2004. gada 4. novembra stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Labrīt, cienījamie kolēģi! Sākam šā gada 4.novembra Saeimas sēdi.
Pirms mēs sākam izskatīt Saeimas sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus iesniegumus.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izmainīt šā gada 4.novembra sēdes darba kārtību un kā 1.punktu sadaļā “Prezidija ziņojumi” nodot... Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai likumprojektu “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. Vai deputātiem ir iebildumi?
“Pret” pieteicies runāt deputāts Krišjānis Kariņš.
A.K.Kariņš (JL).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Sāk iezīmēties diskusija starp politiskajām partijām par privatizācijas procesa nobeigšanu, respektīvi, ko iesākt vai neiesākt ar privatizācijas sertifikātiem. Šodien mums jau parādās izvēle kā likumdevējiem, kādu ceļu mēs varētu iet. Viens ceļš ir tas, ko Tautsaimniecības komisijas vairākums piedāvā šajā te priekšlikumā,– vienkārši pagarināt par vēl vienu gadu privatizācijas sertifikātu derīguma termiņu.
Otrs priekšlikums parādīsies, kas jau ir mūsu plānotajā darba kārtībā, kur “Jaunais laiks” ir iesniedzis priekšlikumu par grozījumu, kas atļautu privatizācijas sertifikātiem notecēt likumā paredzētajā kārtībā, bet tajā pašā laikā dot tiesības tiem, kuri ir uzsākuši, bet nav pabeiguši šo procesu, ka viņi varētu to mierīgi darīt.
Kolēģi, es aicinu atcerēties visus, ka privatizācijas process vai privatizācija kā tāda nav neizbēgami saistīta ar šiem privatizācijas sertifikātiem. Mēs varam kā Saeima mierīgi atļaut sertifikātiem un viņu derīguma termiņam, kā saka, notecēt tā, kā likums to jau sen ir paredzējis, un vēl joprojām pēc tam uzsākt sarunas par atsevišķu objektu privatizāciju, kura vairs nebūtu prom došana, kā saka, par velti, bet par naudu, kā tas notiek visās citās Eiropas valstīs.
Tātad “Jaunais laiks” argumentē– nepagarināsim vēlreiz privatizācijas sertifikātu derīguma termiņu! Tas mums neko labu nedod. Atļausim tam procesam vienreiz noslēgties. Mūsu valsts ir bijusi neatkarīga tagad vairāk nekā 10 gadus. Ir jau 2004.gads, tūlīt būs 2005.gads. Dzīve iet uz priekšu. Neatbalstīsim šo Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu, kas faktiski saka to pašu, ka nerisināsim šo problēmu, atliksim vēlreiz uz gadu. Kolēģi, neiesim šo ceļu! Un ieskatieties nākamajā likumprojektā, kas nāk no “Jaunā laika”. Atļausim procesam ar sertifikātiem beigties, vienlaikus atļaujot cilvēkiem, kuri ir uzsākuši privatizāciju, bet nav to varējuši vēl pabeigt, lai viņi to varētu arī pabeigt.
Paldies jums!
Sēdes vadītāja.
“Par” iekļaušanu darba kārtībā runās deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Tautsaimniecības komisija tiešām ir sagatavojusi jaunu likumprojektu, kurš paredz pagarināt sertifikātu derīguma termiņu vēl līdz nākamā gada beigām. “Jaunais laiks” ir iesniedzis, manuprāt, juridiski nesagatavotu likumprojektu, kurā sertifikātu termiņš beidzas, bet vēl tiek dotas iespējas dažādu objektīvu iemeslu dēļ dažiem, un kas būs– šie daži, izmantot sertifikātus privatizācijā. Šis noteikums tiek iekļauts pārejas noteikumos.
Tautsaimniecības komisija, Centrālā zemes komisija, kuru vada “Jaunā laika” pārstāvis Ontužāns, saņem ārkārtīgi daudz pieteikumu par to, ka ir liela neskaidrība. Nevar vairs pieņemt lēmumus par zemes privatizāciju. Nevar privatizēt dzīvokļus, jo Hipotēku un zemes banka ir atteikusies pieņemt sertifikātus, jo normatīvie akti nosaka, ka 3 mēnešus pirms sertifikātu termiņa izbeigšanās vairs nevar pieņemt lēmumus. Kas no tā cieš? Cieš visnabadzīgākie mūsu valsts iedzīvotāji, kuri nav varējuši vai nu sadabūt nepieciešamo sertifikātu daudzumu, vai arī dažādu iemeslu dēļ, kaut vai zemes uzmērīšanas dēļ nav varēts šos sertifikātus izmantot un nav varēts laicīgi iegādāties. Jā, es zinu šīs runas par tām lielajām paketēm, kas pieder dažādiem īpašniekiem, kā mēs sakām, oligarhiem, un tādā gadījumā arī viņiem it kā varētu rasties tiesības šos sertifikātus izmantot, uzpirkt. Un tik tiešām pēdējās dienās sertifikātu cena nepārtraukti aug. Nez kāpēc, ja sertifikātu termiņš jau pēc likuma it kā beidzas šī gada beigās.
Un tomēr. Tieši “Jaunā laika” valdības laikā, Repšes valdības laikā, tika sagatavota jauna koncepcija. Nevienu valsts uzņēmumu vairs neprivatizēt par sertifikātiem. Par naudu! Un vakardienas diskusija arī Dombura raidījumā parādīja šo domu, kur faktiski gandrīz visas frakcijas ir vienotas– nepārdot lielos uzņēmumus par sertifikātiem. Šai koncepcijai neiebilda arī Emša valdība un Ekonomikas ministrija, kuru vadīja Pirmā partija abās valdībās. Kas atliek? Skatoties uz šo pieprasījumu, ka tieši var ciest nabadzīgākie cilvēki, tie, kas nav dažādu iemeslu dēļ paspējuši izmantot savus sertifikātus, un jau pieņemto lēmumu realizēšanā viņiem šādas iespējas nav radušās, tomēr mēs izšķīrāmies vēl par vienu gadu pagarināt sertifikātus, kas praktiski nozīmē pagarināt nevis uz gadu, bet uz deviņiem mēnešiem, jo 3 mēnešus pirms šī sertifikātu termiņa izbeigšanās arī vairs nepieņems nevienu pieteikumu.
Gribētos ticēt, ka šis ir pēdējais termiņš sertifikātiem, un valdībai, kas nāks, ir jānokārto šis jautājums, lai sertifikātus varētu izmantot tie, kam tie pienākas.
Ko darīt ar “Jaunā laika” priekšlikumu, ja gadījumā par to ir balsojums, jo tas ir otrais darba kārtībā šodien, ja mēs iekļausim šodien Tautsaimniecības komisijas sagatavoto likumprojektu kā pirmo, ko darīt tad, ja šo likumprojektu arī nodod Saeimai?
Es gribu paskaidrot, ka Saeimā trešajam lasījumam ir sagatavoti jau visi likumprojekti, kas attiecas uz zemes un dzīvokļu privatizāciju, un arī trešajā lasījumā vēlreiz ir atvērts šis likums par privatizācijas sertifikātiem. Arī šo “Jaunā laika” priekšlikumu var apsvērt, iekļaujot kā priekšlikumu šim trešajam lasījumam sagatavotajā likumprojektā. Un komisija vērtēs– atbalstīt, rediģēt, uzlabot vai pieņemt tādu, kāds tas ir.
Bet šajā mirklī mēs nevaram pievilt cilvēkus un nepateikt, ka sertifikāti tomēr nākošajā gadā derēs. Paldies par uzmanību!
Aicinu atbalstīt Tautsaimniecības komisijas sagatavoto likumprojektu!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsosim par darba kārtības izmaiņām, iekļaujot sadaļā “Prezidija ziņojumi” kā 1.punktu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 71, pret– 25, atturas– 1. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lūgumu iekļaut šā gada 4.novembra sēdes darba kārtības pirmajā sadaļā “Prezidija ziņojumi” daļā par iesniegtajiem likumprojektiem Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādātā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodošanu komisijām. Vai deputātiem ir iebildumi par darba kārtības izmaiņām? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā ir iekļauts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Šadurska, Pētersona, Kļaviņa, Druvietes un Jaunupa lūgumu ar skaidrojumu, ka, ņemot vērā, ka Juridiskā komisija ir izstrādājusi alternatīvo likumprojektu “Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā”, deputāti atsauc likumprojektu “Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” ar reģistrācijas numuru 985.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt grozījumus šā gada 4.novembra Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut trešajā sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” pirms piektā darba kārtības jautājuma Juridiskās komisijas izstrādātā alternatīvā likumprojekta “Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu– iekļaut Saeimas 4.novembra sēdes darba kārtībā otrajam lasījumam sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Pasta likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 4.novembra Saeimas sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās 21.punktu– likumprojektu “Par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti darījumos”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība ir izmainīta.
Cienījamie kolēģi, sākam izskatīt darba kārtību!
Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 69, pret– 24, atturas– 1. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kampara, Jaunupa, Bērziņa, Zaķa un Reira iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” likumprojekta nodošanu komisijai pieteicies runāt deputāts Artis Kampars.
A.Kampars (JL).
Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Vēlētos jums argumentēt šo mūsu, “Jaunā laika”, iesniegto likuma grozījumu, kāpēc, mūsuprāt, tas tieši šobrīd ir aktuāls un kāpēc, mūsuprāt, tas būtu vismaz jāiesniedz komisijām.
Atcerieties, pirms pusotra gada Einara Repšes valdība ļoti padziļināti un sīki, un detalizēti pētīja šo problēmu, un ekspertu komisija nolēma un izstrādāja privatizācijas sertifikātu izmantošanas koncepciju, kurā, tā ļoti īsi runājot, tika nolemts, ka lielie valsts uzņēmumi tiks privatizēti tikai un vienīgi par naudu un analīzes rezultātā atlikušie privatizācijas sertifikāti tiks novirzīti, ekonomiski stimulējot, lauku zemes privatizācijai, jo šobrīd lauku zeme lielākoties atrodas nomā, kas nav izdevīgi nedz valstij, nedz reizēm arī nomniekiem. Tāda bija šī koncepcija, kura tika arī Ekonomikas ministrijā pamatota ar attiecīgiem grozījumiem likumprojektos, kuri tika iesniegti Saeimā. Diemžēl, mainoties valdībai, nākot pie varas Emša kungam un Emša vadītajai valdībai, šie likumprojekti visi kā viens iegūla Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kur netika tālāk virzīti. Kāds ir iemesls, kāpēc netika virzīti, es nezinu. Skaidrs ir tas, ka šis process tika apstādināts, un vēl līdz brīdim, kamēr “Jaunais laiks” iesniedza savu priekšlikumu, savu ideju, viņi tur gulēja.
Šobrīd redzam, ka ļoti lielā steigā kolēģi no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas tomēr izdomājuši, ka ir jāvirza privatizācijas sertifikātu pagarināšana, lai gan vēl pirms mēneša, kad bija aktuāls jautājums par sertifikātu izsniegšanu, tas netika darīts.
Godātie kolēģi! Kāds ir mūsu risinājums? Mūsu likumprojektā skaidri un gaiši ir rakstīts, ka privatizācijas procesu pabeigt ir tiesības tām personām, kuras ir to uzsākušas līdz 2004.gada 31.decembrim, taču objektīvu apsvērumu dēļ nav pabeigušas. Tātad Seiles kundzes arguments, ka tie, kas ir uzsākuši privatizāciju, nevarēs to pabeigt, ir varbūt neizpratnes rezultātā tapis. Tieši otrādi. Mēs sakām tā: pabeidzam privatizācijas sertifikātus kā tādus, bet viennozīmīgi visiem tiem, kas šo procesu ir aizsākuši, ļaujam to pabeigt, garantējot, ka šis process pabeigsies tiem, kas ir iesākuši.
Tātad, ja gadījumā kāds no jums, piemēram, 31.decembrī iesniedzis kādu privatizācijas ierosinājumu, tas noteikti tiks izskatīts attiecīgajā kārtībā un arī pabeigts, izejot no attiecīgo kompetento iestāžu lēmumiem.
Godātie kolēģi! Tā ir, manuprāt, ļoti skaidra vīzija. Sertifikāti ir pagarināti jau vairākas reizes, nav jēgas tos pagarināt vēl bezgalīgi. Ir svarīgi vienkārši ļaut cilvēkiem izmantot un pabeigt šo sertifikātus un šo problēmu beigu beigās nolikt pie malas.
Aicinu balsot “par”!
Sēdes vadītāja.
Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 23, pret– 55, atturas– 15. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 81, pret– 6, neviens neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts Civildienesta likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 92, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 94, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Nākamais darba kārtības jautājums– Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Ainara Latkovska, Dzintara Zaķa, Aigara Pētersona, Kārļa Strēļa, Ulda Mārtiņa Klausa, Alberta Krūmiņa, Pētera Ontužāna un citu deputātu pieprasījumu Ministru prezidenta biedram Aināram Šleseram “Par tiesvedību ar Kempmayer Media, ciparu televīzijas ieviešanu”.
Pieprasījumu komisijas vārdā– deputāts Augusts Brigmanis.
A.Brigmanis (ZZS).
Labrīt, cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisija, izskatot doto pieprasījumu, nolēma to pārveidot par jautājumu. Šo pieprasījumu pārveidot par jautājumu.
Sēdes vadītāja.
Vai iesniedzēji ir apmierināti? (Starpsauciens: “Jā!”) Ja iesniedzēji ir apmierināti, tātad jautājumu nododam Ministru prezidenta biedram Aināram Šleseram. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Godājamie kolēģi! Juridiskajai komisijai, strādājot ar pagājušajā ceturtdienā, 28.oktobrī, Saeimas Juridiskajai komisijai nodoto frakcijas “Jaunais laiks” deputātu izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā”, Juridiskā komisija konstatēja, ka bez jau pieminētajām izglītības un zinātnes iestādēm, kurām būtiska problēma rodas līdz ar Komerclikuma spēkā stāšanos, pārveidojoties no bezpeļņas organizācijām, šāda pati problēma ir arī atsevišķām kultūras institūcijām.
Līdz ar to Juridiskā komisija ir izstrādājusi alternatīvu likumprojektu, kuru šodien virza Saeimai izskatīšanai pirmajā lasījumā, lūdz šim likumprojektam noteikt steidzamību un, ja ir iespējams, izskatīt arī šodien otrajā lasījumā.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 92, pret un atturas– nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 89, pret– nav, atturas– 1 deputāts. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Kā es saprotu, komisijas priekšlikums...
E.Jaunups.
... ir šodien izskatīt šo likumprojektu tūlīt, otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Un priekšlikumu iesniegšanas laiks?
E.Jaunups.
Priekšlikumu iesniegšanas... Ja neviens no deputātiem nepieprasa, tad priekšlikumu iesniegšanas termiņu varētu nenoteikt un izskatīt jau šobrīd otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 87, pret un atturas– nav. Likums “Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” pieņemts. Paldies!
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lūgumu: Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51. un 86.pantu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 4.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”. Trešais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā– deputāte Ina Druviete.
I.Druviete (JL).
Cienījamie kolēģi! Trešajā lasījumā izskatām grozījumus Radio un televīzijas likumā. Pavisam bija saņemti pieci priekšlikumi.
1.priekšlikumu– Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu– komisija atsauc.
