1990.gada 19.jūnija sēdes stenogramma

Rīta sēdē

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /– atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos– Jāņa Dūma tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Labrīt. Lūdzu reģistrēsimies. Rezultāts– piedalās 123 deputāti. Atļaujiet jums ziņot, ka vakar vakarā pēc frakcijas sēdes daudzi mūsu kolēģi deputāti atsaucās biedriskajam aicinājumam un vēl līdz pulksten 22.00 un pēc tam vēl viena grupa arī nākošo nakti strādāja. Jums ir izsniegts uzlabots lēmuma projekts “Par likumprojektu izskatīšanas kārtību”. Vakar mēs diemžēl praktiski izskatījām tikai 1.punktu un notērējām divas stundas laika. Tāpēc man liekas, ka šī prakse mums būtu kaut kādā veidā jāpilnveido. Ieinteresētajām personām un speciālistiem, neatkarīgi no viņu piederības kādai komisijai, dažreiz acīmredzot jāpulcējas plenārsēdēs un jādiskutē. Katrā ziņā tiem, kuri par šo jautājumu diskutēja, tas bija derīgi. Tagad mēs gribam piedāvāt diskutēt tālāk visiem kopā un pieņemt šo lēmumu. Tribīnē aicinu komisijas priekšsēdētāju deputātu Endziņu. Ja ir jautājumi un iebildumi par redakcijām, taču īpaši sākt skaidrošanu, vai tas ir vajadzīgs, jo jums viss ir uzrakstīts, un tie nav tik sarežģīti jautājumi, lai mēs nevarētu orientēties. Tie vienkārši ir reglamenta jautājumi. Protams, ja rodas jautājumi vai iebildumi un argumenti, tad tā ir cita lieta. Tātad neviena no 2.punkta redakcijām neguva mūsu atbalstu, tāpēc tam ir pašreizējā redakcija.

A.Endziņš: Cienījamo priekšsēdētāj! Varbūt, pirms ejam pie pārējiem punktiem, mēs varam...

Priekšsēdētājs: Ko tas dos?

A.Endziņš: Mēs varbūt varam procedūru...

Priekšsēdētājs: Jūs esat jurists, vai tad var nepieņemt lēmumu par visu dokumentu. Pieņemt vienu punktu un pēc tam pēc šī punkta sākt strādāt. Vai tas mums dara godu mūsu parlamentā?

A.Endziņš: Sevišķi nē.

Priekšsēdētājs: Sevišķi nē, man liekas, tad nevajag izteikt tādus priekšlikumus. Par 2.punktu vakar ir izdiskutēts. Priekšlikums ir nobalsot par šādu redakciju. Lūdzu balsošanas režīmu. Kā lūdzu? Tie deputāti, kuri nokavējās, lai atvainojas, es nereģistrēšu katru reizi, kad kāds ienāks. Lūdzu balsosim. Rezultāts– par 113. Redakcija ir pieņemta. Balsosim par 3.punktu. Rezultāts– par 116. Balsosim par 4.punktu. Rezultāts– par 115. Pieņemts. Balsosim par 5.punktu. Rezultāts– par 119. Pieņemts. Balsosim par 6.punktu. Rezultāts– par 114. Paldies. Balsosim par 7.punktu. Jāsaka, ka vakar mūsu labojumi galvenokārt tika virzīti demokrātiskā plānā, bet ne otrādi. Varbūt kādā punktā jūs saskatāt arī pretējo, bet galvenā iezīme tomēr tāda bija. Par 7.punktu nav piezīmes? Tagad lūdzu piereģistrēsimies, jo tie kolēģi, kuri vēlāk atnāca, arī viņi grib balsot. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Rezultāts– 139 deputāti. Tagad balsosim par 7.punktu. Rezultāts– par 126. Balsosim par 8.punktu. */Astotais. Par astoto pie jums. Labi./
Par 8.punktu ir priekšlikums? Ir. Lūdzu.

P.Šapovālovs: */Man ir priekšlikums 8.punktā noteikt termiņu, kura laikā Augstākās padomes Prezidijs izlemj jautājumu par šī likumprojekta iesniegšanu plenārsēdē, ierosinu termiņu noteikt mēnesi./

A.Endziņš: */Atļaujiet paskaidrot. Mēs vakar ļoti ilgi strīdējāmies par šo jautājumu un tomēr nonācām pie secinājuma, ka te termiņa noteikšana neko nedos, tāpēc ka Prezidijam ienākošie projekti principā jāsakārto zināmā secībā. Un te šis termiņš nespēlēs konkrētu lomu, jo mēs vienalga katrā gadījumā lemsim, kad tam jāiet caur sesiju. Rinda. Sevišķi tagad, kad tik daudz likumprojektu./

Priekšsēdētājs: */Lūdzu./

S.Zaļetajevs: */Man tāds priekšlikums. Te papildināt: “kas izlemj jautājumu par tā iesniegšanas plenārsēdei termiņiem”. Citādi var rasties iespaids, ka Prezidijs var vispār noraidīt likumprojektu, ko komisija ir atzinusi par labu, un neiesniegt to plenārsēdei. Ja būs vārds par termiņiem, tad viss kļūs skaidrs. Lūk, tāds papildinājums./

Priekšsēdētājs: Praktiski tas ir papildinājums, kurš precizē. Tā būtība ir jau ietverta punktā. Jūs atbalstāt? Jā, es arī domāju, ka tas ir principā... Vairāk piezīmju nav? Tātad krieviski ar precizējošo vārdu– “srokah”, latviski laikam– “termiņi”. Jums vēl ir piezīmes par šo punktu? Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Repše: Sakiet, vai ir paredzēta kārtība, kādā sesijā var iznest likumu projektu gadījumā, ja komisija to neakceptē?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, lasiet tālāk.

A.Endziņš: Es paskaidroju tādā veidā: ja šis likumprojekts ir iesniegts likumdošanas iniciatīvas kārtībā, neviena komisija, ne Augstākās padomes Prezidijs nav tiesīgs noraidīt vispār, jo deputāti par šo projektu lemj sesijā. Šajā gadījumā komisija izsaka savu slēdzienu, jūs visi to noklausīsities un sesija atbilstoši lems.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tagad varam balsot. Rezultāts– par 133.

A.Endziņš: */Es jūs sapratu, ka jūs domājat: termiņa konkrētību, kā ierosināja iepriekšējais deputāts?/

S.Zaļetajevs: */Nē, runa ir par termiņiem iesniegšanai plenārsēdē, lai nebūtu tāda iespaida, ka Prezidijs, vispārīgi runājot, varētu sabotēt to projektu, ko par labu atzinusi komisija. Tādas tiesības, pēc manām domām, Prezidijam nevar būt. Prezidijs var tikai noteikt laiku, kad šis likumprojekts tiek iesniegts izskatīšanai plenārsēdē./

Priekšsēdētājs: */Paldies./ Bija kaut kas piebilstams vēl.

A.Providenko: */Te mazs papildinājums./

Priekšsēdētājs: */Atvainojiet, vai mēs zinām jūsu uzvārdu?/

A.Providenko: */Bet es nosaucu./

Priekšsēdētājs: */Bet arī apgabalu./

A.Providenko: */Es lūgtu te papildināt pēc vārdiem “pirmajā lasījumā”– “latviešu un krievu valodā” , vienkārši lai precizētu, ka tekstam jābūt abās valodās./

Priekšsēdētājs: */Tā. Lūdzu./ Lūdzu.

A.Aleksejevs: */Te pēdējais priekšlikums. “Tiek izsniegts deputātiem un Ministru padomei ne vēlāk kā 24 stundu laikā.” Es domāju, ka tas ne Ministru padomei, ne mums, ne nopietnam likumprojektam vienkārši nav pieņemams. Tāpēc ka viena diena– tas ir pārāk maz, lai ar to iepazītos. Es ierosinātu izmainīt termiņu uz kaut vai, teiksim, nedēļu./

Priekšsēdētājs: Varbūt uzklausīsim visus un pēc tam debatēsim, jo citādi mums grūti diskutēt. Lūdzu, deputāt Stefanovič!

V.Stefanovičs: */Es atbalstu Aleksejeva priekšlikumu un paskaidroju, kāpēc 24 stundas likumprojekta, kas var tikt iesniegts uz 20– 30 lappusēm, un tādi ir iespējami, izlasīšanai– tas ir nereāls termiņš, vēl jo vairāk, ka te nav [tāda] profila speciālistu. Te ir biedri, kuri tikai mācās iedziļināties likumprojektu saturā, tāpēc es ierosinu konkrētu termiņu– ne vēlāk kā pēc 6 dienām, t.i., līdz nākošajai nedēļai, līdz plenārsēdei./

Priekšsēdētājs: */Vēl piezīmes nav? Lūdzu./

No zāles: */Vakar un agrāk komisijā mēs šajā sakarā strīdējāmies: 24 stundas, 36 stundas vai vairāk. Redziet, kāda lieta. Acīmredzot projekti var būt ļoti dažādi. Ja tas būs, teiksim, Kriminālkodekss vai Civilkodekss, protams, tas būs nepietiekams termiņš, lai deputāti varētu iepazīties. Bet citā gadījumā, ja runa ir tikai par dažu vārdu labojumu kādā pantā un ja mēs noteiksim tādu termiņu kā nedēļu vai vairāk, mēs tādā gadījumā vilcināsimies. Jo vairāk tāpēc, ka te tekstā nav teikts kategoriski– “ne vēlāk”./

V.Stefanovičs: */Es vēlreiz gribu teikt: “ne vēlāk” tas būs standarts. Un nekādā veidā mēs šo standartu neizmainīsim, ja būs uzrakstīts “6 dienu laikā, bet atsevišķos gadījumos (atkarībā no tāda un tāda apjoma)– 24 stundu laikā”, pieļausim. Nu, bet ja te būs ierakstīts “ne vēlāk kā 24 stundu laikā” , visu laiku būs ne vēlāk kā pēc 24 stundām./

Priekšsēdētājs: Tad mums tūlīt būtu jāatceras mūsu valodas likums, kuru esam pieņēmuši. Ja mēs runājam analoģijās, ko mēs atceramies no sava pieņemtā likuma– ka mums sēdes notiek valsts valodā, ka mēs nodrošinām to tulkojumu, ka mūsu dokumentus mēs pēc tam publicējam abās valodās. Ko mēs vēl varētu atcerēties no valodas likuma? Vai sakarā ar šo mūsu pieņemto likumu mums ir vajadzība ierakstīt, ka abās valodās, vai tas izriet jau no paša valodas likuma? Vai tad līdz šim mēs neesam pavairojuši materiālus krievu valodā? Es domāju, ka mēs esam to darījuši. Ja kāds izņēmums arī ir bijis, tad tas ir jālabo, taču atkārtot valodas likumu... */Kas? Paldies./
Tagad par nedēļas darbu. Varbūt tas nav komentārs, bet arī man ir tiesības kaut ko pateikt šajā sakarā. Es neticu, ka mums var kļūt par praksi 24 stundu ilgs laiks, ja mēs sāksim normālu likumdošanas darbu. Pirmkārt, to dara komisija, nevis mēs vienkārši te kaut ko izdomājam, un tas tūlīt tiek virzīts tālāk. Komisija to iesniedz, un tiešām var būt tādas situācijas, ja jūs runājāt opozīcijas vārdā. Es domāju, tas ir pat jūsu interesēs, kad jums būs alternatīvais likumprojekts, kurš visur izskatīts, bet nav guvis īstu atbalsi vai virzību. To vajadzēs pavairot un izsniegt deputātiem, un deputāti lems, vai to tālāk akceptēt pirmajā lasījumā vai neakceptēt, vai vispār noraidīt. Tāpēc diezin vai mums vajadzētu balsot tieši par nedēļu, ne mazāk kā nedēļu, jo vienmēr viss tomēr būs mūsu pašu rokās.
Nu, ir divi priekšlikumi, balsosim. Jā, pirmais, tātad pagaidām ir tāda kārtība, ka mēs pirmo izvirzām to, kas ir piedāvāts un kas ir visiem uz rokas, un otrais priekšlikums, kuru mēs balsosim, būs tas, kurā teikts: “ne mazāk kā nedēļa”. Vai sapratāt lietas būtību? Lūdzu, balsosim pirmo priekšlikumu– “ne mazāk kā 24 stundas”. Balsojiet! Lūdzu, rezultāts: par– 99. */Balsošana jau pabeigta. Deputāts Kurdjumovs./

L.Kurdjumovs: */Es lūdzu atvainot, Anatolij Valerianovič. Mēs te sesijā runājām, ka deputāti, kuriem nedarbojas pultis, paceļ rokas, iekams parādās rezultāti./

Priekšsēdētājs: */Es tāpēc arī runāju, ka.../

L.Kurdjumovs: */Es nerunāju par jums./

Priekšsēdētājs: */Nē, viņš pacēla roku. Tas attiecas uz mani. Es tūlīt teicu, ka es atsaucu visas savas pretenzijas, tāpēc ka vispār es apķēros pēc tam, kad patiešām jau bija rezultāts. Ja šis rezultāts būtu cits, laikam es neko nebūtu teicis./
Balsosim par otro priekšlikumu: “Ne mazāk kā nedēļu”. Lūdzu balsošanas režīmu! */Cienījamie mūsu kolēģi no Daugavpils! Iekams jūs mīļi apsveicat savus biedrus, pēc mūsu tradīcijas jums jāatvainojas sesijai./ Rezultātu! Tātad par– 34 deputāti. Vai kādam uzreiz ir kompromisa variants?

No zāles: Jā, ir viens kompromisa variants. Divas dienas, 48stundas.

Priekšsēdētājs: Paldies.

No zāles: Ir vēl viens variants.

Priekšsēdētājs: Mums būs grūti. Lūdzu.

No zāles: Es tomēr nolasīšu. Ja jutīšu, ka nē, tad es to noņemšu.

T.Jundzis: Ne vēlāk kā trīs dienas pirms likumprojekta izskatīšanas, bet ārkārtējos gadījumos ne vēlāk kā 24 stundas.

L.Kurdjumovs: */Es gribētu piebilst pie kolēģa priekšlikuma tikai vienu daļu: “neskaitot sestdienu un svētdienu”. T.i., paliek trīs diennaktis. Kāpēc tā? Tāpēc ka jautājums var būt par nopietnas sagatavošanās nepieciešamību. Mēs taču neesam statisti, galu galā. Vajadzēs veikt kaut kādus darbus bibliotēkā, apspriedes, konsultācijas, t.i., tas ir jebkura darba režīma normāls stāvoklis./

I.Bērziņš: Man ir jautājums: ja mēs nobalsosim pret visiem variantiem, tad paliks variants, kad vispār netiek norādīts nekāds laika posms, un likumprojektus varēs iesniegt kaut vai stundu pirms sēdes. Vai es pareizi sapratu?

Priekšsēdētājs: Jā, tieši tā. Ja mēs nevienosimies, tad šis pants tiek izņemts, jo mēs nevaram taču sēdēt. Uzaicināts ministrs. Mūs gaida. Tātad nākamais priekšlikums– 48 stundas. Daugavpils kolēģi atvainojās, tāpēc, lūdzu, reģistrēsimies! Nospiediet, Endziņ, lūdzu pogu! Rezultātu! 140 deputāti. Balsosim tagad priekšlikumu, kurā minētas nevis 24, bet 48 stundas. Tas ir deputātes Seiles priekšlikums. Lūdzu, balsosim. Ja jūs esat par, tik un tā turiet roku paceltu, lai redz, lai pēc tam nebūtu iebildumu. Vēl kādam nestrādā tehnika? Lūdzu rezultātu: par 91. Vēl bija priekšlikums: trīs dienas, bet ārkārtējos, steidzamos gadījumos. Taču, ko nozīmē– steidzams gadījums? Tagad par to “steidzamos gadījumos” mēs diskutēsim visu dienu. Tātad– trīs dienu laikā, bet steidzamos gadījumos– četru stundu laikā. Vai sapratāt? Lūdzu, balsosim. Kad balsojam, neierosiniet nekādus priekšlikumus! Lūdzu rezultātu. Paldies.

M.Gavrilovs: Priekšlikums– balsot tikai par trīs dienām.

Priekšsēdētājs: Tātad pēdējais priekšlikums: atstāt tikai “trīs dienas”, un pēc tam es ierosinu pārtraukt debates par šo punktu, jo citādi mēs kļūsim smieklīgi. Vai jums bija priekšlikums?
No zāles: Jā, man ir priekšlikums. Lai projekts būtu konkrētāks un precīzāks, es ierosinu likumprojektus iesniegt trīs dienas iepriekš, bet likumprojekta labojumu– 24 stundas iepriekš.

Priekšsēdētājs: Labi, es esmu devis vārdu, mēs balsosim. Tātad pirmais priekšlikums: trīs dienas. Balsošanas režīmu! Rezultātu! Par– 101. Paldies. Nav. Lūdzu, balsosim. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par– 111. Paldies.

A.Providenko: */2.rindkopā pēc vārdiem “tos apspriež, noturot par tiem vienlaicīgas debates”, t.i., tad iznāk, ja vispārējā kārtībā iesniegti alternatīvi likumprojekti, Augstākā padome tos apspriež, noturot par tiem vienlaicīgas debates, un pieņem attiecīgu lēmumu. Tiek uzskatīts, ka projekti tika apspriesti./

Priekšsēdētājs: */Jūsu doma skaidra. Vienkārši šī doma precizē to, kas šeit jau uzrakstīts./

A.Endziņš: */Tāds teksts, kā jūs runājat, bija vakar. Vakar vakarā, kad mēs sēdējām, no šī teksta mēs atkāpāmies un ierakstījām tādā kārtībā, kā pašlaik noformulēts. Paskatieties iepriekšējo variantu, tur ir tas, ko jūs pašlaik ierosināt./

Priekšsēdētājs: Jūs tam piekrītat? Bet vai “apspriešana” un “debates” ir viens un tas pats? Kā, lūdzu? Bet, kamēr mums šīs likumdošanas vārdnīcas nav, ja tas neizmaina būtību, tad apspriešana un debates ir viens un tas pats. Jo citādi mēs atkal strīdēsimies faktiski tikai tāpēc, ka mums nav terminoloģijas vārdnīcas. Lūdzu, deputāt Bojār!

J.Bojārs: Es uzskatu, ka iepriekšējais priekšlikums neko jaunu nedod. Mēs varam no tā atteikties. Tās ir manas domas. Tālāk– esošā 11.punkta otrajā rindkopā vārds “attiecīgi” vispār neko neizsaka. Es ierosinu to izmest ārā. Un rakstīt tā, kā bija: “un pieņem lēmumu, kuru no projektiem pieņemt par pamatu tālākajam darbam”. Tāpat mums būs jāizvēlas, kurš būs vadošais variants, bet pārējos iekomponēsim iekšā. Ja ir alternatīvi projekti, kuru no projektiem pieņemt par pamatu tālākajam darbam. Ja nevienu, tad nevienu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kāds ir jūsu viedoklis?

J.Bojārs: Katrā gadījumā vārds “attiecīgi” neko neizsaka.

Priekšsēdētājs: Par vārdu “attiecīgi” es jums piekrītu. Tas ir teksts, kas jau vakar bija ielikts iekšā. Un par kuru radās garas diskusijas. Vai vairāk priekšlikumu nav? Lūdzu!

T.Jundzis: Man ir priekšlikumus balsot tādu redakciju, kādu piedāvā komisija.

Priekšsēdētājs: Tas ir dabiski. Mēs tūlīt balsosim. Citu priekšlikumu nav? Lūdzu balsošanas režīmu! Ir deputāta Providenko iesniegums.
*/Mēs paliekam pie tā, ka tas jau iekļauj debates, apspriešanu. Nu, kā gan var apspriest bez debatēm?... Es jums vienkārši izskaidroju./
Lūdzu, balsosim! Rezultāts: par– 129. Paldies. Tātad priekšlikums tiek pieņemts. Kā, lūdzu?

J.Bojārs: Mēs taču vienojāmies par kārtību, ka sākumā balsosim labojumus, ja tie ir un ja tie ir izteikti, un tikai tad balsosim par punktu kopumā. Mēs jau ievērojam tādu kārtību.

Priekšsēdētājs: Nezinu. Kamēr mums nav pieņemts šis likumprojekts, kurā pēc tam mēs redzēsim, kāda ir šī procedūra, es tomēr palieku pie tādas kārtības, kādā esmu vadījis. Ar to mēs esam rēķinājušies un jau balsojuši. Ja punkts ir pieņemts, tad, lai izdarītu tajā labojumu, šo punktu vajag anulēt un pieņemt citā redakcijā. Labojums– tā ir cita redakcija. Vienīgi papildinājums– tas varbūt ir cits jautājums. Tā līdz šim ir bijis, tā mēs diskutēsim tālāk, un šī kārtība nemainīsies. Es varu likt uz balsošanu, bet vai tad jūs nesaprotat, ka man nav atļauts raksturot, taču es tomēr gribu raksturot. Lūdzu balsot par deputāta Bojāra priekšlikumu. Mēs esam nobalsojuši, punkts ir pieņemts. Taču deputāts Bojārs uzstāj, lai mēs balsotu viņa priekšlikumu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu!

J.Bojārs: Atvainojiet, cienījamo priekšsēdētāj! Atļaujiet man vēlreiz pateikt. Mēs tagad tiešām izdarījām otrādi. Vajag sākumā balsot labojumus, kas ir ienākuši, un tad par punktu kopumā. Protams, ja punkts jau ir nobalsots, tad vairs nav ko balsot.

Priekšsēdētājs: Bet tas taču ir skaidrs.

J.Bojārs: Tāpēc priekšlikumu vajadzēja likt uz balsošanu. Kāpēc jūs manu priekšlikumu nelikāt uz balsošanu? Tāpēc ka es apvainojos. Kaut kādai kārtībai taču jābūt.

