajam gadam tika pieprasīti 2,28 miljoni latu, no kuriem 0,94 miljoni paredzēti no 1998. līdz 2000.gadam uzsākto projektu finansēšanai; 1,34 miljoni latu tika aprēķināti kā minimālais nepieciešamais finansējums jaunajiem projektiem. Pēc tam nākamajos divos gados Reģionālā fonda finansējums plānots aptuveni divi miljoni latu gadā, to būtiski nepalielinot, jo fonda darbība ir uzsākta. Var mainīties tikai finansu izlietojuma struktūra. Diemžēl pašlaik, kad valsts pamatbudžeta izdevumu daļa samazināta visās jomās, arī īpaši atbalstāmo reģionu attīstības apakšprogrammai nākamajā gadā tiek plānoti tikai 0,5 miljoni latu. Ko lai mēs darām? Uzsākto projektu finansēšanai vien, kā jau teicu, nākamgad nepieciešami 900 tūkstoši latu. Mēs vairs nedrīkstētu ne santīma izlietot jaunu projektu uzsākšanai, bet visi līdzekļi jātaupa jau esošo saistību izpildei. Mēs taču nedrīkstam decembrī uzņēmējiem pateikt: tagad naudas vairs nav, mēs kredītprocentu apmaksu vairs nenodrošināsim, jo viņi savus projektus izstrādājuši, ņemot vērā mūsu palīdzību, un bez tās bankrotēs. Tātad iznāk, ka Reģionālajam fondam vairs nebūs iespējams savu darbību turpināt, un Reģionālās attīstības padomei un Ministru kabinetam vajadzēs lemt par tā darbības apturēšanu.

— Laba ziņa ir tā, ka šī banka gatavojas saņemt kredītlīniju, kurā viens no virzieniem būs darbs tieši ar uzņēmējiem īpaši atbalstāmajos reģionos. Iespējams, sadarbībā ar Hipotēku banku mēs varētu izveidot tā dēvēto vienas pieturas aģentūru, lai uzņēmējiem iespējami atvieglotu dokumentu kārtošanu.

— Reģionālā fonda palīdzība uzņēmējiem joprojām galvenokārt ir kredītprocentu nomaksa?

— Pašlaik, jā. Tas bija galvenais, kā varējām palīdzēt cilvēkiem, kuri tikko uzsākuši savu biznesu. Taču domājam, ka turpmāk plašāk varētu izmantot ieguldījumus uzņēmumu statūtkapitālā, arī īpašas stimulējošas dotācijas vai piemaksas par jaunradītām darba vietām u.tml.

Šie divi gadi bija starta gadi, arī uzņēmēju un pašvaldību darbinieku apmācības gadi. Tagad jāiet tālāk. Šogad Reģionālais fonds uzsāk savu darbību kā līdzfinansētājs "Phare" programmas paraugprojektos "Pilsētvides attīstība" un "Mazo un vidējo uzņēmumu informācijas sistēmas izveidošana Latvijas reģionos". No Reģionālā fonda paredzēts līdzfinansējums 150 000 latu jeb 15 procentu apmērā. Kā citi līdzfinansētāji no Latvijas piedalās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un pašvaldības.

Reģionālā fonda uzbūve un darbība līdzinās Eiropas Savienības strukturālo fondu mehānismam, un strukturālo fondu izpratnē tās ir valsts investīcijas mērķa reģionos. Ja tiks pieņemts atbilstošs valdības lēmums, Reģionālais fonds turpmāk varētu darboties kā ES strukturālo fondu kopfinansētājs sadaļā "Ekonomiskā un sociālā kohēzija".

— Kā liecina Ekonomikas ministrijā šogad veiktais Reģionālās darbības fonda izvērtējums, tā darbība ir bijusi efektīva: vidējās izmaksas no fonda vienam projektam ir aptuveni 2500 latu gadā, un tām ir tendence samazināties, jo visvairāk līdzekļu tiek ieguldīti projektu sākumā; piesaistītie privātie, pašvaldību un pārējie līdzekļi uz vienu Reģionālā fonda latu pašlaik ir 10 līdz 15 latu, un to skaits arvien pieaug, jo pieaug pārstrādes uzņēmumu projektu skaits, kur pašu īpašnieku un citu piesaistīto līdzekļu īpatsvars ir samērā liels.