Sēdes vadītāja.
Nav izskatāms tātad.
I.Druviete.
2.priekšlikums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Druviete.
3.priekšlikums. Arī komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Druviete.
4.priekšlikums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Druviete.
Un 5.priekšlikums– Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Andrejs Klementjevs.
A.Klementjevs (TSP).
Labrīt, augsti godātie deputāti! Tautas saskaņas partijas frakcija nevar atbalstīt šo likumprojektu sakarā ar to, ka 19.panta 5.apakšpunktā iestrādāta norma, ka Ministru kabinets īpašos gadījumos var ieviest savu normu par valodu.
Es gribu atgādināt, ka Satversmes tiesa aizliedza ielikt mums kaut kādus ierobežojumus, kuri ir pretrunā ar Satversmi. Sakarā ar to mēs pasliktinājām situāciju un deleģējām Ministru kabinetam, ne likumam, ne parlamentam, bet Ministru kabinetam īpašos gadījumos ieviest valodas lietošanu. Sakarā ar to mēs neatbalstām šo likumprojektu.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, deputāte Ina Druviete.
I.Druviete.
Cienītie kolēģi! Satversmes tiesa ir apstrīdējusi Radio un televīzijas likumā noteikto procentu normu. Mēs Satversmes tiesas lēmumu respektējam, bet vienlaikus atzīstam, ka Latvijas īpašajā situācijā ir nepieciešams dažos gadījumos regulēt valodu lietojumu televīzijā un radio.
Un līdz ar to komisija otrajā lasījumā atbalstīja priekšlikumu iekļaut šādu normu likumā, un šodien lūdzu atbalstīt šo normu, balsojot par likumu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 70, pret– 19, neviens neatturas. Likums “Grozījumi Radio un televīzijas likumā” pieņemts. Paldies!
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 4.novembra Saeimas sēdes darba kārtībā un kā 11.darba kārtības punktu iekļaut Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība izmainīta. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Krišjānis Peters.
K.Peters (LPP).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Tātad strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””. Tātad reģistrācijas numurs 904. Kopā saņemti 9 priekšlikumi.
1.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
2.– Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
3.– Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
4.– Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters. 5.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
6.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
7.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
8.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
9.– pēdējais– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
Līdz ar to aicinu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 76, pret un atturas– nav. Likums “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””. Trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā– deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.3238. Komisija, gatavojot likumprojektu trešajam lasījumam, ir izskatījusi 11 priekšlikumus. Un ir arī viens papildu labojums pievienots par 7.priekšlikumu, bet to izskatīšanas gaitā es jums paskaidrošu.
1.priekšlikumu ir iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
2.priekšlikumu ir iesniedzis izglītības un zinātnes ministrs Radzeviča kungs. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Stalidzāne.
3.priekšlikumu ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
4.priekšlikumu ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Stalidzāne.
5.priekšlikumu ir iesniedzis izglītības un zinātnes ministrs Radzeviča kungs. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
6.priekšlikumu ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Stalidzāne.
7.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, bet pievienotā lapa ar labojumu ir sakarā ar to, ka, gatavojot tabulu, otrā lasījuma teksts bija iedrukāts kļūdaini. Lūdzu atbalstīt Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu uz trešo lasījumu.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
8.priekšlikumu ir sagatavojis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Leiškalna kungs. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Stalidzāne.
9.priekšlikumu ir sagatavojis izglītības un zinātnes ministrs Radzeviča kungs. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
10.priekšlikumu ir iesniedzis izglītības un zinātnes ministrs Radzeviča kungs. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Stalidzāne.
11.priekšlikumu ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
Komisijas sēdē tika lemts nodot likumprojektu pieņemšanai trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 84, pret un atturas– nav. Likums “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” ir pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par autoceļiem””. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Sergejs Fjodorovs.
S.Fjodorovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.3225. Pirms trešā lasījuma komisija tika saņēmusi četrus priekšlikumus likumprojektam “Grozījumi likumā “Par autoceļiem””.
1.priekšlikumu iesniedzis deputāts Tolmačovs. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
2.– deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu par 2.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 15, pret– 65, atturas– 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Fjodorovs.
3.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
4.– deputāta Andra Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
Ar šo visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 77, pret– 7, atturas– 5. Likums “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” pieņemts. Paldies!
S.Fjodorovs.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Valsts meža dienesta likumā”. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Dokumenta numurs 3236. Ir saņemti tikai daži precizējoši priekšlikumi.
1.priekšlikumu iesniedzis zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
2.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija. Šis priekšlikums ir redakcionāls. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
3.priekšlikumu sagatavojis Juridiskais birojs, precizējot pārejas noteikumus. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
Paldies! Visi priekšlikumi izskatīti.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Par– 77, pret– nav, atturas– 1. Likums “Grozījumi Valsts meža dienesta likumā” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums”. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Krišjānis Peters.
K.Peters (LPP).
Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tātad strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 761, “Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums” trešajā lasījumā. Tātad komisija ir apkopojusi priekšlikumus. Kopā ir saņemti 40 priekšlikumi.
1.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
2.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
3.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
4.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts..
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
5.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
Arī 6.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
7.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
8.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
9.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
10.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
11.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
12.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
13.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
14.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
15.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
16.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
17.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
18.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
19.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
20.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
21.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
Arī 22.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
23.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
24.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
25.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
26.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
27.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
28.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
29.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
30.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
31.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
32.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
33.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
34.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
35.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
36.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
37.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
38.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
39.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
Un pēdējais– Juridiskā biroja 40. priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
Līdz ar to aicinu pieņemt sagatavoto likumprojektu trešajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 92, pret un atturas– nav. Likums “Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Lielāko daļu argumentu, kāpēc šis likums būtu jāpieņem, es jau izteicu, runājot par tā iekļaušanu darba kārtībā.
Un tomēr es gribu minēt vēl dažus argumentus, lai pārliecinātu Saeimas deputātus un lai vērstos pie katra deputāta un viņš atbildīgi nospiestu to podziņu šoreiz par likumprojektu, un šie argumenti ir šādi. Ļoti daudz vēl risinās tiesas procesi. Un, ja šie tiesas procesi ir labvēlīgi, teiksim, dzīvokļa privatizētājam vai zemes īpašuma privatizētājam, tad, ja mēs nepagarināsim sertifikātu termiņu, viņi vairs nevarēs šo īpašumu iegūt pēc tiesas procesa, kaut arī tas būtu labvēlīgs.
Vēl joprojām Centrālā zemes komisija pieņem lēmumus par īpašuma kompensācijas sertifikātu piešķiršanu par zemi Abrenē. Ar ko šie cilvēki sliktāki, kas nebūs paspējuši savākt visus dokumentus, jo Abrenē dzīvojošiem tas nav vienkāršs process, un tāpēc arī vajadzētu šo termiņu pagarināt uz neilgu laiku, tātad uz šo gadu.
Arī politiski represētām personām ne visām vēl ir piešķirts šis statuss, un šis ir process, un politiski represētās personas, iegūstot šo nelikumīgās... apstiprinot šo nelikumīgās represijas faktu, nevarēs izmantot savas tiesības, ja mēs šos sertifikātus nepagarināsim.
Šis likums paredz... Šie likuma grozījumi paredz, ka sertifikāti kā maksāšanas līdzeklis par valsts un pašvaldību īpašuma objektiem tikai normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos un kārtībā varētu tikt izmantoti. Un šādi likumi Tautsaimniecības komisijā ir sagatavoti vairāki. Bet diemžēl jāsaka, ka šīs valdības neizlēmības dēļ tik tiešām ir tā, ka šī likumu pakete nav virzīta uz priekšu.
Ņemot vērā visus šos argumentus, Tautsaimniecības komisija ir uzņēmusies šo atbildību. Arī es personiski darbojoties gan zemes privatizācijā, gan strādājot Saeimā, visus šos ilgos gadus saprotu, ka nevar ar vienu cirtienu nogriezt sertifikātu termiņu, jo cietīs tieši maznodrošinātie, represētie un visvairāk cietusī mūsu Latvijas sabiedrības daļa. Tāpēc komisijas vārdā ierosinu šo likumprojektu atzīt par steidzamu!
Sēdes vadītāja.
Vai deputāts Edgars Jaunups grib runāt par steidzamību? Nē. Vai deputāts Jānis Lagzdiņš grib runāt par steidzamību? Nē. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 65, pret– 23, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
A.Seile.
Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (TP).
Godātie kolēģi deputāti! Es gribētu minēt tikai vienu piemēru, kas pamatotu to, kādēļ būtu jāpagarina sertifikātu derīguma termiņš. Kā jūs, kolēģi, zināt, likums “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” dod tiesības privatizēt dzīvokļu īrniekiem tos dzīvokļus, kuri atrodas mājā, kuru īpašnieki nav panākuši īpašumtiesību atjaunošanu, un proti, tie ir tā saucamie denacionalizēto māju īrnieki.
Šobrīd visā valstī ir vairāk nekā 100 dažādu lietu, civillietu visdažādākās tiesās, dažādākās instancēs, kurās bijušie īpašnieki vai potenciālie īpašnieki cenšas atjaunot īpašuma tiesības uz denacionalizētajām mājām. Kā likums, ļoti daudzos gadījumos īpašnieks šīs tiesas zaudē, un šādos gadījumos īrniekiem ir tiesības savus īrētos dzīvokļus privatizēt par sertifikātiem. Diemžēl šie procesi ir ļoti gari, ilgi, un daudzos gadījumos tiesas vēl nav taisījušas spriedumus, jo potenciālie bijušie īpašnieki ir pārsūdzējuši tātad attiecīgā augstākā instancē šos spriedumus.
Ja mēs nepagarināsim sertifikātu derīguma termiņu, tādā gadījumā denacionalizēto māju īrniekiem, par kuru tiesību aizstāvību īpaši iestājas, vismaz vārdos, “Jaunā laika” deputāti, mēs nedosim tiesības šiem cilvēkiem privatizēt savus īrētos dzīvokļus par sertifikātiem. Neapšaubāmi, viņi varēs to darīt, bet tikai par latiem, ja gadījumā tiks atbalstīts “Jaunā laika” priekšlikums, nevis atbildīgās komisijas izstrādātais variants.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Godājamie kolēģi! Es savukārt, Lagzdiņa kungs, varētu minēt vēl vismaz divus iemeslus, kāpēc dažs labs šajā valstī tiešām vēlētos, lai privatizācijas sertifikātu termiņš tiek pagarināts.
Bet runājot par tiesiska rakstura argumentiem, kas bieži vien tiek piesaukti kā šķērslis, kāpēc privatizācijas process varētu beigties un kāpēc privatizācijas sertifikātu tātad gala termiņš varētu iestāties. Tiesiski argumenti šādam apgalvojumam, ka termiņš būtu jāpagarina, lai izvairītos no iespējamām tiesvedībām, Lagzdiņa kungs, manuprāt, vispār nav un nevar būt.
Galvenais arguments šeit ir tas, ka nekad likuma “Par privatizācijas sertifikātiem” pastāvēšanas laikā privatizācijas sertifikāti nav bijuši beztermiņa. Tie vienmēr ir bijuši terminēti, tātad, nosacīti sakot, vērtspapīrs, kur personai, tos brīvi apritē iegādājoties, vienmēr ir bijusi skaidrība, ka, nu, protams, tas ir sešas reizes pagarināts, bet katrā no tiem periodiem, ka tajā un tajā datumā, parasti tas ir bijis vienmēr 31.decembris, pēc definīcijas šim termiņam būtu jāiestājas, un viņš jau iegādājoties, ja viņš brīvā apritē tos iegādājās, vai arī ja viņam tie piederēja un bija piešķirti, bija skaidrs, ka jāizmanto ir līdz šim termiņam. Vienīgā iespēja tātad brīvi uzpirkt sertifikātus, un pat līdz novembrim, decembrim, kā mēs arī šodien to redzam, tātad mēs šo likumu grozām novembrī, un mierīgi paļauties, ka es, iespējams, neko nezaudēšu, neskatoties uz to, ka man stāv, iespējams, kontos milzīgs sertifikātu daudzums, ir tām personām, kurām ir informācija, ka šie termiņi no reizes uz reizi tiks pagarināti. Un nerunāsim šeit par trūcīgajiem cilvēkiem, nerunāsim šeit par maznodrošinātajiem, kuri septiņas reizes būtu tā... nu, kā lai to pasaka, tā neapdomīgi paļāvušies, un katru reizi viņiem nu tā kārts ir iekritusi, ka šo termiņu pagarina. Nē, nebūt nē. Tas, ka šis kopskaits– 700 000 vai cik– nu aptuveni tāds cipars tiek minēts... Būsim godīgi, šis kopskaits ne par ko neliecina. Tās ļoti lielā gadījumu skaitā ir personas, kuru kontos varbūt ir viens vai divi sertifikāti, kuri nav izmantoti tātad dzīvokļu privatizācijas vai citu privatizācijas gadījumu rezultātā. Šis eventuālais, šis nosacītais kopskaits vispār ne par ko neliecina.
Godājamie kolēģi! Mana tiesiskā, juridiskā pārliecība ir, ka, ja šis termiņš tiek kārtējo reizi pagarināts, tad rasties juridiskiem argumentiem un vērsties pret valsti rodas iespēja tām personām, kuras varbūt vakar, pirms mēneša vai pirms diviem no saviem privatizācijas sertifikātiem ir atteikušās, tos pārdodot tāpēc, ka šis termiņš tuvojās, un viņām nav tādas informācijas, ka, piemēram, novembrī, šodien, 4.novembrī, kārtējo reizi, iespējams, pat steidzamības kārtā, iespējams, pat vienas dienas laikā šis termiņš atkal tiks par gadu atlikts. Šīm personām rodas juridiski tiesiski argumenti vērsties tiesā pret valsti un prasīt to zaudējumu, ko valsts šāda nekonsekventa rīcība, neļaujot personai tiesiski paļauties uz likumā noteikto un neievērojot tiesiskās noteiktības principu, kārtējo reizi rada.
Kolēģi! Seiles kundze, runājot par “Jaunā laika” priekšlikumu, tātad šajā pašā likumā norādīja, ka problēma vai neskaidrība esot ar piebildi mūsu tātad priekšlikuma pantam, ka objektīvu apstākļu dēļ šo tātad privatizācijas procesu personas varēs arī nobeigt. Ja tur ir problēma šajos pāris vārdos un šai piebildē, izlabosim tos starp pirmo un otro lasījumu. Pateiksim skaidri tieši tos argumentus, ko Seiles kundze uzskaitīja. Politiski represētās personas, ko Lagzdiņa kungs minēja, personas, kurām ir tiesvedība šobrīd, un tā varbūt noslēgsies tikai nākamgad un tā tālāk, un tā joprojām. Pieminēsim šīs personas likumā vai iedosim deleģējumu Ministru kabinetam mēneša laikā pieņemt šādus noteikumus, vienalga, bet atrisināsim šo problēmu, nevis pagarināsim vēl vienreiz, septīto vai astoto reizi šo termiņu par gadu, radot pilnīgu neskaidrību un nenoteiktību par to, kas un kādā veidā šī likuma norma, šis pagarinājums par gadu nākamgad tiks izmantots, jo neba jau Lagzdiņa kungs vai Seiles kundze, tikai tātad personas grupas vai kategorijas, kuras jūs pieminējāt, ar šiem sertifikātiem varēs rīkoties. Ar šiem sertifikātiem varēs rīkoties arī divi vai trīs lielie sertifikātu tātad īpašnieki vai personas, kuru rīcībā tie ir, elementāri nākamgad, pretēji Šlesera kunga vakar televīzijā paustajam viedoklim, ka tāds uzņēmums kā “Lattelekom” ir jāpārdod brīvā izsolē, šis priekšlikums– pagarināt par gadu sertifikātu termiņu bez nekādiem priekšnosacījumiem– paredz to, ka, kas zina, varbūt janvārī vai februārī izveidojas kārtējā interesantā valdība, varbūt arī “Lattelekom” tiek noprivatizēts par sertifikātiem.