Priekšsēdētājs: Palieciet pie mikrofona! Es jums atbildēšu. Ļaujiet man atbildēt. Ko nozīmē– jūsu priekšlikums? Bet komisijas priekšlikums nav priekšlikums? Es liku balsot komisijas priekšlikumu. Tas saņēma absolūto balsu vairākumu. Jūsu labojums– tas jau ir punkts jaunā redakcijā. Tik un tā, ja tas ir saņēmis balsu vairākumu... Lielākā daļa deputātu sēdēja un strādāja.

P.Šapovālovs: */Man, cienījamais priekšsēdētāj, tāds priekšlikums, lai neiznāktu tā, kā iznāca, piemēram, vakar, kad rakstisks labojums, ko iesniedzu es un Providenko, nokļuva sekretariātā. Cienījamais Dobeļa kungs nenoliedza, ka viņš saņēma to, un nodeva cienījamajam priekšsēdētāja kungam. Gribu papildināt 12.punktu: “ja labojums iesniegts sekretariātā rakstiskā veidā, bet komisija to nav saņēmusi vai komisija to nav izskatījusi, tad ir atļauts to iesniegt mutiski”./

Priekšsēdētājs: */Lūdzu./

P.Šapovālovs: */Tāpēc ka te uzrakstīts: “tikai rakstiskā veidā”./

Priekšsēdētājs: */Lūdzu, ierosiniet savu precīzu formulējumu, jūs devāt tādu ievadu./

P.Šapovālovs: */Bet 12.punktā teikts, ka tautas deputāti iesniedz labojumus tikai rakstiskā veidā. Es ierosinu vārdu “tikai” izņemt un ierakstīt: “rakstiski vai mutiski”./

Priekšsēdētājs: */Biedri Šapovālov! Kā var balsot mutiski? Acīmredzot deputāta rīcībā jābūt precīzi formulētam tekstam./

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka jautājums ir skaidrs, un komisijas priekšsēdētājs arī atbildēja. Vai citi priekšlikumi ir? Nav. Lūdzu, balsosim. Par ko? Par 12.punktu. Sekojiet, lūdzu, līdzi! Rezultāts: par– 115. Paldies. Tālāk 13.punkts. Lūdzu, deputāt Bojār!

J.Bojārs: No 13.punkta 1.rindkopas teksta izriet, ka komisija un darba grupa izskata labojumus, vai vispār tos ņemt vai neņemt vērā. Mums darba grupā bija tāds variants: “Izskata iesniegtos labojumus, ņem vērā vai noraida tos”, tātad iestarpināt “ņem vērā vai noraida tos un sagatavo likumprojektu otrajam lasījumam”. Tātad aiz vārda “labojumus, ņem vērā vai noraida tos un sagatavo likumprojektu otrajam lasījumam”. Šādā variantā viņi izskata, bet viņiem nav obligāti jāņem vērā tas, kas tiek ieteikts.

Priekšsēdētājs: Bet vai tad vārds “izskata” neliecina par to, ka jāpieņem kāds lēmums? Vakardien arī tas bija– ņem vai neņem vērā. Tas jau tas pats vien ir. Var arī neņemt vērā. Tātad– pilnīgi pareizi. Lūdzu, deputāt Kinna!

J.Kinna: Par otro rindkopu. Es gribētu, lai tiktu precizēts “ir tiesīgi precizēt”. Es domāju, ka tur varētu teikt “tiek uzaicināti uz darbu komisijā”. Jā, bet, ja es nezinu, ka tā notiek?

Priekšsēdētājs: Pagaidiet, ja es pilnīgi atturos no jebkuras... Lūdzu, atbildiet, deputāt Endziņ!

A.Endziņš: Vakar šeit gan pacēlās jautājums par to, kādā veidā tas varētu notikt. Man liekas, ir tā: ja ir izlikts paziņojums, tad deputātiem ir iespējams zināt, kāds projekts attiecīgajā komisijā tiek izskatīts. Manuprāt, Augstākā padome nav bērnudārzs, kur katrs būtu aiz rokas jāvelk– lūk, tad un tad mēs skatīsim savus priekšlikumus. Ja priekšlikums ir izteikts, tad pašam ir jācīnās par šā priekšlikuma realizāciju.

Priekšsēdētājs: Tad jau var ieviest prokuratūras sistēmu. Var izsniegt pavēsti un ar parakstu. To visu var šeit ierakstīt.

L.Kurdjumovs: */Mums, man šķiet, te kaut kāda pārējo personu un organizāciju, kam ir likumdošanas iniciatīva, ierobežošana. Šajā punktā norādīts, ka tikai deputātiem ir tiesības iesniegt labojumus. Bet labojumus pirmajā lasījumā ir tiesīgi iesniegt arī paši autori, par kādiem var būt arī citas personas un organizācijas. Pirmajā lasījumā komisijā piedalās arī šī projekta autori. Vai viņu tiesības kaut kā tiek precizētas? Man tas nav saprotams./

Priekšsēdētājs: */Es varu atbildēt, bet lai atbild priekšsēdētājs./

A.Endziņš: */Es atbildētu tādā veidā. Mēs vispirms te garantējam deputāta tiesības aizstāvēt savu viedokli. Ja projekts tiek iesniegts vistautas apspriešanai, un mēs saņēmām ap 10 tūkstošiem priekšlikumu no dažādiem cilvēkiem, tādā veidā otrs ieraksts nozīmē, ka mums praktiski jāgarantē, lai visi šie 10 tūkstoši cilvēku varētu piedalīties pastāvīgās komisijas darbā. Saprotat?/

Priekšsēdētājs: */Pie mums daudzos punktos izpaužas autortiesības. Autors ir autors, un te, dabiski, viņš visu laiku ir klāt un precizē, bet te mēs gribētu apzīmēt tieši deputātu tiesības./

A.Endziņš: */Tā ir viena puse. Pirmajā daļā taču teikts, ka komisija un darba grupa, tātad autori paši par sevi piedalās./

Priekšsēdētājs: */Paldies. Lūdzu, jūs pieejiet pie mikrofona, lai netiktu tērēts laiks staigāšanai. Lūdzu, pirmais mikrofons./

F.Stroganovs: */Ir priekšlikums 1.rindkopu turpināt ar vārdiem: “komisija dod pamatotus noraidījumus deputātu iesniegtajiem labojumiem”. Tas ir tas, ko ierosināja profesors Bojārs, 1.rindkopu turpināt: “komisija plenārsēdē dod iesniegto labojumu un priekšlikumu pamatotus noraidījumus”. Tas ir, lai nevajadzētu debatēt katram deputātam, kurš bija iesniedzis labojumu. Komisija tūlīt ziņos./

A.Endziņš: */Vai jūs pievērsāt uzmanību nākošajam pantam, 2.rindkopai, kurā teikts, ka deputāti, kuri iesniedza labojumus, ir tiesīgi precizēt to tekstu?/

F.Stroganovs: */Te runa ir par apspriešanas gaitu komisijā, bet plenārsēdē uzstājas tie paši deputāti./

A.Endziņš: */Nē, un tālāk sekojošā rindkopa, lūk, paskatieties, tā vēl nav pieņemta, un viņiem ir tiesības uz to arī plenārsēdē./

F.Stroganovs: */Tie tiek pievienoti tekstam, bet komisijas pamatojums ne…/

A.Endziņš: */Nē./

F.Stroganovs: */Pamatojums?/

A.Endziņš: */Citā vietā tas mums ir, ka deputāti, kuru priekšlikumi tiek noraidīti, nav tiesīgi debatēs tad aizstāvēt un pamatot savus uzskatus./

Priekšsēdētājs: Mēs varam arī piekrist, lai gan tas neko nemaina, jo praktiski vienmēr būs tā, ka komisija būs ieinteresēta šeit ziņot un pateikt argumentus, jo citādi katrs deputāts kāps tribīnē, un komisija trīs dienas mīņāsies uz vietas.

A.Endziņš: */Es gribu pievērst uzmanību 15.pantam, 3.rindkopai, kurā teikts: ja rakstiski iesniegtie priekšlikumi vai labojumi nav ievēroti, labojuma autoram ir tiesības pamatot tos debatēs. Paskatieties tālāk, tur jūsu priekšlikums ir./

F.Stroganovs: (Runā no zāles bez mikrofona.)

A.Endziņš: */Es jūs saprotu, mēs vakar tieši šajā sakarā strīdējāmies, un bija aptuveni tāds priekšlikums, bet acīmredzot jums vieglāk, jūs nevarējāt pārliecināt komisiju, bet varbūt pārliecināsiet sesiju par sava labojuma pareizību./

Priekšsēdētājs: Balsosim 13.punktu un pēc tam deputāta Stroganova ierosinājumu. Tas gan faktiski ir papildinājums 13.punktam, tas nemaina panta būtību. Tātad vispirms balsojam par to variantu, kāds ir, un tad ar papildinājumu. Lūdzu balsosim. Paldies. Lūdzu rezultātu. 127. Deputāt Endziņ, vai jūs piekrītat, ka es formulēju kā papildinājumu šim pantam?

A.Endziņš: Bet šis formulējums jau ir 15.panta 3.rindkopā.

Priekšsēdētājs: Manuprāt, tas būtu nedemokrātiski, ja mēs ierobežotu deputāta tiesības aizstāvēt savu pozīciju plenārsēdē. Bet viņš taču lūdza ko citu, viņš lūdza, lai komisija pamatotu, kāpēc viņa priekšlikums ir noraidīts. Viņam, protams, ir tiesības uzstāties un izteikt pārmetumus komisijai par to, ka tās argumenti ir muļķīgi. Tātad tiesības taču viņam ir. Tas ir papildinājums, un balsosim kā papildinājumu. Jūs neiebilstat? Lūdzu, balsosim par deputāta Stroganova papildinājumu. Kas ir par, kas pret, kas atturas? Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu. Papildinājums netiek pieņemts. Seko 14.punkts. Vai visi ir izlasījuši? Tātad varam balsot. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu, par– 127. 15.punkts. Lūdzu, balsojiet. Rezultātu. 126. 16.punkts. Lūdzu.

P.Šapovālovs: */Mans priekšlikums– vispār izņemt 16.pantu. Tāpēc ka 17.pantā tieši ierakstīts: “pēc otrā lasījuma rezultātiem Augstākā padome var likumprojektu atzīt par labu un nodot to galīgai izstrādāšanai”. Vai noraidīt un izslēgt no dienas kārtības. T.i., 16.pantu vispār izslēgt./

A.Endziņš: */Es vienkārši gribētu paskaidrot šajā sakarā, kas te par lietu. Ja mēs otrajā lasījumā iesniedzam kaut kādus labojumus te, plenārsēdē, kuri var būt arī neizanalizēti, nepārbaudīti uz atbilstību citiem pantiem. Tā ir papildu barjera, būtībā vajadzīga ekspertīze. Pirms balsošanas, lai jūs nenobalsotu un tikai pēc tam attaptos, ka kaut ko kaut kur nenostrādājām tā, kā vajadzēja. Un kaut kur ir pretruna. Diemžēl tā mums praksē gadās./

P.Šapovālovs: */Atvainojiet, es nepiekrītu. Lieta tā, ka pie mums notiek otrais lasījums. Mums taču 15.pants iet otrajā lasījumā. Komisija jau izskatīja. 6.pantā mēs runājam par to, ka komisija nodeva sabiedriskajām organizācijām, Ministru padomei. Tās deva savus slēdzienus. Mēs saņēmām labojumus, komisija visu pamatoja, atzina par labu esam. Pirmo lasījumu mēs jau izgājām. Deputāti atzina par labu. Otrajā lasījumā, jau tieši pirms pašas balsošanas, pēkšņi komisiju priekšsēdētāji saka: “Bet mēs negribam, mēs to izņemam.” Lūk, 17.pants tad arī nedod tiesības Augstākajai padomei plenārsēdē noņemt jautājumu, ja kaut kas tiktu atklāts./

A.Endziņš: */Jūs zināt, es vēlreiz jums paskaidrošu. Tas, ko jūs sakāt, viss ir pareizi. Lūk, tagad jūs iesniedzat labojumus. Un ja, teiksim, mēs balsojam par šo labojumu, nepadomājot par atsevišķiem pantiem. Vai te kaut kur nav pretruna? Saprotat? Un šī ir papildu pārbaude, lai tie labojumi, kurus mēs pieņēmām, ...lai tomēr varētu pēc tam pievērst visu deputātu uzmanību. Tā ir papildu ekspertīze. Neobligāta, bet... iespējama./

Priekšsēdētājs: */Kolēģi deputāti! Tas attiecas uz jums, deputāt Šapovālov./

P.Šapovālovs: */Tas ir, lai mūsu projekts, ko mēs pieņemam, būtu kvalitatīvs./

Priekšsēdētājs: */Skaidrs. Skaidrs. Bet lūgums. Jūs lasāt precīzi un izsakāties precīzi. Kur te rakstīts, ka noņem? Kāpēc jūs tik frivoli formulējat, izsakāt formulējumus, kuri te precīzi uzrakstīti? Te ir latviešu valodā, varbūt jums krievu valodā tā rakstīts. Te rakstīts, es tulkošu: pirms tam, kā balsojam, te ne par kādu šī likumprojekta noņemšanu vispār nav runas./

A.Endziņš: */Te ierakstīts arī pārbaudes dēļ./

Priekšsēdētājs: */Jūs traktējat tā, ka priekšsēdētājs noņem un iesaldē./

J.Lagzdiņš: Man tikai viens ierosinājums. Šeit nav norādīts termiņš, cik ilgā laikā komisijai ir jāizskata atbilstība vai neatbilstība citiem likumiem.

Priekšsēdētājs: Ar termiņu laikam var papildināt, jums varbūt pašam ir priekšlikums, jo citādi mēs te sēdēsim un domāsim, ko jūs gribējāt mums ieteikt. Tātad deputāts Lagzdiņš neiebilst pret šo redakciju, viņš tikai papildina šo punktu, lai būtu noteikts termiņš. Tātad Augstākās padomes noteiktajā termiņā. Lūdzu balsošanas režīmu. Tātad izskatām deputāta Šapovālova priekšlikumu. Es komentēju, lai jūs saprastu mūsu domu: ja mēs pieņemsim šo deputāta Šapovālova priekšlikumu, tas būs jābalso pirmais, jo viņš ierosināja šo punktu svītrot. Pagaidām mēs strādājam pēc mūsu vecās kārtības, mēs balsojam to, ko ir ierosinājusi komisija vai darba grupa, kura projektu ir strādājusi. Pēc tam mēs balsosim Šapovālova priekšlikumu, laikam pēc kārtas tā bija, pēc tam sekos deputāta Lagzdiņa papildinājums. Tātad, lūdzu, balsosim to redakciju, kādā 16.punkts ir iesniegts. Balsosim. Lūdzu rezultātu. 121. Deputāt Šapovālov, vai jūs uzstājat, ka šis punkts jāanulē. Kā, lūdzu?
*/Deputāt Šapovālov! Ievērojot rezultātus, jūs pastāvat uz balsošanu?/

No zāles: */Nē./

Priekšsēdētājs: */Nē. Jā? Paldies./ Balsosim par šī punkta papildinājumu. Tas nav labojums, tas ir papildinājums. Ar jūsu atļauju, deputāt Endziņ, balsosim kā papildinājumu?

A.Endziņš: Varētu pielikt termiņu klāt, tikai man ir ļoti grūti noteikt kaut kādu termiņu.

Priekšsēdētājs: Viņš ierosināja Augstākās padomes noteiktajā termiņā.

A.Endziņš: Atkarībā no tā, cik izskatāmais likumprojekts apjomīgs.

Priekšsēdētājs: Papildinājums šim pieņemtajam punktam: “Augstākās padomes noteiktajā termiņā vai laikā”. Balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim. Lūdzu rezultātu. Šis papildinājums netiek pieņemts. 17.punkts. Lūdzu.

A.Bērzs: Man ir konceptuāla iebilde– zūd principiāla atšķirība starp otro un trešo lasījumu.

Priekšsēdētājs: Deputāt Endziņ, lūdzu, uzklausiet.

A.Bērzs: Labojumu un papildinājumu vajag iesniegt pēc pirmā lasījuma, otrā lasījuma gaitā; ja kāda jautājuma izlemšanā rodas papildinājumi pašā lasījuma gaitā, tie jāizskata komisijai, un tādā nolūkā ir vajadzīgs trešais lasījums. Tāpēc pēc otrā lasījuma papildinājumi un labojumi vairs nav jāiesniedz, tiem jābūt iesniegtiem jau uz otro lasījumu. Mans priekšlikums ir šajā punktā svītrot otro rindkopu, un šajā sakarībā es ierosinu attiecīgi palabot 18.punktu, ja mans priekšlikums tiks pieņemts.

Priekšsēdētājs: Paldies.

G.Preinbergs: Trešā rindkopa sākas ar vārdiem “laikam starp”. Vārdam “laikam” latviešu valodā ir arī cita nozīme, tāpēc es ieteiktu šos divus vārdus aizstāt ar vārdiem “laika posmā starp otro” un tālāk kā tekstā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, atbildiet.

A.Endziņš: Pirmajam priekšlikumam es negribētu piekrist, jo tādā gadījumā mēs atkal ierobežosim deputāta tiesības. Deputāts pirmā lasījuma gaitā izteica savus konkrētos priekšlikumus, otrā lasījuma gaitā citi var vēl izdarīt labojumu, un, kā redzat, mēs esam rakstījuši, ka ne mazāk kā trīs dienas ir starp otro un trešo lasījumu, un šajā laika posmā deputāti vēl var rakstveidā iesniegt savus priekšlikumus, kurus apstrādā komisija, un tad ir trešais lasījums. Mēs pat esam paredzējuši, ka gadījumā, ja trešajā lasījumā projekts kopumā netiek pieņemts, to var nodot atpakaļ otrajā lasījuma stadijā. Tātad tomēr iespējas ir dotas, bet trešā lasījuma gaitā mēs vairs jaunus labojumus un papildinājumus paši nepieņemam.

Priekšsēdētājs: Deputāts Freimanis.

J.Freimanis: Es noteikti atbalstu deputāta Bērza priekšlikumu, jo tādā gadījumā mums būs trešais, ceturtais un piektais lasījums. Ar jūsu atļauju, kolēģi Endziņ, es pateikšu, kādēļ. Tādēļ ka mēs visi esam atnākuši šeit, lai strādātu, un, ja cilvēkiem ir priekšlikumi, tad viņiem ir jāstrādā un šie priekšlikumi ir jāierosina starp pirmo un otro lasījumu. Šim nolikumam ir jābūt tādam, lai tas nevis dotu neaprobežotas iespējas nākt ar jauniem priekšlikumiem un novest pie obstrukcijas, bet mūs disciplinētu, tieši disciplinētu. Nepārvērtīsim demokrātiju par izsmieklu, kolēģi Endziņ.

A.Endziņš: Es nekādā gadījumā negribētu jums piekrist, jo, tieši otrādi, mēs ierobežojam demokrātiju. Te jau ir tā lieta, ka līdz trešajam lasījumam tomēr var iesniegt. Tas nenozīmē, ka mums jāiet līdz bezgalībai. Tas acīmredzot vērsts uz to, lai mūsu akti, ko mēs pieņemam, būtu kvalitatīvāki un pārdomātāki līdz galam.

Priekšsēdētājs: Kolēģi! Tātad viedokļi ir skaidri. Mēs balsosim divus priekšlikumus.
Pirmais priekšlikums tādā redakcijā, par kādu vakar darba grupa vienojās, un otra redakcija, kuru ierosināja mūsu divi kolēģi un pēc tam atbalstīja deputāts Freimanis. Par pirmo– par darba grupas ierosinājumu, lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Balsošanas režīmu un balsosim. Lūdzu rezultātu. 109, 110. Vai jūs, redzot šo rezultātu, uzstājat uz balsošanu? Nē. Paldies. Tagad jābalso redakcijas papildinājums vai redakcijas izmaiņa, es pat nezinu, kā to lai nosauc.

A.Endziņš: Vai ir nepieciešams balsot? Te vienkārši vārds “laikam” ir...

Priekšsēdētājs: “Laika posmā”. Mēs piekrītam jūsu priekšlikumam. Iebilžu nav?

A.Endziņš: Ka mēs varam bez balsošanas?

Priekšsēdētājs: Nākamais ir 16.punkts.

G.Preinbergs: Te laikam būs ieviesusies kāda neliela kļūda. 18.punkts skan tā: “Trešajā likumprojekta lasījumā”, lasījums, manuprāt, pareizāk būtu bijis “likumprojekta trešajā lasījumā”. Jautājums ir tāds: vai trešais likumprojekts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es domāju, to labojumu pieņems. Vai vēl kādi priekšlikumi? Nav. Tad lūdzu balsosim. Balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu. 109. Tātad pieņemts. Tagad 19.punkts. Iebildumu nav? Lūdzu balsošanas režīmu un izteiksim attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu. 119. Tātad pieņemts. 20.punkts.
*/Lūdzu, Filip Feoktistovič, nu, ko jūs? Varbūt tomēr pienāksit pie mikrofona./

F.Stroganovs: */Es lūdzu komisijas priekšsēdētāju mani atvainot, man nav saprotams 19.punktā: “un tie likumprojekti, kuri minēti 17.punkta 4.daļā”. 17.punkts nesatur nekādas daļas./

Priekšsēdētājs: */Tā ir rindkopa, Filip Feoktistovič. Trešais mikrofons, deputāts Providenko./

A.Providenko: */20.pantu ierosinu izteikt šādā veidā “Likuma, lēmuma vai cita akta oriģinālie teksti...”, pareizāk, “Augstākās padomes likumu oriģinālie teksti tiek sastādīti latviešu un krievu valodā, tos paraksta Augstākās padomes priekšsēdētājs un sekretārs, un tiem ir vienāds spēks”. Teikumu: “Par oriģinālu skaitās parakstīts šajā pantā noteiktajā kārtībā latviešu teksts” izslēgt. Un 3.rindkopā: “Pieņemtā likuma teksts, kas parakstīts šajā pantā noteiktajā kārtībā, tiek nodots Augstākās padomes sekretariātā publicēšanai un izsniegšanai deputātiem”. Pēdējo rindkopu izslēgt./

Priekšsēdētājs: */Dodiet, lūdzu, jūsu priekšlikumus. Lūdzu, pirmais mikrofons./

N.Mihailovs: */Ierosinu šo izdalītā lēmumprojekta punktu skaitīt par 21., bet kā 20.punktu ierakstīt tādu: “Pēc Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmuma likumu projekti un citi republikas valsts dzīves jautājumi var tik nodoti tautas nobalsošanai– referendumam. Par referenduma īstenošanu Latvijas Republikas Augstākā padome pieņem lēmumu”./

A.Endziņš: */Tas ir ierakstīts Konstitūcijā./

N.Mihailovs: */Bet es ierosinu iekļaut šo lēmuma punktā. Kāpēc? Tāpēc ka vecajā 1970.gada reglamentā šis jautājums arī tika pacelts, bet tagad mēs to nezin kāpēc apejam./

A.Endziņš: */Lieta tā, ka šis jautājums tika minēts PSRS 1936.gada Konstitūcijā, tikai praksē tas nekad netika realizēts. Un vēl līdz šim laikam nav likuma par referendumu ne Savienībā, ne republikā./

Priekšsēdētājs: Jūs varat atbildēt deputātam Providenko?

