Rīgas Domu drīzumā varētu atvērt apmeklētājiem
Rīgas Doma baznīca, kontrolējot apmeklētāju plūsmu, jāatver pēc pagaidu nostiprinājuma konstrukcijas uzstādīšanas. Dienvidu sānu joma un kapela pie torņa dienvidu pusē gan jāsaglabā slēgta.
Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I. |
Ar šādu ieteikumu nākusi klajā
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI),
iepazīstoties ar Rīgas Doma baznīcas apdraudējumu novēršanas
pasākumu vadības darba grupas, citu pieaicināto institūciju un
speciālistu izpētes atskaitēm un slēdzieniem. Izpētē ieguldīts
ļoti liels darbs, taču pilnīga skaidrība par patieso stāvokli
vēsturiskajā ēkā, kuru slēdza jūnija sākumā, nav gūta.
Neatbildētu jautājumu vēl daudz, un atbilžu meklējumi
turpinās.
Šobrīd darba grupai joprojām nav vienota slēdziena par Rīgas Doma
konstrukciju stabilitāti, turklāt izpētes rezultātus speciālisti
novērtējuši atšķirīgi. Proti, nevar neapstrīdami pateikt, vai
kolonnas ir pietiekami stabilas, – viedokļi atšķiras. Skaidrs
tikai viens – bojājumi, piemēram, plaisas un izbirušas šuves, kas
varētu vājināt to stabilitāti, kolonnu struktūrā ir. Lai noteiktu
bojājumu bīstamību, nepieciešams monitorings, kas ļautu
konstatēt, vai deformācijas progresē. Tomēr atzīts, ka līdz šim
nav konstatētas parādības, kas varētu izraisīt strauju ēkas
sabrukšanu.
Tā kā par izpētes datu novērtējumu ir atšķirīgi viedokļi, VKPAI
uzskata, ka apdraudētajās vietās jāuzstāda pagaidu nostiprinājumu
konstrukcijas. Tad arī Rīgas Doms varētu vērt durvis
apmeklētājiem, tiesa, kā jau minēts, daļa ēkas paliktu slēgta.
Nesošajām konstrukcijām nemitīgi būtu jāatrodas zem speciālistu
lupas, lai draudu gadījumā nekavējoties konkrēto bīstamo zonu
slēgtu.
Atbilde, kas notiks tālāk, rodama secinājumā, ka Rīgas Domam
nepieciešama kompleksa izpēte, lai sagatavotu vispusīgu
konservācijas un restaurācijas projektu. Turklāt, kā norāda
VKPAI, gan izpētei, gan nākotnē konservācijas darbu vadīšanai
būtu jānotiek pēc kulta celtņu konservācijā pieredzējušāko
Eiropas valstu izstrādātās metodoloģijas.
Ilze Apine, “LV”