Paldies jums!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Simsons.
P.Simsons (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es esmu viens no tiem, kurš bija klāt tajā likumdošanas procesā, kad mēs nopietni domājām Augstākajā padomē, kā godīgi sadalīt starp Latvijas iedzīvotājiem laika periodā no 1940. līdz 1990.gadam kopīgi saražoto mantu. Un šis nodoms– sadalīt sertifikātus pēc nodzīvotajiem gadiem– gan nebija tas labākais variants, bet ļaunākais, ko toreiz varēja izdarīt un kas tika nobalsots, ka sertifikāti ir pārdodami brīvā tirgū. Līdz ar to valsts dotā garantija par sertifikātu vērtību 28 lati jeb puskvadrātmetrs no privatizējamās platības faktiski tika devalvēta līdz dažiem desmitiem santīmu, par ko trūcīgi cilvēki vai nu dienišķās maizes dēļ, vai cits– dienišķā pusstopa dēļ šos sertifikātus pārdeva.
Tagad ir vēl pietiekami daudz cilvēku, kuri ir saņēmuši kompensācijas sertifikātus, bet kuri pēc savas tiesiskās pārliecības un pilsoniskās pārliecības, un politiskās pārliecības ar to nevar samierināties, jo, lasot Latvijas likumus, viņi uzskata, ka viņiem par atņemto mantu padomju laikā pienākas kompensācija– reāla kompensācija naudā, vienalga, vai par zemi vai par māju. Bet mēs zinām, ka atsevišķi arī mani priekšlikumi šeit ir tikuši noraidīti, kas tieši šīs cerības varētu palielināt. Un, lūk, ja mēs tagad sakām: “Pietiek! Sertifikātu termiņš ir beidzies,”– tad faktiski valsts dotā garantija jeb dotais apsolījums, ka katrs par saviem darba sviedriem varēs kādu daļu kopīgās mantas dabūt, no tā valsts atsakās.
Atcerēsimies pavisam nesenos padomju laikus. Vecākā paaudze zina, ka drīz pēc kara, 50.gados, bija tādas valsts aizņēmuma obligācijas, un tas bija “piespiedu brīvprātīgs” pasākums, kad bija jāparakstās mēnešalgas apmērā vai vairākkārt, lai šīs obligācijas iegādātos. Un padomju valsts deva garantiju, ka pēc 25 gadiem šīs obligācijas tiks atmaksātas naudā pēc nominālvērtības.
Protams, padomju valsts nav tas labākais piemērs, kam mēs varētu sekot. Bet šajā gadījumā pat tajā situācijā, kad, izrādījās, pagāja šie 25 gadi un padomju valsts nebija spējīga atmaksāt šīs obligācijas, tad viņi pagarināja termiņu vēlreiz un gala rezultātā atmaksāja. Protams, pēc naudas reformas tie jau vairs bija tikai daži rubļi. Un tās obligācijas kā dokumenta vērtība, protams, bija lielāka šī vēsturiskā vērtībā nekā šī naudas vērtība.
Vai mēs šobrīd it kā cēlu un saprotamu mērķu vārdā, lai sertifikātu uzpircēji nevarētu tagad par lētu naudu noprivatizēt labas lietas, vai šis ir pareizais risinājums– pārtraucot sertifikātu darbības termiņus, lai nu viņi “naudasmaisiem” paliek lielos daudzumos, un tie daži nabagi, kuri tomēr cer, ka viņiem taisnīgi kompensēs un ka viņi varēs par šiem sertifikātiem kaut ko dabūt, nu, to nav tik pārāk daudz, un gan jau mēs ar viņiem tiksim galā... Jo, kā saka, “kaķa lāsti debesīs nekāpj”.
Varētu teikt līdzību: ja mēs negribam pārdot kādu mantu, kurai ir liels pieprasījums, mēs varam teikt tā: “Nauda ar šo brīdi vairs nav derīga. Tā nauda, kas ir jūsu kabatās, tā nav vairs derīga. Tagad jums būs jāgādā cita nauda, lai jūs nopirktu to, ko jūs esat veikalā nodomājuši nopirkt.” Tas ir, protams, ļoti primitivizēti, bet lai būtu vieglāk saprotams. Un mana personīgā pārliecība, protams, ir, ka sertifikātiem vispār nevar noteikt nekādu derīguma termiņu, tiem ir jābūt derīgiem līdz tam brīdim, kamēr valsts ir savu apsolījumu realizējusi. Ja mēs uzskatām, ka mūsu valsts solījums ir ko vērts, bet nu šis gadījums, kad tiek piedāvāts vēl par vienu gadu pagarināt, tas tomēr ir solis uz priekšu cerībā šiem nabagiem, cerībā, ka varbūt nākamā gada laikā mēs mainīsim vēl kādus citus likumus un ka viņi varēs šos sertifikātus izmantot vai mantas iegūšanai vai naudā.
Es atgādināšu vēl vienu lietu, ka ir otro lasījumu izgājis mūsu pašu nobalsotais priekšlikums, ka politiski represētajām personām, kuras līdz 2000.gada 1.janvārim nebija sasniegušas pensijas vecumu, arī būs tiesības savu vienu Sibīrijas sertifikātu par katru lāģerī vai izsūtījumā pavadīto gadu saņemt naudā 28 latu vērtībā.
Protams, jūs saprotat, ka viens gads spaidu darbos nemaksā 28 latus, tur varbūt jāpieliek kādas trīs nulles būtu klāt, bet Latvijas valsts vairāk nevar atļauties. Un, lūk, šie cilvēki, kuru nav pārāk daudz, viņi ir apmēram 6000, kuriem nu vidēji kādi pieci, seši varbūt sertifikāti tiktu apmaksāti, jo cits ir desmit gadus pavadījis, cits mazāk, bet tomēr galīgos trūkuma apstākļos tā tomēr ir kāda cerība. Un šobrīd cerībai varbūt ir tā lielākā vērtība. Un cerība un uzticība Latvijas valstij un valdības apsolījumam un likumdevēju apsolījumam, manuprāt, tā ir daudz lielāka vērtība nekā šeit minētie argumenti, kāpēc mums būtu jārūpējas, lai valsts manta netiktu par sviestmaizi izdāļāta, tam nolūkam laikam būtu jāgroza kādi citi likumi. Un mēs esam tiesīgi noteikt dažādus ierobežojumus, jo galvenais kritērijs jau ir tas– nodzīvotie gadi vai atņemtā īpašuma, nekompensētā īpašuma vērtība. Mēs varam diskutēt par uzpirktajiem sertifikātiem, par to pielietojumu, par valsts garantiju to atprečošanai, kā mēdz teikt, tā ir cita lieta, bet nedrīkstam ignorēt to cilvēku, labticīgo cilvēku tiesības un sagraut viņu cerības, ka Latvijas valsts ir taisnīga un ka Latvijas likumdevēji pieņems saprātīgus likumus ne tikai ar balsu vairākumu.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Gundars Bērziņš.
G.Bērziņš (TP).
Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Runājot par juridiskajiem aspektiem, protams, jaunā talantīgā jurista, cerīgā Jaunupa kunga argumenti pret Lagzdiņa kunga argumentiem, kuram tikai nieka 16 gadu darba pieredze parlamentā, ir absolūti pārliecinoši, un, protams, ir skaidrs, kurš šajā jautājumā ir lielāka autoritāte.
Runājot pēc būtības. Lai runātu, ko darīt tālāk, jāskatās arī vēsture, jāizvērtē sertifikātu ieviešanas procesa pozitīvās un negatīvās lietas. Protams, lēmumi ir pieņemti un vainīgo meklēšana nav uzdevums, bet novērtēt, ko tad ir devuši sertifikāti, kādus plusus un mīnusus.
Jāsaka, ka sertifikāti Latvijai, man šķiet, ir devuši ļoti maz ko. Īstenībā negatīvā ietekme, ieviešot sertifikātus, ir bijusi būtiska, jo tanī brīdī bija tāda doma par kaut kādu tautas kapitālismu, ka, iedodot sertifikātus, visi kļūsim par uzņēmumu īpašniekiem un ar to vien nodarbosimies, kā pārvaldīsim savus akciju portfeļus, un ar to arī dzīvosim. Pati sertifikātu parādīšanās, aizstājot naudu kā maksājuma līdzekli, tas īstenībā ir maksāšanas surogāts, kas parādās tirgū, aizstājot preču normālās tirdzniecības attiecības– naudas attiecības.
Šinī gadījumā nepārprotami tiek dota priekšrocība iedzīvotājiem, kas dzīvo Latvijā, kam ir šie sertifikāti, un ir iespējas piedalīties uzņēmumu privatizācijā. Un, protams, arī šīs privatizācijas rezultātā Latvijā radušies turīgākie cilvēki, ar kuriem baida šobrīd visu pasauli, Latviju, saucot par oligarhiem un tā tālāk.
Ja paskatīsimies, šobrīd mēs esam iestājušies Eiropas Savienībā. Tie oligarhi, ar kuriem mēs te baidām viens otru, kas, protams, ir turīgi, salīdzinot uz jebkura Latvijas iedzīvotāja rēķina, īstenībā Eiropas mērogā tādi mazi piparbodnieki vien ir. Tāds ir oligarhu salīdzinājums ar tiem, kādi šobrīd ir, piemēram, kaimiņvalstīs un tā tālāk. Piparbodnieki Eiropas mērogā. Bet vienkārši Latvijā izveidojušies sākotnējā kapitāla uzkrāšanas periodā, kas, protams, nav varbūt ļoti labi, un ir dažādas problēmas. Tas ir tiešām noticis. Pozitīvi, negatīvi, varēsim vērtēt. Nu ir mums savi piparbodnieki Eiropas mērogā.
Otrs. Lai risinātu problēmu, “Jaunā laika” pieeja vienmēr ir bijusi meklēt izņēmumus, cīnīties pret kaut ko atsevišķi, nepiedāvāt universālas formulas. Ja pagarina termiņu, tad, teiksim, piedāvājums pagarināt represētajiem vai kas, nu bet kāda problēma nedēļas laikā pārreģistrēt tos sertifikātus uz represētajiem vai kaut kādā citādā veidā. Tas ir pilnīgi bezperspektīvs ceļš– nepiedāvāt sistēmisku, vienkāršu risinājumu. Ja izšķiramies pagarināt, tad pagarinām, ja likvidējam sertifikātu kā maksāšanas līdzekli, tad likvidējam, par ko Tautas partija ir vēlējusies skaidrību jau no iepriekšējās Saeimas. Un pietrūcis ir drosmes pieņemt šos lēmumus.
Tāpēc...bet jārunā ir vēl par dažām problēmām. Šobrīd nav valdības, un visi veido valdības un tā tālāk. Saistībā ar sertifikātiem apskatīsim vienu jautājumu. Latvijas konkurētspēja pēdējās aptaujās arvien mazinās, mēs zaudējam vairākas vietas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Un paskatīsimies, kas ir par iemesliem. Ekonomiskās brīvības dažādi indeksi. Vai jūs zināt vidējo termiņu, cik Latvijā šobrīd ir nepieciešams nekustamā īpašuma reģistrēšanai? Latvijā šobrīd pēc Pasaules bankas pētījuma vidēji viena nekustamā īpašuma reģistrēšanai ir vajadzīgas 63 dienas. Vēlreiz atkārtoju– 63 dienas. Es uzskatu, ka jaunajai valdībai, runājot arī par valsts konkurētspēju, šis jautājums ir atrisināms.
Un vai jūs zināt, cik dienas pēc Pasaules bankas pētījuma ir vajadzīgas Lietuvā? Divas! Divas! Sešdesmit trīs un divas! Un šinī brīdī tie cilvēki, kuri arī nevar šo sertifikātu kaut kādā veidā,– tomēr jūs paši arī gan jau esat vai privatizējuši, vai kā, zemes, un tā tālāk. Lēmumu jau pieņem par piešķiršanu lietošanā. Kamēr, cilvēki mīļie, zeme nav uzmērīta, tikmēr privatizēt to nevar, process nav iesācies. Iesniedzot iesniegumu par to, ka šī zeme ir lietošanā, kamēr nav uzmērījuma, nav iesnieguma par privatizācijas uzsākšanu, tātad, ja zemes uzmērīšana šobrīd kavējas, tad šiem cilvēkiem no viņiem neatkarīgu apstākļu dēļ ir liegta iespēja izmantot savus sertifikātus.
Es domāju, ka lēmums ir grūts. Es personīgi uzskatu to par lielu kļūdu. Pie kam, šobrīd arī būtu labi zināt cilvēkus, kas pieņēma šo lēmumu, kas izstrādāja, kas bija idejas ģeneratori, kurā vietā tas tika pieņemts... ideja dzima ne Latvijā. Tika importēta kā daudz kas šobrīd Latvijā, jo mums liekas, ka no ārzemēm mums atnāks, kaut ko pateiks, mēs paši esam mazspējīgi. Tā bija kļūda. Bet tā kļūda ir pieņemta. Tā ir jālabo. Ar mazāk iespējamām sekām– pabeidzot un viešot skaidrību. Pieliksim lielu, treknu punktu privatizācijai! Tikai atrisināsim visu, gūsim skaidrību par visiem jautājumiem un pieņemsim sistēmisku lēmumu. Sertifikātus varēs izmantot tikai zemei un dzīvokļiem. Jo nevienu lielo uzņēmumu neprivatizēt, tas lēmums ir jāpieņem valdībai. Vai šobrīd kāds ir solījis, vai šobrīd valdība grasās to darīt? Vai tas ir dienas kārtībā? Nebaidīsim ar bubuļiem, nebaidīsimies paši, pieņemsim lēmumu, kāds šobrīd ir vienīgi iespējamais.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Kolēģi! Par šo tēmu jau ir apnicis runāt, jo tik daudz cūcību ir noticis šajā sakarībā ar šiem sertifikātiem, tik daudz valsts ir cietusi, un tauta faktiski ir cietusi, lielie objekti ir privatizēti par sviestmaizi ar šo sertifikātu palīdzību, un vēl daudzi cer to pat izdarīt. Nu... šobrīd mums nav nekādu tiesību vēlreiz kacināt cilvēkus un likt viņiem šos sertifikātus, kas vēl ir apmēram 10 miljonu vērtībā, pakarināt uz tā saucamās nagliņas, par ko mēs esam runājuši jau kopš sākta gala par sertifikātiem. Tā tas būs, ja mēs šodien nolemsim, ka sertifikātu darbības termiņš ir beidzies. Uz nagliņas, Jaunupa kungs!