A.Endziņš: Deputātam vajag projekta tekstu, jo, cik es sapratu, tad es negribētu piekrist, jo teksts ir iedots.

Priekšsēdētājs: */Jūs zināt, pienāciet vēlreiz. Nolasiet vēlreiz, lūdzu, pie mikrofona./

M.Gavrilovs: */Anatolij Valerianovič, vai drīkst?/

Priekšsēdētājs: */Jā, lūdzu./

M.Gavrilovs: */Man par pēdējo rindkopu jautājums un precizējums. Te teikts: “Noteikums par trim lasījumiem neattiecas uz likumprojektiem par valsts budžetu.” Jūs domājat tikai likumu par valsts budžetu, vai, lūk, mums šodien būs par budžeta tiesībām. Ko jūs domājat?/

A.Endziņš: */Tas ir pants, par kuru mēs jau nobalsojām./

M.Gavrilovs: */Es domāju 19.pantu./

A.Endziņš: */19. jau nobalsoja./

Priekšsēdētājs: */Lūdzu, 20.pants./

A.Providenko: */Es iesniedzu tādu priekšlikumu: “Augstākās padomes likuma oriģinālais teksts tiek sastādīts latviešu un krievu valodā un to paraksta Augstākās padomes priekšsēdētājs un sekretārs.” Viss. Bet, lūk, izslēgt no šī panta 2.rindkopas pirmo teikumu: “Par oriģinālu skaitās parakstītais noteiktā kārtībā...” Pēc konsultācijas es noņemu savu pirmo priekšlikumu, tāpēc ka tas patiešām neatbilst. Un man ir priekšlikums izmainīt 3.rindkopā: “Pieņemtā likuma teksts, kas parakstīts šajā pantā noteiktajā kārtībā, tiek nodots Augstākās padomes sekretariātā publicēšanai un nodošanai tautas deputātiem.” Te domāts, ka no jauna pieņemtie likumi tiek izdoti deputātiem vienlaicīgi ar [to] publikāciju. Pēdējais teikums tiek noņemts. No jauna pieņemtie likumi pēc to publicēšanas nekavējoties tiek nosūtīti deputātiem. Es vienkārši šo teikumu pārnesu uz augšējo rindkopu, lai vienlaicīgi ar izsniegšanu publicēšanai likumi tiktu izsniegti arī tautas deputātiem, [lai] nebūtu starp tiem pārtraukumu./

A.Endziņš: */Ir paredzēts, ka deputātiem jāsaņem katrā ziņā./

A.Providenko: */Bet šeit notiek sadalīšanās, es uzskatu, ka šeit pēdējā rindkopa ir lieka, tā tiek pārnesta uz augšu./

Priekšsēdētājs: */Jūs sapratām, labi, lūdzu, pirmais mikrofons./

V.Stefanovičs: */Providenko drusku aizsteidzās priekšā manam priekšlikumam, es tikai ierosinātu pēdējo teikumu izņemt no šī panta un ievest tur, kur lika priekšā Providenko, “nekavējoties publicēšanai un nekavējoties izsniegt deputātiem”, tāpēc ka pēc publicēšanas tas var būt nezin kad./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Rikards.

R.Rikards: Es mazliet paskaidrošu par teksta autentiskumu. Tikai starptautiskos līgumos tiek noteikts, ka divi autentiski teksti divās valodās, piemēram, 1920.gada Latvijas un Krievijas miera līguma latviešu un krievu teksts ir autentiski. Tas vienmēr ir rakstīts pēdējā pantā. Taču skaidri jābūt noteiktam, ka oriģināls ir latviešu valodā.

Priekšsēdētājs: */Nu, jā, jūs kaut kā koordinējiet, jums tur ir ērtāk, jūs sēžat gandrīz blakus./
Tātad faktiski paliek sekojošais, manuprāt, vajadzētu atstāt kā papildinājumu, ja komisijas vadītājs piekrīt. Es to tūlīt noformulēšu. Tātad deputāti ierosina šo pēdējo rindkopu neizcelt kā pēdējo rindkopu, bet turpināt teikumu– “un nekavējoties nosūta deputātiem”. Kā jūs redakcionāli liekat priekšā– nodod vai izsniedz? Tas tik tiešām ir loģiski. Vispirms jāpublicē avīzēs, viņi vadās pēc latviešu teksta. Gaidīs, kamēr kaut kas nopublicēs, un tad viņiem tiks aizsūtīts. Tāpēc ņemam ārā– “pēc to publicēšanas”. Trešajai rindkopai pievienojam “nosūta” vai “izsniedz deputātiem nekavējoties”. Vai tādam labojumam piekrītat? Tātad par šo labojumu mēs varētu balsot. Pārējo daļu noņēma deputāts Providenko. Mums tomēr jāpieturas pie valodas likuma. Un priekšlikums par autentiskumu gan tika iesniegts, gan atkal noņemts, kā arī sniegti paskaidrojumi. Tāpēc es lūdzu par šo punktu balsot tādā redakcijā, kā tas ir uzrakstīts, vienīgi grozot pēdējo rindkopu un pievienojot trešajai rindkopai vārdus “nekavējoties nosūta vai iesniedz deputātiem”. Lūdzu balsosim. 124.

Priekšsēdētājs: */Atvainojiet, kolēģi Mihailov, jūs pastāvat uz balsošanu, ievērojot šo rezultātu?/

N.Mihailovs: */Es iesniedzu jaunu punktu./

Priekšsēdētājs: */Ja jauns punkts, tad [to] apspriedīsim beigās./ Tālāk 21.punkts.

S.Buka: */Jautājums priekšsēdētājam. Mēs beidzām pirmo sadaļu. Varbūt jaunus pantus, kuri attiecas uz pirmo sadaļu, mēs apspriedīsim pirmās sadaļas beigās, bet nevis visa likumprojekta beigās. Kā sesija lems, ievērojot, ka sadaļu mēs pabeidzām?/

Priekšsēdētājs: */Lūdzu, esiet izlēmīgāks, nejautājiet to man. Bet kāds jums ir priekšlikums?/

S.Buka: */Man ir priekšlikums ieslēgt 21.punktu papildus šeit, tāpēc ka mēs visu atklātību reducējām uz atklātību tikai 7.punktā, uz komisijas ieskatiem. Plenārsēdēs mēs par atklātību likumprojektu apspriešanā aizmirsām, tāpēc ir priekšlikums ieslēgt 21.punktu tādā redakcijā: “Likumprojektu apspriešana plenārsēdēs notiek atklāti un tiek parādīta masu informācijas līdzekļos pēc ne mazāk kā vienas desmitdaļas Augstākās padomes deputātu pieprasījuma. Pēc pirmā lasījuma likumprojekta teksts tiek publicēts republikāniskajā presē.”/

A.Endziņš: */Paldies. Es varētu piekrist jūsu priekšlikumam attiecībā uz atklātību, bet es negribētu piekrist tam, ka pēc vienas desmitdaļas deputātu pieprasījuma varētu pēc pirmā lasījuma publicēt. Mēs tikai piesārņosim avīzes ar nepietiekami nostrādātiem tekstiem. Pirmajā lasījumā taču runa ir tikai par koncepciju, tiek apspriestas galvenās tēzes. Teksts ir vēl ļoti, ļoti jēls, un tikai pēc otrā lasījuma var būt runa par publicēšanu./

Priekšsēdētājs: */Jūs precizēsiet un iesniegsiet pēc otrā lasījuma, ja?/

I.Movels: */Man ir jautājums deputātam Endziņam. Sakiet, deputāta Bukas labojums rakstiskā veidā tika nodots vai ne?/

A.Endziņš: */Nē. Es tikai tagad nodošu./

I.Movels: */Tagad, lūk tā, no balss? Bet vienreiz mēs varam vienoties, ka nepieņemsim radikālus labojumus no balss?/

Priekšsēdētājs: */Vienosimies uz priekšu./

J.Bojārs: Jūs atvainojiet, ka es mazliet atpakaļ, man ir sekojoša iebilde. Lēmums, kuru mēs tagad pieņemam, saucas “Par likumprojektu izskatīšanas kārtību”. Tātad par pieņemšanu. Tas tātad neregulē? Vajadzētu pielikt vienu vārdu “pieņemšanu” un “balsošanu”, tad būtu viss kārtībā. Par balsošanu vēl vajadzētu pielikt klāt vienu punktu, kas bija darba grupas variantā.

Priekšsēdētājs: Mēs balsošanu vēl neapspriežam.

J.Bojārs: 21.punkts– tās jau ir balsošanas. Tā jūs teicāt par 21.punktu.

Priekšsēdētājs: Jā, taču kolēģi deputāti ierosināja papildināt pirmo sadaļu, bet es neesmu pabeidzis. Lūdzu, nedaudz pagaidiet. Par pirmo sadaļu vairāk ierosinājumu nav?
*/Jums ir vēl papildinājums pie pirmās?/

S.Zaļetajevs: */Vēl viens papildinājums attiecībā uz atklātību, lai mums būtu pilnīgāka informācija. Man ir tāds priekšlikums. Papildināt to, laikam tajā pašā pantā, kuru ierosina deputāts Buka, ar sekojošo: reģistrēto likumprojektu saraksts, informācija par to izstrādāšanas stadijām tiek norādīta uz speciāla informācijas stenda. Es gribu paskaidrot: acīmredzot mums ir vajadzīga kaut kāda apkopotāka informācija, jāzina, kādi likumprojekti tiek izskatīti, kādā [izstrādāšanas] stadijā tie atrodas. Tam vajag paredzēt kaut kādu speciālu stendu un uz tā parādīt visus likumprojektus, kuri atrodas izskatīšanā. Kādā [izskatīšanas] stadijā
tie atrodas, kādas stadijas ir izgājuši un kādas stadijas stāv priekšā./

Priekšsēdētājs: */Paldies./ Vai vēl ir priekšlikumi? Nav. Deputāta Bukas priekšlikums ir sekojošs: otrais lasījums pēc vienas desmitdaļas deputātu ierosinājuma tiek publicēts presē. Šeit gan vajadzētu precizēt. Mums vēl savas preses pagaidām nav, tāpēc tādam lēmumam “tiek publicēts presē” pietrūkst precizējuma– vai tas būs mūsu avīzē vai kur citur. Teikt, lai partijas avīzes publicē mūsu lēmumus,– es līdz galam nesaprotu šo domu.

A.Endziņš: Manuprāt, nav pārdomāts arī tas, ka pēc deputātu pieprasījuma, jo var rasties tāda situācija, ka ik pa divdesmit deputātiem prasīs, lai kādā stadijā projektu publicē. Varbūt tā, ka ierosina 20 deputāti, viena desmitā daļa, bet jautājumu izlemj Augstākā padome.

Priekšsēdētājs: Deputāt Buka, varbūt jūs paskaidrotu pēc būtības, kur mēs publicēsim? Mums nav avīzes, mēs pieņemam šeit lēmumu, mēs avīzei “Sovetskaja Latvija” nevaram pateikt: publicējiet mūsu lēmumu. Tad vismaz vajag pateikt, ka avīzes var publicēt.

S.Buka: */Jā, tad, bez šaubām, jāprecizē, kas tiek publicēts oficiālajos masu informācijas līdzekļos, tikko mēs radīsim valdības vai Augstākās padomes avīzi. Un tiek nodota masu informācijas līdzekļiem. Kuri no tiem vēlēsies– var publicēt. Tās ir katras izdevniecības tiesības./

Priekšsēdētājs: Vai ir skaidrs deputāta Bukas priekšlikums? Tad balsosim par to.

A.Endziņš: Tikai ievērojot priekšlikumu, ka izlemj Augstākā padome.

Priekšsēdētājs: Nu, dabiski. Lūdzu, balsosim! Rezultāts: par– 54. Tātad papildinājums nav guvis atbalstu. Lūdzu deputāts Bojārs.

J.Bojārs: Mans papildinājums ir tāds. To var likt vai nu 21.punktā, vai beigās. Mēs visu laiku izlemjam jautājumus arī par darba kārtību, un pašlaik nav nekāda pamata tam, ka mēs izmetam ārā iepriekšējo reglamentu. Līdz ar to beigās vajadzētu pielikt to, kas mums bija darba grupā balsošanas kārtībā izstrādāts,– 28.pantu. Es to ātri nolasīšu: “Augstākās padomes sesijas darba kārtība pieņemama ar ne mazāk kā pusi balsu no visu deputātu skaita, bet jautājumus izslēdz no tās ar ne mazāk kā trim piektdaļām balsu no deputātu skaita.” Tas ir tāds princips, kāds ir lielākajā daļā valstu. Kārtējās dienas darba kārtību apstiprina vai maina ar nodoto balsu vairākumu. Augstākās padomes lēmumus procedūras jautājumos pieņem ar nodoto balsu vairākumu. Tātad: dienas kārtība, vispār sesijas darba kārtība un procedūras jautājumi. Tas bija vecajā reglamentā, kuru mēs tagad izmetam ārā. To varētu pielikt pašās beigās pie balsošanas jautājuma vai arī sākt ar to. Pretējā gadījumā jautājums paliek neregulēts.

A.Endziņš: Es paskaidrošu. Vecos aktus, kur mēs reglamentējām šo kārtību, neizmetām ārā, un akta nosaukums ir tikai par likumprojektu apspriešanas kārtību, cienījamo deputāt Bojār! Mums bija pietiekami liela diskusija šajā jautājumā jau darba grupā, kādēļ jūs atkal nākat ar to pašu?

J.Bojārs: Mums nav pamata, kā izlemt darba kārtību. Mēs taču to darām ikdienā, tas nav saprotams.

A.Endziņš: Pirmajos aktos, ko mēs pieņēmām, tas ir. Tam ir jābūt lielajā reglamentā.

J.Bojārs: Skaidrs, ka jābūt, bet šodien mums nav! Kā jūs to nesaprotat, es nezinu!

A.Endziņš: Paceliet augšā pirmos organizatoriskos lēmumus.

J.Bojārs: Bet mēs tos atceļam taču!

A.Endziņš: Kur mēs atceļam? Kur jūs redzat, ka atceļam? Mēs tos neatceļam, tie paliek spēkā.

Priekšsēdētājs: Godātie deputāti, kolēģi! Vai nu mēs esam agrāk uzcēlušies un visi nervozi, vai vakar ilgi strādājuši. Ir viens, ir otrs tam pamatā, un būtu jābūt pārtraukumam, bet vai mēs tomēr nevaram pabeigt? Par deputāta Bojāra priekšlikumu– mēs to varam beigās arī pierakstīt, ja tas nāk no reglamentiem, bet šeit ir divi ļoti būtiski momenti. Lūdzu uzklausīt! Nākamais ir 22.punkts– kādā veidā priekšsēdētājs vai sēdes vadītājs jūsu ierosinājumus kvalificē un kādā kārtībā viņš liek uz balsošanu. 23.punkts nosaka normu, ka mēs varam balsot pirmajā un otrajā lasījumā, kā šeit ir rakstīts. Ja pieņēmām likumu galīgajā variantā, tad, protams, kā Konstitūcijā noteikts. Ja ir vajadzīgs īss paskaidrojums, komisijas vadītājs var to sniegt, ja ne, jūs, lūdzu, izlasiet to un uzdodiet jautājumus vai iesakiet ierosinājumus. Varbūt mēs varam nobalsot un tad ņemt pārtraukumu? Neiebilstat, ja mēs mazliet paildzinām šīs pirmās sēdes darbu? Nav iebildumu. Tad lūdzu– vispirms par 21.pantu.

S.Zaļetajevs: */Man vienkārši neliels precizējums krievu tekstā. Šī punkta beigas skan tā: “vai viņiem nav iebildumu pret jautājuma formulējumu”. Pēc manām domām, tas nav gluži skaidrs. Man ir šāds priekšlikums: “vai viņiem nav iebildumu pret priekšlikumu formulējumiem”. Runa ir tieši par priekšlikumiem un par priekšlikumu formulējumiem./

Priekšsēdētājs: */Lūdzu.../ Izlabosim, ja? Jo tas ir viens un tas pats. Varam balsot tagad par kolēģa piedāvāto precizējumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Rezultāts: 127. Paldies. Tagad 22.punkts.

V.Eglājs: 22.pantā tagad milzīgi sarežģīts, garš uzskaitījums, kādā kārtībā ko var balsot, un beigās pateikts, ka noteikt var sēdes vadītājs. Un visa tā lieta ir, lai ilgi un dikti strīdētos, kādā kārtībā un kā sēdes vadītājs pareizi vai nepareizi liek uz balsošanu. Šajā gadījumā man ir ierosinājums, ko esmu uzrakstījis. Es to nolasīšu: “Katra panta redakciju, kurā ietverti labojumi vai papildinājumi, balso atsevišķu variantu ienākšanas secībā.” Tālāk pašās beigās, kur ir “par pieņemtu uzskatāma tāda redakcija, kura saņēmusi balsu vairākumu” ir absolūti skaidrs, kā darīt.

A.Endziņš: Cienījamo Eglāj, līdz ar to jūs maināt visu pantu, bet par to mēs vakar ilgi un dikti diskutējām.

V.Eglājs: Šo daļu, kas sākas ar vārdiem “Par katra panta redakciju, kurā ietverti labojumi” un beidzas ar “par pieņemtu uzskatāms...”, visu izmest laukā, lai būtu pilnīgi skaidrs, lai darbs ietu raiti un vadītājam nebūtu jādomā, kā un ko darīt. Ja vadītājs var izlemt, tad viņš var arī formulēt tā, ka tas, ko viņš negrib, arī netiek pieņemts.

A.Endziņš: Kāpēc jūs vakar te līdz desmitiem sēdējāt un šo variantu akceptējāt?

V.Eglājs: Sēdēju es, protams, nu jau pusotra mēneša sēžam, strādājām kopā visu iepriekšējo nedēļu, vakar es visu lasīju, uzstāju, ka tā nedrīkst rakstīt, un pie tā arī palieku. Es gribu, lai tomēr balsotu, lai katrreiz nenonāktu strupceļā, lai būtu skaidra kārtība, lai nav iespējas kaut kā...

Priekšsēdētājs: Jums abiem es izsaku piezīmi– gan jums, deputāt Eglāj, gan jums, deputāt Endziņ. Nesāciet diskutēt. Jūs izteicāt priekšlikumu, mēs balsosim.

J.Endele: Man ir neliels iestarpinājums, kas, manuprāt, ļoti atvieglos un saīsinās darbu. Tā ir otrā rindkopa, tur rakstīts: “par katru pantu, panta redakciju”. Man ir priekšlikums– “par katra panta vai panta daļas redakciju”. Ja pants sastāv no kādām piecām rindkopām un pret divām rindkopām nav iebildumu, bet pret pārējām ir, sēdes vadītājam būs ļoti sarežģīti.

Priekšsēdētājs: Paldies, priekšlikums ir skaidrs, tas ir papildinājums, un to mēs varam iekļaut, jo tas izvērš domu, kura šeit ir. Tagad pirmais mikrofons– deputāts Bojārs.

J.Bojārs: Man liekas, ka formulējums otrajā rindkopā no apakšas nav skaidrs, ja ne pat kļūdains. “Ja neviena no redakcijām nav saņēmusi balsu vairākumu, par pieņemtu uzskatāma tā redakcija, kura saņēmusi visvairāk balsu.” Šī redakcija acīmredzot jāmaina, vai nu jāraksta “saņēmusi klātesošo balsu vairākumu”, vai “vairāk nekā pusi no klātesošo balsīm”, un tad beigas ir pareizas.

Priekšsēdētājs: Jūsu priekšlikums?

J.Bojārs: Mans priekšlikums ir sekojošs: “Ja neviena no panta redakcijām nav saņēmusi vairāk kā pusi no klātesošo balsīm, par pieņemtu uzskatāma tā redakcija, kura saņēmusi visvairāk balsu.” Pusi neviens nav saņēmis, nobalsots skaitās tas, kas ir saņēmis visvairāk no trim dažādiem variantiem. Šajā redakcijā nav saprotams.

Priekšsēdētājs: Trešais mikrofons.

J.Freimanis: Man ir priekšlikums 8.lappusē 22.punkta sākumā izslēgt tekstu un nobeigt šādi: “izsniegts visiem tautas deputātiem, kas piedalās balsošanā”. Tekstu “kā arī deputātu iesniegtās pantu redakcijas, kurās ietverti labojumi un papildinājumi, kas nav iesniegti rakstveidā sekretariātam vai sēdes vadītājam” izslēgt, tādēļ ka mēs, ja būs šis pants, atkal ne pie viena likuma netiksim.

Priekšsēdētājs: Nesapratu jūs. Varbūt atvainojiet man, bet es...

J.Freimanis: Es varu izskaidrot. Nāks jauns papildinājums.

Priekšsēdētājs: Deputāt Freimani, es atvainojos, manas vainas dēļ nāciet vēlreiz pie mikrofona. Par kuru 22.punkta rindkopu jūs tagad runājat?

