Valsts sekretāru 2004.gada 4.novembra sanāksmē

Aizsardzības ministrija
– pieteica likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”.
Jebkura militāra aktivitāte atstāj zināmu ietekmi uz apkārtējo vidi un cilvēku. Speciāli militāro apmācību mērķiem ir izveidoti militārie poligoni – norobežotas teritorijas, kuras uzskatāmas par valsts nozīmes aizsardzības objektiem ar tiem raksturīgām paaugstināta riska objektu īpašībām, kuri kalpo Nacionālo bruņoto spēku apmācības vajadzībām (kaujas šaušana, spridzināšanas darbi, taktisko vingrinājuma izpilde, kaujas tehnikas vadīšanas apmācības un citi), kā arī bīstamās un nederīgās munīcijas iznīcināšanai, munīcijas testēšanai un zinātniski pētnieciskiem darbiem, kas saistīti ar militārajām vajadzībām.
Likumprojekts paredz noteikt drošības aizsargjoslu ap militāriem poligoniem, paredzot arī noteiktus aprobežojumus minētajās aizsargjoslās. Projekts nosaka, ka aizsargjoslas ap militāriem poligoniem tiek noteiktas, lai mazinātu šaušanas un spridzināšanas rezultātā radušos triecienviļņu un trokšņu negatīvo ietekmi uz cilvēkiem, mājdzīvniekiem un būvēm, kas atrodas militāro poligona tuvumā, un garantētu cilvēku un to īpašuma drošību ārkārtējos gadījumos, kā arī nodrošinātu militāro poligonu drošību un ekspluatāciju. Aizsargjoslas platums ap militāriem poligoniem ir 500 m, skaitot no militāro poligonu ārējām robežām. Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap militāriem poligoniem, izstrādā Aizsardzības ministrija.
Likumprojekts papildina likumu, nosakot aprobežojumus aizsargjoslās ap militāriem poligoniem, tiek paredzēti šādi aprobežojumi: aizliegts veikt 100 metru platā joslā kailcirtes; aizliegts aizkraut pievadceļus un pieejas pie militārā poligona objektiem; aizliegts kurt uguni; aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus; aizliegts veikt dzīvojamo māju celtniecību; aizliegts veikt jebkādus pasākumus, kas saistīti ar cilvēku pulcēšanos un uzturēšanos bez saskaņošanas ar militārā poligona administrāciju; aizliegts ierīkot elektrolīnijas, ūdensvadu un kanalizācijas tīklus bez saskaņošanas ar Aizsardzības ministriju; aizliegts veikt jebkādus saimnieciskos darbus, nesaskaņojot to rakstveidā ar poligona teritorijas administrāciju vienu mēnesi pirms darbu sākšanas; aizliegts ieiet un iebraukt bez poligona teritorijas administrācijas atļaujas saņemšanas; aizliegts izvietot lauka apmetnes, turēt lopus, nokraut materiālus; aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, pesticīdu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un cita veida materiālu un vielu glabātavas.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā;
– pieteica informatīvo jautājumu “Par efektīvu NBS Gaisa spēku rīcībā esošo helikopteru izmantošanu meklēšanas un glābšanas darbos”.
Pārskats ir izstrādāts, lai sniegtu informāciju par pašreizējām Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku, Jūras spēku un Valsts robežsardzes aviācijas iespējām veikt meklēšanas un glābšanas darbus, izmantojot NBS Gaisa spēku rīcībā esošos helikopterus Mi–8 MTV1 un Mi–2, Valsts robežsardzes helikopteru Bell–206, kā arī tai paredzētos trīs vieglās klases helikopterus un vienu vidējās klases helikopteru, kurus tā plāno iegādāties līdz 2007. gadam. Pārskatam paredzēti pielikumi ar detalizētu informāciju par rezerves lidlaukiem, pilotu sagatavošanu glābšanas darbu veikšanai, meteoroloģisko nodrošinājumu, liela augstuma objektiem, kā arī helikoptera aprīkošanu ar medicīnisko aprīkojumu cietušo dzīvības funkciju nodrošināšanai un transportēšanai. Pārskatā iekļauta informācija par nepieciešamajiem pasākumiem, lai paaugstinātu helikopteru darba efektivitāti un izmantošanas iespējas visu ieinteresēto valsts institūciju interesēs.
