Lai darītu galu negodīgai konkurencei

Par pārtikas tirgus aizsardzību

Otrdien, 1. augustā, Zemkopības ministrijā notika starpministriju un zemnieku pārstāvju darba grupas pirmā sanāksme par iekšējā tirgus sakārtošanas jautājumu risināšanu. Šāda darba grupa izveidota saskaņā ar valdības un zemnieku pārstāvju jūlija sākumā noslēgto vienošanās protokolu. Jaunizveidoto darba grupu apstiprinājis Ministru kabinets. Jūlija sākumā zemnieki pieprasīja valsts institūcijām nekavējoties veikt vairākus būtiskus tirgus aizsardzības pasākumus. Daļa no tiem, pēc zemnieku domām, bija jāveic jau pirms vairākiem gadiem. Starpministriju un zemnieku pārstāvju darba grupas uzdevums ir izstrādāt un iesniegt zemkopības ministram līdz decembra sākumam priekšlikumus šo jautājumu risināšanai. Savukārt zemkopības ministrs tos piedāvās izskatīšanai Ministru kabinetā. Lai gan līdz decembrim laika vēl gana, tomēr vairākums darba grupas dalībnieku atzina, ka uzdevumi ir jāveic agrāk.

6. jūlijā noslēgtajā vienošanās protokolā vienā no punktiem paredzēts veikt lauksaimniecības produkcijas importētājfirmu pārreģistrēšanu pēc jaunizstrādātiem noteikumiem. Šis jautājums ir Zemkopības ministrijas kompetencē. Valsts veterinārā dienesta direktors Vinets Veldre informēja, ka viņa vadītā organizācija ir gatava veikt gaļas un piena importētājfirmu pārreģistrēšanu aptuveni divu mēnešu laikā. Līdz tam tiks pārbaudītas vairumtirdzniecības bāzes, muitas noliktavas, izvērtēts, vai tās atbilst sanitāri higiēniskām prasībām.

Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta direktors Viktors Grapmanis sacīja, ka pārreģistrēt var tikai tās uzņēmējsabiedrības, kuras nodarbojas ar gaļas un piena importu. To nosaka attiecīgie Ministru kabineta noeikumi. Zemkopības ministrijas akceptētā instrukcija, kas nosaka kārtību, kādā notiek importētājfirmu reģistra veidošana, ir izstrādāta 1999. gada jūnijā. Tagad tā tiks pārstrādāta un uzlabota. Šo dokumentu Zemkopības ministrija šonedēļ paredzējusi iesniegt lauksaimniecības organizāciju Sadarbības padomei. Ja lauksaimniekiem nebūs būtisku iebildumu, zemkopības ministrs izdos instrukciju, kas paredz importētājfirmu pārreģistrēšanu.

Lauksaimnieki minēja, ka jāsakārto arī dārzeņu, cukura un graudu tirgus. Sanitārās robežinspekcijas priekšnieks Jānis Kinna uzsvēra, ka dārzeņu ievedēji tiek reģistrēti Augu aizsardzības dienestā, bet graudus un cukuru var importēt, saņemot licencēšanas komisijas atļauju.

Daudz diskusiju izraisīja tas, ka valstī nav apzinātas visas ar pārtikas preču apriti saistītās problēmas. Nereti viena valsts institūcija īsti nezina, ar ko nodarbojas cita iestāde vai organizācija, tāpēc darba grupa nolēma izveidot kopīgu pārtikas preču aprites shēmu. Tā skaidri norādītu katras atbildīgās institūcijas kompetenci un turpmāko rīcību. Šāda shēma tiks izveidota līdz 15.augustam. Savukārt 18.augustā ar veikumu iepazīsies lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas. Daļēji iesākto konstruktīvo dialogu traucēja tas, ka uz darba grupas sēdi nebija ieradušies Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji, jo daudzi sēdē izskatāmie jautājumi bija saistīti ar muitas darbu.

Sanāksmes dalībnieki bija vienisprātis, ka stingrāki nosacījumi pārtikas produktu tirdzniecībā jāizvirza gan pārdevējam, gan pircējam. Pēdējā laikā Valsts veterinārais dienests tikai no diviem uzņēmumiem ir saņēmis informāciju, ka tiem tiek piedāvāta pārtikas produkcija bez sakārtotiem dokumentiem. Valters Bruss, Zemnieku saeimas vadītājs, piebilda, ka iedzīvotāji nezina, uz kurieni zvanīt un kam ziņot par nelikumīgu rīcību. Daudzviet nelikumīgi tiek uzpirkta lauksaimniecības produkcija. V.Veldre teica, ka daudzi šādi uzpircēji ir zināmi, taču ir grūti pierādīt viņu vainu. Viens no variantiem — nelegālais produkcijas uzpircējs tiek speciāli izprovocēts. Diskusijā izskanēja viedoklis, ka problēma daļēji ir atrisināma, ja lielāku sodu saņemtu pircējs, kas iepērk produkciju bez atbilstošas dokumentācijas, ja sodītu pārdevēju, kas veic šādu darbību. Sods būtu jāsaņem arī atbildīgajai pārvaldes institūcijai. Būtībā gan pircējam, gan pārdevējam ir jāsaprot, ka nelikumīga darbība ir ekonomiski neizdevīga.

J.Kinna kā galveno problēmu atzīmēja to, ka Latvijā ražoto vai arī šeit nelegāli ievesto preci var viegli pārdot. Ir jāpanāk, lai tā nenotiktu.

Viena no zemnieku prasībām ir izveidot vienotu pārtikas produktu uzraudzības dienestu. Tas nepieciešams, lai atbildību par pārtikas apriti valstī uzņemtos viena institūcija. Tādējādi, iespējams, tiktu samazinātas arī administratīvās izmaksas. Diemžēl šajā jautājumā darba grupas pārstāvju viedokļi bija dažādi. Sanākušie nolēma izveidot darba grupu, kas analizēs un vērtēs, cik efektīvi strādā dažādie pārtikas kontroles dienesti. Pēc tam varēs spriest, vai šādu dienestu apvienošana ir lietderīga. Jāteic, ka Igaunijā vienota pārtikas kontroles dienesta sistēma veiksmīgi darbojas jau divus gadus, bet Lietuvā — kopš šā gada sākuma.

Pēc sanāksmes atzinīgi notikušo sarunu vērtēja gan lauksaimnieku sadarbības padomes un lauku atbalsta rīcības štāba pārstāvji, gan attiecīgo valsts institūciju atbildīgās amatpersonas. Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Māris Sprindžuks uzsvēra, ka šī tikšanās bija īpaši nozīmīga, jo zemnieku organizāciju pārstāvji izvirzījuši tos tirgus sakārtošanas jautājumus, kuros nepieciešama starpministriju koordinācija. Skaidrs, ka līdz šim tā nav bijusi vajadzīgajā līmenī. Pēc M.Sprindžuka domām, pirmā starpministriju un zemnieku pārstāvju tikšanās bijusi veiksmīga, jo zemnieku organizācijas izsaka vērā ņemamus priekšlikumus. Tas liecina, ka bieži vien ražotāji un patērētāji vislabāk saskata pārtikas aprites uzraudzības vājās vietas.

Nākamā starpministriju un zemnieku pārstāvju tikšanās paredzēta 18. augustā.

Dagnija Muceniece — "Latvijas Vēstnesim"