J.Freimanis: Tā ir 8.lappuses augšā. Ierosinu palikt pie šāda teksta: “teksts nav izsniegts visiem tautas deputātiem, kas piedalās balsošanā”. Tur pielikt punktu, teksta daļu “kā arī tās deputātu iesniegtās panta redakcijas, kurās ietverti labojumi un papildinājumi, kas nav iesniegti rakstveidā sekretariātā vai sēdes vadītājam” izslēgt.

A.Endziņš: Jūs gribat mutiski, un mēs mutiski balsosim?

J.Freimanis: Nē, protams, ka nē.

A.Endziņš: Bet kāpēc tad jūs gribat izslēgt? Šeit ir doma tikai par to, ka varam balsot par tādu priekšlikumu, kurš ir iesniegts rakstveidā, kuru sēdes vadītājs, arī referents var redzēt un vērtēt.

J.Freimanis: Piedodiet, bet mēs laikam nevaram diskutēt. Tas bija mans priekšlikums. Mēs pārāk daudz diskutējam.

Priekšsēdētājs: Tas gan tiesa. Lūdzu.

I.Ēlerts: Man ir priekšlikums vārdu “panta redakcija” vietā rakstīt “priekšlikums”. Tas būtībā ir līdzīgs priekšlikums tam, kādu izteica deputāts Endele. Mums ir viens piemērs, ko mēs visi atceramies, kad, pieņemot nolikuma projektu par materiālo nodrošināšanu, tika nobalsota viena panta redakcija, kura apmierināja visus, un mēs aizmirsām pavisam citu panta vietu, un tā tika pieņemta. Tālāk netika balsots. Šajā pantā vēl vajadzētu 8.lappuses pašā apakšā pielikt, ka pēc tam balso par visu pantu kopumā. Tas ir izkritis ārā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu– trešais mikrofons.

R.Krūmiņš: Man tomēr sakarā ar deputāta Bojāra priekšlikumu ir mazliet savādāks priekšlikums, jo Bojāra priekšlikumā netika ņemts vērā tas, ka ir iespējas nepiedalīties balsošanā. Tāpēc mans priekšlikums būtu šo otro rindkopu no apakšas izteikt šādā redakcijā: “Ja neviena no panta redakcijām nav saņēmusi nodotu balsu vairākumu” un tālāk kā tekstā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

V.Mucenieks: 8.lappusē otrajā rindkopā no beigām rakstīts tā: “Ja viena no panta redakcijām tiek akceptēta ar nodoto balsu vairākumu, citas redakcijas uz balsošanu neliek.” Uz balsošanu būtu liekamas visas redakcijas, un tad mēs gala rezultātā skatītos, kura ir savākusi lielāku balsu skaitu, jo uz to, godīgi sakot, mēs šodien iekritām, kad variants, kas sākotnēji saņēma vislielāko balsu skaitu, tika noraidīts. Pēc tam mēs bijām spiesti balsot tik ilgi, kamēr varmācīgi nācās pieņemt, teiksim, nevēlamo variantu tikai tāpēc, ka iepriekšējais nebija uzskatīts par pieņemtu. Tad balsosim visus variantus, un tas, kuram būs balsu vairākums, tiks pieņemts.

A.Endziņš: Paldies. Šeit jau ir...

Priekšsēdētājs: Šeit jau ir tā. Tūlīt nosaukšu visus priekšlikumus. Ja jums būs iebildes, jūs pateiksiet, ja ne, mēs balsosim, jo diskutēt mēs varētu ļoti ilgi. Pirmais mikrofons.

S.Zaļetajevs: */Man ir jautājums. Laikam labāk ņemt pildspalvu un pierakstīt. Mums ir divi varianti. Par pirmo variantu par nobalsoja 81, pret– 82, atturējās 4 deputāti; par otro variantu nobalsoja 82 deputāti, 83– pret, kāds variants šajā gadījumā tiks pieņemts?/

Priekšsēdētājs: */Cienījamais kolēģi! Mēs vienmēr vadāmies no Konstitūcijas. Balstoties uz to, vadieties arī jūs tālāk savos spriedumos./

S.Zaļetajevs: */Man ir konkrēts rezultāts, varbūt komisijas priekšsēdētājs.../

Priekšsēdētājs: Deputāts Birkavs. Lūdzu.

V.Birkavs: Ierosinu 22.punkta redakcijā negatīvo vārdu “neliek” nomainīt ar sekojošu tekstu: “Uz balsošanu liek tikai to likumprojektu, kura iespiestais teksts izsniegts visiem tautas deputātiem, kas piedalās balsošanā, kā arī tikai tās deputātu iesniegtās pantu redakcijas, kurās”– un tālāk pēc teksta.

A.Endziņš: Tas ir redakcionāls labojums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

G.Preinbergs: Es savu biedru un savā vārdā gribētu lūgt atteikties no frāzes “likt uz balsošanu” valodas labskanības dēļ. Arī 22.punktā mēs varētu rakstīt “nebalso par likumprojektu” vai nākamajā lappusē, ceturtajā rindā, kur ir “pirms likšanas uz balsošanu”,– “pirms balsošanas”. Mēs nepretendējam uz to, ka mūsu ieteikums būtu jānobalso.

Priekšsēdētājs: Mēs arī neiebilstam. Tagad es rezumēju. Lūdzu mazu uzmanību. Visi apsēdieties. Es domāju, ka mēs nebalsosim par precizējošiem momentiem, kuriem visi var piekrist: gan tam, ko deputāts Ēlerts piedāvāja, gan tam, ka var precizēt ne tikai pantu un pantu daļu. Es nesaukšu uzvārdus, lai būtu īsāk. Gan pēdējo priekšlikumu, ka vajadzētu teikt nevis “kuru neliek”, bet gan “kuru liek uz balsošanu”. Es domāju, ka tas arī lietas būtību nemaina, bet ir ļoti būtiskas divas pieejas. Tātad, es domāju, arī deputāta Bojāra priekšlikums vienkārši papildina, jo šeit nav skaidrības. Es sapratu– deputāts Geidāns atvainojās, ka viņš ir ieradies un mums tūlīt visiem vajadzēs reģistrēties. Arī Bojāra priekšlikumā, kur viņš precizē nodoto balsu vairākumu, atkal iet vairāk nekā puse. Jā, tie ir precizējumi, tie nemaina lietas būtību. Lietas būtība ir darba grupas piedāvājumā un deputāta Eglāja piedāvātajā variantā. Es ļoti īsi pateikšu, lai jūs zinātu, par ko balsot.
Darba grupa ņēma vērā visas mūsu pretrunas, kuras ir radušās ne vienu reizi vien šajā zālē, arī šodien. Tas bija deputāta Lagzdiņa piedāvājums darba grupai, jo viņš ir izstudējis ārzemju praksi, arī Francijas parlamenta darba praksi. Tādēļ darba grupa ierosināja, ka tomēr vajadzētu noteikt kārtību, kādā mēs balsojam visus priekšlikumus. Pasaules prakse, konkrēti Francijas parlamenta prakse, paredz izskatīt priekšlikumus nevis pēc to iesniegšanas kārtības, bet pēc radikālisma šajos priekšlikumos. Sāk ar to, ka pirmo liek pantu, kurš jau ir projektā visradikālākais, pēc tam iet pēc radikālisma pakāpes, līdz ar to deputātiem vienmēr ir iespēja nolaisties no paša radikālākā līdz redakcionāla rakstura labojumam. Šo kārtību nosaka sēdes vadītājs. Panta pirmajā un otrajā lasījumā tos var akceptēt. Un mūsu praksi, kad mēs bijām puse, tas ir, 100 balsis, bieži vien var akceptēt. Arī mēs varēsim akceptēt ar strādājošajiem deputātiem, ar tiem, kas piedalās zālē, kas strādā un kas balso. Bet likumu pieņemt mēs nevarēsim. Mēs varēsim pantus labot pirmajā, otrajā lasījumā, akceptēt tos, bet kā likumus pieņemt tādā veidā nevarēsim, jo pēc tam darbosies Konstitūcijas norma– lai pieņemtu likumu kopumā, jābalso tā, kā ir noteikts Konstitūcijā.
Tāda ir pieeja. Tāda ir darba grupas pieeja. Deputāts Eglājs piedāvā, ka ir vienalga, kādā kārtībā iesniegti šie likuma panti. Kādā kārtībā jaunās redakcijas vai labojumi ir iesniegti, tādā balso. Un, ja nav saņemta vairāk nekā puse no nodotajām balsīm, tiek pieņemta tā redakcija, kas ir saņēmusi visvairāk balsu. Nu, kā tad ne? Kur man ir kļūda, lūdzu?

V.Eglājs: Sākums bija pareizs, bet beigas nebija pareizas. Pieņem to, kas ir saņēmis visvairāk balsu. Neatkarīgi no tā, vai ir vai nav vairāk par pusi.

Priekšsēdētājs: Es taču to arī saku! Ja nesaņem uzreiz vairāk, tiek balsoti visi, un tas, kurš saņem visvairāk balsu, tas arī tiek pieņemts. Tad ir pieņemta tā panta redakcija, bet, kad notiks balsošana par likumu, atkal ir spēkā Konstitūcijas prasība, ka jāpieņem ar vajadzīgo balsu skaitu. Vai tā ir puse, vai divas trešdaļas no deputātu kopskaita.

Priekšsēdētājs: */Kur jūs bijāt agrāk?/

A.Providenko: */Nē, es vēlos pajautāt pirms balsošanas./

Priekšsēdētājs: */Lūdzu./

A.Providenko: */Krievu tekstā no šī panta tiks izņemts: “ja kāda no panta redakcijām atzīta par labu ar balsu vairākumu, citas redakcijas uz balsošanu netiek liktas”. Tas ir pretrunā ar visu to prātošanu, Anatolij Valerianovič, kuru mēs nupat veicām./

Priekšsēdētājs: */Jā. Saprotiet, ir divas pieejas. Lūk, par tām es arī pastāstīju. Mēs balsosim./

A.Endziņš: */Atļaujiet paskaidrot. Tieši te jūsu priekšlikums un jūsu jautājums saskan ar Mucenieka priekšlikumu. T.i., runa ir par to: vai nu mēs balsojam visus priekšlikumus pēc kārtas un vienkārši skaitām: viens saņēma 100, otrs 99 utt. Kam vairāk, tas tiek pieņemts. Bet ja mēs balsojam šajā rindā un vienam priekšlikumam sanāk 120, tad tas tiek pieņemts. Vai ir nozīme pēc tā vēl zaudēt laiku un balsot? Saprotat?/

A.Providenko: */Ja nav atturējušos, tad, protams, bet, ja ir, tad viņi var pievienoties sekojošajiem priekšlikumiem./

A.Endziņš: */Ja priekšlikums saņēma absolūto vairākumu. Te runa ir par to./

A.Providenko: */Pie absolūtā vairākuma arī var būt atturējušies, kuri gaida nākošo priekšlikumu. Un viņi nobalsos tur. Lūk, jūsu loģika pareiza, ja nobalsoja par un pret. Bet atturējušos nav. Tad [ir] vairākums un viss. Bet, ja ir atturējušies, viņi var pievienoties nākošajam priekšlikumam./

Priekšsēdētājs: Ir priekšlikums varbūt sekojošais: varbūt balsojot? Vajag kādu consensus. Vispirms es jums došu vārdu. Lūdzu, profesionālie juristi, izsakiet savu viedokli. Būdams priekšsēdētājs, saņemšu pārmetumus, tāpēc ka saskaņā ar šo lēmumu pirmo uz balsošanu likšu radikālāko, otro – mazāk radikālo variantu. Tātad priekšsēdētājam vai sēdes vadītājam vienkāršāk vienmēr ir likt uz balsošanu tādā kārtībā, kādā jūs esat iesnieguši. Ja pasaules praksē tomēr ir gradācijas, tad jāturas pie šī principa. Es gribu, lai juristi īsi izsaka savu viedokli. Deputātam Providenko un deputātam Eglājam sakrīt domas, un mēs jautājumu varētu noņemt. Ja ir vairāk nekā puse no kopskaita, tad tos nebalso. Mēs varētu to tagad noņemt. Balso visus. Pieņem to variantu, kurš ir saņēmis balsu vairākumu. Bet, ja nepieņem likumu, tik un tā būs vajadzīga puse plus viena balss, bet, ja Konstitūciju, divas trešdaļas plus viena balss. Vai varam tādu ceļu iet? Bet vispirms, juristi, izsakiet savu viedokli, lai pārējie kolēģi balsojot zina, ko mums darīt. Vai vienalga, kādā kārtībā balsot šos priekšlikumus, vai tomēr pēc franču likuma? Lūdzu.

A.Endziņš: Es atļaušos paskaidrot. Cienījamie deputāti, tas, ko liek priekšā Eglājs, ir pretrunā ar to, kas jau mums bija darba grupā. Es atvainojos, bet, ja jūs paskatāties projektu, kas jums visiem bija iepriekš izdalīts, tad jūs arī to redzat. Man liekas, to Eglāja kungs nevar noliegt. Kad arī bija priekšlikums, ka, ja gadījumā ir iesniegti vairāki viena panta labojuma varianti, vispirms balso to, kas aptverošāk nekā citi labojumi regulē vai izšķir jautājumu. Tagad šinī variantā ir precīzāk ieskicēt, kādā secībā mēs liekam priekšlikumus.

Priekšsēdētājs: Jūsu priekšlikums ir skaidrs. Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

V.Mucenieks: Tātad vēlreiz par to balsu vairākumu. Ja ir divi varianti, kurš ir dabūjis balsu vairākumu– vai “par” vai “pret”– tas ir pieņemts. Ja ir vairāki varianti, man šis variants ir pieņemams, es par to balsoju, un tas saņem 127 balsis. Nākamais variants man varbūt vairāk ir pieņemams. Es piedalos nākamajā balsošanas tūrē. Šis variants dabū 130 balsis, un vēl kāds var dabūt 133. Un tieši šī iemesla dēļ arī tad, ja balsu vairākums ir neapšaubāms, ir jābalso par nākamajiem variantiem. Tas ir precizējums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu pie trešā mikrofona un pēc tam pie pirmā.

R.Rikards: Es varu dot mazu uzziņu, kāda balsošanas kārtība bija noteikta Latvijas Republikas Saeimas rullī, kas tika pieņemts 1929.gada 10.aprīlī. Pirmo balso visradikālāko variantu, pēc tam mazāk radikālāko. Tā tas bija noteikts. Es domāju, ka tā ir ļoti demokrātiska norma un ka mums ir jāvadās pēc šī Saeimas ruļļa kārtības, jo tur viss tik tiešām bija demokrātiski, kā tas ir vajadzīgs.

Priekšsēdētājs: Deputāts Birkavs.

V.Birkavs: Cienījamo priekšsēdētāj! Patlaban mums ir tāda situācija, kas tieši atbilst 22.punkta redakcijai. Ja mēs jau būtu pieņēmuši šo punktu, jums būtu jāizšķir, kā visi šie priekšlikumi, kuri ir par šo punktu izteikti, būtu sagrupējami. Manuprāt, izteiktie priekšlikumi šobrīd nerada nekādas grūtības, lai sagrupētu tos pēc Lagzdiņa kunga ieteiktā franču varianta. Šis variants, bez šaubām, ir pieņemams. Vai jūsu viedoklis sakrīt ar manējo, šos priekšlikumus nav grūtības sagrupēt?

Priekšsēdētājs: Būtu labi, ja jūs man palīdzētu.

J.Lagzdiņš: Es varu vienīgi pie teiktā piebilst, ka, liekot uz balsošanu labojumu vai redakcijas variantus ienākšanas kārtībā, mums jāņem vērā, ka labojumus un redakcijas variantus varēs iesniegt daudzās likumizstrādes stadijās un ļoti grūti būs reģistrēt un fiksēt šo secību. Tas ārkārtīgi apgrūtinās sēdes vadītāja darbu tieši balsošanas stadijā. Tā ir viena iebilde, un visam pārējam es pievienojos.

Priekšsēdētājs: Paldies.

J.Lagzdiņš: Un vēl viens paskaidrojums, cienījamie deputāti. Tā kā šis komisijas izteiktais priekšlikums ir saistīts arī ar 21.punktu, jo šeit ir skaidri un gaiši pateikts, ka sēdes vadītājs pirms balsošanas dod precizējošus formulējumus, mums ir precīzi jāzina, kādi priekšlikumi būs uz šo balsošanu. Katram ir iepriekš jāizvēlas, par ko viņš balsos.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Endelem, un pēc tam pārtraucam apspriešanu.

J.Endele: Pēc manām domām, ir divi principiāli atšķirīgi varianti. Viens, ko piedāvā redakcijas komisija,– tiklīdz balsojot ir sasniegti 50 procenti un vairāk, priekšlikums tiek pieņemts. Un otrs ir Eglāja kunga piedāvātais variants, ka balso visus priekšlikumus un izvēlas to, kurš procentuāli ieguvis visvairāk balsu. Tādā gadījumā šī pirmā daļa– priekšā likšanas kārtība– vairs nav tik svarīga. Varētu būt ienākšanas kārtībā, jo par visiem variantiem taču te ir jābalso. Manā skatījumā ir divas iespējas. Vai nu tāda, kā šī te, vai Eglāja kunga ierosinātā.

Priekšsēdētājs: Tātad mēs pārtraucam apspriešanu. Man vēlreiz jāatgādina, ka mēs nemitīgi atkārtojamies. Un tas ir acīmredzot tāpēc, ka mēs visi nestrādājam ar projektiem, pēc tam tos ieraugām pirmo reizi un sākam visu no gala. Tātad par deputāta Birkava priekšlikumu. Ja mēs pēc radikālisma, tad tomēr pirmais priekšlikums ir radikālāks. Vai jūs piekrītat, ka pirmais ir radikālāks?

V.Birkavs: Pilnīgi pareizi, tikai varbūt vajadzētu papildināt, ka gadījumā, ja ir domstarpības par priekšlikumu secības kārtību pēc šī franču varianta, tad ir jābalso iesniegšanas kārtībā, jo, teiksim, divi priekšlikumi var būt ar mazāk būtiskām pazīmēm, pēc kurām ir grūti sarindot. Tādā gadījumā vajadzētu pieļaut kombinēto kārtību.

Priekšsēdētājs: Manuprāt, mēs sīkumos nevaram ielaisties. Ja mēs pieņemam, ka sarindojam, tad sarindojam, ja ne, tad ne. Deputāt Eglāj, mēs esam pārtraukuši apspriešanu. Vakar mēs četras stundas debatējām, un šodien mēs varam debatēt vēl četras, bet taču mums tomēr jāvirzās uz priekšu. Acumirkli, mums jābalso! Tā mēs varam spriest ilgi un dikti. Es atkārtoju priekšlikumu, un balsosim. Vai iebildumi nav?
Tātad balsosim pirmo priekšlikumu. Faktiski mums tagad iznāk nedaudz sajaukt, bet tā mēs izlēmām, ka gan franču variants, gan deputāta Eglāja variants. Es atvainojos, un arī Latvijas Saeimas kārtība. Tātad iesniegtās redakcijas uz balsošanu liek secībā, kura šeit ir iezīmēta,– pēc radikālisma pazīmēm, ja tā varētu teikt. Tas ir Eglāja un Providenko priekšlikums, ka, neatkarīgi no saņemto balsu skaita, izņemot, protams, gadījumu, kad simtprocentīgi nobalso, tiek balsoti visi priekšlikumi secībā– pēc radikālisma pazīmēm. Tā bija ierakstīts, un tā vakar darba grupa arī izlēma. Es domāju, ka strīdus gadījumā sēdes vadītājs vienmēr piekāpsies, jo kāda gan būtu vajadzība viņam strīdēties. Vai nu viens, vai otrs tiks balsots pirmais. Pantu jaunās redakcijas un grozījumi, ja arī tie nav saņēmuši vairāk par pusi no balsojošo skaita, vienmēr tiek pieņemti ar balsu vairākumu no balsojošo skaita pirmajā un otrajā lasījumā. Bet, līdzko tas skars likumu, tad stājas spēkā Konstitūcija. Faktiski šis ir tāds consensus variants. Nākamais būs Eglāja kunga variants, ka sēdes vadītājam nekas nav jāsarindo, bet jāliek balsot ienākšanas kārtībā. Tas gan ir, kā jūs dzirdējāt, pret franču pieņemtajām normām un Latvijas Saeimas noteiktās kārtības.
Tagad balsosim šos divus variantus. Lūdzu reģistrāciju, jo ieradies ir deputāts Geidāns! Lūdzu rezultātus! 133. Paldies! Jā, 134. Tagad balsojam pirmo variantu. Kā, lūdzu? Es taču to nolasīju. Lūdzu balsosim. Kā, lūdzu? Par agru? Ak, tu neraža! Ak, es esmu par agru nospiedis pogu? Lūdzu rezultātu! 119. Pievienojot manu balsi un Endziņa, 121. (Zālē kāds kaut ko saka.) Kolēģi, jūsu balss neskaitās. Nevar pēc tam, kad mēs norunājām, ka jāpaceļ roka... (Atkal balsis no zāles.) Jūs varat mani vainot, ka es neieraudzīju, bet es balsošanas laikā neieraudzīju, tātad manas vainas dēļ jūs esat izslēgts. Vai jūs uzstājat uz savu balsošanu?... (Zālē kāds kaut ko saka.)
Pārejam pie 23.punkta.

P.Šapovālovs: */Cienījamais priekšsēdētāj! Man ir tāds priekšlikums. 23.panta trešā daļa sākas: “ ja balsošanas procesā vai tehnikā atklājas kļūdas, utt.”. Man ir priekšlikums: pēc vārdiem “ja balsošanas procesā vai tehnikā” papildināt ar: “ pirms rezultātu pasludināšanas”. To es uzskatu par ļoti svarīgu./

Priekšsēdētājs: */Paldies, paldies, viss./ Ir priekšlikums papildināt, jo tas nav loģiski. Nav loģiski? Lūdzu, argumentus!