Informatīvā ziņojuma pamatmērķis ir nodrošināt helikopteru pieejamību visiem dienestiem, apvienot visus valstī esošos spēkus meklēšanas un glābšanas spēju sekmēšanai, kā arī helikopteru izmantojumu militārajām vajadzībām (valsts spējas gaisa telpas patrulēšanas funkcijas nodrošināšanai).
Sagatavotais rīkojuma projekts paredz, ka Aizsardzības ministrija: nodrošina visas meklēšanas un glābšanas darbos iesaistītās struktūras ar vienota parauga kartēm ar patiesu tajās attēloto informāciju; izveido apvienotu jūras un aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centru sadarbībā ar Satiksmes ministriju; izveido vienotu sakaru tīklu helikopteru sadarbībai ar atbalstāmajām institūcijām un apvienoto jūras un aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centru sadarbībā ar Iekšlietu ministrija, kā arī attīsta Lielvārdes lidlauku kā galveno glābšanas helikopteru bāzēšanās vietu ar angāru helikopteru izvietošanai, aprīkotām telpām personāla diennakts dežūrai, navigācijas aprīkojumu lidojumu nodrošināšanai visu diennakti vizuālos un instrumentālos laika apstākļos; uzsāk mērķtiecīgu programmu aviācijas speciālistu sagatavošanai, lai nodrošinātu glābšanas helikopteru apkalpju diennakts dežūras režīmu, sadarbībā ar Izglītības ministriju.
Rīkojuma projekts paredz, ka Vides ministrijai sadarbībā ar Aizsardzības un Satiksmes ministriju jāizveido meteoroloģisko novērojumu tīkls valstī pilnvērtīgiem laika apstākļu novērojumiem lidojumu navigācijas nodrošināšanai un šīs informācijas nepārtrauktai pieejamībai helikopteru apkalpēm.
Projekts nosaka, ka Satiksmes ministrija: attīsta Liepājas, Ventspils un Daugavpils lidlauku spējas nodrošināt instrumentālas pieejas un nosēšanās iespējas diennakts garumā to izmantošanai meklēšanas un glābšanas darbos, nodrošinot glābšanas helikopteru uzpildi ar degvielu; sadarbībā ar Tieslietu ministriju nosaka objektu marķēšanu no 30 metru augstuma to atrašanās vietā, to īpašnieku atbildību par šo prasību neievērošanu; sadarbībā ar Valsts zemes dienestu un Tieslietu ministriju veic liela augstuma objektu uzskaiti, sākot no 46 metru augstuma to atrašanās vietās, datu bāzes uzturēšanu un publicēšanu izmantošanai lidojumu navigācijas drošībai, to attēlošanu lidojumu navigācijas kartēs. Likumos jānosaka ziņojumu kārtība par šādu objektu celšanu un to īpašnieku atbildība par šo prasību neievērošanu; sadarbībā ar iesaistītajām pašvaldībām jāizstrādā rīcības plāns rezerves lidlauku un nosēšanās laukumu izmantošanai; jāizveido darba grupa meklēšanas un glābšanas likuma izstrādei, pieaicinot speciālistus no Aizsardzības, Tieslietu un Iekšlietu ministrijas.
Rīkojuma projekts paredz, ka Veselības ministrija sadarbībā ar Rīgas domi un iesaistītajām pašvaldībām izveido nosēšanās laukumu tīklu pie galvenajām ārstniecības iestādēm Rīgā un rajonos cietušo ātrākai nogādāšanai un palīdzības sniegšanai.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Iekšlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

Iekšlietu ministrija
– pieteica likumprojektu “Grozījums likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām””.
