Kāpēc nepieciešams struktūrplāns veselības aprūpē?

Pašreizējo situāciju veselības aprūpē vislabāk raksturo revolucionārais teiciens: augšas vairs nevar pa vecam, bet apakšas vairs negrib. Proti: mediķi negrib samierināties ar līdzšinējo niecīgo darba samaksu, bet veselības aprūpes organizatori saprot, ka vairs nav iespējams finansēt smagnējo sistēmu, ko balsta 126 slimnīcas, no kurām liela daļa ir nenoslogotas.

Valdis Keris Foto: Arnis Blumbergs	Ainars Čivčs Foto: Arnis Blumbergs

Šī atskārta gan nav tikko dzimusi, jau 2002. gadā tika pabeigts darbs pie Ambulatorās un stacionārās aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības programmas (turpmāk struktūrplāns) izstrādes. Atšķirībā no Igaunijas, kur to ieviesa jau pirms četriem gadiem, mums to traucēja izdarīt, Veselības ministrijas valsts sekretāra Ulda Līkopa vārdiem runājot, “politiķu un pašvaldību savstarpējie gāganu kari”. Nenoliedzot struktūrplāna īstenošanas svarīgumu, Latvijas ārstu biedrības (LĀB) viceprezidents profesors Valdis Keris “Latvijas Vēstnesim” atzina, ka veselības aprūpes lielākā problēma ir katastrofālais līdzekļu trūkums. Profesors arī skarbi teic: ja finansējums veselībai paliks līdzšinējais, reformas idejas būs norakstāmas.
Struktūrplāna mērķis ir vienkāršs: pēc iespējas decentralizēt, padarīt pieejamāku ambulatoro aprūpi (ģimenes ārstus) un centralizēt resursus stacionārajā aprūpē (slimnīcās). Kā “Latvijas Vēstnesim” skaidro veselības ministrs Rinalds Muciņš, šobrīd ir pārāk daudz pakalpojumu sniedzēju, kas pretendē uz valsts naudu. Tādēļ arī ir kvotu sistēma, lai pietiktu visiem, un pakalpojumus valsts pērk par cenu, kas zemāka par to pašizmaksu. R. Muciņš uzsver: jo vairāk pretendentu uz valsts naudu, jo mazāk katrs var saņemt (pilnu intervijas tekstu skat. 04.11.2004.).
Struktūrplāns paredz, apvienojot un pārprofilējot slimnīcas, samazināt to skaitu valstī vairāk nekā divas reizes. Šobrīd Latvijā ir 121 slimnīca, bet 2010. gadā būs 52 slimnīcas un 28 veselības aprūpes centri. Iecerēts izveidot 11 reģionālās daudzprofilu slimnīcas, 24 lokālās daudzprofilu slimnīcas, 6 specializētos centrus un 11 specializētās slimnīcas. Lai nodrošinātu pacientu savlaicīgu nokļūšanu slimnīcā, tiks palielināts neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) brigāžu skaits no 177 uz 233. Šobrīd valstī ir 80 NMP punktu, bet struktūrplāns paredz to skaitu palielināt līdz 103.
Profesors V. Keris uzskata, ka pašreizējā projektā nav izstrādāta ļoti būtiska sadaļa, kas atklātu, ko tad struktūrplāns palīdzēs sasniegt. Piemēram, vai palīdzēs mazināt mirstību, saslimstību, vai saīsinās rindas pie ģimenes ārsta utt. Tas ir svarīgi, jo, tikai formulējot uzdevumus, pēcāk varēs izvērtēt, kas ir un kas nav sasniegts.