Redziet, jums laikam daudz naudas, tad jūs varat teikt, ka ... jā, tieši tā... Tā nedrīkst! Ir jādomā par katru cilvēku, it īpaši par tiem cilvēkiem, kuriem šie sertifikāti tomēr ir kaut kāda vērtība un viņi grib tos ieguldīt.
Seiles kundze ļoti pamatoti un ļoti detalizēti faktiski izstāstīja, arī Lagzdiņa kungs, jo viņi ir iedziļinājušies šajās lietās gadu gados un ļoti labi zina, kā tas īstenībā ir.
Tā jau nevar rīkoties. Kas ir liedzis valdībām beidzot noteikt sistēmu... patiešām sistēmu, kārtību, kādā veidā privatizācijai ir jānotiek? Jā, lielie objekti... pieņem likumu, pieņem, ka lielie objekti, arī lielie zemes gabali netiek privatizēti par sertifikātiem, bet dzīvokļi, zeme zem mājām, zem dzīvokļiem… Kā tad jūs, es atvainojos, tagad varat aizliegt... cilvēks, kurš ir privatizējis dzīvokli, lai pilnībā šis dzīvoklis viņam piederētu, ir jāprivatizē arī zeme zem dzīvokļa, bet jūs viņam liegsit jau šodien. Ar kādām tiesībām?
Tā ka, kolēģi, valsts ir pieļāvusi diemžēl kļūdu, valdības ir vilcinājušās. Skaidri un gaiši tas ir zināms, ir vilcinājušās ar šīm lietām. Kādu apstākļu dēļ? Tas ir cits jautājums, par to mēs šobrīd nerunāsim, un beidzot šī lieta ir jāsakārto.
Un Jaunupa kungs jau faktiski pateica pēc būtības ar savu uzstāšanos, ka sertifikātu darbības termiņš ir jāpagarina. Ir jāpagarina. Jo jānosaka tās kategorijas iedzīvotāju, kuri ir vēl represētie vai dzīvokļu pretendenti... pretendenti uz dzīvokļiem, uz zemi zem dzīvokļiem un tā tālāk... saliekam pēc tam! Bet vispirms pagarināsim sertifikātu darbības termiņu, un pēc tam noteiksim strikti pēc iespējas ātrāk, un viss būs kārtībā. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Tā lielākā nelaime, protams, ir tā, ka par nopietnām lietām Latvijas Republikas Saeima bieži vien spriež pašā pēdējā brīdī. Tā ir tiešām Saeimas un valdības visrupjākā kļūda, arī runājot par sertifikātiem, to izmantošanas termiņiem un iespējām. Un šeit “Jaunajam laikam” ir pilnīga taisnība. Taču diemžēl šo pašu rupjo kļūdu dēļ šobrīd ir pietiekami daudz šo neskaidrību un pietiekami daudz iespējamo cietēju tādā gadījumā, ja sertifikātu lietošanas termiņu nepagarina. Un nav izstrādātas sertifikātu izmantošanas iespējas– tādas, kuras būtu skaidras, gadam sākoties, nevis gadam beidzoties.
Un acīmredzot tomēr ne sevišķi labā noskaņojumā ir jānobalso šodien (es to darīšu) par šī termiņa pagarināšanu, taču lai tā būtu mācība visai 8.Saeimai, jo 8.Saeimai vēl ir jāstrādā divi gadi, un vajadzētu jau nu ar nākamo gadu... beigu beigās gada sākumā būt pilnīgai skaidrībai, kas notiks ar sertifikātiem, un līdz gada beigām pilnīgi šo procesu pabeigt. Tas ir vienīgais šodien, man šķiet, iespējamais risinājums, jo groziet, kā gribat... Es piekrītu, ka ir maisi ar sertifikātiem, un maisu īpašnieki gaida, kā tad nu šos maisus varēs izmantot (līdzīgi kā ar čekas maisiem, tie arī stāv kaut kur, glabājas, un vajadzības gadījumā varbūt vilks kaut ko no turienes ārā...). Taču šobrīd ar to ir jārēķinās, tāpēc ka ar to bija jārēķinās daudzus gadus. Augstākajā padomē, pieņemot šos lēmumus, kas attiecās uz sertifikātu ieviešanu, nu, piedošanu, nu nāca līdz tas naivums, kreisais naivums zināmā mērā, šie solījumi, ka nu sadalīsim to tautas mantu kristīgi... Nu bija tā! Bet, godīgi sakot, Augstākā padome strādāja reizēm dienu un nakti, strādāja reizēm septiņas dienas nedēļā, bija rīta sēdes un bija vakara sēdes, un bija ļoti daudz kas jāpaspēj izdarīt. Tāpēc toreiz centās cilvēki kaut ko tādu pasniegt sabiedrībai pieņemamu.
Un diemžēl tas nav vienīgais, kur tas labais, kas kādreiz ir nācis neatkarības atjaunošanas pirmajos gados, ir sagrozīts līdz nepazīšanai. Un man liekas, ka katrs no mums tur var daudzus piemērus minēt šodien.
Līdz ar to, izsakot šo nožēlu par novilcināto laiku, kas diemžēl ir nevajadzīgi ievilkts, tajā pašā laikā varu tikai ieteikt kolēģiem, visiem kolēģiem, padomāt par to, kā tālāk strādāt, kā strādātu jaunā valdība– tā, lai būtu pilnīga skaidrība par sertifikātiem gada sākumā, nevis tiešām novembrī jau mēs atkal sāksim strīdēties– pagarināt vai nepagarināt lietošanas termiņu.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Lūdzu, deputāte Anna Seile.
A.Seile.
Godātie deputāti! Es pilnīgi saprotu Jaunupa kunga bažas, vai sertifikāti netiks izmantoti lielo sertifikātu īpašnieku labā un netiks privatizēti valsts un pašvaldību uzņēmumi par sertifikātiem. Jā, tādas bažas pastāv. Un tomēr man gribas teikt, ka ir jāpieņem šis izšķirīgais lēmums, sertifikātu termiņu pagarinot uz šo vienu gadu. Otrdien valdības sēdē bija paredzēts iekļaut šādu... līdzīgu likumprojektu, pagarinot sertifikātus uz pusgadu– līdz nākamā gada 1.jūlijam. Un šis jautājums netika izskatīts. Un tad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pēc manas ierosmes tomēr vienojās ar balsu vairākumu, ka ir jāpagarina šis termiņš, lai varētu cilvēki saprast, vai sertifikāti vēl darbosies vai ne. Bet tās bažas par uzņēmumu privatizāciju ir jāatrisina citos likumos. Tas ir likums “Par valsts un pašvaldību īpašumu privatizāciju”, kurā var ierakstīt šīs normas. Un sagatavotajā likumprojektā, kuru atliek Saeimai izskatīt trešajā lasījumā, šis aizliegums jau ir iestrādāts, tas tikai jāvirza uz Saeimu.
Man gribētos, lai turpmāk šādus ļoti strīdīgus jautājumus, konceptuālus jautājumus varbūt skatītu kopā Juridiskā komisija un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Un pēc iespējas ātrāk Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadībai es lūdzu izšķirties par to, lai šie likumprojekti par valsts un pašvaldību īpašumu privatizāciju, par zemes privatizāciju lauku apvidos, par zemes privatizāciju pilsētās, tiktu virzīti uz Saeimu. Kāpēc tos tur pagaldē? Tas nav saprotams.
Bet, ja runājam par sertifikātu koncepcijas maiņu, es gribu skaidri un gaiši šodien pateikt, ka “Latvijas ceļa” valdības laikā tika pieļauts, ka sertifikāti ir pārdodami, nevis izmantojami ģimenes vajadzībām, apvienojot radinieku starpā šos sertifikātus un pat piedaloties privatizācijā.
Pavisam nesen, dažas nedēļas atpakaļ, Latvijā viesojās čehu parlamentārieši no Tautsaimniecības komisijas. Es viņiem pajautāju: “Kā jūs tikāt galā ar tiem sertifikātiem?” Kaut gan es īstenībā zināju, jo šīs diskusijas tad, kad vēl Naglis vadīja Privatizācijas aģentūru, bija ārkārtīgi asas, vai pieļaut sertifikātu pirkšanu un pārdošanu starpniekiem un visādām juridiskām personām, un pieņēma nepareizu lēmumu.
Un tad čehi atbildēja: “Mums šī problēma vairs nepastāv. Visi, kas gribēja, izmantoja privatizācijā savus sertifikātus. Mēs nepieļāvām sertifikātu tālāku pārdošanu.” Un tāpēc es aicinu šīs problēmas, šīs bažas atrisināt atsevišķos likumos, un vēlreiz atgādinu, ka mūsu sagatavotais grozījums, kas ir tapis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, pasaka, ka tikai atbilstoši citos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos un kārtībā šie sertifikāti var tikt izmantoti. Bet to izmantošanas galējais laiks tātad tiek pagarināts vēl uz vienu gadu.
Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 66, pret– 24, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!
A.Seile.
Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savā sēdē nolēma lūgt šo jautājumu izskatīt abos lasījumos sēdē. Protams, to var izdarīt tikai tad, ja neviens deputāts neiebilst. Ja kāds no zāles iebilst, tad, protams, to darīt nevar, un es noteikšu citus termiņus šā likumprojekta izskatīšanai.
Kāpēc mēs tā rīkojamies? Tāpēc, ka parasti priekšlikumu gūzma sarodas ārkārtīgi liela. Bet es vēlreiz atkārtoju, ka tie labojumi ir jāiesniedz tajos atsevišķajos likumos.
Es lūdzu Saeimas priekšsēdētāju pajautāt, vai kāds neiebilst pret šā likumprojekta izskatīšanu šodien otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Ir!”) Jā, deputātiem ir iebildumi, lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.
A.Seile.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 8.novembris. Izskatīšana– 11.novembra sēdē.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas laiks– 8.novembris, izskatīšanas laiks šā gada 11.novembra sēdē. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Līgumu starp Dāniju, Igauniju, Somiju, Islandi, Latviju, Lietuvu, Norvēģiju un Zviedriju par Ziemeļu Investīciju banku”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (TP).
Godājamie deputāti! Otrajā lasījumā nav saņemts neviens priekšlikums. Tāpēc es aicinu jūs nobalsot par likumu, kas apstiprina šo līgumu otrajā lasījumā, koordinē saistību izpildi Finanšu ministrija, un kā starptautisko līgumu līdz ar to mēs to apstiprinām arī galīgajā lasījumā. Paldies! Lūdzu nobalsot!
Sēdes vadītāja.
Par ko pieteicies runāt deputāts Gundars Bērziņš, jo priekšlikumu mums nav? Nav priekšlikumu. Jā. Lūdzu.
Tad lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 83, pret– nav, atturas– 6. Likums “Par līgumu starp Dāniju, Igauniju, Somiju, Islandi, Latviju, Lietuvu, Norvēģiju un Zviedriju par Ziemeļu Investīciju banku” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi pirmajā lasījumā grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, akceptējusi tos, un lūdzu pieņemt pirmajā lasījumā arī Saeimas plenārsēdē.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 90, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
M.Segliņš.
11.novembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 11.novembris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Juridiskā komisija ir izskatījusi valdības iesniegtos grozījumus Civilprocesa likumā, kuri reglamentē šķīrējtiesu darbību Latvijā, akceptējusi šo likumprojektu, iesniegusi Saeimā. Lūdzu akceptēt pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 92, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
M.Segliņš.
18.novembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 18.novembris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījums Imigrācijas likumā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Juridiskā komisija ir akceptējusi šos grozījumus Imigrācijas likumā. Lūdzu pieņemt pirmajā lasījumā Saeimas plenārsēdē šos grozījumus.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Es vēlreiz aicinu ieskatīties dokumentā, ko mēs tagad taisāmies atbalstīt.
Runa nav par īslaicīgu ieskriešanu Latvijā, papriecāšanos par Latvijas purviem un mežiem, un noklausīties tur lakstīgalas pogošanu vai cīruļu vīterošanu. Runa ir par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniegšanu. Tas nozīmē– ikdienas uzturēšanos mūsu valstī, ikdienas apgrozīšanos sabiedrībā. Tātad šeit jābūt runai par latviešu valodas prašanu vai arī neprašanu, par mācīšanos vai nemācīšanos. Un te nu mēs nonākam pie tādas jocīgas domāšanas, ka Ministru kabinets nu būs tas, kas noteiks veselai rindai biedru– jūs esat atbrīvoti no latviešu valodas mācīšanās. Bet dzīvot šeit pastāvīgi jūs varat, atļauju mēs jums dodam.
Un tad nu ir jautājums– kas tās tādas būs par personu kategorijām? Vai tiešām tur ir vesels birums sagaidāms? Vai arī mēs tomēr varam likumā noteikt, tiešām likumā, kas tie tādi varētu būt. Nu tie taču var būt tikai invalīdi! Kas cits? Un ne jau kurš katrs invalīds. Ne jau klibs, kas staigā ar spieķīti, runāt jau viņš var. Ir skaidri noteikta invalīdu kategorija, kam tiešām ir grūtības, un tādu nevarētu būt pārāk daudz, kurus varētu atbrīvot ar likuma starpniecību no šīs latviešu valodas zināšanu pārbaudes. Citādi mēs pieņemsim, ka te brauks iekšā tiešām tikai invalīdi ar totālu afāziju, vai brauks iekšā Latvijā tikai kurlmēmie, un tad tā jocīgi sanāk. Lūk! Jo tās iespējas var perināt visvisādas. Tā ir vēl viena iespēja tomēr noniecināt latviešu valodu, notēlot kaut ko, es nezinu ko, un mierīgi neievērot Valsts valodas likumu, jo, ja jau cilvēks neprot to valodu, viņam ar to likumu ievērošanu arī parādīsies pamatīgas problēmas.
Viena valdība izdomās vienu kategoriju, nāks cita valdība, kaut kādā sajūsmas mirklī pieliks otro, trešo vai ceturto kategoriju, un tad visdažādākie īpatņi pretendēs uz pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanu, bet galīgi neizrādīs ne mazāko interesi par latviešu valodu.
Lūk... jā, tur tādus arī var ietilpināt, kas dzird latviešu valodu un šausmās vai nepatikā saviebj ģīmi... Nu, teiksim, tāda iedzimtība... Un kā skaidrojumu var izmantot, ka, redziet, manos senčos ir tādi, kas Krievijas pilsoņu kara laikā ir cietuši no latviešu strēlniekiem. It īpaši varētu uztraukties tie, kurus kaujas laukā latviešu strēlnieki toreiz sakāva.
Lūk! Līdz ar to es atkārtoju vēl vienu reizi to, ko vienreiz jau jums šeit teicu: bija iespējas jau šodien šeit izskatīt alternatīvu projektu. Žēl, ka tas nav izdarīts. Es saprotu, ka pastāv iespēja šo te pirmajā lasījumā, iespējams, pieņemamo drusciņ pārtaisīt, pietaisīt vai es vēl nezinu, kā... Jā, ar to arī kāds varbūt nodarbosies. Taču vai nav daudz vienkāršāk uzreiz iedot jēdzīgu likumprojektu izskatīšanai, lai tas nav jāpielabo pēc tam.
Un ar šādu aicinājumu mēs varam izvēlēties tiešām divus variantus– šo te, bet labot vai arī noraidīt, un tomēr sniegt citu, nenoliedzot to, ka ir pavisam neliela cilvēku kategorija, kurus cilvēcības vārdā varētu atbrīvot no latviešu valodas apgūšanas vajadzības. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, vārds Marekam Segliņam.
