Latvijas viesnīcu un restorānu bizness Eiropas Savienības kontekstā

Šovasar Vecrīgas ielās varēja redzēt neierasti daudz tūristu. Turklāt pilsētas viesnīcas bija pārpildītas. Zinātāji teic, ka brīvas vietas atrast bijis grūti. Tāpēc šī ir īstā reize paskatīties, kā Latvijas viesnīcu un restorānu bizness izskatās uz paplašinātās Eiropas fona.

Foto: EPA/A.F.I.

Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja “Eurostat” apkopotā informācija liecina, ka 2001.gadā viesnīcu un restorānu sektorā darbojās 1,4 miljoni uzņēmumu, kuri nodrošināja darbu 7,6 miljoniem strādājošo. Šīs nozares uzņēmumi gadā sasniedz 338 miljardus eiru apgrozījumu. Lielākā daļa no tiem (89%) ir tā saukto veco ES dalībvalstu (turpmāk ES-15) uzņēmumi, tikai 11% – jauno ES dalībvalstu uzņēmumi. ES-15 uzņēmumi nodrošina ar darbu 92% no visiem šajā jomā strādājošiem un sasniedz 97% no kopējā apgrozījuma, jaunajās ES dalībvalstīs šie rādītāji ir daudz zemāki – attiecīgi 8% un 3%.

Latvijā maz nodarbināto restorānos un viesnīcās

Kopumā viesnīcās un restorānos nodarbināti aptuveni 7,6 miljoni jeb 10% no visiem pakalpojumu sfērā strādājošajiem. Visvairāk restorānos un viesnīcās strādā Eiropas dienvidzemju – Kipras un Maltas – iedzīvotāji. No pakalpojumu jomā nodarbinātajiem viesnīcās un restorānos strādā attiecīgi 30 un 25%. Salīdzinājumam: Latvijā šis skaitlis ir aptuveni 6%. Tas ir viens no zemākajiem ES. Šeit jāpiebilst, ka nelielais nodarbināto skaits ir cieši saistīts ar nozares attīstību vispār. Tā kā Latvijā viesnīcu un restorānu bizness ir mazāk attīstīts, zemāks ir arī šajā nozarē strādājošo īpatsvars.

Viesnīcu un restorānu bizness nav pelnošākais

Restorānu un viesnīcu bizness, izrādās, nav pelnošākais. Lielākais apgrozījums gan kopumā, gan rēķinot uz vienu strādājošo, ir vērojams tirdzniecības jomā (kopumā 64,3% un 238 900 eiras uz vienu strādājošo). Tirdzniecības joma šajā gadījumā ietver mazumtirdzniecību, vairumtirdzniecību, mājsaimniecības preču un tehnikas remontu. Arī nekustamo īpašumu un transporta un komunikāciju jomā darba ražība uz vienu strādājošo ir augstāka nekā viesnīcu un restorānu sektorā.

Lielie uzņēmumi ražīgāki

Lielākā daļa uzņēmumu (91%), kuri darbojas viesnīcu un restorānu jomā, ir mazi. Šādos uzņēmumos tiek nodarbināts mazāk nekā desmit cilvēku. Analizējot datus, atklājas, ka kopumā mazos uzņēmumos ir nodarbināti 45% no sektorā strādājošiem un kopējais apgrozījums ir 41%. Tikai 0,1% no uzņēmumiem, kuri darbojas šinī jomā, ir uzskatāmi par lieliem uzņēmumiem (nodarbina vairāk nekā 250 strādājošo). Savukārt lielo uzņēmumu apgrozījums veido 23% no nozares apgrozījuma kopumā.
Analizējot 2002.gada datus, viesnīcu un restorānu pakalpojumos apgrozījums bijis zemāks nekā citos pakalpojumu veidos. Rēķinot uz vienu darbinieku, tas bija tikai 3,6%, lai gan nodarbināto skaits salīdzinājumā ar citiem pakalpojumu veidiem ir augstāks – vairāk nekā 10%.
Restorānu un viesnīcu biznesā visaugstākā darba ražība vērojama Francijā, Somijā un Luksemburgā, viszemākā – Igaunijā, Latvijā un Slovākijā. Jāpiemin arī tas, ka darba ražība aug proporcionāli uzņēmuma lielumam, piemēram, viesnīcās, kurās strādā viens līdz deviņi darbinieki, darba ražība vienam darbiniekam ir salīdzinoši zema (49 770 eiras), bet lielajās viesnīcās, kurās nodarbināts vairāk nekā 250 strādājošo, darba ražība ir visaugstākā – 67 720 eiras. Tā kā jaunajās ES dalībvalstīs, tajā skaitā Latvijā, dominē mazas un vidējas viesnīcas, visticamāk, ar to izskaidrojams fakts, kāpēc ES jaunajās dalībvalstīs darba ražība viesnīcās kopumā ir zemāka nekā vidēji ES.