Z.Ziediņš: Es atvainojos, ļoti bieži būs tādi gadījumi, ka šī kļūda parādīsies tad, kad mēs redzam rezultātu. Es taču esmu inženieris. Padomāsim, kā mēs varam balsošanas rezultātā, nezinot, kas notiek zālē, pateikt, vai ir kļūda vai nav kļūda, kļūdas secinājums ir veselā saprāta analīzes rezultāts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

P.Šapovālovs: */Es tieši gribēju atkārtot, kā mēs to ieraudzīsim. Kad mums tiek dots balsošanas režīms, mums visiem pultīs iedegas lampiņas. Kad mēs nospiežam podziņu, vienalga kādu, iedegas lampiņa, tas nozīmē, ka mēs nobalsojām, ka mašīna mūs ierakstīja. Ja lampiņa pie nospiešanas neiedegas, tieši šajā momentā deputāti var pacelt roku un teikt, ka viņam kaut kas nenotiek, un priekšsēdētājs to ņems vērā. Taču pēc tam, kad priekšsēdētājs paziņo vajadzīgo balsošanas rezultātu, visas lampiņas dziest un vairs neko nevar ieraudzīt./

Priekšsēdētājs: Deputāt Kurdjumov, kādas ir jūsu domas šajā sakarībā, jo jūs mums konsultējat šajā jautājumā.

L.Kurdjumovs: */Manuprāt, tas ir vienīgais gadījums, kad vārds tiek dots, kad deputāts to nelūdz. Es lūdzu deputātus atvainot, mēs diemžēl sīki neizskatījām situāciju. Kļūda var gadīties tikai tad, kad balsojot uz jūsu pults guļ kaut kādi priekšmeti un jūs automātiski nospiedāt ne to podziņu, jūs to vienkārši neredzēsiet, t.i., vajag svēti ievērot instrukciju, kuru jums izdalīja pirmajās dienās. Visas pārējās kļūdas katrs deputāts var ieraudzīt pēc tam, pienākot pie pults. Tāpēc es lūdzu deputāta Šapovālova priekšlikumu uzņemt kā pamatotu un šo punktu kā vienkārši precizējošu./

A.Endziņš: */Varbūt var paskaidrot: te ir starpība starp tekstu, es pašlaik skatos to krievu valodā un latviešu valodā, latviešu tekstā rakstīts tā: pēc balsošanas beigu signāla, t.i., pēc signāla par balsošanas beigām vairs nekādas balsis ar roku pacelšanu nevar būt, bet te krievu tekstā rakstīts, ka pēc rezultātu paziņošanas, t.i., te jāsaskaņo ar latviešu tekstu, es domāju, tad pretrunu nav./

L.Kurdjumovs: */Es lūdzu vēl atvainot. Var, protams, būt situācija, kad deputāts gribēja teikt “par”, bet automātiski nospieda “pret”. Tādā gadījumā vajag vienkārši pacelt roku un pateikt par to priekšsēdētājam, t.i., tādas situācijas iespējamas./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

V.Birkavs: Deputāta Šapovālova priekšlikums nav pieņemams šādu apsvērumu dēļ. Pagājušā pirmdienā, balsojot par Augstākās tiesas locekļiem, es pieprasīju izdruku pēc tam, kad balsošanas rezultāti bija izsludināti. Pret Georgiju Kuzņecovu bija nobalsojis arī Viktors Alksnis, kurš tajā brīdī zālē neatradās. Es nenoskaidroju iemeslus, bet ļoti bieži var izveidoties situācija, ka, pieprasot izdruku, izrādīsies, ka šī viena nepareizi nobalsotā balss izšķir rezultātu. Tādēļ šis priekšlikums, ko ierosina Šapovālovs, nav pieņemams.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

R.Krūmiņš: Sakarā ar šo balsošanas tehniku es tomēr gribētu precizēt, kas notiek tādā gadījumā, ja nospiež pogu īsi pirms balsošanas režīma ieslēgšanas. Es esmu pārliecinājies: ja tā spaida tās pogas un nekas nav izslēgts, lampiņa neiedegas, bet, ja nospiež īsi pirms zaļās gaismas parādīšanās, tad lampiņa iedegas, bet kas tādā gadījumā notiek? Vai rezultāts ir ieskaitīts vai nav ieskaitīts?

L.Kurdjumovs: */Sistēmas reakcijas uz situāciju laiks ir apmēram 5– 7 sekundes. Par to mums arī rakstīts instrukcijā. Tātad vienīgā prasība, es atkārtoju,– individuālās balsošanas pultīm jābūt brīvām no nepiederošiem priekšmetiem un, vēlams, no deputātu rokām pirms attiecīgās procedūras sākuma momenta. Mums ir pults, tablo, lūdzu, skatieties, uzraksts “reģistrācija”, tikai pēc tam var manipulēt ar podziņām. Es jau teicu, ka, ja jūs nospiedīsiet pogu pirms tā, jādomā, jūsu balss nenokļūs atmiņā, visdrīzāk, nenokļūs. Tāda ir pielietotā sistēma šodien. Tie ir vienkārši tie paši noteikumi kā ielu kustības noteikumi, tos vajag ievērot un viss./

Priekšsēdētājs: Deputāt Bērziņ, pabeigsim apspriešanu.

Bērziņš (Stenogramma neuzrāda deputāta vārdu.– Red.): Es pilnīgi piekrītu iepriekšteiktajam, ka runa ir par tehniku. Bet ņemiet vērā, ka šeit ir divas daļas. Ja notikusi balsošana, arī iespējama kļūda, jo mēs te visi staigājam apkārt, lai cik tas nebūtu skumji. Kāds ienāk zālē, pēdējā brīdi paceļ roku, vadītājs skaita. Ja balsu skaits ir ap simtu, apmēram puse, vai vairākuma vai mazākuma frakcijā var runāt, ka ir bijusi kļūda. Tāpēc tāda pārbalsošana ir nepieciešama, jo pretējā gadījumā mēs nonāksim absurdā situācijā. Es esmu par šo variantu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Ir divas redakcijas. Es domāju, ka pēc Endziņa precizējuma par otro rindkopu Endziņa un Šapovālova domas sakrīt. Par trešo rindkopu, kā es saprotu, domas ir dažādas, tāpēc balsosim par abām redakcijām. Pirmo to redakciju, ko piedāvā darba grupa, un pēc tam deputāta Šapovālova redakciju. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsojiet darba grupas piedāvāto redakciju. Rezultātu. 103, es atvainojos, 104. Deputāt Šapovālov, vai jūs uzstājat? Paldies. Tātad esam nonākuši līdz 24.punktam. Būtībā šim punktam ir cieša saistība ar mūsu jau nobalsoto. Vai varam balsot? Lūdzu, deputāts Providenko.

A.Providenko: */Šajā 24.panta punktā, es tieši par 23. nerunāju, lai noņemtu spriedzi 23.pantam, kuru tikai nupat apspriedām,– te vajag ierakstīt, varbūt tas noskaidrotu situāciju, ka nav pieļaujama balsošana divreiz. Nav pieļaujams divreiz balsot par vienu un to pašu jautājumu, tad viss ir skaidrs, t.i., divi balsošanas rezultāti. Taču 23.pantā mēs apspriedām nevis balsošanas tehniku, bet lai nebalsotu divreiz par vienu un to pašu jautājumu, lūk, kur ir situācijas principiālā izpratne, t.i., kad mēs nobalsojām, mums paziņoja rezultātus, trūka 10 balsu un tātad ņēmās otrreiz balsot. Šajā laikā pienāca vēl citi deputāti, kuri pirmajā režīmā nepiedalījās, tāpēc es ierosinu to papildināt ar tādu normu./

Priekšsēdētājs: */Nē, mēs ņēmām vērā jūsu priekšlikumu tur, tas bija patiešām loģisks, tagad es iedrošinos jums tūlīt atbildēt un teikt, nu, kā nu tā, ja sesija pieņems lēmumu kaut kādu apstākļu dēļ patiešām pārskatīt šo jautājumu, kā to nedrīkst.../

A.Providenko: */Tad vajag atrunāt procedūru.../

Priekšsēdētājs: */Nu, tad tas būs cits.../

A.Providenko: */Jā, tāpēc ka iznāk tā, ka par vienu un to pašu jautājumu mēs varējām balsot divreiz, dažreiz trīsreiz balsot, atcerēsimies mūsu darba situācijas. Vai tas ir pareizi?/

Priekšsēdētājs: */Tūlīt mēs balsosim 10 reizes, tāpēc ka mums būs trīs lasījumi, nu, ko mēs uztraucamies tagad. Trijos lasījumos kaut 20 reizes balsosim, visus labojumus un tā tālāk.../

A.Providenko: */Nē, es tur neko neteicu, te runa ir par balsošanu kopumā, lūk, par ko es domāju./

Priekšsēdētājs: */Lūdzu./

M.Gavrilovs: */Man ir jautājums. Te 24.panta 2.rindkopa: “likumprojekti, kurus pieņem vairākos lasījumos, visumā tiek atzīti par labiem ar nobalsojušo vairākumu, izņemot pēdējo lasījumu”. Tā iznāk, ka pirmo, otro lasījumu mēs pieņemam ar klātesošo balsīm, bet pēdējais lasījums jau ar visu deputātu vairākumu. Man šķiet, tā ir kļūda, jo pirmajā lasījumā mēs pieņemam koncepciju un to varam pieņemt ar minimālu balsu skaitu, pat ja klāt būs ļoti neliels deputātu skaits, bet tā ir koncepcija, tā daudz ko nosaka, un mēs nosakām, varbūt, nepareizu lēmumu. Es domāju, ka viss: pirmais, otrais un jebkurš lasījums jāpieņem saskaņā ar Konstitūciju./

Priekšsēdētājs: */Bet atvainojiet, mēs jau nobalsojām par šo jautājumu./

M.Gavrilovs: */Divdesmit ceturto?/

Priekšsēdētājs: */Nē, mēs to nobalsojām.../

M.Gavilovs: */Tāpēc ka būtība ir... 24., 2.rindkopā.../

Priekšsēdētājs: */Bet tas ir sajūgts, tas dublē, vienkārši paskaidro 23. Visa būtība bija tā, lai, kad mēs ar jums neesam klāt abi, deputāti varētu strādāt un pieņemt redakcijas kādam, teiksim, labojumam, punktam vai pantam, bet, kad tiks pieņemts likums kopumā, tad mēs ar jums ieradīsimies, un bez mums likums netiks pieņemts. Citādi, un tur ir visas lietas sāls, mēs neieradīsimies abi, piemēram, un visi sēž un nevar tālāk strādāt, bet tā visi strādā, bet mēs atnākam un akcentējam viņu darbu, viss loģiski. Un mums saka paldies, ka mēs ieradāmies beidzot uz paša likuma pieņemšanu./
Varam balsot 24.punktu. Balsošanas režīmu. Lūdzu, balsojiet. Paldies. Rezultātu. 120. */Jums papildinājums pie kā? Ko?/

P.Šapovālovs: */Ierosinu 25.pantu, jo mēs pabeidzām šo. Es uzskatu, ka mans papildinājums un pants būs nedzīvi dzimis. Cerēsim, ka mēs to nekad nepieņemsim, bet uzskatu par nepieciešamu, lai šis pants tiktu iekļauts šajā likumā, jo es uzskatu.../

Priekšsēdētājs: */Konkrēti, konkrēti.../

P.Šapovālovs: */Konkrēti, balsošanas kārtības vai procedūras pārkāpumu gadījumā frakcijas vadītājs vai cits deputāts viņa uzdevumā sniedz paziņojumu par to, likums skaitās nepieņemts, balsošana vai procedūra tiek atkārtota nākošajā dienā plenārsēdē. Strīdus gadījumos tiek radīta komisija, kurai trīs dienu laikā jānonāk pie saskaņas. Starp citu, tādu labojumu es iesniedzu mūsu sekretariātā, nezinu, kāpēc tas nenokļuva komisijā./

Priekšsēdētājs: */Paldies./ Tātad par priekšlikumu.

P.Šapovālovs: */Tātad būsim kā mūsu demokrātijas, mūsu parlamenta demokrātisma lakmusa papīriņš./

Priekšsēdētājs: */Paldies, sapratām./ Priekšlikumu jūs dzirdējāt? Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim, lūdzu rezultātu. Lēmums netiek pieņemts.

M.Gavrilovs: */Te ir tāds papildinājums, acīmredzot nākas paredzēt, kas pie mums tūlīt būs./

Priekšsēdētājs: */Priekšlikumu, lūdzu./

M.Gavrilovs: */To satur sekojošais. Es par formulējuma precizitāti negalvoju, bet jautājuma būtība ir tā: ja pirmajā lasījumā dokuments ir pieņemts iepriekšējā sasaukuma sesijā, tad kā rīkoties no jauna ievēlētajiem deputātiem? Man šķiet, ka te otrajam lasījumam vajag paredzēt pirmā lasījuma balsošanas apstiprināšanas procedūru. Jautājums skaidrs, Anatolij Valerianovič?/

Priekšsēdētājs: */Es saprotu./

M.Gavrilovs: */Lūk, mums radīsies šī situācija ar nākošo jautājumu./

Priekšsēdētājs: */Jā, jā./

M.Gavrilovs: */Un šeit acīmredzot jāparedz, vai nākošā sasaukuma deputāti apstiprina iepriekšējos pirmā lasījuma rezultātus, vai nepieciešama jauna izskatīšana pirmajā lasījumā./

Priekšsēdētājs: */Cik es saprotu, šo jautājumu mēs apspriedīsim, bet mēs neapspriedīsim pirmajā lasījumā, bet apspriedīsim to, kas pieņemts likuma veidā un mums būs tiesības pieņemt jaunu likumu./

M.Gavrilovs: */Vai šodien apspriedīsim otrajā lasījumā?/

Priekšsēdētājs: */Priekš kam otrais lasījums, nē. Bet jebkuru likumu jūs varat iesniegt un teikt, ka Latvijas PSR Augstākās padomes pirms pusgada pieņemto likumu vietā tiek ierosināts šāds. Un tam jau vairs nav nekāda sakara ar tiem lasījumiem./ Tagad balsosim kopumā.

Mihailovs (Stenogramma neuzrāda deputāta vārdu.– Red.): */Par trešo sadaļu. “Atzīt par spēku zaudējušu Latvijas PSR Augstākās padomes 1970.gada 13.decembra reglamenta 7.nodaļu.” Es domāju, ka 1979.gada. Mums ir 1979.gada pagaidu reglaments./

A.Endziņš: */1979.gada. Tās ir sarkanās grāmatiņas, kuras jūs saņēmāt?/

Mihailovs. */Jā./

Priekšsēdētājs: */Precizējums pareizs./
Lūdzu, balsosim! Rezultāts: 116– par. Tātad lēmums par likumprojekta izskatīšanas kārtību tiek pieņemts ar 116 balsīm. Paldies. Tagad pusstundu ilgs pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Pirms mēs reģistrēsimies, man ir maza informācija. Šeit ir palikušas zīmītes: deputāta Zaļetajeva zīmīte, kas aicināja mūs ierakstīt attiecīgus punktus lēmuma projektā, tie ir organizatoriskie jautājumi. Piemēram, ka vajadzētu uz speciāla informācijas dēļa uzlikt, kādā secībā izskata likumprojektu, kā arī citu, kā mēs ierodamies vai neierodamies uz sesiju. To visu izskatīs Prezidijs un pieņems attiecīgas rekomendācijas vai lēmumus, kā mums labāk organizēties darbā.
Bet tagad izskatīsim nākamo jautājumu. Darba kārtībā šis jautājums ir formulēts sekojoši: “Par Latvijas Republikas budžeta tiesībām”. Šajā sakarā vārdu lūdz komisijas priekšsēdētājs deputāts Ojārs Kehris.

O.Kehris: Cienījamie kolēģi! Likumprojekts par Latvijas Republikas budžeta tiesībām Augstākajai padomei tika iesniegts šā gada sākumā. Arī ārpus Augstākās padomes pie tā šos mēnešus strādāja ekonomists. Pati Ekonomikas komisija šo likumprojektu pamatīgi izskatījusi divās savās sēdēs– 24. un 31.maijā. Tas ir izskatīts arī Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijā, Tirdzniecības un pakalpojumu komisijā un Rūpniecības komisijā. Ņemot vērā mūsu nupat pieņemto lēmumu par likumprojekta izskatīšanas kārtību un ņemot vērā to, ka mums iepriekš varbūt nebija iespējas visu darīt tā, kā ir noteikts šajā likumprojektā, mēs ierosinām– atbilstoši šā tikko pieņemtā lēmuma 19.pantam šo likumprojektu uzskatīt par steidzamu un pieņemt to divos lasījumos.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es atgādinu deputātiem, ka mēs tagad darbojamies pēc mūsu jaunā lēmuma, kuru mēs esam pieņēmuši par likumprojektu izstrādāšanu, pieņemšanu un balsošanu. Tajā ir paredzēts, ka likumprojektu var izskatīt, sākumā nosakot tā steidzamības pakāpi. Lai šis vārds jūs nemulsina, tad ir jāsaka– ja jūs vēlreiz iepazīsities ar 19.pantu, tad tajā šī steidzamība nozīmē izskatīt to normāli– divos lasījumos. Šeit paredzēta arī balsošana un teikts, ka vajag saņemt divas trešdaļas balsu, lai mēs tādu statusu piešķirtu šim likumprojektam, kuru mēs pašreiz izskatīsim. Kā es saprotu, komisijai ir tiesības iesniegt, un, kā man ziņo vadītājs, komisijā bijis liels consensus, tāpēc komisija cer uz visu deputātu atbalstu. Jautājumu nav? Tad, lūdzu, balsosim. Vispirms reģistrācija.

E.Cilinskis: Bet šeit 19.punktā ir tā, ka noteikumi par trim lasījumiem nav attiecināmi uz likumprojektiem par valsts budžetiem, tā ka mums par to nav jābalso.

Priekšsēdētājs: Tas tā nav, tas ir kas cits. Visi reģistrēsimies. Lūdzu atkārtot reģistrāciju! Kolēģi! Vai mēs neizpratām šī lūguma būtību? Lūdzu, anulējiet reģistrāciju! Reģistrējoties nospiediet vienu no podziņām. Rezultāts: 137. Balsosim par komisijas ierosinājumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Paceliet rokas laicīgi, ja kādam kas liekas aizdomīgs. Rezultāts: par– 118. Vēlreiz izrēķināsim, jo, šķiet, nav divu trešdaļu balsu. Mūsu aritmometrs rāda, ka tomēr ir. Tātad lēmums tiek pieņemts. Mēs atbilstoši 19.panta formulējumam šo likumprojektu uzskatām par steidzamu. Vārds ziņojumam ministram Siliņam.