Likumprojekts paredz papildināt likumu ar jaunu apakšpunktu, nosakot, ka likums netiek piemērots, ja tiek slēgts līgums par personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu, vīzu un uzturēšanās atļauju un to personalizācijas sistēmas iepirkumu, ja par piemērojamo procedūru katrā konkrētā gadījumā lēmis Ministru kabinets.
Šobrīd saskaņā ar likumā noteikto, lai iepirktu personu apliecinošus un ceļošanas dokumentus (pilsoņu, nepilsoņu, diplomātiskās un dienesta pases, bezvalstnieku, bēgļu, personu, kurām piešķirts alternatīvais statuss vai pagaidu aizsardzība, ceļošanas dokumentus), vīzas vai uzturēšanās atļaujas un šo dokumentu personalizācijas sistēmas, piemērojama likumā noteiktā iepirkuma procedūra. Minēto dokumentu sistēmas satur informāciju (specifikācijas), kas Eiropas Savienībā ir klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija. Šāda informācija nav izsniedzama visiem pretendentiem, ja iepirkuma procedūra tiek organizēta saskaņā ar likumā noteikto. Šobrīd par jebkuru plānoto personu apliecinošu dokumentu, vīzu un uzturēšanās atļauju un to personalizācijas sistēmas iepirkumu tiek informēts un lemj Ministru kabinets.
Eiropas Padomē šī gada 8.jūnijā tika pieņemta Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija par vienotas formas pasu ieviešanu, saskaņā ar rezolūcijā noteikto, jauna vienota parauga Eiropas Savienības pilsoņu pases būs jāsāk izdot ne vēlāk kā 2007.gada 1.janvārī.
Latvijā, tāpat kā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, aktuāls kļuvis jautājums par informācijas par personas biometrijas datu iekļaušanu personu apliecinošos un ceļošanas dokumentos saistībā ar Eiropas Padomes izstrādāto regulas projektu par drošības pazīmju un biometrijas standartiem Eiropas Savienības pilsoņu pasēs. Regulu un ar to saistītos tehniskos standartus paredzēts apstiprināt jau šī gada beigās. Paredzēts, ka regulas prasībām un attiecīgajiem tehniskajiem standartiem atbilstoši personu apliecinoši un ceļošanas dokumenti Eiropas Savienības dalībvalstīm būs jāievieš ne vēlāk kā viena gada (vai 18 mēnešu) laikā pēc tehnisko standartu apstiprināšanas. Tas nozīmē, ka jau 2006.gada sākumā būs jāsāk izsniegt pases, kurās iekļauta biometriskā informācija par pases turētāju.
Attiecībā uz vīzām un uzturēšanās atļaujām 2003.gada jūnijā Tesaloniku Eiropas Padomes sanāksmē tika pieņemts lēmums par grozījumu nepieciešamību regulās 1683/95 un 1030/2003. Sagatavotie grozījumi paredz īstenot digitālās fotogrāfijas iekļaušanu vīzu ielīmē līdz 2005.gada 3.jūnijam (iepriekš bija noteikts 2007.gads) un uzturēšanās atļaujas ielīmē līdz 2005.gada 14.augustam (iepriekš – līdz 2007.gadam). Latvijai būs nepieciešams gan vīzu, gan uzturēšanās atļaujas ielīmēs īstenot personas datorizētu atpazīšanu un identificēšanu, izmantojot informāciju par personas biometriju. Personas identificēšanas pēc sejas attēla jāievieš divu gadu laikā pēc tehnisko specifikāciju apstiprināšanas, pēc pirkstu nospiedumiem – trīs gadu laikā pēc tehnisko specifikāciju apstiprināšanas.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Valsts kancelejā.

Izglītības un zinātnes ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Noteikumi par Latvijas Republikas dalību Eiropas Speciālās izglītības attīstības aģentūrā”.