M.Segliņš.
Godājamie kolēģi! Ministru kabinets ir piedāvājis grozījumus Imigrācijas likumā, kas skan sekojoši: izteikt 24.panta 5.daļas otro teikumu ... Valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību, atvieglojumus valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanā, kā arī personu kategorijas, kuras atbrīvojamas no valsts valodas zināšanu pārbaudes, nosaka Ministru kabinets. Šāda ir piedāvātā redakcija, ko ir atbalstījusi Juridiskā komisija. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 62, pret– 33, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
M.Segliņš.
11.novembris.
Sēdes vadītāja.
11.novembris. Citu priekšlikumu nav.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 80, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
M.Segliņš.
11.novembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 11.novembris.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Cienījamie kolēģi! Šodien visu mūsu vārdā es gribētu sveikt pusapaļajā jubilejā mūsu kolēģi deputātu Martijanu Bekasovu!
(Aplausi.)
Pirms tiek nolasīti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Ābiķim.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Sporta apakškomisijas! Es ļoti lūdzu jūs uz komisijas sēdi komisijas telpās. Komisijā ir ieradusies Daugavpils pilsētas galva Strodes kundze. Viņa ir braukusi tālu ceļu, viņa grib iepazīstināt komisijas deputātus ar vienu projektu. Un es ļoti aicinu pagodināt ar savu klātbūtni komisijas sēdē komisijas telpās tūlīt starpbrīdī. Paldies!
Sēdes vadītāja.
...deputātam Gundaram Bērziņam.
G.Bērziņš (TP).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde komisijas telpās.
Sēdes vadītāja.
...deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A.Kiršteins (TP).
Godājamie kolēģi! Ārlietu komisijas telpās Ārlietu komisijas sēde. Lūdzu visus.
Sēdes vadītāja.
...deputātam Staņislavam Šķesteram.
S.Šķesters (ZZS).
Es lūgtu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju uz sēdi tūlīt. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Simsons.... Nē? Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam.
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies Boriss Cilevičs un Artis Pabriks. Paldies!

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījums Nacionālās drošības likumā”. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījums Nacionālās drošības likumā” (reģistrācijas numurs 918).
Likumprojekta otrajam lasījumam priekšlikumi netika iesniegti. Komisija izskatīja to 27.oktobra sēdē un aicina Saeimu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 66, pret– 1, atturas– 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 15.novembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 15.novembris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Sergejs Fjodorovs.
S.Fjodorovs (LSP).
Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs 965– likumprojektu “Grozījumi Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā”.
Īsumā likumprojekta būtība. Pašlaik nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēma nevarēs pilnvērtīgi darboties, ja netiks pieprasīta nolietotu transportlīdzekļu pilna komplektācija. Likumprojekts paredz, ka būs novērsta situācija, ka vienā uzņēmumā tiks noņemtas visas derīgās sastāvdaļas, bet apstrādes uzņēmums būs spiests pieņemt transportlīdzekļu vraku vai negatīvu vērtību. Tomēr paredzēts, ka, veicot atvesto transportlīdzekļu savākšanu, tiek subsidēta arī tādu nolietotu transportlīdzekļu savākšana un apstrāde, kuriem nav pilnas komplektācijas. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savā sēdē 27.oktobrī pirmajā lasījumā tika akceptējusi šo likumprojektu, un komisijas vārdā lūdzu arī Saeimu atbalstīt piedāvāto likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 87, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
S.Fjodorovs.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 18.oktobris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu... 18.novembris?
S.Fjodorovs.
Novembris. Es atvainojos!
Sēdes vadītāja.
Tātad priekšlikumu iesniegšanas laiks otrajam lasījumam– 18.novembris. Paldies!
S.Fjodorovs.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par 1976.gada tirdzniecības kuģošanas (minimālās normas) konvencijas 1996.gada protokolu”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Godātie kolēģi! Ārlietu komisija ierosina atzīt Ministru kabineta iesniegto likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 82, pret un atturas– nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
I.Solovjovs.
Komisijas vārdā ierosinu atbalstīt pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 83, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!
I.Solovjovs.
Godātie kolēģi, ja jums nekādu iebildumu nav, tad izskatīt uzreiz otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 89, pret un atturas– nav. Likums “Par 1976.gada tirdzniecības kuģošanas (minimālās normas) konvencijas 1996.gada protokolu” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Lokarno Nolīgumu par dizainparaugu starptautiskās klasifikācijas izveidošanu”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Godātie kolēģi! Komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 85, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Solovjovs.
10.novembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 10.novembris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā... Ziņotāja nav. Tātad jautājumu atliekam.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā– deputāts Krišjānis Peters.
K.Peters (LPP).
Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu ar reģistrācijas numuru 889. Tātad likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir apkopojusi priekšlikumus otrajam lasījumam.
1.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
2.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
3.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
4.– Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
5.– Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
6.– Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
7.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
8.– Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
Tātad tie bija arī visi priekšlikumi. Aicinu komisijas vārdā pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 91, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
K.Peters.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 17.novembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 17.novembris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””. Otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā– deputāts Staņislavs Šķesters.
S.Šķesters (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu, reģistrācijas Nr.912. Komisija, kopīgi strādājot, ir izskatījusi 35 priekšlikumus. Pamatdoma šim likumprojektam ir par to, ka faktiski šajā likumprojektā parādās šī norma, ka valsts sāk piedalīties līdzdarbībā, finansē šīs palīdzības sniegšanu dzīvokļu jautājumu risināšanā. Tiek ieviesti jauni pašvaldības palīdzības veidi, tātad kopā sadarbībā ar valsti. Un pirmais, tas ir izīrēt citu personu īpašumā esošās dzīvojamās telpas, palīdz ar atvieglinātiem noteikumiem saņemt kredītu dzīvojamo telpu iegādei un būvniecībai, valsts īpašumā esošā neaizņemtā dzīvojamā fonda nodošana pašvaldībai šo jautājumu risināšanai, dzīvokļu pārcelšanas pabalsta ieviešana, vienreizējo pabalstu piešķiršana dzīvojamo telpu remontiem, kā arī saglabā esošo kārtību, kas ir pastāvējusi līdz šim likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”.
Tātad 1.– deputāta Dzintara Rasnača priekšlikums. Ir atbalstīts. Un papildina likumprojektu ar jaunu pantu, maina turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
2.– deputāta Rasnača priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
3.– reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Radzeviča kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 4.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 3. un 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
5.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
6.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
7.– reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
8.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Par 9., ja? Pret 8.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
9.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates.
Deputāts Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (TP).
Godātie kolēģi deputāti! Es aicinātu jūs pievērst uzmanību tātad šai normai, un proti, tā ir pavisam jauna, jauns noteikums, kas tiek iekļauts likumā. Un šī priekšlikuma būtība ir tāda, ka pašvaldības dome (padome), ja gadījumā pieņemtu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājumu, pašvaldības dome (padome) var nesniegt pašvaldības palīdzību, un proti, var atteikt izīrēt dzīvokli tām personām, kuras ir maznodrošinātas, kuru ģimenēs ir bērni, invalīdi, pensionāri, un kuras likumā noteiktā kārtībā ir reģistrētas palīdzības saņemšanā, vairākos gadījumos.
Pirmkārt tad, ja persona ir devusi piekrišanu dzīvokli pārdot vai ir pārdevusi šo dzīvokli pati, vai ir atļāvusi privatizēt šo dzīvokli uz trešās personas vārda, vai arī pašvaldības dome savos saistošajos noteikumos ir noteikusi citus gadījumus... tātad citus gadījumus, kādos varētu atteikt sniegt pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.
Es, kolēģi, uzskatu, ka šāda norma ir bīstama, jo tā pieļauj iespēju pašvaldībām ļoti subjektīvi traktēt atteikšanas motīvus gadījumos, kādos var atsevišķām ģimenēm, kuras ir maznodrošinātas, kurās ir invalīdi bērni, pensionāri, nesniegt pašvaldības palīdzību tajās situācijās, kad ir objektīvi apstākļi, kādēļ persona ir bijusi spiesta pasliktināt savus dzīvokļa apstākļus. Nu, es minēšu piemēru. Piemēram, persona ir pārdevusi dzīvokli, paņēmusi kredītu, lai iegādātos lielāku dzīvokli, jo ģimenē ir bijis pieaugums, ir bijuši daudz bērnu, ir bijis labs darbs, ir bijuši ienākumi. Šo dzīvokli ir pārdevuši, tādējādi ir iestājies viens no šā likuma... priekšlikumā minētajiem motīviem, kuriem esot, var atteikt palīdzību. Bet kādas nelaimes gadījuma dēļ no personas neatkarīgu apstākļu dēļ ģimenes galva, vecāki ir zaudējuši darbu, varbūt pat kļuvuši invalīdi, ir notikusi kāda nelaime, un šī persona nevar atdot kredītu un ir spiesta tātad griezties pašvaldībā. Šādā situācijā pašvaldība, izvērtējot formāli šo likumu normu, var teikt tā: jūs esat savulaik dzīvokli pārdevuši, privatizēto dzīvokli pārdevuši vai ļāvuši privatizēt uz trešās personas vārda, un mūs neinteresē, kādu apstākļu dēļ jūs šobrīd nevarat paši sevi nodrošināt. Un ģimenē ir bērni, ģimenē nav ienākumu, un ģimene ir reģistrēta palīdzības saņemšanai. Bet 5 gadus pašvaldība var atteikt šādai ģimenei sniegt palīdzību.
Ko es gribēju teikt? Es gribēju teikt to, ka ir daudzi gadījumi, kad pašvaldība, izmantojot šeit Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas piedāvāto normu, var pamatoti atteikt palīdzības sniegšanu, bet būs arī gadījumi, kad šāds atteikums būs nepamatots, netaisnīgs un negodīgs.
Tādēļ es gribētu vērst uzmanību uz šā priekšlikuma abām pusēm un izvērtē to balsojot.
Sēdes vadītāja.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas vārdā– parlamentārais sekretārs Pūķa kungs.
M.Pūķis (Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārais sekretārs).
Priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Saistībā ar tiem ļoti patiesajiem vārdiem, ko teica deputāts Lagzdiņa kungs, es gribētu pievērst uzmanību, ka šajā formulējumā, ko komisija ir piedāvājusi, nav runas par to, ka pašvaldība visos– visos!– gadījumos, kad iestājas tie minētie apstākļi, noteikti atteiks cilvēkam. Taču šī konstrukcija ir nepieciešama, lai tieši tajos daudzajos gadījumos, kad šis atteikums ir pamatots, tam būtu loģisks, juridisks pamats, jo pretējā gadījumā jebkurā gadījumā cilvēks varēs uzstāt un griezties tiesā, ka viņam tiek nepamatoti atteikts. Jebkurā gadījumā, ja nebūs šīs normas.
Turpretim šī norma ļauj pašvaldībai izvērtēt, veikt individuālu pieeju, un, ja tiešām ir tāda situācija, kā Lagzdiņa kungs šeit izstāstīja, tajā gadījumā izņēmuma kārtā neatteikt, jo tur ir teiks, ka var atteikt, nevis ka visos gadījumos atsaka.
Un tas ir ļoti būtiski, un tādēļ es aicinu tomēr komisijas priekšlikumu ņemt vērā!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
S.Šķesters.
Jā, es te gribētu teikt dažus vārdus. Mūsu komisijā tiešām diskusija pastāvēja, bet, no pašvaldību viedokļa skatoties, un pašvaldību pārstāvji izteica šo priekšlikumu tādā atzinumā, ka, ja nu tiešām notiek šis ļaunprātīgais... šo dzīvokļu rindas... iespēja, teiksim, stāties šajā rindā, kaut arī faktiski viņam ir bijis šis dzīvoklis, ir īpašumā, un tādējādi, teiksim, nav šīs kārtības, kā tad šiem cilvēkiem juridiski būtu iespējams nu... atteikt šo iespēju reģistrēties... saņemt pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 9.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 54, pret– 32, atturas– 6. Priekšlikums ir atbalstīts.
S.Šķesters.
Paldies! 10.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates.
Deputāts Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (TP).
Godātie kolēģi deputāti! Es aicinu pievērst uzmanību šai normai, kura, pavirši varbūt iepazīstoties ar attiecīgās daļas redakciju, kā arī kontekstu, šķiet pamatota un nepieciešama.
Tātad normas būtība ir tāda, ko ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Ja persona ir reģistrēta palīdzības saņemšanai sakarā ar izlikšanu no dzīvojamās telpas sakarā ar parādiem un šī persona apzināti novilcina palīdzības saņemšanu no pašvaldības, nepamatoti atsakoties no trim tātad dzīvojamās telpas piedāvājumiem, tādā gadījumā šī persona tiek izslēgta no palīdzības saņemšanas reģistra. Godātie kolēģi, šī norma ir lieka, jo šobrīd spēkā esošais likums jau trīs gadus nosaka to, ka šādos gadījumos, ja persona atsakās no trim dzīvokļa piedāvājumiem, attiecīgā persona ir nevis izslēdzama no reģistra un šai personai vispār nav sniedzama palīdzība, bet attiecīgā persona (ģimene) ir pārceļama reģistrā ar pēdējo kārtas numuru. Viņa ir tātad saglabājama šajā reģistrā, viņai var tikt sniegta palīdzība, bet tikai viņa reģistrējama ar pēdējo kārtas numuru. Manuprāt, šī norma ir saglabājama, un atbildīgās komisijas piedāvātais ir pārāk represīvs pret īrniekiem, un tas ir izslēdzams un nav atbalstāms.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Gan runājot par 9.priekšlikumu, gan arī tagad par 10.priekšlikumu, kāds tad ir Saeimas deputātu pamatuzdevums? Kam pirmkārt viņi palīdz? Šķiet, ka pirmkārt viņi palīdz Latvijas Republikas pilsonim– pilsonim, kuram šī palīdzība ir nepieciešama. Un šajā gadījumā, lūk, kā jau Lagzdiņa kungs minēja, iespēja piedāvāt šo trešo variantu ir jau. Līdz ar to– kāpēc mums ir jādod liekas iespējas cilvēkus represēt? Jo diemžēl ļoti bieži tādos gadījumos lomu nospēlē personīgās attiecības, kas ir tas vissliktākais, īstenojot likumus, bet tāda tā lieta ir.
Un līdz ar to es tomēr, kolēģi, aicinātu, ja mēs kādu normu ieviešam tādu, kas ir strīdīga, un strīds ir starp pilsoni un kādu varas iestādi, tad mans viedoklis ir– tomēr būt par labu pilsonim, jo neviens nevar paredzēt, kādos apstākļos šie pilsoņi nokļūst un kas tad ar viņiem notiek.
Līdz ar to es vispār neredzu jēgu atbalstīt 10.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā kas piebilstams?
S.Šķesters.