E.Siliņš: Godājamo priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Šodien Latvijas Republikas Augstākajai padomei izskatīšanai tiek nodots likumprojekts par Latvijas Republikas budžeta tiesībām.
Likumprojekts izstrādāšanā un apspriešanā piedalījās ministriju, resoru, pilsētu un rajonu izpildkomiteju darbinieki un speciālisti. Tas detalizēti tika izskatīts zemākā posma vietējo padomju priekšsēdētāju seminārapspriedē, bija publicēts presē. Saņemti priekšlikumi par atsevišķu pantu pilnveidošanu un precizēšanu, un tie visumā ir ņemti vērā. Izstrādātais likumprojekts izskatīts republikas Augstākās padomes pastāvīgajās komisijās, to ieteiktie papildinājumi ir iestrādāti. Jāpiebilst, ka daļa priekšlikumu un ierosinājumu attiecas uz likumu piemērošanu un realizāciju, tādēļ tie tiks iekļauti nolikumā par budžeta sastādīšanas un izpildes kārtību, kuru izdos republikas Ministru padome.
Īsumā par likumprojekta atsevišķiem pantiem, kuri izstrādāti pilnīgi no jauna un kuros, salīdzinot ar pastāvošo likumdošanu, ir izmaiņas pašos pamatos. Tie atspoguļo atbilstību ekonomiskās attīstības pamatprincipiem republikas patstāvības apstākļos.
Pirmkārt, katrai mūsu valsts varas pārstāvības iestādei tiek veidots pilnīgi patstāvīgs budžets. Tas attiecas gan uz pagastu, ciematu, rajonu, pilsētu budžetiem, gan arī uz rajonu un republikas nozīmes pilsētu budžetiem. Kā pilnīgi atsevišķas budžeta struktūrdaļas tiek veidots patstāvīgs Latvijas Republikas budžets un patstāvīgi vietējie budžeti, pie kam augstākā posma valsts varas un pārvaldes orgānu iejaukšanās zemākā posma budžeta sastādīšanas un izpildes procesā nav atļauta. Un šīs attiecības ir savstarpēji saistītas tikai likumā noteiktajos ietvaros. Paredzēts, ka republika patstāvīgi nosaka budžeta līdzekļu avotus un apjomus, to izmantošanas kārtību. Budžeta sastādīšanu un izpildi attiecīgi organizē Latvijas Republikas Ministru padome un vietējā tautas deputātu padomes izpildkomiteja.
Otrs nozīmīgs pamatprincips ir tāds, ka tiek nodrošinātas valsts budžeta un vietējo budžetu garantijas pret augstākā vai zemākā līmeņa izpildorgānu lēmumiem. Piemēram, ja augstākā līmeņa pārvaldes orgāns pieņem lēmumus, sakarā ar kuriem palielinās zemākā līmeņa budžeta izdevumi vai samazinās tā ieņēmumi, tad šiem budžetiem attiecīgos līdzekļus kompensē no augstākā līmeņa budžeta. Vai arī, ja zemākā līmeņa pārvaldes orgāni izdara izmaiņas, kuras skar republikas valsts budžeta intereses, tad šādu kompensāciju izdara no zemākā līmeņa budžetiem, tātad šo budžetu saistība var būt tikai tik tālu, cik to atļauj likums.
Treškārt, likumprojekts paredz krasi palielināt Latvijas Republikas Augstākās padomes un vietējo tautas deputātu padomju tiesības un lomu budžeta procesa jautājumos. Latvijas Republikas Augstākā padome pēc tās pastāvīgo komisiju atzinuma patstāvīgi apstiprina tikai Latvijas Republikas valsts budžetu un pieņem par to likumu. Vietējos budžetus apstiprina vietējās Tautas deputātu padomes pēc attiecīgo Tautas deputātu padomju izpildkomiteju ziņojuma un pastāvīgo komisiju atzinumiem. Šī izmaiņa ir ļoti būtiska, jo iepriekšējais likums paredzēja, ka Augstākā padome apstiprināja Latvijas Republikas valsts budžetu, kura sastāvdaļās tika ietverti arī vietējie budžeti. Tajā pašā laikā augstākā pārvaldes orgāna pieņemtais likums varēja tikt grozīts zemākā posma līmeņos pēc šā likuma pieņemšanas. Augstākā padome arī nosaka normatīvus uzņēmumu, organizāciju un iedzīvotāju nodokļveida maksājumu daļai, kāda ieskaitāma republikas valsts budžetā un kāda– vietējos budžetos. Tā kā Latvijas Republikas Augstākā padome kā likumdevējs orgāns patstāvīgi pieņem likumu par budžetu, tad tā ir tiesīga šo budžetu mainīt. Tāpat ar valsts budžeta izpildes procesā papildus iegūtajiem līdzekļiem var rīkoties tikai republikas Augstākā padome, bet ar šādiem vietējā budžeta līdzekļiem– attiecīgā Tautas deputātu padome.
Gribu piezīmēt, ka pašreiz šīs funkcijas ietilpst Latvijas Republikas Ministru padomes un vietējo padomju izpildkomiteju kompetencē. Ar valsts budžeta līdzekļu brīvajiem atlikumiem uz plānojamā gada sākumu un ar summām, par kādām gada laikā ieņēmumi pārsniedz izdevumus, rīkojas vienīgi republikas Augstākā padome. Šie līdzekļi var tikt novirzīti iespējamiem neparedzētiem izdevumiem, un par tiem sastāda papildu budžetu. Vietējos budžetos ar minētajiem līdzekļiem rīkojas vietējās Tautas deputātu padomes. Tāpat kā līdz šim Latvijas Republikas Ministru padomes rīcībā paredzēts rezerves fonds, kura apmēru nosaka republikas Augstākā padome, bet vietējo padomju izpildkomiteju rezerves fonda apmēru– attiecīgās Tautas deputātu padomes. Turpretī par rezerves fonda izlietošanu padomju priekšsēdētāji sniedz atskaiti attiecīgi Augstākajai padomei vai vietējai Tautas deputātu padomei. Un vēl Tautas deputātu padomei ir tiesības patstāvīgi izskatīt un apstiprināt vietējos budžetus, kā arī izstrādāt un apstiprināt atskaitījumus un normatīvus no valsts nodokļiem un ieņēmumiem zemākā līmeņa budžetiem, noteikt vietējos nodokļus. Ir noteikts arī tas, kādi izdevumi un kādos līmeņos finansējami. Republikas valsts budžeta līdzekļi izvietojami valsts nozīmes mērķprogrammu finansēšanai, tie var tikt izlietoti arī starpvalstu kopīgo mērķprogrammu finansēšanai. Vietējā budžeta līdzekļi– attiecīgi vietējās nozīmes tautsaimniecības, sociālo un kultūras pasākumu un iestāžu finansēšanai.
Būtisks jaunums likumprojektā par budžeta attiecībām ir līdzekļu aizņemšanās, kā arī tas, ka no republikas valsts budžeta līdzekļiem vietējiem budžetiem var tikt izdalītas dotācijas un mērķsubsīdijas, kas izlietojamas neatliekamu sociālo problēmu risināšanai attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Valsts budžeta izpildes procesā nepieciešamības gadījumā pēc atmaksāšanas noteikumiem var tikt izmantoti bankas kredīti, valsts aizņēmumi un citu valstu un vietējo budžetu līdzekļi un saņemtie aizdevumi. Piebildīšu, ka jums iesniegtais likumprojekts par Latvijas Republikas budžeta tiesībām atbilst prasībām, kādas izriet no jau agrāk pieņemtajiem vietējo pašvaldību likumiem.
Un, visbeidzot, lūdzu Augstāko padomi apstiprināt jums izskatīšanai piedāvāto likumprojekta variantu, kas ir daudzkārt precizēts un pietiekami ilgi apspriests. Tas radītu iespēju risināt 1991.gada budžeta sastādīšanas darbu, kas jau praktiski ir uzsākts, vadoties pēc prasībām, kādas paredz šis likumprojekts. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tagad vārdu komisijas koreferātam lūdz deputāts Bresis. Noklausīsimies to un tad jautāsim. Vai nav iebildumu?

V.Bresis: Godātie deputāti! Es domāju, ka likums par budžeta tiesībām ir ļoti svarīgs notikums mūsu ekonomiskajā dzīvē, jo faktiski tas reāli piepilda mūsu ekonomisko suverenitāti un veido, es teiktu, to kritisko robežu, kad šī suverenitāte var reāli sākt darboties mūsu republikā.
Bez likuma par budžeta tiesībām vispār nav iespējams veikt saimnieciskā aprēķina darbību gan republikā, gan pašvaldības teritorijā. Domāju, ka tas būtiski papildinās to situāciju, kura ir radusies sakarā ar mūsu pieņemtajiem likumiem– ar likumu par pašvaldību un likumu par Latvijas ekonomisko patstāvību. Tāpat gribētu teikt, ka ārkārtīgi svarīgs ir tas laiks, kurā mēs izskatām šo likumu, jo darbs ar budžeta sastādīšanu visnotaļ ir sācies, un mums jābūt pilnīgā skaidrībā, ko mēs varēsim finansēt ciematos, ciemos, pagastos, pilsētās un republikā no saviem līdzekļiem un ko republika varēs dotēt, ko varēs palīdzēt uz republikas rēķina. Es nedomāju, ka man būtu īpaši tālāk jāstāsta par to, kā mēs esam strādājuši. Man tiešām šķiet, ka visi deputāti, kuri vēlējās izteikt savus priekšlikumus likuma uzlabošanai, ir to izdarījuši. Esam pat saņēmuši priekšlikumus no rajonu izpildkomitejām, no daudziem ekonomistiem un speciālistiem, un vairumā gadījumu visi šie priekšlikumi, kad tie tiešām bija atbalstāmi, arī tika iekļauti mūsu likuma jaunajā redakcijā. Ja cienījamie kolēģi atbalstīs tādu priekšlikumu, tad es varbūt īsumā ziņošu par likuma izmaiņām un par to, kādus priekšlikumus mēs atbalstām, lai tos ieslēgtu likuma pēdējā redakcijā. Manā uztverē to varētu arī uzskatīt par kārtējo lasījumu.
Cienījamo priekšsēdētāj! Es negribētu vairāk kavēt laiku, un, ja jūs ļaujat, es tālāk ziņošu pa pantiem, un es to varu izdarīt komisijas vārdā.

Priekšsēdētājs: Vispirms tomēr vajadzētu ievērot procedūru un uzdot jautājumus. Bet varbūt tomēr mēs varam saīsināt laiku, jo droši vien jūs esat neziņā par to, vai ievēros vai neievēros jūsu priekšlikumu. Līdz ar to jūs uzdosit jautājumu, bet jautājums nemaz nebūs jāuzdod. Tātad noklausīsieties priekšlikumus par labojumiem, kuri būtu izdarāmi. Vai kāds neiebilst?

V.Bresis: Atļaujiet man nenosaukt tās komisijas, kuru priekšlikumus mēs iztirzāsim, tas saīsinātu laiku, un attiecīgās komisijas pašas sapratīs, par kuriem priekšlikumiem ir runa.
Pirmkārt, bija priekšlikums likumu nosaukt nevis par Latvijas Republikas budžeta tiesībām, bet par Latvijas Republikas budžeta sistēmu. Šo priekšlikumu mēs nevaram pieņemt, jo termins “sistēma” ir daudz šaurāks nekā “tiesības”. Saprotiet, ka sistēma ietver tikai atsevišķu budžeta sistēmu, to struktūru un, ja tā varētu teikt, jautājuma tehnisko pusi, taču “tiesības” ir daudz plašāks jēdziens, un tāpēc komisija ierosina atstāt tādu nosaukumu, kāds jau ir.
Par pirmo pantu vienīgais priekšlikums tāds, ka pirmā panta ceturtā rindkopa būtu papildināma ar vienu teikumu: “Norobežojumu starp Latvijas Republikas valsts budžetu un vietējiem budžetiem nosaka Latvijas Republikas Augstākā padome.” Mums norobežojums starp rajona un ciema vai, pareizāk sakot, pagasta budžetiem ir noteikts tālākajā redakcijā, bet starp republiku un rajoniem tas nebija noteikts, un šāds papildinājums, manuprāt, ir pieņemams. Vairāk redakcionālu grozījumu par 1.pantu nav.
Par otro pantu ir vairāki priekšlikumi, ka otrā rindkopa būtu izņemama. Komisija izskatīja šo priekšlikumu un sakarā ar to, ka tālākajos desmit punktos šī doma ir precizēta un detalizēta, nolēma, ka minēto rindkopu varētu izņemt.
Trešajā pantā būtisku izmaiņu nebija. Ir tikai viens neliels priekšlikums par otro rindkopu, kuru ieteica izslēgt. Taču komisija uzskata, ka tas nebūtu vajadzīgs un nebūtu vēlams, jo tieši otrā rindkopa parāda to, ka tehnisko kārtību un arī budžeta struktūru metodoloģisko kārtību nosaka Ministru padome. Cita orgāna, kas noteiktu metodoloģisko kārtību, kā sastādīt budžetus, gluži vienkārši nav. Tātad šajā rindkopā ir teikts, ka Ministru padomei jādod tiesības sastādīt instrukcijas par budžeta veidošanu, tādēļ šo rindkopu nebūtu vēlams izslēgt.
Ceturtajā panta izmaiņu nav, nav arī priekšlikumu.
Par piekto pantu bija dažādas domas. Bija priekšlikumi gan apvienot dažas sadaļas, gan arī izslēgt. Taču komisija un, kā jūs sapratāt, arī ziņotājs, kas par to ļoti kompetenti izstāstīja, nāca pie slēdziena, ka varētu piekrist šī panta trešās rindkopas grozījumiem. Atļaujiet man nolasīt jauno tekstu, kā jūs redzat– trešā rindkopa sākas ar vārdiem– “pieņemot rajonu, pilsētu, ciematu un pagastu Tautas deputātu padomju vai to izpildorgānu lēmumu”– un tālāk iestarpinājums– “nepārkāpjot savu kompetenci”. Tātad tas pasvītro, ka tikai savas kompetences ietvaros, kādi, piemēram, ir augstākajai varas iestādei, var notikt budžeta pārskatīšanas operācija. Citos gadījumos budžeta jautājumos iejaukties nedrīkst.
Par sesto pantu ierosinājumi nav izteikti, piedodiet, izņemot vienu nelielu grozījumu, ko ienesa komisija– republikas nozīmes pilsētas vietā precīzi rakstīt– Rīga, jo mums ir tikai viena tāda pilsēta. Taču uzskatām, ka mēs rakstām likumu, kuram vairāk vai mazāk vajadzētu būt universālam, un nav izslēgts, ka ar laiku Daugavpils vai kāda cita pilsēta arī savā pilsētā nodibinās rajonus. Tādā gadījumā mums savs likums būtu jāpārraksta. Uzskatām, ka šāda likuma redakcija nav pretrunā nevienam priekšlikumam.
Otrā sadaļa. 7.pantā papildinājumu nav, 8.pantā papildinājumu nav, 9.pantā papildinājumu nav.
Rinda papildinājumu bija 10.pantā. Atļaujiet par tiem ziņot. Divām dažādām komisijām bija priekšlikumi samainīt apakšpunktu numerācijas kārtību. Cik jūtams, mūsu kolēģi, piemēram, aizstāv dabas aizsardzības pasākumus un uzskata, ka, lūk, šī tēma jāliek pirmajā vietā. Citi savukārt izvirzīja pretējas domas. Mēs, komisija, tomēr lūdzam atstāt tieši šādu apakšpunktu numerācijas kārtību, jo tā ir stingri noteikta budžeta veidošanas sistēmā un budžeta veidošanas struktūrā. Tas nav tikai politisks vai tīri ekonomisks deklarācijas objekts. Jūs ļoti labi saprotat, ka dažādu līmeņu budžets ir jāsummē, lai mēs varētu redzēt kopainu republikā, ka tie ir jāanalizē, pielietojot elektroniskās skaitļošanas mašīnas. Tāpēc tiešām visu pantu numerācijā ir vajadzīga stingra sistēma un stingra kārtība. Tāpat mēs zinām arī atskaišu kārtību. Līdz ar to, kā jau tas ir iegājies budžeta veidošanās praksē, šāda kārtība būtu jāsaglabā. Vēl bija priekšlikumi, ka vajadzētu 10.punkta 1.apakšpunktu– Republikas nozīmes tautsaimniecisko problēmu finansēšana– nosaukt: Valsts nozīmes tautsaimniecisko problēmu finansēšana. Domāju, ka tam varētu piekrist. No komisijām bija priekšlikums, ka vajadzētu mainīt nosaukumu “mērķdotācijas”. Tas izskan vairākos pantos un apakšpantos. Gluži vienkārši jānosvītro vai jānoņem vārdiņš “mērķa” no vārdiem “dotācijām” un “subsīdijām”. Es ierosinu deputātiem vēl nedaudz padomāt, jo “mērķdotācijas” ir nedaudz šaurāks termins par “dotācijām”. Ja mēs ierakstām “mērķdotācijas”, tad mēs, bez šaubām, vietējām padomēm atļaujam rīkoties tikai ar šiem līdzekļiem mērķa noteiktajās robežās. Ja mēs “mērķi” noņemam, tātad mēs jau robežas paplašinām. Komisija domā, ka principā varētu piekrist un “mērķi” noņemt, jo vēlāk, kā jūs redzat, devītajā un arī tālākajos punktos ir teikts, ka, ja subsīdijas ir izdalītas un kādu nebūt iemeslu dēļ nav apgūtas, tad tā vai citādi, neatkarīgi no budžeta izpildes vai no mērķu dotāciju izpildes līmeņa, tās attiecīgajai vietējai padomei tiek atņemtas vai no viņas atskaitītas. Līdz ar to, es domāju, vienkārši “mērķa” zūd jēga. Es piekrītu tām komisijām, kuras dod priekšlikumu to no teksta izņemt.
Par 11.pantu nekādi papildu priekšlikumi nav ienākuši. Arī par 12.pantu nav papildinājumi. Tāpat par 13.pantu un par 14.pantu nav papildu priekšlikumi nav ienākuši. Par 15.pantu ir priekšlikumi: mums it kā nevajadzētu atzīmēt pastāvīgās komisijas. Es tam tomēr negribētu piekrist. Motivācija ir gan tāda, ka mums vēl nav noteikts mehānisms, kādā veidā mēs izskatīsim iedzīvotāju priekšlikumus. Es domāju, ka mēs patlaban šos priekšlikumus izskatām, mēģinām tajos iedziļināties un tur, kur iedzīvotājiem tiešām ir vērtīgi ierosinājumi, tā vai citādi ņemam tos vērā. Es domāju, ka tas ir ārkārtīgi svarīgs demokrātijas instruments, jo, ja mums nebūs atgriezeniskās saites ar iedzīvotājiem, ja mēs nesaņemsim informāciju, ko viņi domā par mūsu budžetu, tad mēs agri vai vēlu varam nonākt konfliktsituācijā ar iedzīvotājiem. Es tomēr ieteiktu atstāt šo ierakstu tādu, kāds tas 15.pantā ir bijis. Tādas ir mūsu komisijas domas.
Par 16.pantu un 17.pantu iebildumu nav. Par 18.pantu principā iebildumu nebija. Taču Madonas Tautas deputātu padomes priekšsēdētājs ir atrakstījis un ieteicis savus divus priekšlikumus: ka vajadzētu mainīt statistisko atskaišu sistēmu, lai katra padome redzētu, kā tiek pildīts budžets tās teritorijā, ne tikai atsevišķu uzņēmumu budžets, bet arī visas teritorijas budžets kopumā. Es domāju, ka tāds ierosinājums varētu būt ievērības cienīgs, taču ne attiecībā uz šo likumu. Kad mēs izskatīsim likumu par statistiskās atskaites sistēmu, tad šis priekšlikums noteikti ir jāņem vērā. Minētā ideja attiecas ne tikai uz budžetu, bet arī uz daudziem citiem ekonomiskiem parametriem.
Cienījamais Bezmera kungs ierosināja vēl vienu priekšlikumu: vispār mainīt pašvaldības sistēmu, varbūt arī padomju sistēmu, to, kā mēs republikā veidojam padomes. Viņš uzskata, ka pašreizējais modelis vēl ir Gorbačova veidotais, turklāt neveiksmīgais, modelis, bet es domāju, ka mēs kopīgi varētu šodien to neanalizēt, jo tas ir saistīts ar republikas Konstitūcijas jautājumiem un noteikti var tikt izskatīts tikai vēlāk.
Trešajā sadaļā par 19.pantu nav ienākušas būtiskas piezīmes. Ja kaut ko būšu izlaidis, es jau iepriekš lūdzu piedošanu. Priekšlikumu ir ienācis ļoti daudz, un dažus es tiešām saņēmu burtiski pāris minūtes pirms šīs runas. Es neapvainošos, ja komisiju pārstāvji man tos vēlreiz atgādinās. Par 20.pantu es varētu teikt tā: ir tikai tie paši priekšlikumi, kurus es jau izklāstīju, runājot par 10.pantu, un tāpēc es domāju, ka man nevajadzētu atkārtoties. Tas pats attiecināms arī uz pārējiem pantiem, šajā gadījumā galvenokārt uz 21. un 22.pantu. Arī 23. Arī 23.pantā, kā mēs ar jums vienojāmies, likvidēsim vārdkopā “mērķa dotācijas” vārdu “mērķa”, atmetot to nost, tas pats arī attiecībā “mērķa subsīdijas”. Pārējo izmaiņu šajā pantā nav. Kā jau minēju, 23.panta otrā rindkopa nosaka to, ka dotācijas un subsīdijas netiek pārskatītas un tiek izsniegtas neatkarīgi no vietējā budžeta izpildes rezultātiem, tātad šis vārds “mērķa” līdz ar to zaudē savu nozīmi. 24.pantā izmaiņu nav.
Par 25.pantu bija ienākuši tādi priekšlikumi, ka ar vietējo budžetu līdzekļu brīvajiem atlikumiem rīkojas nevis Tautas deputātu padome, bet rajona izpildkomiteja. Es domāju, cienījamie kolēģi, ka mums ir jābūt pilnīgi konsekventiem: republikā ar brīvajiem budžeta atlikumiem rīkojamies mēs, tas ir, republikas Augstākā padome, tad arī rajona līmenī ar vietējo budžetu līdzekļu brīvajiem atlikumiem rīkojas Tautas deputātu padomes, izpildkomitejas rīcībā ir tās rezerves fonds. Tas pats, kā jūs labi saprotat, ir noteikts arī Likumā par rajonu, pilsētu un pagastu pašvaldību, tāpēc iesakām 25.pantu atstāt tādā redakcijā, kādā jums tas ir iesniegts. 26.pants paliek iepriekšējā redakcijā.
Ir ienācis priekšlikums svītrot 27.pantu: “Vietējo Tautas deputātu padomju izpildkomitejas organizē vietējo budžetu projektu sastādīšanu un šo budžetu izpildi.” Tas zināmā mērā dublē pirmās sadaļas 3.pantu, arī mēs iesakām piekrist deputātu ierosinājumam svītrot 27.pantu.
Par 28.pantu ir ienācis tāds priekšlikums. Tur mēs pirmajā rindkopā rakstām: “Ieņēmumu un izdevumu norobežošanu starp rajonu”– un tālāk vēršu jūsu uzmanību– “un pilsētu”, tālāk ir iekavās “rajonu nozīmes pilsētu”, un deputāti ierosina saīsināt šo nosaukumu, un visās vietās šo vārdu “rajonu nozīmes pilsētu” vietā lietot divus vārdus “rajonu pilsētu”. Es domāju, ka tas ir pareizi, tas vienkāršos mūsu terminoloģiju, un šiem deputātu priekšlikumiem komisijas vēlas piebiedroties. Tieši tāds pats priekšlikums skar 31., 32., 33., 34. un 36.pantu. Manuprāt, šī terminoloģija tiks saglabāta visā apspriežamajā likumā. 39.pantā izmaiņas nav notikušas, arī 30.pantā nav. 31.pantā, izņemot to, ko es jau minēju, nav.
Attiecībā uz 32.pantu bija viens priekšlikums: svītrot vārdu “patstāvīgi”, kurš ir aptuveni šā panta vidusdaļā, t.i., aiz komata, kur ir rakstīts: “patstāvīgi sastāda attiecīgos budžeta projektus”. Mēs to visu jau deklarējam šajā likumā. Padomju izpildkomitejas tiešām patstāvīgi sastāda attiecīgos dokumentus– budžetu projektus, un tas vārds “patstāvīgi” it kā pats par sevi saprotams. Ir priekšlikums to svītrot. Mēs varam piekrist šādai redakcionālai izmaiņai. 33.pantā ir tikai šīs redakcionālās izmaiņas, par kurām es ziņoju, tas pats attiecas uz 34.pantu. 35.pantā nav izmaiņu, 36.pantā– redakcionālas izmaiņas.
Līdz ar to esmu jums paziņojis par visām izmaiņām, kuras ir izdarītas likumprojektā, tās izmaiņas, kuras ierosinājuši mūsu cienījamie deputāti un deputātu komisijas. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Kā mēs jūtam, dialogs starp tiem deputātiem, kuri iesnieguši savus priekšlikumus, un komisiju ir jau sācies. Tagad varbūt noklausīsimies vismaz jautājumus un tad redzēsim, kuri adresēti jums un kuri adresēti ministram Siliņam. Man sekretariāts ir iesniedzis tikai vienu jautājumu uzdošanas pieteikumu, tas ir deputāts Freimanis. Lūdzu!