Pārmaiņu galvenais ieguvējs – pacients

Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktors Ainars Čivčs stāsta, ka galvenais ieguvējs no gaidāmajām pārmaiņu būs tieši pacients. Medicīnas pakalpojumi kļūs pieejamāki – samazināsies rindas ambulatorajā aprūpē, vairāk būs ģimenes ārstu prakšu, attīstīsies neatliekamā medicīniskā palīdzība, kā arī pakalpojumi kļūs kvalitatīvāki. Runājot par kvalitāti, A. Čivčs min vienkāršu piemēru: ja mazā slimnīcā ķirurgs veic tikai divas vai trīs apendektomijas gadā, viņš neglābjami zaudē kvalifikāciju un profesionālās iemaņas, īpaši salīdzinot ar kolēģi, kurš gadā veic 300 šādas operācijas. A. Čivčs īpaši uzsver, ka arī pēc struktūrplāna īstenošanas lauku iedzīvotāji veselības aprūpes pamatpakalpojumus saņems iespējami tuvu dzīvesvietai. Esošās slimnīcas netiks likvidētas, bet gan pārveidotas, piemēram, veselības centros, kur būs ģimenes ārsti, citi speciālisti, NMP punkti, bet nebūs stacionāras uzturēšanās.
Tā kā līdz šim laukos slimnīcas pilda arī pansionāta funkcijas, tajās uzturas veci, nevarīgi cilvēki, kas vairs nevar sevi apkopt. Kas ar viņiem notiks, vai sociālā sfēra ir gatava tos pārņemt savā aprūpē? A. Čivčs atzīst, ka šī sadarbība zināmā mērā ir problēma. Risinājums varētu būt, piemēram, māsu dienesta attīstība, kas šos cilvēkus aprūpētu mājās. Bet par to maksātu pašvaldību sociālie dienesti. Citu risinājumu ir atradusi Zilupes pašvaldība, kas savai slimnīcai par šādu cilvēku uzturēšanos maksā tā saukto viesnīcas cenu.
Savukārt palikušās slimnīcas varēs pārtraukt “bruņošanās” sacensību, kad katra mazākā slimnīca, lai piesaistītu pacientus, vēlējās iegādāties dārgu aparatūru, kas bieži netika noslogota. Slimnīcu īpašniekiem – pašvaldībām – struktūrplāns pasaka skaidrus spēles noteikumus. Tās zinās, kur ir vērts ieguldīt līdzekļus, kur ne. Tā, piemēram, Veselības ministrija ar Rīgas domi ir vienojusies, ka jebkuras investīcijas tiks savstarpēji saskaņotas. Protams, laukos šo procesu apgrūtina neīstenotā administratīvi teritoriālā reforma. Taču, kā uzsver A. Čivčs, neraugoties uz to, struktūrplānu jāsāk ieviest, citas izejas nav.

Jārada priekšnoteikumi struktūrplāna īstenošanai

Tā kā reforma paredz slimnīcu skaita samazināšanu un pārprofilēšanu, piemēram, veselības centros, būtisks ir jautājums, vai radīti nepieciešamie priekšnoteikumi: pietiekams, iedzīvotājiem sasniedzams ģimenes ārstu prakšu tīkls un attīstīta NMP. A. Čivčs atbild īsi: pašlaik nepieciešamo priekšnoteikumu vēl nav, tie jārada. Lai gan ir pirmās iestrādes, piemēram, ar Eiropas Savienības struktūrfondu palīdzību tiks iegādātas 20 jaunas ātrās palīdzības mašīnas.
Veselības ministrija ir izstrādājusi rīcības plānu, kuram ir trīs galvenās prioritātes: NMP attīstība, papildu ģimenes ārstu prakšu izveide un vienota NMP izsaukumu tīkla izveide.
Ministrija uzskata, ka struktūrplāna ieviešana jāsāk ar Rīgu jau nākamajā gadā. Tam nepiekrīt V. Keris, kurš uzskata, ka pilotprojekts jāsāk kādā lauku pašvaldībā, neaizskarot Rīgu – sistēmas sirdi. Bez tam perifērijā būtu nepieciešamas mazākas izmaksas un lauku iedzīvotājiem būtiski palielinātos medicīnas pakalpojumu pieejamība. A. Čivčs min, ka dažos lauku rajonos jau projekti sākti, piemēram, Jēkabpils rajonā. Par labu Rīgai runā tas, ka te ir vislielākā pacientu plūsma, līdz ar to Rīgā vislabāk varētu redzēt efektu, ko dod struktūrplāna īstenošana. Ļoti svarīgi, ka ministrijai ir tik laba sadarbība ar Rīgas domi un darbības ir saskaņotas. Galvaspilsētas skarbā realitāte pašreiz ir tāda, ka nav slimnīcas, kurā ievietot pacientus ar politraumām. Piemēram, ja avārijā cieš grūtniece, kurai nepieciešama dzemdību, traumatoloģijas, neiroķirurģijas, ortopēdijas palīdzība, tad pašlaik nav ārstniecības iestādes, kas vienlaikus spētu nodrošināt visus palīdzības veidus. Struktūrplāns paredz, ka Rīgā paliks trīs reģionālās centra slimnīcas: Paula Stradiņa universitātes klīniskā slimnīca, Pirmā neatliekamās palīdzības slimnīca un Gaiļezera slimnīca, kā arī Bērnu klīniskā slimnīca.
Gan arodbiedrība, gan LĀB bažījas, kas notiks ar to slimnīcu ārstiem, kuras paredzēts apvienot vai pārveidot. A. Čivčs atzīst, ka Veselības ministrijai šobrīd nav aprēķinu, cik ārstu varētu zaudēt darbu. Runa pārsvarā gan ir nevis par speciālistu atlaišanu, bet to koncentrēšanu lielajos centros.
Aprēķināts, ka struktūrplāna ieviešanai nepieciešami 300 – 400 miljoni latu. Finansējuma lauvas tiesu prasīs infrastruktūras izveide.

Rūta Kesnere, “LV”
ruta.kesnere@vestnesis.lv