Jā, paldies! Cienījamie kolēģi, komisija vienkārši izvērtēja šo priekšlikumu. Lagzdiņa kungs jau minēja to, ka viņi nostājas rindas pēdējā galā, ja, un kas tas rindas gals Rīgas domē ir 2000.– pēdējais... un faktiski tā jau ir tāda imitācija, tikai tas, ka šim cilvēkam dod šo iespēju, iespēju saņemt šo palīdzību, reģistrēt, teiksim, šo palīdzību. Tātad, man liekas, ka labāk ir konkrēti, skaidri pateikt, ka ir šīs iespējas trīs reizes, un tad cilvēks pats izvēlas, vai viņš izmanto vai neizmanto šo iespēju.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 10.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 5, pret– 34, atturas– 48. Priekšlikums nav atbalstīts.
Vai deputāts Jānis Strazdiņš ir pieteicies runāt par procedūru? Nē.
Lūdzu, turpināsim!
S.Šķesters.
11.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
12.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums– ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
13.– reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Radzeviča kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
14.– reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Radzeviča kunga priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
15.– deputāta Sokolovska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
16.– deputāta Sokolovska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
17.– deputāta Sokolovska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
18.– reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Radzeviča kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
19.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
20.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
21.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
22.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
23.– reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra priekšlikums. Noraidīts. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
24.– deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
25.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
26.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (TP).
Godātie kolēģi deputāti! Šoreiz es tribīnē kāpju, nevis lai iebilstu pret atbildīgās komisijas piedāvāto redakciju, bet lai deputāti pirms balsošanas par šo priekšlikumu, tā teikt, izvērtē piedāvāto konceptuālo priekšlikumu, kas pieņemšanas gadījumā prasītu pietiekami lielus līdzekļus no valsts budžeta, lai varētu realizēt šo solījumu. Atbalstot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas piedāvāto 26.1.1. panta redakciju, mēs atbalstīsim to, ka valsts finansē pusi jeb 50% no tā pārcelšanās pabalsta, kuru pašvaldības noteiktu savas teritorijas iedzīvotājiem. Tātad 50% valsts solīs mūsu personā, ja mēs atbalstīsim pēc brīža šo normu, kas būs jārealizē jebkurai valdībai, kura sāks darbu tuvākajos mēnešos.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
S.Šķesters.
Skaidrs, ka viens no šiem pārcelšanās pabalsta principiem bija, ka valsts tomēr piedalās ar līdzfinansējumu šo pārcelšanās pabalstu finansēšanā. Tas bija šis priekšlikums, kurš faktiski būtu jāatbalsta. Komisija to atbalstīja, jo uzskatīja, ka šīs normas tālāku regulāciju noteiks Ministru kabinets, cik lieli tie apjomi būs un cik iespējas pašvaldībai būs piedalīties šo pārcelšanās pabalstu izmaksā. Tādi pabalsti pastāv Igaunijā, un tas nav nekāds atklājums.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 26.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 95, pret un atturas– nav. Priekšlikums ir atbalstīts.
S.Šķesters.
Paldies! 27.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters. 28.– Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iestrādāts komisijas 29.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 28. un 29.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
30.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
31.– deputāta Dzintara Rasnača priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iestrādāts komisijas 32.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem... Atklājam debates par 31.priekšlikumu. Ne? Pret 31. un 32.priekšlikumu deputātiem... Es atvainojos! Rībenas kundze par 33... Tātad pret 31. un 32.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
Paldies! 33. priekšlikums– deputāta Sokolovska priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK).
Godātie kolēģi! Es aicinātu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju tomēr strādāt kvalitatīvāk, jo, ja kaut kas tāds parādītos uz trešo lasījumu, tad nu mēs parlamentam godu nedarītu ar šādu redakciju. Tā ka es aicinātu tomēr to neatbalstīt un pārstrādāt uz trešo lasījumu, jo, ja arī otrā lasījuma tabulā tas parādās kā pieņemts, tad man par šādu redakciju nebūtu visai viegli skaidrot, kā es esmu par tādu balsojis. Tīri no juridiskās tehnikas viedokļa.
Un otrs. Es aicinu komisiju strādājot arī nopietnāk vērst uzmanību uz datumiem, un, ņemot vērā visus likuma izsludināšanai paredzētos laikus un visu pārējo, tomēr pirms trešā lasījuma nopietni konsultēties par to, vai ierakstītie datumi ir reāli izpildāmi.
Sēdes vadītāja.
Deputāte Inguna Rībena.
I.Rībena (JL).
Jā, cienījamie kolēģi! “Jaunajam laikam” ir patiess gandarījums, ka beidzot, beidzot pēc pusgada šķēpu laušanas ledus ir sakustējies. Un “Jaunā laika” nemitīgi daudzināto reālas valsts atbalsta programmas un kompensāciju mehānisma ieviešanas nepieciešamību nu atzīst Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vairākums. Atbalstot pat to, ka 2005.gada budžeta projektā ir jāparedz līdzekļi minētās programmas īstenošanai. Un “Jaunais laiks” cer, ka runa neiet par dažādu sīku pabalstiņu piešķiršanu pašiem neapmierinātākajiem, bet pieprasa valdībai izstrādāt un aicina Saeimu atbalstīt tādu kompensāciju mehānismu denacionalizēto namu īrniekiem, kura realizācijas rezultātā ikviens denacionalizētā nama īrnieks varētu teikt, ka ir saņēmis no valsts taisnīgu un samērīgu palīdzību savas mājokļa problēmas risināšanai. Bet denacionalizēto namu īpašnieki varētu atzīt, ka beidzot valdība šo problēmu ir atrisinājusi uz sava, nevis uz īpašnieka rēķina.
Bez šaubām, budžetā tie nebūs daži miljoni, bet daudzi desmiti miljonu latu. Un tas nenotiks viena gada laikā, un varbūt pat ne piecu gadu laikā. Bez šaubām, man tāpat kā Rasnača kungam rodas šaubas par bijušās valdošās koalīcijas nodomu nopietnību, ja likumprojektā valdībai noliktie termiņi ir 15.novembris un 1.decembris 2004.gadā. Nu tas šķiet grūti īstenojams, bet savā ziņā arī tas nav neiespējami. Tā ka katrā gadījumā tāda apņemšanās, ja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šādus datumus ir ielikusi, nu, no mūsu puses ir tikai apsveicami.
Un šoreiz arī cerēsim, ka Tautas partijas denacionalizācijas guru Jānis Lagzdiņš, strādājot komisijā un piekrītot šādiem termiņiem, nav kārtējo reizi pajokojies ar Latvijas sabiedrību un tiem cilvēkiem, kurus šī problēma skar.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Padomājiet, lūdzu, kā jūs varat vispār šo 33.priekšlikumu atbalstīt. Pirmkārt, jābūt vēl ir trešajam lasījumam. Kad tas būs? Diez vai vajadzētu sasteigt ar trešo lasījumu, un šķiet, ka te ir vairāki strīdīgi jautājumi, un līdz ar to ir jābūt pietiekami ilgam starplaikam starp otro un trešo lasījumu. Tas ir viens.
Tālāk. Te ir šausmīgi jauki uzdevumi Ministru kabinetam, kuri visi ir jāpilda līdz šā gada 15.novembrim. Nu tā, joka pēc atgādināšanu, ka šodien ir 4.novembirs.
Tagad, kurš būs tas Ministru kabinets, kas pildīs šos nosacījumus? Vai līdz 15.novembrim vispār būs Ministru kabinets, kas būs darbotiesspējīgs? Kas pildīs tos a, b un c?
Lūk! Tā ka tiešām, godātā komisija, nu vajadzēja gan visu šito padomāt, un faktiski viss tas punkts ir nepieņemams, tas ir izņemams ārā, un, strādājot uz trešo lasījumu gan datumus rūpīgi izvēlieties, es domāju, ka pat, ja mēs šeit mainītu uz 31.decembri, vienalga, nenostrādātu tas dokuments līdz galam. Neaizmirsīsim, ka Ministru kabinetam, tam, kas būs, vēl būs jāstrādā pie budžeta projekta, pie budžeta projekta pirmajā lasījumā. Un tā tālāk.
Tā ka, lūdzu, esiet tik laipni un padomājiet par to, un neatbalstiet šādu priekšlikumu, kurš ir pilnīgi deklaratīvs un kuram vienkārši nav nekādas jēgas.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Sokolovskis.
J.Sokolovskis (PCTVL).
Godātie kolēģi! Tātad pirmais– par termiņiem. Es savus priekšlikumus iesniedzu pirms mēneša. Es cerēju, ka mēs ātri strādāsim, un mēs varētu pieņemt šos grozījumus un šo programmu un visu to atrisināt, visu to jautājumu ar finansējumu tātad līdz šim datumam. Bet diemžēl tātad situācija ar jūsu tātad valdības krīzi ir ieilgusi, un tāpēc diemžēl šī programma līdz galam nav izstrādāta, finansējums tātad šā gada budžetā nebija paredzēts, un ir jautājums, vai šis finansējums būs paredzēts? Un tieši tāpēc rodas šī ideja– iesniegt tieši šinī likumā priekšlikumu un uzlikt par pienākumu Ministru kabinetam izstrādāt un ielikt nākamā gada budžetā reālu finansējumu. Protams, ka jauki... Mēs pieņemam šodien grozījumus likumā “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā”, tur mēs pieņēmām ļoti jaukus priekšlikumus. Bet diemžēl, ja nebūs finansējuma, visi tie priekšlikumi paliks uz papīra. Un tikai!
Bet ko mēs piedāvājam? Tātad pirmais. Pieņemt valsts programmu to īrnieku interešu aizsardzībai, kas likumīgajam īpašniekam atdotajā mājā esošo dzīvokli lietojuši līdz mājas īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajam īpašniekam.
Tātad programma. Pirmais punkts. Vajadzīga skaidra programma.
Otrais. Garantē aizdevumus dzīvokļu iegādei vai dzīvojamās mājas celtniecībai. Paldies dievam, šī programma tātad ir vienīgā, kurai ir kaut kāds finansējums, ka ir garantijas fonds, un nākamā gada budžetā bija paredzēts pusmiljons. Bet tā ir tikai tāda ļoti sīka programma, kura varētu palīdzēt varbūt vienam vai diviem procentiem no šiem īrniekiem.
Nākamais. Izmaksā kompensāciju par atbrīvoto dzīvojamo telpu, kas atrodas denacionalizētajam vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā. Tātad mēs daudz runājam par kompensācijām. Var šo kompensāciju saukt dažādi. Mēs pieņēmām šodien arī tādu priekšlikumu, ka to varētu saukt par pārceļošanas pabalstu. Var arī piekrist, par nosaukumu– var strīdēties par nosaukumu– tas nav svarīgi. Svarīgi ir tas, lai šai programmai būtu normāls finansējums. Diemžēl pagaidām šā finansējuma nav.
Trešais. Kopā ar pašvaldībām sniedz palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā. Tas nozīmē, ka ne tikai uz pašvaldību pleciem gulsies šī problēma, bet valsts ir arī atbildīga par to, ka tika pieņemts likums par denacionalizāciju, ka pa šo laiku nav tikusi pieņemta un izstrādāta neviena programma... tātad palīdzība denacionalizēto namu īrniekiem. Nav izdots neviens santīms šo programmu realizācijai.
Nevienas valdības laikā nav izdalīts neviens santīms šo programmu realizācijai! Un diemžēl tie... tātad tās partijas, kuras lobē.... tātad namīpašnieku intereses, viņi nodevuši arī namīpašnieku intereses. Ja viņi pirms trim gadiem, kad tika pieņemti grozījumi, pieņemtu normālu, reālu programmu ar finansējumu, līdz šim brīdim šī problēma būtu jau atrisināta un gan namīpašnieki, gan īrnieki būtu apmierināti. Un viss! Problēmas nebūtu.
Un trešais aspekts. Protams, ka tagad ir ļoti liela problēma, ka eksistē lētu dzīvokļu deficīts. Un tāpēc valstij ir jāpalīdz arī pašvaldībām būvēt sociālās mājas, lai palīdzētu tiem cilvēkiem, kuri nevar parūpēties par sevi, un lai beidzot viņi varētu tātad nelasīt avīzes un domāt, ko mēs pieņemsim, vai mēs pagarināsim īres griestus vai nepagarināsim, bet beidzot lai viņiem būtu normāls mājoklis, kur viņi varētu normāli dzīvot.
Tātad nobalsosim par to, ka valdībai ir pienākums nākamā gada budžetā iestrādāt normālu, reālu finansējumu.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Gundars Bērziņš.
G.Bērziņš (TP).
Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Šis ir viens no ļoti tādiem būtiskiem jautājumiem, kas ir grūti risināms, un šobrīd arī aktuāls un liels izaicinājums, arī veidojot nākamo valdību.
Man, piemēram, vērojot šo situāciju, ļoti svarīgi šķiet, veidojot nākamo valdību, saprast, ko tad partijas spēj piedāvāt nopietno problēmu risinājumā, vai turpina lidot mākoņos vai kaut kur citur. Šī problēma ir ļoti sarežģīta un radusies jau pietiekami sen. Bet sākums bija īpašuma atjaunošana, okupācijas seku likvidēšana. Pareizi? Nepareizi? Lietuva darīja savādāk, īpašniekiem neatdeva, viņi varēja ar atvieglotiem noteikumiem izpirkt. Bet kas nu bijis, tas nu bijis. Un, cik zinu, arī “Jaunā laika” priekšsēdētājs tanī laikā tomēr darbojās politikā vai piedalījās šā lēmuma pieņemšanā– nevaru apgalvot. Bet to... tur nu vairs griezt atpakaļ nevar. Īres griestiem bija nosprausts ļoti, teiksim, tāls– septiņu gadu pārejas periods, kur bija skaidrs, ka šie īres griesti ir jāatceļ. Un grupas, uz ko tas attiecas, ir vairākas. Protams, cilvēki ar ļoti zemiem ienākumiem, kuru aprūpe ir sociālās sistēmas funkcija, ienākumu nodrošināšana, sociālie... varbūt vidusslānis un varbūt arī pietiekami turīgi cilvēki. Kādā veidā, teiksim, turīgam cilvēkam, piecistabu dzīvokļa īpašniekam Rīgā, kāda būs taisnīgā samaksa Rībenas kundzes izpratnē? Un kāda ir nauda? Es saprotu, šeit arī bija ļoti skaisti– beidzot valdība risinās uz valdības rēķina.
Cilvēki mīļie, kāda ir nauda, ko mēs dalām budžetā? Tā ir valdības nauda? Kas viņu tur, santīmu pa santīmam, ir iemaksājis? Valstī ir apmēram miljons nodokļu maksātāju. Budžets ir 2,7 miljardi. Vidēji nodokļu maksātājs iemaksā budžetā 2700 latu, katrs var parēķināt. Pēc saviem ienākumiem turīgākie maksā ievērojami vairāk, cilvēki ar mazākiem ienākumiem– mazāk. Bet šī nauda ir vākta pa santīmam kopā. To ir samaksājusi gan medmāsiņa, kurai šobrīd mēs meklējam naudu algām... Un vai taisnīgi būs tas, ka piecistabu dzīvokļa īpašniekam mēs meklēsim taisnīgu miljonu samaksu uz šīs medmāsiņas rēķina? Es domāju, taisnība šinī gadījumā... protams, arī paši īrnieki jūtas nu tā netaisnīgi... Bet, meklējot taisnību, nedrīkst atkal jaunu netaisnību radīt– vēl lielāku. Tas ir apburts loks un spirāle. Un īstenībā šajā jautājumā šobrīd izšķiras pozīcija: reāli domājošie cilvēki, reālistiska politika un populisti, kas sapņo... Un ir vajadzīgi sapņotāji, jo sapņi jau ir tie, kas virza politiku, stāda augstus mērķus, un man tas patīk, es pats varbūt esmu sapņotājs. Bet es tomēr esmu reālists. Tad, kad mēs lemjam par valsts lietām, sapņi jānoliek malā, jāatstāj naktij! Tanī brīdī jārīkojas izšķiroši, atbilstoši un enerģiski. Un vēlamais ar iespējamo diemžēl nesakrīt. Kā redzam, aktuālajā jautājumā, kas šobrīd ir dienas kārtībā, tad problēma jau nav... Vēlamais ar iespējamo nesakrīt, nesakritīs nekad, nemūžam– ne Latvijā, ne kur citur pasaulē. Un tāpēc jau ir vajadzīga tāda profesija kā politiķi, kas pasaka, kas ir iespējams. Bet viņiem ir jābūt prātam saprast un neapsolīt, nemaldināt cilvēkus.