J.Freimanis: Man ir sekojošs jautājums.

Priekšsēdētājs: Varbūt pasakiet, kuram jūs jautājat.

J.Freimanis: Es domāju, vai nu komisijai, vai Breša kungam. Es nevaru pateikt, kam tieši būtu jāatbild. Runa ir par republikas budžeta veidošanu, un tur ir teikts, kā veidojas Latvijas Republikas valsts budžeta ieņēmumi, tas ir 4.panta 4.apakšpunkts: no citām valstīm saņemtie līdzekļi mērķprogrammu finansēšanai Latvijas Republikas teritorijā. Jautājums ir tāds: vai mums, teiksim, pašreizējos apstākļos, vismaz pieci gadi, tomēr nevajadzētu šeit paredzēt kaut kādu pagaidu sadaļu, kas regulētu budžeta attiecības ar kaimiņvalstīm gadījumā, ja šie jautājumi netiek atrunāti, teiksim, šī kanāla norēķinu sistēma un tā tālāk. Tad mums paliek ļoti daudz jautājumu, un to var ilustrēt kaut vai ar 17.pantu, kur teikts: “Asignējumu no Latvijas Republikas valsts budžeta nepietiekamības gadījumos papildu izdevumu segšanai... tiek sastādīts papildu budžets.” Tad ir pilnīgi skaidrs, no kurienes tā nauda nāks. Mēs paši to nesadrukāsim. Tātad– vai šos jautājumus nevajadzētu kaut kur minēt drusciņ konkrētāk?

Priekšsēdētājs: Deputāt Celmiņ, lūdzu!

J.Celmiņš: Mēs pašreiz neesam paredzējuši tādus izdevumus kā, piemēram, valsts drošība un aizsardzība, jo patlaban mūsu Valsts drošības komiteja un armija tiek finansētas no Vissavienības budžeta. Ja mēs nākotnē paredzam, ka mums pakāpeniski veidosies savi valsts drošības orgāni, radīsies arī muitas ieviešanas nepieciešamība, vajadzība veidot robežapsardzības spēkus, vai šajā likumā nevajadzētu paredzēt līdzekļus arī šādiem mērķiem?

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Kristovskim.

Ģ.Kristovskis: Manuprāt, 5.panta otrā un trešā rindkopa zināmā mērā ierobežo savstarpējo ieinteresētību starp vietējām padomēm un starp republikas Ministru padomi, jo gadījumā, ja vietējo budžetu ienākumi palielinās, tie tiek attiecīgi atņemti. Es domāju, ka ekonomisks projekts, kurš laika gaitā var dot peļņu, izejot no pieprasījuma vai cenu pieauguma, vietējām padomēm vienkārši neradīs ieinteresētību, tā taču ir zināma laupīšana. Manuprāt, šeit vajadzētu rast iespēju to kaut kā reglamentēt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Taču tagad uzdosim jautājumus, vēlējumi būs pēc tam, mēs tos ņemsim vērā. Vārds deputātam Providenko.

A.Providenko: */Man jautājums ir tieši šajā sakarā. Par 5.pantu. Divas pēdējās rindkopas. Te traktējums virzīts uz vietējo padomju tiesību ierobežošanu. Iznāk, ka visa vara atdota nevis padomēm, bet padomei. Un punkts 8.1. Te arī daļa uzņēmumu un organizāciju maksājumu nodokļu veidā daļa noteikta Latvijas Republikas Augstākajā padomē. Arī nav saprotams, kāpēc šī maksājumu daļa nevar tikt noteikta šajā pašā likumā. Tas pats 8.3. Nav saprotams. Tāds paplašinošs skaidrojums: normas par citiem ienākumiem un maksājumiem. Kad šie ienākumi un maksājumi fiksēti šajā likumā. Lūk, man grupa jautājumu– trīs, uz kuriem varbūt varētu.../

Priekšsēdētājs: Deputāts Agafonovs. Pēc tam deputāts Birkavs.

G.Agafonovs: */Daļu no mana jautājuma izteica Providenko. Es gribētu teikt, ka šis likums nav par izpildkomitejas budžeta tiesībām, bet par izpildkomiteju budžeta beztiesīgumu. Lieta tā, ka te atrunātas izpildkomiteju tiesības attiecībā uz budžeta izmantošanu, bet attiecībā uz budžeta formēšanu pilsētas padomes un rajona padomes izpildkomitejas tiesības nekādi nav atrunātas. Mēs redzam, ka uzņēmumi tagad stingri noteiktu peļņas daļu atskaita budžetā. Citā dokumentā lasām, ka stingri noteiktu peļņas daļu republika atskaita vissavienības budžetā. Paredzama rajonu un pilsētu budžetu formēšana pēc vecajiem principiem. Tas nav progresīvs moments. Es uzskatu, ka mums katrā ziņā vajag šajā dokumentā atrunāt stingri fiksētu atskaitījumu procentu republikas budžetā un stingi fiksētam procentam jāpaliek pilsētā vai rajonā. Un šim fiksētajam procentam jābūt atrunātam uz noteiktu periodu. Tad būs interese strādāt labāk./

Priekšsēdētājs: */Un labāk dzīvot./

G.Agafonovs: */Jā./

Priekšsēdētājs: */Paldies./ Vārds deputātam Birkavam.

V.Birkavs: Es lūgtu Siliņa kungu atbildēt. Līdzšinējā likumdošanā ir diezgan raiba terminoloģija. Kā es jutu no Breša kunga ziņojuma, tad te nebija viennozīmīga pozīcija. Tika lietots jēdziens “subsīdijas”, “mērķa dotācijas” un PSRS likumā par budžeta tiesībām ir minētas “subfunkcijas”. Vajadzētu vienoties par terminoloģiju, jo turpmāk var rasties lielas neskaidrības.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Dīmanim.

S.Dīmanis: Atgriežoties pie 10.panta pašām beigām, jāsaka, ka šeit sākumā bija mērķa dotācijas un mērķa subsīdijas. Lika priekšā nomainīt ar dotācijām un mērķa subsīdijām. Mūsu ekonomikas nelaime bija tā, ka tika dota nauda vispār. Tie, kam naudas nav, slikti saimnieko. Civilizētās valstīs dotācijas ir mērķa dotācijas noteiktām programmām, noteiktiem darbības virzieniem. Ja gadījumā nauda netiek mērķtiecīgi izmantota, vairāk šo dotāciju nedod. Tāpēc noteikti jāatstāj termini “mērķdotācijas” un “mērķsubsīdijas”.
Skatām 8.1.pantu: nodokļa veida maksājumi. Es domāju, ka šeit jāraksta vārds “nodokļi”, jo “nodokļa veida maksājumi” ir ļoti nenoteikts jēdziens.

Priekšsēdētājs: Jautājumi ir visi. Sēdē piedalās ministrs Jānis Āboltiņš. Es ceru, ka ministrs Siliņš, ministrs Āboltiņš un komisijas jeb apakškomisijas vadītājs deputāts Bresis atbildēs uz jautājumiem. Kādā secībā jūs gribat atbildēt? Vārds ministram Siliņam.

E.Siliņš: Es centīšos atbildēt uz visiem jautājumiem. Ja vajadzēs, kolēģi mani papildinās.
Freimaņa kunga ierosinātais jautājums ir par pagaidu sadaļu norēķiniem ar PSRS. Tā varēja saprast. Mēs uzskatām, ka tādai sadaļai nav vietas. Likums paredz, ka mēs veidojam pilnīgi patstāvīgu budžetu un mums nekādas saistības ar PSRS valsts budžetu nepastāv. Ja republika piedalīsies atsevišķu mērķprogrammu finansēšanā, tad attiecīgā līguma attiecīgā budžeta izdevumu daļā būs paredzēti šie izdevumi. Nekādu citu norēķinu nevarētu būt. Tādas ir mūsu domas.
Celmiņa kunga izteiktais priekšlikums ir par to, ka būtu jāparedz arī atsevišķas iedaļas valsts drošības orgānu un valsts aizsardzības finansēšanai. Es domāju, ka tas varētu būt atspoguļots tajā iedaļā, kurā paredz valsts pārvaldes un citu pasākumu finansēšanu un kur valdība un Augstākā padome to uzskata par vajadzīgu. Priekšlikums tur varētu tikt pieslēgts, ja, apstiprinot konkrētu budžetu, šādi izdevumi rastos un būtu nepieciešamība tos atsevišķi izdalīt, lai parādītu visai sabiedrībai zināšanai pilnīgi atklāti šīs summas. Mēs uzskatām, ka pašreiz šos izdevumus varētu pilnīgi ieslēgt tajos pantos, kādi likumprojektā ir paredzēti citiem pasākumiem saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu.
Kristovska kungs runāja par 5.punktu. Esot nekorekta attieksme pret vietējām padomēm. Breša kungs runāja par to, ka tiek izņemti tikai no vietējām padomēm līdzekļi, ja ir pieņemti vietējo padomju lēmumi. Tas atstājot iespaidu uz republikas budžeta izpildi, ja šie lēmumi pieņemti, pārkāpjot vietējo padomju kompetenci. Šī kompetence netiek pārkāpta, jautājumu nekādu nav, un līdzekļu izņemšanu mēs esam praktizējuši arī līdz šim esošās likumdošanas ietvaros. Par līdzekļu un papildu ienākumu izņemšanu– tāds jautājums no likuma neizriet.
Tas pats attiecas uz deputāta Providenko priekšlikumu par 5.punkta otro apakšpunktu. Ja republika pieņem likumu, kas skar vietējo padomju intereses un rada kaut kādus izdevumus, tad jākompensē šie izdevumi. Ja palielinām ienākumus, tad jākompensē atsevišķi vietējiem budžetiem. Tāpat arī pretējais virziens, kad ārpus savām kompetencēm vietējās padomes pieņem lēmumus, kas skar republikas budžeta intereses. Runa bija par to, kas nodokļu veidā tiek iemaksāts vietējos budžetos vai budžetā, ko nosaka Augstākā padome. Acīmredzot šeit ir loģisks un sakarīgs likumdošanas akts, jo valstī jābūt noteiktai kārtībai, kas nosaka nodokļu līmeņus, no kuriem daļa jāieskaita republikas budžetā, daļa– vietējos budžetos. To pieņem augstākais valsts pārvaldes orgāns. Ja šādu lēmumu pieņem pagasta, rajona vai republikas nozīmes pilsēta, tad mēs savu finansu saimniecību vadīt nevarēsim. Kārtējās tikšanās laikā, kad izskatīsim nodokļu likumus, tur būs paredzēts, kāda daļa jāieskaita kādā budžetā. Tad arī būs jāizsver, cik lielas iespējas republikai ir sadalīt budžeta fondu un kas būtu iedalāms vietējām padomēm vajadzību apmierināšanai. Pašreizējā budžeta likumdošanā šos līmeņus praktiski nav iespējams saistīt ar budžeta veidošanu. Cik lieli līgumi būs republikai? Te varētu būt divējāda pieeja. Viena pieeja, ka jau likumdošanas aktā tiek noteikts attiecībā uz ienākuma nodokli vai cita veida nodokli, cik jāieskaita budžetā, ja republikai būs grūtības ar finansēm. Augstākā padome tad arī lems. Varbūt tas būtu gada normatīvs vai uz zināmu laiku, lai mēs varētu sabalansēt savu finansu saimniecību.
Pēdējā piezīme šī panta sakarā. Ja es pareizi sapratu, bija runa par pārējiem izdevumiem. Es to visai neizpratu. Uzdodiet man papildu jautājumus. Agafonova priekšlikums saistīts ar iepriekš teikto. Tātad par maksājuma noteikšanu. Faktiski šinī gadījumā tas nav iespējams. Cits jautājums ir, un doma ļoti pareiza, ka mēs varētu izdiskutēt un lūgt komisijas piekrišanu mainīt 32.pantā teikto. Tas atrisinātu problēmu. Tur ir teikts, ka tautas deputātu padome apstiprina “atskaitītiem normatīviem”. Varbūt ieliksim vārdu “stabiliem normatīviem”. Tas pastiprina to, par ko šeit bija runa. Jābūt pamatotam normatīvam. Laikam mēs to nemainītu, jo nebūtu iespējas šo likumu apiet.
Birkava kunga priekšlikums ir saistošs, es jau tam pieskāros. Tātad par terminoloģiju. Es domāju, ka apspriedīsim šo jautājumu. Atgriezīsimies pie jēdziena “mērķa subsīdijas” un “mērķa dotācijas”. Šinī gadījumā dotācija vai subsīdija tiek dota konkrētam mērķim, celtniecības vajadzībām, lauku sociālai attīstībai vai sociāli kulturālo objektu celtniecībai. Un tikai šiem mērķiem šī dotācija tiek novirzīta. Tāpēc likumdošanas aktā tas vārds parādījās. Arī “mērķa subsīdijas” tiek dotas. Ja šīm mērķa vajadzībām nauda netiek izmantota, tad mums ir pilnīgas tiesības šo naudu paņemt atpakaļ. Tas pats izrietēja arī no deputāta Dīmaņa teiktā.
No zāles: Mani neapmierināja ministra atbilde. Tā bija mazliet par plašu. Ja Latvijas Republikas Augstākā padome, Latvijas Republikas Ministru padome pieņem aktus un lēmumu, tad tie ir konkrēti novadīti no augšas. Te nav runa par vietējās padomes kompetencēm. Augstākais varas orgāns ar vietējo padomi. Konkrēti jau šeit ir tas pateikts. Tātad tas ir par otro iedaļu.

E.Siliņš: Likumdevējs domā tā: ja gadījumā, izveidojot savu budžetu, republika nevarēs nodrošināt visu nepieciešamo finansēšanu, valdībai ir tiesības iesniegt Augstākajai padomei savus priekšlikumus par atsevišķu nodokļu izmaiņu. Tātad būs augstākās varas lēmums. Šie ienākumi tad arī tiek izņemti un novirzīti tam pasākumam, kādam tie būtu paredzēti, bet netiek atstāti noteiktajā kārtībā zemākā posma budžetā. Nav izslēgts, ka līdzekļi varētu tikt arī pārdalīti starp zemākā posma un augstākā posma orgāniem. Tā bija likumdevējs tulkojis.

Priekšsēdētājs: Paldies jums! Ministrs Āboltiņš vēlas runāt? Paldies! Lūdzu– deputāts Bresis. Jūs uzskatāt, ka ir atbildēts? Bet kolēģi domā, ka jūs nodarāt pāri vietējām padomēm, jo nekādu ticību tām nedodat.

V.Bresis: Cienījamie kolēģi! Es tiešām uzskatu, ka Siliņa kungs ļoti pamatoti un plaši atbildējis uz jautājumiem, tāpēc nebūtu vērts mums īpaši mākslīgi pagarināt šo diskusiju. Vienīgais, ko es gribētu teikt, kam arī deputāts Providenko un citi kungi šeit pieskārās, ir jautājumi par to, ka mums nav īsti noteikti šie ieņēmumi, ka šeit varētu būt it kā paplašināts traktējums. Es gribētu teikt, ka atsevišķi katrs likums praktiski pilnībā strādāt nav spējīgs, tātad ir vajadzīga vesela likumu kopa. Un šajā gadījumā, bez šaubām, likums par valsts budžeta tiesībām nevarēs strādāt, ja nebūs likuma par nodokļiem un katrs uzņēmums maksās trīs līmeņu nodokli: vietējo, rajonu un republikas nodokli. Ja tas ir vietējās nozīmes uzņēmums, var būt nedaudz citāda proporcija vai traktējums, bet vairumā gadījumu būs tieši šādas proporcijas, tāpēc likums par nodokļiem tieši noteiks proporcijas. Mūsu likums tikai paredz šo kārtību un sīkāk jautājumu nereglamentē. Tāpat ir ar citiem jautājumiem, kas šeit tika izvirzīti. Es domāju, ka varētu piekrist tiem papildinājumiem, kurus izteica cienījamais Siliņa kungs, un atgriezties pie vecās terminoloģijas, ko arī Sergejs Dīmanis ieteica,– pie mērķprogrammām. Varbūt tiešām šeit ir loģika: ja mēs finansējam kādu mērķi, tad arī stingri prasīsim, lai šis mērķis tiktu realizēts.

Priekšsēdētājs: Paldies.

V.Bresis: Vairāk, man liekas, jautājumu nav. Viss ir skaidrs.

Priekšsēdētājs: Paldies. */Jūs vēlējāties kaut ko precizēt? Lūdzu./

A.Providenko: */Cienījamais Breša kungs! Man ir konkrēts jautājums par piektā panta priekšpēdējo rindkopu. Lūk, iedomāsimies situāciju, ka vietējās padomes teritorijā pieņemta noteikta iniciatīva, kas ļāvusi palielināt vietējā budžeta ienākumu daļu. Ministru padomes lēmums šo iniciatīvu ir legalizējis un, pamatojoties uz šo lēmumu, viss ienākums nākotnē aizies valsts republikāniskajā budžetā. Es tā saprotu šo rindkopu. Ja tas nav tā, tad varbūt to nevajag tā izklāstīt, bet, ja lasīt burtiski, tad te uzprasās tieši tāda asociācija./

V.Bresis: */Es gribētu, cienījamie kolēģi, teikt sekojošo: šis 5.pants principā ir ļoti diskutabls, un es šo pantu nosauktu par pārejas perioda pantu. Pašlaik, kad notiek funkciju sadalīšana starp republikānisko, pilsētas, rajona un vietējo līmeni, ļoti bieži izpaužas tendence, kā jūs teicāt, uzņemties iniciatīvu ne tikai savas kompetences ietvaros, bet arī republikas, valsts mērogā. Un tādā kārtā pie mums parādās briesmas, kā jau teica ministrs Siliņš, ka mēs vispār dažreiz nevaram sastādīt republikas budžetu vai otrādi– tā formēšanas procesā var parādīties tādi gadījumi, kad, pieņemot kaut kādus lēmumus ārpus rajona vai vietējās padomes kompetences, tiek izņemta daļa ienākumu no republikas budžeta. Tādi gadījumi republikā jau bijuši, kad vietējās padomes deklarēja to vai citu uzņēmumu par vietējās padomes īpašumu, taču ienākumi no šī uzņēmuma bija ieskaitīti republikas budžetā. Sakiet, kā rīkoties šādā gadījumā? Tātad visi šie ienākumi pāriet uz vietējo budžetu, bet republikas budžets paliek ar caurumu? Piedodiet par tādu vienkāršu izteicienu. Šis pants būs pārejas pants līdz tam laikam, kamēr mēs ļoti skaidri nenoteiksim savas funkcijas, kamēr neiemācīsimies cienīt šīs funkcijas un kompetences. Tas vajadzīgs kā pants, kurš regulē šis savstarpējās attiecības pārejas periodā. Bet es vēlreiz pasvītroju: tas darbojas savas kompetences ietvaros, un mēs izņemsim līdzekļus tad, kad savas kompetences robeža būs pārkāpta./

A.Providenko: */Man tūlīt ir priekšlikums: tad vajag vienoties par šī pārejas perioda laiku, teiksim, pēc gada pēc republikāniskā lēmuma stāšanās spēkā./

Priekšsēdētājs: Paldies. Jums jautājums?

V.Birkavs: Šajā pašā sakarā. Breša kungs, sakiet, lūdzu, kā 5.panta trešā daļa attieksies uz šo konkrēto gadījumu, kas reāli jau republikas dzīvē ir noticis? Kad Rubiks, būdams mērs, pacēla nomas maksu par telpām, tad budžeta iestāžu līdzekļi faktiski no republikas budžeta tika pārsūknēti vietējā budžetā...

V.Bresis: Šis ir tieši gadījums, tieši tas gadījums.

V.Birkavs: Un, lūk, ja mēs iestarpinām “kompetences ietvaros”?

V.Bresis: Nē, nē, tā nu tas nav, ka gluži kompetences ietvaros. Īres maksu par telpām, kuras nav apdzīvojama platība, agrāk noteica Ministru padome, tā bija republikas līmeņa kompetence. Cienījamais Rubika kungs, ja es pareizi jūs sapratu, pārkāpjot šo Ministru padomes lēmumu, noteica daudz augstāku īres maksu budžeta iestādēm, līdz ar to iejaucoties budžeta procesā. Šis likums paredz attiecīgi kompensēt no Rīgas pilsētas budžeta republikas budžetā to daļu, kas ir jāsedz, paaugstinot īres maksu attiecīgajās iestādēs.

V.Birkavs: Paldies!

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu– deputāts Aleksejevs.

A.Aleksejevs: */Es iepriekšējo jautājumu sapratu. Bet, lūk, analoģisks lēmums par vasarnīcu platību vērtības palielināšanu Rīgas Jūrmalā, ko nupat pieņēma izpildkomiteja. Tai arī jāpārskaita līdzekļi republika budžetā, vai viss paliks?/

V.Bresis: */Tā ir nedaudz citāda situācija. Ir kaut kādas vispārīgas normas vasarnīcu platību vērtībai. Jūrmalas pilsētas izpildkomiteja, bez šaubām, var to paaugstināt, bet tas attiecas uz morāles sfēru. Tā nosaka vasarnīcu platības vērtību, neaizskarot republikas budžeta intereses. Cits jautājums, ka šī vērtība var būt tik augsta, ka drīz neviens šīs vasarnīcas neņems. Tad vienalga vajadzēs pārskatīt un pazemināt vērtību, lai būtu kaut kāds apgrozījums un ienākumi Jūrmalas pilsētas izpildkomitejas budžetā./

Priekšsēdētājs: Paldies! Debatēs ir pierakstījušies deputāti Beskrovnovs, Blažēvičs, Gavrilovs, Drobots, Vidavskis. Vārds deputātam Beskrovnovam. Daugavpilieši gan varēja mazliet apvienoties.

