Ar lūdzēja roku ielās

Rīgā vairāk ubago sievietes un cilvēki pirmspensijas un pensijas vecumā – no 41 līdz 80 gadiem, liecina informatīvās akcijas “Kā Tev palīdzēt?” apkopojums.

Akciju rīkoja Rīgas domes Labklājības departaments sadarbībā ar sociālajiem dienestiem un Rīgas patversmi. Sociālā darba speciālisti skaidroja, kādēļ cilvēki, arī bērni, Rīgas ielās ubago, un informēja viņus par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas iespējām Rīgas pašvaldībā. Lai gūtu kopainu par pieaugušo problēmām dažādās pilsētas vietās, piemēram, Vecrīgā, arī tunelī pie 13.janvāra ielas, Brīvības ielā, pie Pareizticīgo katedrāles un Matīsa tirgus, Merķeļa ielā, K.Barona ielā, Stacijas laukumā, autoostā, Centrāltirgū, Gogoļa ielā, aptaujāti 50 ubagotāji.
Secināts, ka biežāk ubago sievietes – 62%. Savukārt vecuma ziņā Rīgā parasti ubago pirmspensijas un pensijas vecuma personas. Daļai ir invaliditāte, piemēram, pārvietošanās grūtības, redzes vai garīga rakstura traucējumi. Ļoti dažādi cilvēki ar atšķirīgiem iemesliem, kādēļ bijuši spiesti vai izvēlējušies izstiept lūdzēja roku, kāds arī uzbāzīgu. Dažiem ir augstākā izglītība, vairāk nekā trešdaļai – vidējā, teju pusei – pamatskolas izglītība, bet pārējiem – sākumskolas izglītība.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Aptaujā noskaidrots, ka 20% aptaujāto nav personu apliecinošu dokumentu, kas apgrūtina sociālo problēmu risināšanas iespējas.
Lūgti atbildēt uz jautājumu par ubagošanas ilgumu, cilvēki norādījuši, ka ar to viņi nodarbojas dažādu laiku – no viena mēneša līdz pat 12 gadiem. Ubago ne tikai rīdzinieki, bet arī citu pašvaldību iedzīvotāji. Galvenās problēmas – trūkst iztikas līdzekļu, nav darba, nav noteiktas dzīvesvietas, ir veselības problēmas, arī alkoholisms. Atsevišķus cilvēkus ubagot piespiež paša ģimenes locekļi.
Savukārt dažiem vispār nav pastāvīgas dzīvesvietas. Tam dažādi iemesli – dzīvesvieta zaudēta, esot ieslodzījuma vietā, no mājokļa izlikti parādu dēļ vai arī apkrāpis mākleris. Trešdaļa atzinusi, ka saubagotie līdzekļi ir vienīgais ienākumu avots. Pārējiem atspaids ir vecuma vai invaliditātes pensija, daži piepelnās gadījuma darbos, daži kā ienākumu avotu minējuši arī bērnu pabalstus.
Respondenti norādīja, ka ubagojot iegūtos līdzekļus viņi galvenokārt izmanto pamatvajadzībām – uzturam, samaksai par mājokli un medikamentu iegādei. Citi atdod ģimenei, pāris pat uzkrāj, bet kāds ubago, lai atdotu parādu. Viens cilvēks neslēpa, ka ielās izgājis, lai palīdzētu meitai ar četriem bērniem, kura nevar atrast darbu.
16% gan atzina, ka naudu izmanto arī alkohola, cigarešu un narkotisko vielu iegādei. Lielākā daļa ubagojošo sociālā darba speciālistiem atzinuši, ka nav apmierināti ar pašreizējiem dzīves apstākļiem. Dažs noskaņots ubagot arī turpmāk, precīzāk, vēlas to darīt. Taču tie ir atsevišķi gadījumi.
Aptaujāto skatījumā, lai mainītos viņu sociālā situācija, būtu nepieciešamas lielākas pensijas, pašiem vajadzētu būt aktīvākiem, jāuzlabo veselības stāvoklis, jāmeklē darbs, mājoklis, kā arī pēc palīdzības jāvēršas sociālajā dienestā. 64% zina, kur meklēt sociālo palīdzību, 58% – to jau darījuši.
Labklājības departaments uzskata: lai ierobežotu ubagošanu Rīgā, regulāri būtu jāizplata informācija par sociālās palīdzības saņemšanas iespējām, kā arī jāsekmē tādu preventīvo pasākumu attīstība, kas būtu vērsti uz sociālo pakalpojumu sniegšanu ģimenēm un bērniem.
Par ubagošanas problēmu un varbūtējiem risinājumiem, lai palīdzētu šiem cilvēkiem, izvērstāk – kādā no nākamajiem laikraksta numuriem.

Ilze Apine, “LV”

ilze.apine@vestnesis.lv

Respondentu viedoklis par sociālām problēmām,
kuras viņa gadījumā vajadzētu risināt vispirms (cilv. skaits)