Kultūra citā trajektorijā
Ziedu vītnēm greznotā padomju laika autotransportā – autobusā, sauktā par “pīli” vai “šarapovu”, – Mākslas darbinieku nama ļaudis aicināja aģitbraucienā pa Rīgas ielām. Šādi pēdējais pastāvošais pašdarbnieku kultūras nams Rīgas centrā atzīmēja savu 60 darba gadu jubileju.
Kolorītā, stilizētā 60.gadu stilā norisinājās aģitbrauciens “speciālajiem delegātiem” – žurnālistiem un citām īpaši svarīgām personām,
Mīmu dejas |
kam stingrā partijas un valdības
uzdevumā tika dota iespēja iepazīties ar daudzveidīgo mākslas
namā “mītošo” pašdarbnieku kolektīvu darbību.
Pie Centrālās stacijas pulksteņa aģitbrauciena dalībniekus ar
plakātu sagaidīja “biedrene gide”, saposusies pēc labākajām
padomju laika ekskursiju vadītāju tradīcijām, un informēja par
brauciena plānu, visas ekskursijas laikā dalībniekiem neļaudama
novirzīties no partijas izplānotās trajektorijas. Ekskursija ļāva
tās dalībniekiem atgriezties pagātnē, dažiem – kā, piemēram, šīs
reportāžas autorēm – nekad nepieredzētā vēsturē, kurā
žurnālistiem brīvprātīgā piespiedu kārtā tika diktēts vēlamais
reportāžu saturs.
Delegātu transports pabija gan Centrāltirgū, gan Dzegužkalnā, gan
Iļģuciema studentu kopmītnēs, gan Vecrīgā, piedzīvojot bērnu
popgrupas “Podziņas” uzstāšanos, čigānu tabora uzbrukumu, melnā
tērptu nāvi, kas pārbiedēja delegātus, apturot busiņu un iekāpjot
paviesoties, melnu mīmu dejas, sēru orķestra koncertu, nosalušu
dzejnieku Māri Salēju, ietvertu ziepju burbulī, gan alternatīvās
mūzikas koncertu, gan balli 60.gadu mūzikas pavadībā ar 70.gadu
diapozitīvu skatīšanos, kā arī baleta uzvedumu “Alegorija”, kurā
tika nosists balts gulbis.
Baltais nosistais gulbis... Vai tas būtu pats Mākslas darbinieku
nams? Šī iestāde darbojas jau kopš 1944.gada, kad gleznotājs
Ojārs Ābols un muzikologs Marks Sluckovs pie bijušās konditorejas
un restorāna ēkas Vaļņu ielā patvaļīgi piestiprināja metāla
plāksnīti ar uzrakstu “Mākslas darbinieku nams”, lai panāktu
padomju armijas cieņu pret skaisto ēku un tā netiktu izdemolēta.
Padomju gados Mākslas darbinieku nams pulcēja pazīstamus
aktierus, rakstniekus, dzejniekus, mākslas zinātniekus un
gleznotājus. Tas bija kā elitārs kultūras nams, kur viss notika
visaugstākajā kvalitātē, uz kultūras pasākumiem un ballēm namā
bieži varēja tikt tikai “pa blatu”.
Mūsdienās nams savu sākotnējo “augstās kultūras” nozīmi ir
zaudējis, tas pulcē dažādus jauniešu pašdarbības kolektīvus, bez
maksas vai par simbolisku samaksu izīrējot viņiem telpas, kur
rīkot mēģinājumus, koncertus, dzejas lasījumus, izstādīt mākslas
darbus. Mākslas darbinieku namā patvērumu atradusi alternatīvās
jeb indie mūzikas apvienība “Emigrācija”, kas regulāri
rīko koncertus tām jauniešu grupām, kas ar muzicēšanu pauž savu
pārliecību, nevis mēģina iekarot popularitāti un nopelnīt naudu.
Par tradīciju izvērsušies arī tematiskie dzejas un mūzikas vakari
“Debesu cilvēks” un “Femina”. Viena no apjomīgākajām un
oriģinālākajām Mākslas darbinieku nama telpās organizētajām
norisēm ir improvizācijas mākslas pasākumu cikls “E-sejas
kustībā”, kur dažādas mākslas nozares tiek integrētas dejā. Šogad
jau otro reizi Mākslas darbinieku nams sadarbībā ar Kinogaleriju
rīko arī amatieru filmu festivālu “Tavu piedzīvojumu filmu
skate”. Tajā piedalās Vides filmu studija, un savas filmas
aicināti iesūtīt visi, kam ir savdabīgi, ar aktīvo atpūtu,
ceļošanu, tūrismu un alpīnismu saistīti videomateriāli. Mākslas
darbinieku namā darbojas ļoti plaši apmeklētais līnijdeju klubs
“Dreamers”, bērnu popgrupa “Podziņas”, tiek rīkoti deju vakari,
regulāri notiek dažādas izstādes, ezotērikas lekciju cikli un
Latvijas mūzikas skolu audzēkņu koncerti.
Neraugoties uz lielo norišu dažādību, pēc Mākslas darbinieku nama
direktores Valentīnas Ivanovas teiktā, iestādes nākotne ir
neskaidra. Mākslas darbinieku nams pastāv Rīgas domes Kultūras
pārvaldes paspārnē, tomēr tam vēl arvien nav definētas funkcijas,
nav izstrādāts turpmākās attīstības plāns.
Ar atraktīvo 60 darba gadu jubilejas pasākumu Mākslas darbinieku
nams vēlējās atsaukt atmiņā aizgājušo laiku godības elpu un
pateikt – Mākslas darbinieku nama saglabāšana ir nepieciešama,
tas spējis rast sev vietu arī mūsdienu patērētāju sabiedrībā, par
augstāko vērtību izvirzot mākslas rašanās procesu.
Agnese Krivade
Foto: Inga Kundziņa
Skats no baleta uzveduma “Alegorija” |
|