Noteikumu projekts paredz noteikt kārtību, kādā tiek īstenota Latvijas Republikas dalība Eiropas Speciālās izglītības attīstības aģentūrā (Europien Agency For Development Special Needs Education).
Līdzdalība minētajā aģentūrā tiks īstenota, lai: veicinātu izglītojamo ar īpašām un speciālām vajadzībām iekļaušanu Latvijas izglītības sistēmā; nodrošinātu informācijas pieejamību Eiropas valstīs apkopotajai informācijai par izglītojamo ar īpašām un speciālām vajadzībām izglītības metodikas jautājumos; piedalītos aģentūras koordinētos projektos par speciālās izglītības, emigrantu izglītības, bērnu ar īpašām vajadzībām izglītības jautājumu risināšanu dažādās aģentūras dalībvalstīs, iepazītos ar veiksmīgāko pieredzi minēto jautājumu risināšanā, kā arī nodrošinātu aģentūrā pieejamās informācijas izplatīšanu izglītības iestādēm un citām ieinteresētām institūcijām un personām Latvijā.
Projekts nosaka, ka Latvijas Republiku aģentūrā pārstāv Izglītības un zinātnes ministrija. Lai īstenotu pārstāvību, izglītības un zinātnes ministrs: norīko atbildīgo amatpersonu – Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvi aģentūras Pārstāvju padomē; norīko nacionālo koordinatoru aģentūras nacionālo tīklu izveidošanai, uzturēšanai un informācijas par speciālās izglītības attīstību Eiropas valstīs izplatīšanai Latvijā; nodrošina citu ar dalību aģentūrā saistītu jautājumu risinājumu.
Eiropas speciālās izglītības attīstības aģentūra dibināta 1996.gadā, un tās darbības mērķis ir pilnveidot sadarbību starp Eiropas Savienības valstīm un Ziemeļvalstīm speciālās izglītības jomā. Pēc dalībvalstu izglītības ministru iniciatīvas aģentūra ir izveidota kā neatkarīga nevalstiska institūcija. Pašreiz tajā ir iesaistījušās 22 valstis: Austrija, Beļģija (franču komūna), Beļģija (flāmu komūna), Čehija, Dānija, Igaunija, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Islande, Īrija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Portugāle, Spānija, Somija, Šveice, Apvienotā Karaliste. Latvija līdz 2004.gadam aģentūras darbā piedalījās novērotājas statusā. Pašreiz novērotāju statusā ir pieteikušās tādas valstis kā Ungārija, Malta, Slovākija, Slovēnija.
Viens no aģentūras darbības veidiem ir dažādu starpvalstu sadarbības projektu īstenošana, kuros visu valstu pārstāvjiem ir dota iespēja piedalīties vai būt novērotāja statusā. Būtiskākie projekti: Pamatprincipi iekļaujošas izglītības sistēmas veidošanai (ieteikumi valstu politiķiem), Agrīnā iejaukšanās (bērnu ar īpašām vajadzībām diagnostika, speciālās palīdzības nodrošināšana pirmsskolas vecuma bērniem), Sociālās un kultūras atšķirību problēmas (īpašas izglītības programmas emigrantu bērnu izglītošanai), Novērtēšana (kā pareizi piemērot valsts oficiālo bērnu izglītības sasniegumu novērtēšanas principus bērniem ar īpašām vajadzībām), Klases pieredze (veiksmīgāki piemēri iekļaujošās izglītības īstenošanā), Individuālie izglītības īstenošanas plāni (kā nodrošināt bērna ar speciālajām vajadzībām tālākas izglītības plānošanu un īstenošanu), Disleksija (jauns projekts, kurā tiks apkopota labākā pieredze bērnu ar disleksijas traucējumiem izglītības nodrošināšanā).
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības, Vides ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomā, Valsts kancelejā.

Tieslietu ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtība valsts un pašvaldību iestādēs un kārtība, kādā notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām”.
Noteikumu projekts paredz noteikt elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtību valsts un pašvaldību iestādēs un kārtību, kādā notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām.