Otra lieta. Par iepriekšējās valdības vājāko vietu. It kā nebija vairākuma, kreisie mūs atbalstīja. Mums arī tas šausmīgi nepatika. Un galvenā lieta, ko visi bazūnēja,– “spalvainā Maskavas roka”. Nodzīta, nenodzīta. Šausmas, nevar balsot! Tagad, nogāžot valdību, izrādās, tās ir bijušas putas un mīti. Putas un mīti. Ja ne sabiedrībai, ne politiķiem, ne presei tas nav pamatarguments. Tas ir tikai iegansts, jo šobrīd tas vairs nevienam nav svarīgi. Un tie, kas runāja par “spalvaino Maskavas roku” un valdības nepieņemamību, šodien ar mierīgu sirdi ar putām uz lūpām, viņiem vairs nav bīstama šī, jo, redz, tagad situācija ir cita.
Cilvēki mīļie! Reālu politiku, stabilu valdību var veidot prātīgi, rīcībspējīgi cilvēki. Dieva dēļ, “Jaunais laiks”, neaplieciniet, ka jūs šajā kategorijā neietilpstat!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi no labās puses! Es esmu gatavs piekrist, ka šis priekšlikums no juridiskās tehnikas iznāk diezgan dīvains. Praktiski tas rada iejaukšanos Ministru kabineta kompetencē, bet tas nav populisms. Tā ir piespiedu darbība no mūsu puses, ja abas iepriekšējās valdības neko nav izdarījušas šajā jomā un situācija valstī ir kritiska.
Cienījamie kolēģi Dobeļa un Rasnača kungs! Es gribētu atgādināt jums, ka Rīgā denacionalizētās mājās pārsvarā dzīvo ne mūsu, bet jūsu vēlētāji. Un es uzskatu, ka šis balsojums par šo 33.priekšlikumu ir izšķirošs jūsu attieksmē pret denacionalizēto māju īrnieku problēmu.
Un es lūdzu atbalstīt to, neskatoties uz to, ka šeit ir PCTVL atzīme. Mums šobrīd nav citas izejas, lai novērstu masveida cilvēku izlikšanu no dzīvokļiem.
Paldies un lūdzu atbalstīt mūs!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Sokolovskis, otro reizi. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Ņem nost savu priekšlikumu!”)
J.Sokolovskis (PCTVL).
Godātie kolēģi! Nu ļoti interesanti, ko sauc par populismu. Par populismu var nosaukt to, ka valdībai ir jāizstrādā valsts programma to īrnieku interešu aizsardzībai, kuri dzīvo denacionalizēto namu tātad mājās. Ļoti interesanti! Tātad Tautas partija tā uzskata par programmas izstrādāšanu, jau tas nav pieņemams, ka viņi to nevar paspēt, ka viņi ir reālisti, ka viņi nevar pat izstrādāt šo programmu. Vai neliekas, ka tas ir dīvaini?
Otrais moments. Jā, tātad mēs tikai piedāvājam paredzēt līdzekļus, bet kādus, cik lielus līdzekļus, mēs lemsim pēc tam, lai nākamā valdība izlemj. Vai jūs neuzticaties tam, jūs pat paši sev neuzticaties, ja? Nu, protams, pēc tam, kad jūs nobalsojāt pret pašu izstrādāto budžetu, visu var gaidīt. Nu, ko lai dara?
Vēl viens aspekts. Tagad mēs bieži runājam par to, ka mēs mēģinām kaut ko pacelt, piemēram, pensijas pensionāriem. Kad pensionāri prasa pacelt pensijas, tad uzreiz mēs ar ļoti tādu nopietnu balsi sakām: “Kā jūs, pensionāri, varat tā runāt? Kamēr mums bērni nesaņem, daudzbērnu ģimenes nesaņem tādus pabalstus, kā jūs varat uzdrošināties prasīt to!” Kad prasa daudzbērnu ģimenes, tad uzreiz: “Nu kā jūs, bet taču ir skolotāji, kuri sen saņem zemas algas, un tā tālāk.” Kad prasa skolotāji, tad: “Ko jūs prasiet, medicīnā mums ir katastrofa. Kā jūs varat uzdrošināties prasīt sev algu palielinājumu, ka mums ir katastrofa medicīnā?”
Un beidzot nepielikt nevienam. Tā ir tāda stratēģija un taktika.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis– otro reizi.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Es gribētu uzsvērt, ka mēs šeit neapspriežam cilvēku roku spalvainības pakāpi. Mēs patlaban apspriežam konkrētu priekšlikumu, un neko citu vairāk. Kam vajadzīgas šīs vēsturiskās atkāpes, šī cilvēkmīlestības izpausme šinī brīdī, ja mēs runājam par noteiktiem pārejas noteikumiem. Jums priekšā taču ir teksts, par ko mēs runājam. Šis ir otrais lasījums. Šīs nav konceptuālas pārrunas. Diemžēl daži kolēģi to nesaprot. Un šeit, šajos pārejas noteikumos, ir skaidri norādīti termiņi un skaidri norādītas saistības, kuras vienkārši nevar izpildīt. Vai tas nav skaidrs? Lūdzu, strādājiet uz trešo lasījumu! Man liekas, ka diez vai agrāk par februāri varēs šo datumu minēt. Nevis 15.novembris. Pieņemu, ka kaut kur februāris, februāra vidus. Kamēr izveidosies valdība, kamēr sastādīs budžetu, kamēr to pieņems pirmajā lasījumā. Lūdzu, esiet tik laipni un saprotiet to! Un neapkaunosim Saeimu, un nebalsosim par lietām, kuras vienkārši nav vairs izpildāmas.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Bērziņa kungam taisnība. Sapņot nevienam nav liegts. Pat ieteicams. Kur nu vēl deputātiem. Tikai deputātiem būtu ieteicams sapņojot tomēr drusciņ pieturēties tai grēcīgai zemītei un staigāt pa to, nevis lidināties kaut kur tālu mākoņos un celt sapņu pilis, un rakstīt tās šeit priekšlikumos.
Prasīt kompensāciju– šeit rakstīts. Labi, par 1.punktu varētu būt– izstrādāt programmu. Skaidrs. Bet par kompensāciju. Paskatieties! Izmaksā kompensāciju par atbrīvoto dzīvojamo telpu, kas atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā. Es uzreiz redzu situāciju, ka pilnīgi visi, kuri atrodas šādās mājās, pieprasa šo kompensāciju, jo tas ir ārkārtīgi izdevīgi. Ja es atrodos šajā mājā, es pieprasu kompensāciju. Kompensāciju, lai... nu, protams, tādā apmērā, te jau nav runāts, cik liela kompensācija, lai es varētu iegādāties jaunu dzīvokli. Un es iegādājos dzīvokli attiecīgi jau savā īpašumā. Kolosāli! Fantastiska iespēja man ir. Vai to mēs varam nodrošināt, draugi mīļie? Ja mums būtu 300 miljardu liels budžets vai vēl aptuveni kaut kas tāds, varbūt mēs to varētu darīt. Bet tagad, nu iedomājieties praktiski, kā tas var notikt. Kompensēt, tātad kompensēt šim cilvēkam, kurš atbrīvos dzīvokli, iegādāties jaunu.
Nākamais. Īpašnieks, protams, būs priecīgs, ārkārtīgi priecīgs, jo viņa mājā atbrīvosies dzīvoklis. Viņš to varēs, protams, izīrēt nākamajam īrniekam, vispirms pieprasot, kā tas notiek praksē, tā saucamo īres tiesību naudu, kas ir ļoti liela un sasniedz daudzos, daudzos tūkstošos. Un īpašnieks būs ar mieru, Lagzdiņa kungs, vai nav taisnība? Viņš būs ar mieru pat piemaksāt šim cilvēkam, kas aiziet, arī vienu daļu no tā, ko viņš iegūs pēc tam, tā sakot, pārdodot šīs īres tiesības, tā saucamās. Tāda ir realitāte. Nevis sapņi.
Tāpēc to vienkārši nav iespējams realizēt. Nemaz nerunājot par šo 15.novembri. Ja mēs pieņemam, tātad 15.novembris ir atbalstīts mums. Tā ka tāda ir patiesība, draugi mīļie. Un šādas utopijas, Sokolovska kungs, es jums neieteiktu realizēt šeit, Saeimā, priekšlikumu veidā.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (TP).
Godātie kolēģi deputāti! Par ko šodien iestājas “Jaunā laika” un PCTVL deputāti? Par to, lai mēs ar likumu noteiktu, ka ir jāizstrādā programma īrnieku aizsardzībai. Ārēji, Repšes kungs, it kā ļoti jauks priekšlikums, ar kuru var iet vēlētāju auditorijās, runāt ar īrniekiem un stāstīt dažādas pasaciņas, cik mēs esam labi, cik mēs, “Jaunais laiks” un PCTVL, esam labi, cik ļoti mēs gribam aizstāvēt īrniekus. (No zāles deputāts E.Repše: “Tieši tā!”)
Bet godātais Repšes kungs! Godātie kolēģi deputāti! It īpaši tie, kas strādā ne pirmo sasaukumu šeit. Mēs esam pieredzējuši, ka gan parlaments, gan valdība pieņem visdažādākās programmas. Repšes kungs, jūs pats 6.Saeimas laikā kā bankas prezidents ļoti aktīvi piedalījāties sēdēs, valdības sēdēs Gaiļa vadībā, arī es tur biju kā Pretkorupcijas komisijas vadītājs, kad mēs izstrādājām kārtējo pretkorupcijas programmu. Un šī programma tā arī palika uz papīra, netika pieņemti likuma grozījumi un netika šī programma realizēta reāli dzīvē.
Ko es ar to, kolēģi, gribu teikt? To, ka ne jau ar programmām mēs atrisināsim konkrētu īrnieku konkrētās sociālās problēmas, bet gan iesniedzot konkrētus likumu grozījumus, paredzot finansējumu attiecīgajā valsts budžetā. Diemžēl es gribētu informēt kolēģus deputātus, ka ne “Jaunā laika” deputāti nav iesnieguši konkrētus priekšlikumus, kā palīdzēt denacionalizēto māju īrniekiem, kā atvieglot viņu situāciju. Šādi priekšlikumi nav iesniegti no “Jaunā laika” neviena deputāta. Ne šajā palīdzības likumā, ne arī likumā “Par dzīvojamo telpu īri”. Tieši otrādi! Likumā “Par dzīvojamo telpu īri” jūs esat iesnieguši analogu priekšlikumu, kādu to ir iesnieguši PCTVL deputāti, proti, izstrādāt ūdeņainu, neko nerealizējošu programmu, kas tā arī paliks uz papīra.
Es aicinātu “Jaunā laika” deputātus no vārdiem ķerties pie darbiem un, sagatavojot trešajam lasījumam kā īres likuma grozījumus, tā arī grozījumus likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, iesniegt konkrētus priekšlikumus.
Beidziet, kolēģi, vienreiz runāt, sāciet strādāt!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Andrejs Aleksejevs.
A.Aleksejevs (PCTVL).
Godātais Prezidij! Kolēģi! Es vēlreiz mēģināšu pārāk gudriem deputātiem šeit klātesošajiem, kas sēž šeit jau ne pirmo sasaukumu, izskaidrot, kāpēc tādi termiņi, jo priekšlikumu iesniegšanas termiņš jau sen ir beidzies. Un tad, kad mans kolēģis iesniedza šo te priekšlikumu, tāpēc arī bija tāds termiņš– 15.novembris. Un tur, ka ir kritusi valdība, nedz mans kolēģis, nedz arī citi mūsu deputāti nav vainīgi. Un tāpēc arī ir radies šis te priekšlikums, ka Ministru kabinetam līdz 15.novembrim bija jāizstrādā šī te programma. Un Ministru kabinets bija ar mieru izstrādāt šo te programmu, un mūsu galvenā doma un ideja bija, lai būtu finansējums šai te programmas realizēšanai. Tas ir galvenais.
Protams, ka mēs uz trešo lasījumu labosim šo te termiņu, jo visiem ir skaidrs, kas šobrīd jau notiek mūsu valstī. Bet, runājot par konkrētiem priekšlikumiem, es gribu pateikt savam kolēģim Lagzdiņa kungam, ka galvenais ir taču, lemjot par valsts budžetu 2005.gadam otrajam lasījumam, paredzēt līdzekļus. Pats galvenais ir paredzēt šos līdzekļus, nevis izstrādāsim programmu, un šī programma paliks mums uz papīra. Priekš kam tad vajadzīga šī programma, ja nebūs nekāda finansējuma? Un tā bija galvenā doma no mūsu frakcijas un no mana kolēģa, strādājot šajā te komisijā, nevis atkal runāt par to, ka mēs kādreiz atrisināsim, ka mums rūp šī te problēma un šie te cilvēki, kas dzīvo denacionalizētajos namos. Un pats galvenais, Dobeļa kungs, lai nākamā valdība piešķirtu šos te līdzekļus šīs problēmas risināšanai.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Einars Repše.
E.Repše (JL).
Nu, redziet, Lagzdiņa kungs, ja jūs to problēmu risināt 13 gadus, kopš 1991.gada, un nevarat atrisināt un ja Tautas partijas neskaitāmās valdības, ieskaitot pēdējo– Emša vadībā, nespēj šo jautājumu pat uzsākt risināt, tad ir beidzot jāieliek likumā, ka tas ir uzdots valdībai atrisināt. Un tūlīt, negaidot vis trīs gadus, kamēr tātad problēmu atrisinās vai nu īrnieki uz savas ādas, vai namīpašnieki uz savas ādas, vai tā izgaisīs pati no sevis.
Godātie klātesošie, tad, kad jūs nemotivēti pagarināt sertifikātus atkal par kārtējo gadu, tad jūs runājat par cilvēka interesēm. Nu tad būtu saukuši vārdā to cilvēku, kura interesēs jūs to darāt! Šeit, kad runa ir par valsts kļūdas labošanu attiecībā uz cilvēkiem, kas, būdami denacionalizēto namu īrnieki, nonākuši ķīlnieku lomā, tādā gadījumā jūs nevarat izstrādāt vienu valsts atbalsta programmu un praktiski īstenot tā, lai šo problēmu atrisinātu iespējami drīzā laikā. Šis nav PCTVL priekšlikums! Šis ir “Jaunā laika” priekšlikums. Tikai mūsu priekšlikums ir materializēts likumā “Par dzīvojamo telpu īri”, tur tas ir. Šo likumu jūs esat kaut kā “nomanevrējuši” plauktā, un tagad tiek skatīts cits likumprojekts– “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, kur Sokolovskis ir būtībā iesniedzis mūsu priekšlikumu, tikai mazlietiņ citā redakcijā. Un, protams, ka “Jaunais laiks” atbalsta, atbalsta nekavējošu šā jautājuma risināšanu enerģiski no valdības puses.
