Bibliotekāri – informācijas laikmeta loči starp sēkļiem

Aizvadītajā nedēļā kultūras ministre Helēna Demakova bija darba vizītē Jēkabpilī un Daugavpilī. Tiekoties ar bibliotēku darbiniekiem un pašvaldību pārstāvjiem, ministre aicinājusi pašvaldības domāt par bibliotekāru darba samaksas palielinājumu. Jo 2007.gadā jāievieš valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas (VVBIS) projekts “Gaismas tīkls”. Bibliotēkām būs pilnīgi jaunas funkcijas un nāksies saskarties ar nebijušiem izaicinājumiem. Bibliotēkas kļūs par informācijas laikmeta ločiem – tā par valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas (VVBIS) koncepcijas nākotnes rezultātiem izteicās kultūras ministre.

Valsts rāda pozitīvu piemēru

Bibliotēku kā pašvaldības veidotu un uzturētu iestāžu finansējuma nodrošinājums ir pašvaldības pārziņā. Ministre norādījusi, ka valsts pirmām kārtām ir atbildīga par darba samaksu Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un Latvijas Neredzīgo bibliotēkā. Tur pirmie pasākumi atalgojuma palielināšanai jau īstenoti. Savukārt reģionos atbildība par bibliotekāru darba samaksas paaugstināšanu būtu jāuzņemas pašvaldībām.
Bibliotēka laukos ir trešajā vietā aiz pašvaldības un skolas, kur cilvēki meklē informāciju, vēršas pēc palīdzības, uzzina jaunumus. Grāmatu krātuvju noslodze proporcionāli palielinās, balstoties uz apmeklētāju skaitu, kas ar katru gadu pieaug. Protams, ministres atzinums par bibliotekāru zemajām darba algām visur Latvijā ir caurcaurēm patiesība. Atalgojumā bibliotekāru darbs ir līdzvērtīgs pašvaldības kultūras iestādes, muzeja, tūrisma darbinieka atalgojumam. Runājot konkrēti, reģionos šie cilvēki mēnesī nopelna ap simt latu. Tādēļ paš-valdības nenoliedz, ka vajadzīgs algu palielinājums. Tā ir vēlme, ko garajā vajadzību sarakstā nav aizmirsts ierakstīt.

Nesamērojamās vēlmes un iespējas

Bet vēlmes, kā zināms, reti kam sakrīt ar iespējām. Pašvaldību budžetos viens no lielākajiem izdevumu posteņiem ir izglītība, kam tiek tērēti apmēram 80%. Salīdzinājumam – reģionos bibliotēku uzturēšanai un darbinieku algošanai, tiek atvēlēti 0,8 – 5% no pašvaldības kopējā budžeta līdzekļiem. Kā intervijā “LV” norādīja Latvijas Pašvaldību savienības padomniece (LPS) finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere – valsts piešķirtie pašvaldību kopējie finanšu resursi vēl joprojām nav sasnieguši 1995.gada līmeni.
Bibliotēku vadītāji priecājas, ka vietējā pašvaldība, plānojot gada budžeta izdevumus, atvēl naudu gan preses izdevumu, gan daiļliteratūras iegādei. Par remontiem, telpu labiekārtošanu vai paplašināšanu lielākoties runas ir īsas.

Sapnis par “Gaismas tīkla” projektu

Ticība “Gaismas tīkla” projektam, neraugoties uz bibliotekāru pieticīgajām darba algām un problēmām projekta izpildē un finansējumā, dzīvo. “Sapnis ir gluži reāls: visas Latvijas bibliotēkas ir jāpieslēdz internetam. Mūsdienās tā ir vienīgā iespēja, kā strādāt atbilstoši trešā gadu tūkstoša prasībām.
Pirmkārt, ikvienā Latvijas vietā cilvēkiem jādod iespēja iegūt pasaules informāciju. Otrkārt, visām bibliotēkām sava informācija ir jāievada šajā globālajā tīmeklī, lai to varētu iepazīt okeāna viņā krastā. Taču, lai sāktu sarunāties ar pasauli okeāna šajā un viņā krastā, ir vajadzīgas iespējas. Un ar iespējām Latvijas laukos pagaidām ir tā, kā ir, atzīst Latvijas Bibliotekāru biedrības prezidente Anna Mauliņa ( “LV” 04.08.2004. “Bibliotēkas sien gaismas tīklu”).

Problēmas pašvaldību skatījumā

VVBIS projekts paredz veidot vienotu valsts, pašvaldību un citu publisko bibliotēku informācijas tīklu. “Gaismas tīklam” šogad no Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta līdzekļiem atvēlēti 2,5 miljoni latu. Ar datortehniku tiks apgādātas 915 valsts un pašvaldību bibliotēkas. Kopumā tiks iegādāts aptuveni 1600 datoru, ierīkoti 230 interneta pieslēgumi, 350 lokālie tīkli un veikta datorlietošanas pamatiemaņu apmācība 400 bibliotekāriem, norāda par projekta ieviešanu atbildīgās institūcijas. Jāpiebilst, ka atšķirībā no citiem ar informācijas tehnoloģiju (IT) saistītajiem valsts projektiem, VVBIS ir ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumu nodrošināts finansējums. Kāda ir prakse un problēmas?
Jau pirms vairākiem gadiem daudzas pašvaldības bez valsts atbalsta sāka IT tehnoloģiju ieviešanu domēs, padomēs, arī pašvaldības iestādēs – bibliotēkās, skolās u.c, izmantojot kāda konkrēta interneta pakalpojumu sniedzēja piedāvājumu. Iecerot īstenot valsts apmaksātu projektu, kā “LV” skaidro LPS padomnieks IT jautājumos Guntars Krasovskis, pašvaldībām tā īsti netika jautāts, vai tās atbalsta un piekrīt valsts izvirzītajiem noteikumiem. Tas ir uzskatāms piemērs tam, ka trūkst koordinācijas. Proti, informatizējot visas Latvijas bibliotēkas, valsts turpmākos uzturēšanas izdevumus uztic pašvaldībām. IT nav lētas un to uzturēšana prasa gan ikdienas izdevumus, gan nepārtrauktu uzlabojumu, tādēļ labās gribas īstenošana, pēc LPS padomnieka sacītā, bija jāsaskaņo ar LPS.
Cita problēma, kas joprojām nav novērsta – jau esošo pašvaldību interneta pieslēgums nav samērojams ar VVBIS projekta un citu valsts finansētu IT projektu iecerēm. Statistika ir šāda: no 867 pašvaldību pārziņā esošajām bibliotēkām interneta pieslēgums šodien ir 329. Realizējot projektu, to nedrīkst ignorēt. “Neder prakse, kad katrs pastāv un darbojas autonomi. Ja nespēsim novērsties no “savas republikas” principiem un ņemt vērā jau esošo IT bāzi pašvaldībās un to iestādēs, ar VVBIS projekta ieviešanu būs smagi,” komentē G.Krasovskis.
Nākamais risināmais jautājums – nauda, kas skaitās piešķirta, reāli apritē nonāk ar ļoti lielu nosebošanos. Kavējas piešķirtie miljoni, un tas paralēli cerībai vairo skepsi par projekta ieviešanu.

Zaida Kalniņa, “LV”

zaida.kalnina@vestnesis.lv