— Jāpiebilst, ka no Reģionālā fonda finansēto projektu īstenošanas laikā pieaug arī valstij nomaksāto nodokļu apjoms. Piemēram, pērn no Reģionālā fonda finansētajiem projektiem valstij nodokļos tika nomaksāts 2 032 581 lats. Šogad uzņēmēju nomaksāto nodokļu apmērs plānots aptuveni 2,5 līdz 3 miljoni latu. Ja fonds darbosies, kā iecerēts, nomaksāto nodokļu apjoms ik gadu varētu pieaugt par diviem miljoniem latu. Pašvaldības šajā laikā iemācījušās saprast, cik izdevīga ir uzņēmējdarbība to teritorijā. Ja pašvaldībā ir spēcīgi uzņēmēji, tie palīdz gan sakārtot ceļus, gan remontēt skolas un citas sabiedriskās ēkas, gan sniedz palīdzību sociālo jautājumu risināšanā. To apliecina pārskati, ko saņemam no īpaši atbalstāmo reģionu pašvaldībām. Turklāt šajos rajonos ir svarīga katra saglabātā vai jaunradītā darba vieta. Pērn Reģionālā fonda finansētajos projektos izveidotas 915 jaunas pastāvīgas darba vietas, 760 sezonas darba vietas un saglabātas 1703 darba vietas. Ja Reģionālā fonda darbība tiks nodrošināta arī turpmāk, katrā nākamajā gadā var plānot apmēram 1000 jaunu darba vietu pieaugumu, bet saglabāto darba vietu skaita palielinājumu divas reizes attiecībā pret iepriekšējo gadu.

— Taču, ieviešot jaunas tehnoloģijas, darba vietas likumsakarīgi samazinās...

— Tās tiek veidotas, paplašinot uzņēmējdarbību. Viens no mūsu nosacījumiem, sniedzot atbalstu uzņēmējiem, ir darba vietu skaita saglabāšana. Protams, tas nav viegli.

— Jūs sarunā minējāt — ja tiks nodrošināta Reģionālā fonda darbība... Acīmredzot tas saistīts ar fonda finansējumu.

— Pērn fonda darbības nodrošināšanai nepieciešamā miljona latu vietā no Valsts īpašuma privatizācijas fonda saņēmām tikai 390 000 latu. Kopš šā gada Reģionālā fonda finansējums iekļauts valsts budžeta apakšprogrammā "Īpaši atbalstāmo reģionu attīstība", un bāzes budžeta finansējums šim gadam ir viens miljons latu; tā izmaksu struktūra ir apstiprināta Reģionālās attīstības padomē. Nākamajam gadam tika pieprasīti 2,28 miljoni latu, no kuriem 0,94 miljoni paredzēti no 1998. līdz 2000.gadam uzsākto projektu finansēšanai; 1,34 miljoni latu tika aprēķināti kā minimālais nepieciešamais finansējums jaunajiem projektiem. Pēc tam nākamajos divos gados Reģionālā fonda finansējums plānots aptuveni divi miljoni latu gadā, to būtiski nepalielinot, jo fonda darbība ir uzsākta. Var mainīties tikai finansu izlietojuma struktūra. Diemžēl pašlaik, kad valsts pamatbudžeta izdevumu daļa samazināta visās jomās, arī īpaši atbalstāmo reģionu attīstības apakšprogrammai nākamajā gadā tiek plānoti tikai 0,5 miljoni latu. Ko lai mēs darām? Uzsākto projektu finansēšanai vien, kā jau teicu, nākamgad nepieciešami 900 tūkstoši latu. Mēs vairs nedrīkstētu ne santīma izlietot jaunu projektu uzsākšanai, bet visi līdzekļi jātaupa jau esošo saistību izpildei. Mēs taču nedrīkstam decembrī uzņēmējiem pateikt: tagad naudas vairs nav, mēs kredītprocentu apmaksu vairs nenodrošināsim, jo viņi savus projektus izstrādājuši, ņemot vērā mūsu palīdzību, un bez tās bankrotēs. Tātad iznāk, ka Reģionālajam fondam vairs nebūs iespējams savu darbību turpināt, un Reģionālās attīstības padomei un Ministru kabinetam vajadzēs lemt par tā darbības apturēšanu.

Mudīte Luksa, "LV" nozares redaktore