Jaunajās valstīs zemākas algas

Vidēji Eiropā vienā uzņēmumā, kas nodarbojas ar viesnīcu vai restorānu biznesu, strādā pieci darbinieki. Latvija šo vidējo rādītāju pārsniedz. Mūsu valstī vienā uzņēmumā nodarbināti vidēji deviņi strādājošie. Savukārt Slovākijā vienā uzņēmumā, kurš darbojas viesnīcu un restorānu biznesā, vidēji strādā 18 cilvēki, Anglijā – 15, bet Igaunijā 10.
Statistikas dati liecina, ka viesnīcās un restorānos pārsvarā strādā gados jauni cilvēki. Interesanti, ka vidējā alga šajā sektorā ir zemāka nekā citās pakalpojumu jomās strādājošajiem.
Personāla izmaksas, salīdzinot ar citām izmaksām viesnīcās un restorānos, jaunajās ES dalībvalstīs ir zemākas nekā ES kopumā. Visaugstākās personāla izmaksas ir Kiprā (73%) un Vācijā (63%), viszemākās – Čehijā (22%), Latvijā (27%) un Lietuvā (28%).

Latvija nav līderu vidū

Līderes viesu uzņemšanas ziņā ir Kipra, Austrija un Īrija. Šajās valstīs 2003.gadā viesnīcas uzņēmušas visvairāk ārvalsts pilsoņu, rēķinot uz vienu valsts iedzīvotāju. Savukārt Latvija ierindojama to valstu vidū, kas uzņēmušas vismazāk tūristu. Salīdzinājumam: 2003.gadā Kipras viesnīcas uzņēmušas 19,9 tūristus (uz vienu valsts iedzīvotāju), Austrija – 6,7, Īrija – 4,5, bet Latvija – tikai 0,4. Jāatzīmē, ka Latvija atrodas stipri zem vidējā ES rādītāja. Tomēr pēdējie neesam. Vismazāk viesu, rēķinot uz vienu valsts iedzīvotāju, uzņemts Polijā – 0,1.
2003.gadā vidējais viesnīcu noslogotības līmenis Eiropā bija 41,4%. Vislielākā viesnīcu noslogotība bija valstīs, kuras atrodas tuvu jūrai, – Kiprā (58,3%), Francijā (54,9%), Grieķijā (53,8%) un Spānijā (52,7%). Savukārt vismazāk noslogotas viesnīcas Luksemburgā (24,9%), Latvijā (31,6%), Beļģijā (33,1%) un Vācijā (33,2%).

Iedzīvotāji nevēlas apceļot savu zemi

Lai gan pēdējos gados parādījusies tendence, ka Latvijas iedzīvotāji domā ne tikai par tālu zemju apceļošanu, bet arī par savas dzimtenes iepazīšanu, statistikas dati liecina, ka esam vieni no kūtrākajiem dzimtenes apceļotājiem. Ja arī pa Latviju ceļojam, viesnīcas tiek izmantotas salīdzinoši reti.
Visvairāk iekšzemes tūristu 2003.gadā, rēķinot uz vienu valsts iedzīvotāju, ir uzņēmušas viesnīcas Itālijā (2,32), Austrijā (2,28) un Spānijā (2,26), bet Luksemburga (0,18), Polija (0,23) un Latvija (0,28) savas valsts viesus uzņēmušas ļoti reti, kas ir izskaidrojams vai nu ar vietējo iedzīvotāju nevēlēšanos ceļot valsts iekšienē, vai arī ar līdzekļu trūkumu.
Statistikas datu analīze liecina, ka Latvijai, lai to sauktu par tūrisma valsti, vēl daudz darāmā. Tomēr vienu soli Latvija jau ir spērusi – tūristi sākuši ievērot Latviju, izvēlējušies to par savu ceļojuma galamērķi. Cerams, ka tuvākajos gados spēsim ne vien parūpēties par tūristu piesaistīšanu, bet arī par to izmitināšanu.

Laura Karpoviča

Uzziņai:

Apgrozījums dažādos pakalpojuma veidos ES dalībvalstīs 2002.gadā:

• tirdzniecība (mazumtirdzniecība, vairumtirdzniecība, mājsaimniecības preču un elektronikas remonts) – 64,3%;
• transports un komunikācijas – 14%;
• nekustamais īpašums – 18,2%;
• viesnīcas un restorāni – 3,6%.

Avots: Eurostat