Kas attiecas uz 15.novembri, tas tiešām ir mazlietiņ nereālistisks termiņš. To mēs varam pielabot uz trešo lasījumu. Mūsu termiņš bija 1.janvāris, ka ir jābūt reālām kompensācijām, kas tiem cilvēkiem, kuriem ir šobrīd jāatstāj dzīvoklis vai kuriem ir problēma ar denacionalizēto namu īri, kas ļauj viņiem atrisināt vai nu šo īres jautājumu, vai izīrēt dzīvokli citā namā, vai paņemt bankā kredītu un nopirkt mājokli. Tātad ir jābūt reālai valsts programmai ar reālu naudu jau 2005.gada budžetā, kas šo problēmu atrisinātu. Un nevis, kā te kāds savos tātad murgos piedāvā, uz trim gadiem vēl šo problēmu atlikt. Tas nav risinājums! Valdībai ir jārisina tūlīt. Un, ja valdība neprot strādāt, tādā gadījumā tai tas ir jāuzdod ar likumu. Un mums patlaban ir valdība, kamēr netiek izveidota jauna valdība. Atgādināšu, ka saskaņā ar Satversmi Emša kunga valdība, kurā ir arī Tautas partija (starp citu, finanšu ministra kvalitātē), un šo jautājumu ne tikai var risināt, bet tas ir valdības pienākums– to risināt.
Paldies! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārais sekretārs Pūķa kungs. Lūdzu!
M.Pūķis (Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārais sekretārs).
Priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Ja mēs runājam par veselas virknes priekšlikumu ieviešanu, un tie priekšlikumi ir likuma tekstā, un tie priekšlikumi paredz dažādus palīdzības veidus, tad neapšaubāmi, ka šiem palīdzības veidiem jābūt saistītiem gan ar programmu, gan ar finansēm.
No otras puses, šis konkrētais priekšlikums neapšaubāmi nav reāls galvenokārt jau tā iemesla dēļ, ka pašlaik uz Saeimu ir pārcēlusies jautājuma izlemšana par to, kas ir taisnīgi, jo visi balsojumi gan šajā likumā, gan pārējos divos likumos, kas veido vienotu kompleksu denacionalizēto namu īrnieku problēmu risināšanai, patiesībā ir atbilde uz jautājumu: “Vai taisnīgi ir no pārējo Latvijas iedzīvotāju nodokļu maksājumiem lielāku vai mazāku palīdzību sniegt šiem cilvēkiem, kas ir nonākuši neapskaužamā situācijā denacionalizētos namos?” Bet risinājums ir komplekss. Un, lai šo risinājumu varētu pieņemt un lai varētu jebkuru no šīm programmām patiesībā izstrādāt, ir nepieciešama skaidrība kopīgā kompleksā par visiem šiem risinājumiem. Līdz ar to skaidrs ir tas, ka šie termiņi, neapšaubāmi, ir jāpārceļ. Cik tālu tos pārcelt, to var noskaidrot atkarībā no tiem balsojumiem, kas tiks pieņemti vēl virknē likumu, bet no juridiskās tehnikas viedokļa, protams, ja patur prātā, ka šis priekšlikums, vienalga, ir jālabo un jāprecizē, tad var izšķirties, vai par to balsot tagad, vai arī paturēt prātā, ka līdzīgi priekšlikumi būs jāskata trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Rasnačs– otro reizi.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK).
Godātie kolēģi! Gan Tautas partija, gan “Jaunais laiks”– jūs taču atbalstāt gan vienu, gan otru to programmu. Tikai te jau es nesaprotu, par ko jūs strīdaties, ja runa ir par to– ļaut nekvalitatīvu normu pieņemt vai neļaut. Mēs kopā ... es aicinu jūs kopā ar Juridisko biroju izstrādāt normālu, kvalitatīvu redakciju un uz trešo lasījumu to pieņemt. Par ko mēs te strīdamies? Un visi nobalsosim.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav.
Lūdzu deputātus balsot par 33.– deputāta Sokolovska priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 45, pret– 17, atturas– 33. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Šķesters.
34.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters.
35.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Šķesters.
Tā kā visi priekšlikumi ir izskatīti, es lūgtu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 96, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
S.Šķesters.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 12.novembris, 2004.gads. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 12.novembris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Pasta likumā”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā– deputāts Krišjānis Peters.
K.Peters (LPP).
Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu ar reģistrācijas numuru 956. Otrais lasījums likumprojektam “Grozījumi Pasta likumā”. Likums ir steidzams.
Tātad 1.– Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra K.Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
2.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
3.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un ietverts 4.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
5.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
6.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
7.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
8.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu komisijas vārdā pieņemt likumprojektu “Grozījumi Pasta likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 89, pret– nav, atturas– 1. Likums “Grozījumi Pasta likumā” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā– deputāts Gundars Bērziņš.
G.Bērziņš (TP).
Skatām dokumentu Nr.994– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Komisija vienbalsīgi lūdz atbalstīt steidzamību šim likumprojektam.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 88, pret– nav, atturas– 6. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
G.Bērziņš.
Tātad likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” radās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, skatot budžeta iesniegto paketi, kur arī bija pievienotās vērtības nodoklis. Un tad jau bija pašvaldības... Vents Krauklis, Māris Kučinskis un arī Pašvaldību savienība, un ļoti daudzas pašvaldības iesniegušas priekšlikumu par pievienotās vērtības 18% likmes nepiemērošanu iedzīvotājiem apkures tarifiem, sākot ar 1.janvāri 2005.gadu.
Kāda ir situācija? Eiropas Savienības likumdošana, pievienotās vērtības direktīvas neparedz iespēju apkurei pielietot pazemināto likmi vai neaplikt ar pievienotās vērtības nodokli. Divām valstīm iestājoties Eiropas Savienībā, Latvijai un Igaunijai bija pārejas periods šinī te punktā. Igaunijai ir pazeminātā likme, un tai ir pārejas noteikumi vēl uz gadu. Latvijā šis netika aplikts, nebija aplikts ar pievienotās vērtības nodokli, un šis atvieglojums bija jāizslēdz, jābeidz ar 2005.gada 1.janvāri.
Bet šobrīd, veidojoties situācijai, ka pasaulē ļoti strauji pieaug enerģētikas cenas, otrkārt, ka inflācija Latvijā ir ļoti augsta un apkures tarifu... pievienotās vērtības nodokļa piemērošana apkurei, protams, maksimālā iespējamā ietekme uz inflāciju tiek vērtēta pat līdz 0,6 procentiem, kas varbūt nav liels skaitlis. Bet, tā kā inflācija summējas no ļoti, ļoti daudziem faktoriem, tas ir ļoti, ļoti bīstami. Un mūsu saistības finanšu jomā par makroekonomisko rāmju ievērošanu, par Māstrihtas kritēriju ievērošanu arī paredz inflācijas samazināšanu, vai inflācija šobrīd ir būtiskākais jautājums, kur mēs šīs saistības nespējam izpildīt.
Tāpēc, rūpīgi iepazīstoties, un gribu arī informēt, ka Finanšu ministrijas atzinums par šo likumprojektu ir pievienots, un tas ir negatīvs. Esmu saņēmis Eiropas lietu komisijas vēstuli, ko parakstījis komisijas vadītājs, ar negatīvu vērtējumu šim likumprojektam, saistībā ar neatbilstību Eiropas Savienības direktīvai. Komisija ir saņēmusi arī Juridiskā biroja vēstuli parakstītu, kur arī tiek norādīts, ka šeit netiks ievērota Eiropas Savienības direktīva.
Pārrunājot iespējamās sekas, ieviešot šo likumprojektu, protams, var būt, un šīs sarunas nekavējoties, ja šodien pirmajā lasījumā likumprojekts tiks pieņemts, ir sākamas, bet tā birokrātiskā procedūra, protams, ir ārkārtīgi, ārkārtīgi gara. Un īsā laikā šeit vienošanās nav panākama. Pēc elementāras loģikas ir lietas, ko saistībā ar Eiropas Savienību ietekmēs mūsu lēmums. Šie apkures tarifi fiziskajām personām nekādā veidā neietekmēs kaut kādu konkurences politiku vai atbalstu uzņēmējsabiedrībām uz āru, līdz ar to neradot nekādus konkurences izkropļojumus. Vienīgais, kas radīsies, būs mazāki pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi, un Finanšu ministrijas aprēķins rāda, ka tas skaitlis, kas netiks iekasēts, būs 700 tūkstoši latu. Kas, protams, varbūt, risinot problēmas ar 2,7 miljardu budžetu, būtu risināms un neradītu problēmas, bet saistībā ar Eiropas Savienību pievienotās vērtības nodoklis ir tā bāze, no kuras tiek aprēķināts maksājums Eiropas Savienībā. No šiem 700 tūkstošiem latu mums apmēram 50 tūkstoši būtu jāiemaksā Eiropas Savienības budžetā, kā mēs darām šogad, un tas būtu darāms nākošgad.
Kāds ir piedāvājums, risinot šo jautājumu? Mēs atliekam šīs normas ieviešanu līdz 1.jūlijam, jo sezonas vidū 1.janvārī ziemeļu valstīs, teiksim, kur siltuma problēma ir tomēr būtiska, tarifu ieviešana sadārdzinās par 8–9 procentiem. Man šķiet, tas nav pieļaujams.
Otrs. Mēs mazinātu spiedienu uz inflāciju, jo regulēto cenu spiediens uz inflāciju– jau kopš 2003.gada enerģētikas cenu paaugstināšana ir dominējošais un noteicošais un, ja varētu tā teikt, inflāciju pat virzošais faktors.
Ar Eiropas Savienību sākt sarunas par šo jautājumu, es pat domāju, ka ir iespējams uzsākt kopā ar Igauniju sarunas arī par tālāko... par iespēju piemērot pazemināto likmi arī šim pakalpojumam. Jo daudzās valstīs šī sistēma ir veidojusies varbūt gadiem ilgi, un viņi neizjūt, jo šeit nemainās šie tarifi. Dienvidu valstīs, kas ir arī Eiropas Savienībā, jūs zināt, ka apkure nu nav tā problēma, kas būtu viņiem risināma.
Un mums Eiropas Savienībai budžeta sakarā būs jāpiedāvā arī tas, ka šī daļa, ko mēs tagad atbrīvosim, tos 700 000, mēs ieskaitīsim apliekamajā bāzē, un šos 50 000, kas mums būtu jāmaksā, ja šie 700 000 tiktu iekasēti, mēs Eiropas Savienības budžetā ieskaitīsim.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lēma, ka mēs saistībā ar pievienotās vērtības nodokli šo sarežģīto jautājumu skatīsim atsevišķi, un citus priekšlikumus varbūt skatīsim kopā ar budžetu, kas, es esmu pilnīgi pārliecināts, tiks pieņemts līdz jaunajam gadam, un šo problēmu diskutēsim vispusīgi.
Jautājums, es neteikšu, ka ir vienkāršs. Šeit ir vajadzīga liela izšķiršanās, jo, kā katram lēmumam, ir pozitīvās un negatīvās sekas, es aicinu būt drosmīgiem, pieņemt lēmumu, aizstāvēt Latvijas iedzīvotāju intereses Briselē, pierādīt, ka tas ir iespējams.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 97, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.
G.Bērziņš.
Tā kā mēs par šo jautājumu vienīgi runājam, priekšlikumu termiņš... būtu priekšlikums noteikt šodien, 4.novembrī pulksten 17.00, bet izskatīšanu– nākamajā plenārsēdē 11.novembrī.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 4.novembris pulksten 17.00, izskatīšanas laiks– 11.novembra sēdē. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā– deputāts Gundars Bērziņš.
G.Bērziņš (TP).
Komisija, skatot šo likumprojektu, ir nolēmusi to atbalstīt, bet norāda uz vienu lietu. Šodien arī tika nodots viens likumprojekts “Par nodokļiem un nodevām”, un jāatzīst, ka pēdējo trīs nedēļu laikā Saeimai valdība ir nodevusi 3 likuma “Par nodokļiem un nodevām” grozījumus. Vienus bija izstrādājusi Iekšlietu ministrija, otrus– Tieslietu ministrija, un trešos– Satiksmes ministrija. Es domāju, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izdarīs to darbu, kas nav izdarīts, un uz šī likuma bāzes, kas šodien tiks atbalstīts, ietvers arī pārējos. Bet es norādu kā nepieņemamu šādu praksi, ka lielus likumprojektus, fundamentālus likumprojektus dēļ maziem grozījumiem groza, ik pa nedēļai valdība nāk ar grozījumiem, jo mēs jau komisijā vēl arī, protams, nopriecājāmies, jo ministriju ir 14, trīs ir iesniegušas, bet mums teica, ka tur ir divas ministrijas vienu iesniegušas kopā, līdz ar to Saeimai var tikt iesniegti vairs tikai 10 ministriju priekšlikumi tuvāko četru nedēļu laikā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 94, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
G.Bērziņš.
12.novembris, jo nākamnedēļ mēs nodosim šos kārtējos grozījumus. 12.novembris– nākamā piektdiena.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 12.novembris. Paldies!
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Golubova, Bekasova, Fjodorova, Solovjova un Deņisova jautājumu iekšlietu ministram Ērikam Jēkabsonam un aizsardzības ministram Atim Slakterim par terorisma draudiem Latvijas iedzīvotājiem.
Šo jautājumu mēs nodosim ministriem.
Cienījamie kolēģi! Uzreiz pēc sēdes beigām es aicinu jūs Dzeltenajā zālē, lai mēs atklātu portretu Satversmes sapulces prezidentam un Latvijas pirmajam prezidentam Jānim Čakstem.
Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Jevgenijai Stalidzānei.
J.Stalidzāne (LPP).
Sociālo un darba lietu komisijas sēde pulksten 12.40 Sociālo un darba lietu komisijas telpā.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Ābiķim.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs visus apskatīt Daugavpils domes šodien atvesto, ar kuru mēs iepazināmies jau komisijā, projektu– Daugavpils stadiona maketu. Un šis makets ir redzams šeit pat blakus zālē. Daugavpils pilsētas vadība ļoti lūdz, lai visi deputāti iepazīstoties, cik šis jauks projekts esot.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam Staņislavam Šķesteram.
S.Šķesters (ZZS).
Jā, es lūdzu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus pulksten 13.00 uz sēdi. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Guntim Bērziņam.
G.Bērziņš (JL).
Cienījamie kolēģi, es lūdzu darba grupai par komunisma totalitārisma nosodīšanas deklarāciju satikties pulksten 13.30. Pulksten 13.30 Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas telpās. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam.
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Jānis Reirs, Artis Pabriks un Dzintars Zaķis. Paldies!
Sēdes vadītāja.
4.novembra sēde slēgta. Paldies!