S.Beskrovnovs: */Cienījamie deputāti! Es gribētu tūlīt teikt, ka neredzu sevišķu radikālismu mums ieteiktajā likumprojektā un domāju, ka ne jau velti tas izskatāms kā steidzams likumprojekts, bet šī steidzamība šodien nav izskaidrota. Katrā ziņā neapstiprinās. Vakar, uzdodot jautājumu premjerministram Godmanim, ne velti es jautāju, kā viņš attiecas pret budžeta veidošanas ideju pa ķēdīti no apakšas uz augšu. Viņš atbildēja, ka attieksme ir pozitīva. Pati galvenā ideja, par ko mēs un jūs cīnījāmies– tā ir vietējo varas orgānu patstāvība. Vietējās pašpārvaldes ideja. Un lūk, šī ideja tādā pēc apjoma lielā likumprojektā vienkārši pazūd. Lietu var labot, tikai principiāli mainot budžeta formēšanas kārtību. Šodien likumā noteikts, ka šo kārtību nosaka Ministru padome, t.i., atkal vienpusīga varas orgānu ietekme, bet visi vietējās varas orgānu uzskati paliek bez uzmanības. Es ierosinu konkrēti papildināt 3.pantu, kurā ir runa tieši par budžeta sastādīšanas kārtību, ar vārdiem, ka Latvijas Republikas valsts budžeta un vietējo budžetu sastādīšanas un izpildes kārtību nosaka Latvijas Republikas Ministru padome kopā ar vietējo tautas deputātu padomju izpildkomitejām uz divpusēja līguma pamata. Tā mēs saglabājam paritātes ideju, līdztiesīgu partneru ideju. Un vietējās pašpārvaldes ideju. Es gribētu, lai mēs ļoti, ļoti nopietni izturētos pret šo labojumu.
Tagad. Šodien budžeta sistēma cieš no tā, ka nav radīta budžeta formēšanas metodika. Un likums par šo momentu praktiski nerunā. Bet budžeta formēšanas metodika, es uzskatu, jāuzklausa Augstākajā padomē. Kāpēc? Es jums paskaidrošu ar piemēriem. Mēs gatavojamies pēc pārtraukuma pieņemt virkni lēmumu, kuri faktiski sagrauj jebkuru metodiku, kuru kaut kas kaut kad pirms mums pieņēmis. Un šodien vietējie budžeti formējas faktiski pēc Ministru padomes lēmuma, kurā nav skaidras idejas un modeļa. Pagājušajā gadā no iedzīvotāju ienākuma nodokļa pilsētu budžetos varēja atstāt līdz 50%. Ministru padome pieņem lēmumu– 30%, mēs ar jums pieņemsim 100%. Un galu galā šis nepastāvīgums nekad nestimulēs uzņēmumu un arī reģionālo struktūru, kādas ir ciemi, pilsētas un lielo pilsētu rajoni, darbību kopumā.
Tagad mums jātiek skaidrībā par paša budžeta formu. Paskatieties, kāda ir statistika par uzrādītajām formām. Es salīdzināju vairāku padomju budžeta formas vairāku gadu gaitā, un visās padomēs tās ir dažādas. Un, kad jautā speciālistiem, kāpēc viņi pasniedz tādu formu, kurā absolūti nav redzami centra rādītāji, viņi saka apmēram tā: ja mēs parādīsim absolūtos skaitļus, tad tauta nāks mūs sist. Un tā ir metodika, kārtība un forma! Tagad, es domāju, nepieciešams valdības līmenī apspriest ideju par “galvas naudu”, t.i., kad neatkarīgi no rentabilitātes līmeņa uzņēmumiem, organizācijām jāmaksā par katru cilvēku, kurš atrodas viņu pakļautībā un izmanto pilsētas līmenī budžeta līdzekļus. Šī nodokļa ideja, es domāju, saprotama. Šajā fāzē to arī vajag izskatīt.
Un pēdējais. Šodien šis likumprojekts neparedz nekādus sakarus ar PSR Savienību. Gribam mēs vai negribam, patīk mums tas vai nepatīk, bet pie mums pagaidām vienīgā naudas vienība ir rublis. Mūsu budžets, bez šaubām, saistīts ar Savienības budžetu. Es nerunāju par pārejas perioda sistēmu. Vēl jo vairāk, vakar mūsu Ministru padomes priekšsēdētājs Godmanis teica, ka ideja par budžetu savstarpējo saskaņošanu– tas ir viens no punktiem pārrunu sākumam. Tāpēc es domāju, ka likums kā likumprojekts iesniegts pārsteidzīgi. Bez šaubām, tam jābūt likumu par uzņēmumu, par uzņēmējdarbību, par aplikšanu ar nodokļiem, par īpašumu beigās kā ķēdes loģiskam noslēgumam. Tad mēs varam runāt par šī likumprojekta efektivitāti. Šodien es tajā neredzu nekādu radikālismu. Tas praktiski neko nemaina, bet, ievērojot 5.panta samākslotās frāzes un līgumu starp izpildkomitejām un Ministru padomi nevienlīdzīgos nosacījumus, atstāj tādas [pašas] tiesības, kādas pastāv šodien. Augstāko orgānu spiediens uz zemākajiem. Tāpēc es gribētu, lai mēs ļoti uzmanīgi pieietu šim jautājumam. Likumprojekts, cienījamie deputāti, nav gatavs. Un šodien nav tas brīdis, kad to vajadzētu pieņemt steidzamības kārtībā. Paldies./

J.Blažēvičs: Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija izskatīja šos priekšlikumus un šo projektu un pamatā to akceptēja. Mūsu priekšlikumi lielāko tiesu tika ņemti vērā un nepieciešamie labojumi izdarīti. Taču es gribētu pateikt, ka komisijas darbā piedalījās liela daļa deputātu, kas veido opozīciju, un kolēģis Beskrovnovs, kas vispār nav piedalījies nevienā komisijā, tikai pa retam padiskutējis par šiem jautājumiem. Es uzskatu, ka šodien var pieņemt šādu likumu un tas ir jādara, vienīgi diskutējams ir 5.pants. Gribētu, lai 5.panta otrajā rindkopā tomēr pēc vārdiem “ieskaitāmas Latvijas Republikas valsts budžetā” pierakstītu klāt “vietējo tautas deputātu padomju budžetā”, lai tomēr vietējo tautas deputātu padomju intereses tiktu ievērotas.
Es domāju, ka šis dokuments ir pirmais mazais solis ekonomikas patstāvības virzienā, bet gribētos tomēr šajā sakarībā skaidri apzināties un dzirdēt no valdības, kādas būs attiecības ar PSRS budžetu no 1991.gada 1.janvāra. Šis likums ir jāpieņem, bet paralēli vēl ir jāpieņem pats lēmums. Tikai to zinot, varēsim būvēt savu stabilu finansu sistēmu. Šajā sakarībā ierosinu no PSRS tautas deputātiem, ekonomistiem izveidot darba grupu, kas pēc konsultācijām un pārrunām ar PSRS vadošajiem un valdošajiem ekonomistiem līdz šā gada 1.jūlijam varētu iesniegt Augstākajai padomei savus priekšlikumus. Grupas sastāvā varētu būt Grinovskis, Jānis Geiba, Jānis Vanags, Vilnis Bresis un citi PSRS deputāti. Likumprojekts un likums varēs darboties, ja darbosies likums par pašvaldību. Cienītie kolēģi, pēc jautājumiem un priekšlikumiem es sapratu, ka lielākā daļa no jums nav lasījusi šo likumu. Es ļoti lūdzu, izlasiet šo likumu un pareizi to lietojiet! Šis budžets no apakšas darbosies tikai tad, ja likums par pašvaldību piepildīs ekonomisko pusi. Paldies.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Gavrilovam.

M.Gavrilovs: */Cienījamie deputāti! Cienījamais priekšsēdētāj! Mēs šodien izskatām likumprojektu kurš pilnīgi pareizi nosaukts par vienu no soļiem, kuri ved uz ekonomisko patstāvību. Es atceros visas diskusijas, kuras bija pie mums republikā pirms diviem gadiem. Dažādi bija uzskati, bet praktiski visi vienojās par to, ka, lai palielinātu republikas ekonomisko patstāvību, jāpalielina tās iespējas izmantot savus budžeta līdzekļus. Šādā plaknē likums arī uzrakstīts. Atšķirībā no tām diskusijām, kurās mēs piedalījāmies, tas paredz savākt republikas līdzekļus tieši tās budžetā, nenovirzot tos uz savienības budžetu. Te ir tā galvenā atšķirība.
Te premjers Godmanis teica, ka šis jautājums kļūs par apspriešanas priekšmetu sarunās ar Maskavu. Tā kā te paredzēta vienkanāla sistēma, es domāju savienību, tātad tiek paredzēti varianti arī pārejas periodam. Tajā skaitā arī tas, kāds procents atskaitījumiem no budžeta kopumā. Es domāju, šī problēma radīsies un šo procentu nāksies noteikt, kaut vai tikai uz pārejas periodu.
Gribētos vēl teikt, ka šis likums galīgi neaptver visu ekonomiskās patstāvības problēmu Tas aptver tikai valsts pārvaldes un varas orgānu patstāvību, bet neaptver uzņēmumu patstāvību, tas neaptver republikas iedzīvotāju patstāvību. Tāpēc paļauties tikai uz šo likumu nedrīkst. Tas neizsmeļ visu ekonomiskās patstāvības izpratni.
Tālāk. Gribētos atzīmēt arī deputātu attieksmi pret šo likumu, kas mums šeit sevišķi svarīgi. Tā kā mūs ievēlēja iedzīvotāji, kuri maksā visus šos nodokļus, mēs atbildam par katru iztērēto līdzekļu rubli. Tāpēc svarīgākais mūsu uzdevums ir nepalaist nevienu rubli vējā bez kontroles kaut kādiem izdevumiem.
Šajā sakarā man gribētos atzīmēt, ka te ir daži strīdīgi formulējumi, uz kuriem es gribētu vērst jūsu uzmanību un kurus mums vienmēr jājūt ļoti skaidri. Vēršu jūsu uzmanību uz 8.panta 3.punktu. Te rakstīts: citi ienākumi un maksājumi, kuri saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu tiek ieskaitīti Latvijas Republikas valsts budžetā. Te ir principiāls jautājums: kas ir likumdošana un kas ir likumdošanas akti? Starpība ir tā, ka likumdošana iekļauj sevī arī Ministru padomes lēmumus, likumdošanas akti –tie ir Augstākās padomes likumi un lēmumi. Es uzskatu, mums nav tiesību pieļaut, ka Ministru padome saskaņā ar saviem lēmumiem izlietotu līdzekļus, kurus kontrolēt ir tiesības tikai Augstākajai padomei. Tāpēc vārds “likumdošana” ir jāapmaina ar vārdu “likumdošanas akti”, tas attiecas arī uz 10.9.pantu. Tas ir principiāls jautājums, citādi mēs izlaižam no kontroles republikas iedzīvotāju naudas līdzekļus.
Un par nākošo svarīgo jautājumu es uzskatu, tas atkal ir saistīts ar Augstākās padomes kontroles problēmu pār izdevumiem un līdzekļiem, tas ir tas, kā mēs izskatām budžetu. Te ir 4.pants, panti no 14. līdz 18., kuros zināmā mērā noteikta tā izskatīšanas procedūra. Gribētos atzīmēt sekojošo. Es jau komisijā teicu, ka te potenciāli ielikts mehānisms tam, ka mums rudenī vienreiz iesniegs budžetu un mēs to dienas laikā apspriedīsim, pieņemsim un viss. Jaunajos apstākļos mums nav tiesību tā rīkoties, tāpēc ka mēs atbildam par to naudu, kas nāk no republikas iedzīvotājiem, par ko arī ir domāts.
Lūk, ir 4.pants, kurā teikts, ka budžeta izskatīšanas kārtību nosaka Augstākās padomes reglaments. Man šķiet– ja mēs to neiekļausim likumā, tad šajā reglamentā kolēģijai, kura strādā pie reglamenta, jāparedz budžeta izskatīšanai kaut vai trīspakāpju procedūra: nevis rudenī, bet pirmo reizi, teiksim, jau pavasarī, otro– kaut kad rudens sākumā, lai mēs varētu pa etapiem kontrolēt un ietekmēt. Ja mēs to dabūsim tikai kaut kad rudenī, tad kaut ko izmainīt atbilstoši tam, kā mēs paredzam attīstību, mēs neko vairs nevarēsim, tikai kādas paliatīvas. Tāpēc ir jābūt pastāvīgai iepriekšējai budžeta sastādīšanas kontrolei, un tam jābūt atainotam likumā. Es uzskatu, ja te tas neies cauri, tad to obligāti vajag ievērot, izstrādājot reglamentu. Ja mēs to neizdarīsim, tad mēs izlaidīsim pašu galveno deputātu korpusa ieroci– kontroli pār līdzekļu izlietošanu. Lūk, ko es gribēju pastāstīt./

Priekšsēdētājs: */Esmu jums ļoti pateicīgs, un vienmēr, kad jūs nākošajā nedēļā palūgsit vārdu, jums tas tiks dots pirmajam./

A.Vidavskis: */Cienījamie deputāti! Laikam no Daugavpils tik daudzi runātāji pierakstījās uzreiz tāpēc, ka viens no galvenajiem iemesliem, kas kavē daudzu jautājumu atrisināšanu, kuri ir tādam reģionam kā Daugavpils pilsēta,– tas ir elementāri dzīvu, pastiprinātu ar materiāliem un limitiem šodienas trūkums... Es tā runāju tāpēc, ka, kā jūs visi zināt, tas raksturīgs ne mūsu pilsētai, bet arī absolūtam vairākumam visu Latvijas reģionu.Tas ir neapkoptie skvēri, zālāji, netīrās kāpņu telpas. Un tas viss tikai tāpēc, ka vienkārši nepietiek līdzekļu, lai algotu cilvēkus pilsētā nepieciešamās kārtības uzturēšanai.
Ko mums dod ieteiktais likuma projekts? Man šķiet, ka principā to varētu pieņemt par pamatu tālākai izskatīšanai un pieņemšanai pirmajā lasījumā. Kāds ir galvenais trūkums, pēc manām domām? Tas, ka šodien šis likums nedod reālas iespējas pilsētu, rajonu, pagastu vietējo pārvaldes orgānu tiesību reālai aizsardzībai. Principā nevienā pantā nav konkrētu norādījumu uz to, kā pilsēta, rajons, pagasts var aizstāvēt savas tiesības. Es to gribētu parādīt ar konkrētiem piemēriem.
Nu, pirmkārt, mums jārunā par to, ka visas tālākās attiecības starp centru un vietām jāveido uz līgumu pamatiem. Tas nekur nebija redzams. Tāpēc, pēc manām domām, 2.pantā vajadzētu iekļaut tādu jēdzienu kā to, ka ekonomiskās savstarpējās attiecības tiek veidotas uz līgumu pamata, un budžeta formēšana arī. Tad būs uzreiz redzams, ka līguma nenoslēgšanas gadījumā starp, piemēram, rajonu, pilsētu un Ministru padomi šis jautājums jāizskata kādā komisijā kā domstarpību protokols. Uz šo momentu nepieciešams norādīt un papildināt 3.pantu.
Man gribētos parādīt, ka reģioni nav aizsargāti, vēl arī ar sekojošo piemēru. Nu, piemēram, kas tas ir– republikāniskās un valsts mērķprogrammas? Kas tās apstiprina? Kāda ir šo republikānisko programmu aizsardzības sistēma? Nav noslēpums, ka mēs startējam jaunos saimniekošanas apstākļos pie nevienādi attīstītas sociālās infrastruktūras, tāpēc nepieciešams, pēc mūsu domām, lai 7.pants tiktu papildināts un norādīts, kas, kad un uz kādiem noteikumiem apstiprina republikāniskās mērķprogrammas. Bez tā būs daudz apvainojumu un nevajadzīgu sarunu. Nav norādīts, pēc manām domām, un te es atbalstu iepriekšējos deputātus–runātājus, ka budžeta formēšanas pamatu pamatam jābūt ilglaicīgiem normatīviem un nodokļiem, bet arī par to likumā nav teikts. Tāpēc es uzskatu, ka 21.pants, kur runa ir par vietējo budžetu veidošanu, obligāti jāpapildina ar vārdiem “uz ilglaicīgiem normatīviem”.
Un pēdējais. Es gribētu lūgt arī Augstākās padomes Prezidiju un visus deputātus, cik iespējams ātri, ķerties pie likuma par nodokļiem izskatīšanas. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Godātie deputāti! Mūsu darba kārtība ir zināma, un tradīcijas zināmas. Sākas debates. Pieteikumus runāt debatēs sekretariāts noformē un iesniedz. Es nolasīju debatētāju sarakstu, bet tagad pašās beigās pieteikušies deputāte Zeile, ministrs Āboltiņš arī gribēja atbildēt uz dažām problēmām, kuras šeit tika izteiktas, tikko pieteicās arī deputāts Kodoliņš. Man ļoti liels lūgums: kad mēs sākam debates, ja nu jums ir vēlme runāt, vajadzētu pieteikties, lai kaut kādā veidā varētu regulēt sarakstus. Tagad iznāca tā, ka runāja galvenokārt no vienas frakcijas, varbūt tie ir neatkarīgie deputāti, es tā tūlīt nevaru pateikt, bet tāda ir situācija.
Tagad mums pēc reglamenta ir pusdienas laiks, tomēr kolēģi uzstāj uz runāšanu, jo mēs skatām likumprojektu pirmajā lasījumā, mums tas konceptuāli ir jāizskata, jānosaka termiņš, cik ilgā laikā ir jāizskata visi priekšlikumi, kuri izskanējuši. Jūsu priekšlikumus arī pievienosim klāt un varbūt strādāsim tālāk, jo acīmredzot balsot pa pantiem vajadzēs otrajā lasījumā. Tagad mēs balsot nevaram, jo katrs labojums mums ir jānodrukā un jāizsniedz deputātiem. Acīmredzot šodien jāpaliek pie pirmā lasījuma koncepcijas. Šeit izskanēja priekšlikumi no komisijas, arī no Likumdošanas jautājumu komisijas iesniegts priekšlikums, balsojot par, pret un atturas nebija. Tas ir ierosinājums likumprojektu par budžeta tiesībām akceptēt pirmajā lasījumā. Bija arī priekšlikums, šķiet, deputāts Beskrovnovs uzskatīja, ka tomēr nevar akceptēt pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: */Jūs domājat, ka pirmajā nedrīkst. Es nesapratu jūsu priekšlikumu, deputāt Beskrovnov./

S.Beskrovnovs: (Runā no zāles.)

Priekšsēdētājs: */Noņemt. Paldies. Jā, paldies./
Tātad ir divi priekšlikumi: viens– akceptēt pirmajā lasījumā un noteikt termiņu, līdz kuram laikam jāizskata visi priekšlikumi, un otrs– neakceptēt pirmajā lasījumā. Motīvi tika izskaidroti. Termiņu attiecībā uz pirmo priekšlikumu acīmredzot vajadzētu vienu nedēļu, jo rīt mums ir trešdienas darba kārtība, pēc tam ceturtdien komisija acīmredzot izskatīs, un komisijas vadītāji ziņos Augstākās padomes Prezidijam. Tad mēs noteiksim, kad izskatīsim: pirmdien, otrdien vai trešdien. Nedēļa ir vajadzīga. Tātad pirmais priekšlikums: balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā. Visi priekšlikumi, kuri šeit izskanēja, komisijai jāizskata nedēļas laikā un jāiesniedz Augstākās padomes Prezidijam, lai mēs tālāk virzītu izskatīšanu. Varam balsot par šo variantu? Otrs priekšlikums būs tas, kuru izteica deputāts Beskrovnovs, par to, ka projekts nav gatavs un tāpēc nav akceptējams. Tātad pēc nolikuma man tūlīt jāziņo, cik balsu vajag par, faktiski, abi priekšlikumi ir jābalso. Reģistrēsimies, lūdzu! Rezultāts: 139.
Pamatojoties uz mūsu pieņemto lēmumu par likumprojektu izskatīšanu vispirms tiek balsots deputāta Beskrovnova priekšlikums, pēc tam visi pārējie. Tātad pirmo mēs balsojam deputāta Beskrovnova priekšlikumu, kurā izteikta doma, ka projekts nav gatavs, tāpēc to akceptēt pirmajā lasījumā nevaram. Tagad mēs par to balsosim. Otrais variants, par kurus balsosim, ir tas, ka mēs nedēļas laikā izskatām visus priekšlikumus, kuri šeit izskanēja.
Balsojam par deputāta Beskrovnova priekšlikumu. Lūdzu balsot! Jums kādas ķibeles ir radušās? Nav. Rezultāts: par– 24, pret– 103. Paldies! Jums par procedūru?

V.Birkavs: Jā, procedūras jautājums. E gribētu atgādināt: mēs nolēmām, ka šis likumprojekts ir pieņemams steidzamā kārtā, un par to nobalsojām. Tātad uz to attiecas cits režīms.

Priekšsēdētājs: Un ko es nepareizi esmu izdarījis?

V.Birkavs: Komisijām 24 stundu laikā jādod savs slēdziens.

Priekšsēdētājs: Ne mazāk kā 24 stundu laikā. (Zālē smiekli un sarunas.) Tā, incidents ir izsmelts... Es atvainojos, turpinām. Izlasīsim precīzi un tad turpināsim. Tagad otrs priekšlikums. Lūdzu balsošanas režīmu. Vai ir vēl kādas piezīmes? Nav? Varam balsot? Lūdzu. Balsojam par to, ka akceptējam pirmajā lasījumā. Rezultāts: par– 109. Pieņemts pirmajā lasījumā. Jūs uzturat vēl spēkā par procedūru? Nē, labi, iebildumu nav par procedūru. Tātad ir pieņemts lēmums, ka mēs esam akceptējuši likumprojektu pirmajā lasījumā. Vai paziņojumi ir? Dienas beigās. Tagad pēc reglamenta ir pusdienas laiks līdz pulksten 15.00.