Elektronisko dokumentu izstrādāšana un noformēšana, glabāšana un aprites kārtība valsts un pašvaldību iestādēs notiek, ievērojot citos normatīvajos aktos par dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un apriti paredzētās prasības, ciktāl tās neierobežo šie noteikumi.
Ja dokumentētā informācija nav elektroniskā formātā, tad valsts un pašvaldību iestādei nav pienākums to izsniegt elektroniskā formātā, izņemot gadījumus, kad citi normatīvie akti nosaka citu kārtību.
Projekts paredz, ka elektroniskais dokuments, ko izstrādājusi fiziskā persona, satur šādus rekvizītus: informāciju par dokumenta parakstītāju – viņa vārds, uzvārds, elektroniskā pasta adrese (vai vairākas elektroniskā pasta adreses, bet ne vairāk kā trīs) vai cita adrese, uz kuru vēlas saņemt atbildi; informāciju par elektroniskā dokumenta adresātu – iestādes pilns nosaukums; elektroniskā dokumenta izstrādāšanas vietas nosaukums; drošs elektroniskais paraksts un laika zīmogs.
Elektroniskais dokuments, ko izstrādājusi un noformējusi privāto tiesību juridiskā persona, satur šādus rekvizītus: informāciju par dokumenta autoru – nosaukums, reģistrācijas numurs vai nodokļu maksātāja reģistrācijas kods; juridiskā adrese vai elektroniskā pasta adrese, uz kuru vēlas saņemt atbildi; informāciju par elektroniskā dokumenta adresātu – iestādes pilns nosaukums; dokumenta veida nosaukums, izņemot vēstules; dokumenta izstrādāšanas, izdošanas, pieņemšanas vai parakstīšanas vietas nosaukums; dokumenta parakstītāja vārds, uzvārds un ieņemamais amats; drošs elektroniskais paraksts un laika zīmogs.
Ja elektronisko dokumentu paraksta amatpersona, kuras paraksta tiesības nav reģistrētas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā vai fiziska persona, kura nav elektroniskā dokumenta autors, tā iesniedz arī elektronisko dokumentu, kas apliecina tiesības pārstāvēt attiecīgo personu.
Elektroniskais dokuments, ko izstrādājusi un noformējusi valsts un pašvaldību iestāde, satur šādus rekvizītus: informāciju par dokumenta autoru – pilns iestādes nosaukums, juridiskā adrese, tālruņa numurs un oficiālā elektroniskā pasta adrese, kas norādīta iestādes veidlapā vai mājas lapā; informāciju par elektroniskā dokumenta adresātu – pilns adresāta nosaukums, fiziskajām personām – vārds, uzvārds, elektroniskā pasta adrese; dokumenta veida nosaukums, izņemot vēstules; dokumenta izstrādāšanas, izdošanas, pieņemšanas vai parakstīšanas vietas nosaukums; dokumenta parakstītāja vārds, uzvārds un ieņemamais amats; dokumenta sastādītāja vārds, uzvārds un ieņemamais amats, tālruņa numurs un elektroniskā pasta adrese; drošs elektroniskais paraksts; laika zīmogs.
Projekts nodots saskaņošanai visām ministrijām, Ministru prezidenta biedra birojā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Ģenerālprokuratūrā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomā, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā.
Elektronisko dokumentu apriti nodrošina, izmantojot vismaz vienu no šādiem elektronisko datu nesējiem: elektronisko pastu; valsts un pašvaldību iestāžu pārziņā esošās speciālās tiešsaistes formas; 3,5” formāta disketes un kompaktdiskus (CD–ROM). Ja elektronisko dokumentu nosūta, izmantojot elektronisko pastu, tad to nosūta elektroniskā pasta ziņojumā kā pievienotu datni uz valsts vai pašvaldību iestādes interneta mājas lapā, iestādes veidlapā vai elektroniskā dokumenta autora iesniegtajā dokumentā norādīto oficiālo elektroniskā pasta adresi.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments