Valsts ieņēmumu dienesta rīkojums Nr.2023

Rīgā 2004.gada 4.novembrī

Par “Metodisko norādījumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību” apstiprināšanu

1. Pamatojoties uz likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 8.panta 4.punktu un likuma “Par nodokļiem un nodevām” 5.panta otro daļu, apstiprinu “Metodiskos norādījumus par uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību”.

2. Rīkojumu publicēt laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

3. Ar šo rīkojumu apstiprinātos “Metodiskos norādījumus par uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību” piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanai ar 2004.gadu.

4. Atzīt par spēku zaudējušu Valsts ieņēmumu dienesta 2001.gada 8.marta rīkojumu Nr.152 “Par “Metodisko norādījumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību” apstiprināšanu”.

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Dz.Jakāns

 

Metodiskie norādījumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību

Izdoti saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 5.panta otro daļu un likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 8.panta 4.punktu

I daļa. Vispārīgie jautājumi

1. Norādījumi paredzēti uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem — uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām, nerezidentu pastāvīgajām pārstāvniecībām, organizācijām u.c., kas aizpilda uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju, aprēķina un maksā nodokli, kā arī nodokļu administrācijas amatpersonām, lai atvieglotu nodokļa būtības izpratni un nodokli reglamentējošo normatīvo aktu lietošanu praktiskajā darbā.

2. Norādījumos lietotas atsauces uz likumu “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (tekstā — Likums), uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas veidlapu, kas apstiprināta ar Ministru kabineta 2003.gada 23.decembra noteikumiem Nr.741 “Noteikumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas gada deklarāciju”, kā arī uz šo norādījumu daļām un pielikumiem.

II daļa. Uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas iesniegšana un nodokļa nomaksa

3. Uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas periods ir uzņēmuma pārskata gads saskaņā ar likumiem “Par grāmatvedību”, “Par uzņēmumu gada pārskatiem”, Kredītiestāžu likumu vai Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmumu “Krājaizdevu sabiedrību gada pārskatu sagatavošanas noteikumi”.

4. Nodokļa maksātājs patstāvīgi sastāda nodokļa taksācijas perioda deklarāciju un vienlaikus ar gada pārskatu to iesniedz attiecīgajā Valsts ieņēmumu dienesta (tekstā — VID) teritoriālajā iestādē, kurā tas reģistrēts kā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs (Likuma 22.panta pirmā daļa).

5. Iesniedzot uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju VID teritoriālajā iestādē, tai pievieno pēctaksācijas perioda avansa maksājumu aprēķinu.

6. Nodokļa deklarācijā summas norāda latos: summu līdz 49 santīmiem atmet, bet summu, sākot ar 50 santīmiem, noapaļo uz augšu līdz latam.

7. Aprēķināto nodokli, kas ir samazināts par nodokļa atlaidēm un atvieglojumiem un taksācijas gada laikā izdarītajiem nodokļa avansa maksājumiem, nodokļa maksātājs patstāvīgi pilnā apmērā pārskaita valsts budžetā 15 dienu laikā pēc gada pārskata un nodokļa deklarācijas iesniegšanas dienas (Likuma 22.panta otrā daļa).

8. Uzņēmums, kurš izmanto likumā “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā” paredzētos atvieglojumus vai likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides, nodokļa deklarāciju sastāda vispārējā kārtībā. Iesniedzot nodokļa deklarāciju VID teritoriālajā iestādē, uzņēmums deklarācijai pievieno pielikumu par piemērojamo uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaižu vai atvieglojumu apmēru.

9. Ja nodokļa deklarācija iesniegta pirms noteiktā galējā termiņa, t.i., piemēram, nevis 30.aprīlī, bet 12.martā, un uzņēmums ne piecpadsmit dienu laikā pēc gada pārskata un nodokļa deklarācijas iesniegšanas dienas, ne arī nākamo piecu dienu laikā nav iemaksājis budžetā nodokli, tad pamatparāda palielinājuma nauda un nokavējuma nauda aprēķināma ar 28.martu. Pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu neaprēķina, ja budžets attiecīgo nodokļa maksājumu ir saņēmis piecu dienu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās, taču, ja minētais nav ievērots, tad pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu aprēķina ar nākamo dienu pēc konkrētā nodokļa maksāšanas termiņa iestāšanās. Ja nodokļa deklarācija iesniegta pēc Likumā noteiktā galējā termiņa, t.i., piemēram, nevis 30.aprīlī, bet 2.jūlijā, tad pamatparāda palielinājuma nauda un nokavējuma nauda aprēķināma ar nākamo dienu pēc nodokļa maksāšanas galējā termiņa iestāšanās (ar 16.maiju). Gadījumā, ja deklarācijas iesniegšanas vai nodokļa nomaksas termiņa pēdējā diena ir izejamā vai svētku diena, tad termiņšir pirmā darbadiena pēc izejamās vai svētku dienas.

10. Ja nodokļa maksātājs taksācijas perioda laikā beidz maksāt nodokli, likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli“ normas piemēro tikai par laiku no taksācijas perioda sākuma līdz brīdim, kad maksātājs beidz maksāt nodokli. Nodokļu maksātāja atbildība saglabājas attiecībā uz visām Likuma normām. Par attiecīgo periodu jāsastāda nodokļa deklarācija, un nodoklis jānomaksā 15 dienu laikā pēc nodokļa deklarācijas iesniegšanas dienas.

11. Nodokļu maksātājam saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” ir tiesības termiņā iesniegtajai deklarācijai iesniegt deklarācijas labojumus (triju gadu laikā pēc noteiktā nodokļa maksāšanas termiņa). Soda naudu neaprēķina un nepiedzen, ja nodokļa maksātājs pirms nodokļu administrācijas pārbaudes sākuma ir iesniedzis deklarācijas labojumu un piecu darbadienu laikā no deklarācijas labojuma ir samaksājis samazināto nodokļa summu un ar to saistīto pamatparāda palielinājumu un nokavējuma naudu.

12. Nodokļa deklarācijas aili “VID dati” aizpilda VID teritoriālā iestāde, veicot audita pārbaudi.

13. Līgumsabiedrības (personālsabiedrības) un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksā patstāvīgi. Katrs sabiedrības dalībnieks maksā attiecīgi iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli:

13.1. par tam pienākošos līgumsabiedrības (personālsabiedrības) peļņas daļu;

13.2. par tam sadalīto lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības pārpalikuma daļu.

14. Līgumsabiedrības (personālsabiedrības) un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības sastāda deklarāciju par sadalītās peļņas (pārpalikuma daļas) saņēmējiem un katram saņēmējam (biedram) pienākošos peļņas lielumu (sadalītā pārpalikuma lielumu) atbilstoši VID noteiktajam veidlapas paraugam (šo norādījumu 14.pielikumā), iesniedz to VID teritoriālajā iestādē pēc savas atrašanās vietas ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām.

15. VID teritoriālā iestāde 10 dienu laikā nosūta izrakstu no deklarācijas par katru peļņas (pārpalikuma daļas) saņēmēju pēc tā atrašanās vietas attiecīgajai VID teritoriālajai iestādei. Pieņemot lēmumu par likvidāciju, līgumsabiedrībai (personālsabiedrībai) un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai jāinformē par to VID teritoriālā iestāde, kā arī deklarācija iesniedzama pēc lēmuma par likvidāciju pieņemšanas neatkarīgi no iepriekš paredzētā termiņa.

16. Ieguldījumu fonds, kas izveidots atbilstoši likumam “Par ieguldījumu sabiedrībām”, nav uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, bet fonda ieguldītāji patstāvīgi maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli par attiecīgo ienākumu daļu nodokļu likumos noteiktajā kārtībā. Ieguldījumu fonds ir lietu kopība, ko veido pret ieguldījumu apliecībām izdarītie ieguldījumi, kā arī darījumos ar ieguldījumu fonda mantu un uz tajā esošo tiesību pamata iegūtās lietas. Tam nav juridiskās personas statusa. Ieguldījumu fonda pārvaldi un šī fonda ieguldījumu apliecību emisiju un ar to tieši saistītās darbības atbilstoši likumam “Par ieguldījumu sabiedrībām” veic ieguldījumu sabiedrība — publiska finanšu un kredīta akciju sabiedrība.

17. Atbildība par likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu un likumos “Par grāmatvedību”, “Par uzņēmumu gada pārskatiem”, Kredītiestāžu likumā, Krājaizdevu sabiedrību likumā un Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā un saskaņā ar šiem likumiem izdotajos Ministru kabineta noteikumos un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmumos reglamentētās grāmatvedības uzskaites pārkāpumiem, ja to dēļ ir samazināts ar nodokli apliekamais ienākums, tiek noteikta atbilstoši likumam “Par nodokļiem un nodevām”.

18. Uzņēmuma ienākuma nodokļa iegrāmatošanai lieto šādus kontus:

18.1. kontu grupas “Kreditori” kontu “Norēķini par uzņēmumu ienākuma nodokli”;

18.2. kontu grupas “Debitori” kontu “Pārmaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis”;

18.3. kontu “Peļņa vai zaudējumi”;

18.4. kontu “Uzņēmumu ienākuma nodoklis”.

19. Taksācijas perioda laikā samaksātos nodokļa avansa maksājumus uzrāda konta “Uzņēmumu ienākuma nodoklis” debetā un naudas līdzekļu uzskaites kontu kredītā.

20. Saskaņā ar deklarāciju taksācijas periodā aprēķināto nodokļa summu uzrāda konta “Peļņa vai zaudējumi” debetā un konta “Uzņēmumu ienākuma nodoklis” kredītā.

21. Taksācijas perioda beigās kontu “Uzņēmumu ienākuma nodoklis” slēdz, pārnesot tā kredīta saldo uz konta “Norēķini par uzņēmumu ienākuma nodokli” kredītu. Ja kontā “Uzņēmumu ienākuma nodoklis” ir debeta saldo, to pārnes uz kontu grupas “Debitori” konta “Pārmaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis” debetu.

22. Minētās prasības par nodokļa grāmatvedības uzskaiti attiecas arī uz kredītiestādēm, krājaizdevumu sabiedrībām un apdrošināšanas sabiedrībām, piemērojot analogus kontus saskaņā ar to apstiprinātajiem kontu plāniem.

23. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likme nosakāma šādā kārtībā:

23.1. aprēķinot nodokli par taksācijas periodu, kas sācies 2001.gadā, nodokļa likme ir 25 procenti;

23.2. no 2002.gada 1.janvāra nodokļa likme ir 22 procenti un to piemēro, aprēķinot nodokli par taksācijas periodu, kas sācies 2002.gadā;

23.3. no 2003.gada 1.janvāra nodokļa likme ir 19 procenti un to piemēro, aprēķinot nodokli par taksācijas periodu, kas sācies 2003.gadā;

23.4. no 2004.gada 1.janvāra nodokļa likme ir 15 procenti un to piemēro, aprēķinot nodokli par taksācijas periodu, kas sācies 2004.gadā, un turpmākajos taksācijas periodos.

24. Nodokļa maksātāji, kuri izmanto Likuma 17.1 vai 18.1pantā vai citos likumos noteiktos nodokļa atvieglojumus (piemēram, uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus vai atlaides, ko paredz likums “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā” vai likums “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”), šo atvieglojumu izmantošanas laikā nodokli aprēķina un maksā, piemērojot 25 procentu likmi. Gadījumā, ja, piemēram, speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrībai ir tiesības uz uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi atbilstoši likumam “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”, taču tā šo nodokļa atlaidi neizmanto, tad uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanā izmantojama samazinātā nodokļa likme (2004.gadā — 15 procenti).

III daļa. Uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšana

1.nodaļa. Maksātāja apliekamais ienākums

25. Nodokļa maksātāja — rezidenta un pastāvīgās pārstāvniecības — apliekamais ienākums ir saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu gada pārskatiem” 11. un 12.pantu vai Kredītiestāžu likumu, Krājaizdevu sabiedrību likumu vai Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu noteiktais peļņas vai zaudējumu apjoms pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas (dekl.1.r., zaudējumu summu uzrāda ar mīnus zīmi), ko palielina (zaudējumu apjomu — samazina) par:

25.1. zaudējumu summu, kuru radījusi maksātājam piederošo sociālās infrastruktūras objektu uzturēšana (dekl.2.r., zaudējumu summu uzrāda bez mīnus zīmes),

25.2. izdevumu summu, kura nav tieši saistīta ar maksātāja saimniecisko darbību (Likuma 5.panta pirmā un ceturtā daļa, dekl.3.r.).

Nosakot maksātāja apliekamo ienākumu, ņem vērā jebkurus ieņēmumus neatkarīgi no tā, kādā formā tie gūti (naudā, pakalpojumu veidā vai citās lietās).

26. Lai noteiktu ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu, nodokļu maksātājiem grāmatvedība jākārto saskaņā ar likumiem “Par grāmatvedību”, “Par uzņēmumu gada pārskatiem”, Kredītiestāžu likumu un Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu.

27. Nodokļa maksātājs, uz kuru attiecas likums “Par uzņēmumu gada pārskatiem”, nodokļa aprēķināšanas vajadzībām sastāda peļņas vai zaudējumu aprēķinu saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu gada pārskatiem” 11. un 12.pantā noteiktajām shēmām. Apliekamais ienākums ir peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī “Peļņa vai zaudējumi pirms nodokļiem” uzrādītā summa.

28. Reliģiskās organizācijas apliekamais ienākums ir ieņēmumu no saimnieciskās darbības un ar minēto ieņēmumu gūšanu saistīto izdevumu starpība (Likuma 4.panta 1.1 daļa). Tā aizpilda un iesniedz nodokļa deklarāciju VID teritoriālajā iestādē un maksā nodokli Likumā noteiktajā kārtībā.

29. Sabiedriskā organizācija un sabiedrisko organizāciju apvienība ir bezpeļņas organizācija, un tās saimnieciskās darbības rezultātā gūtie ienākumi, kā arī citi ienākumi izlietojami šīs organizācijas vai apvienības statūtos paredzētajiem mērķiem. Ienākumu pārsniegumu pār izdevumiem ieskaita rezerves fondā, kas pāriet uz nākamo saimniecisko gadu, to neapliek ar ienākuma nodokli. Sabiedriskā organizācija vai apvienība (bezpeļņas organizācija) nav uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja (Likuma 2.panta otrā daļa) un neaizpilda nodokļa deklarāciju.

30. Par nodokļu maksātājam piederošo sociālās infrastruktūras objektu izveidošanas izdevumu summu nedrīkst samazināt apliekamo ienākumu. Nodokļu maksātājam piederošie sociālās infrastruktūras objekti ir dzīvokļu un komunālās saimniecības objekti, izglītības, kultūras, sporta, sabiedriskās ēdināšanas un medicīniskās aprūpes iestādes, kuru pakalpojumi tiek sniegti un īres maksa noteikta par cenām, kas ir zemākas par tirgus cenām, vai bez maksas, ja šie objekti nav tieši saistīti ar maksātāja uzņēmējdarbību (Likuma 5.panta otrā un trešā daļa). Minētie objekti un iestādes ir uzskatāmas par sociālās infrastruktūras objektiem, ja minēto objektu izmantošana vai iestāžu sniegtie pakalpojumi ir tādi uzņēmējdarbības veidi, kuri nav reģistrēti kā nodokļa maksātāja uzņēmējdarbības veidi.

31. Saimnieciskā darbība ir darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu un cita veida darbību par atlīdzību (Likuma 1.panta devītā daļa). Katrā konkrētā gadījumā izdevumi, kas veidojas uzņēmuma darbības rezultātā, jāizvērtē, ņemot vērā šo definīciju tiktāl, ciktāl izdevumi ir tieši saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību un nepieciešami tās nodrošināšanai. Likuma 5.pants nosaka izdevumus, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību.

32. Izvērtējot uzņēmuma izdevumus, kas veidojas tā darbības gaitā, tos var nodalīt, ievērojot turpmāko:

32.1. izdevumi, kuri attiecas uz ražošanas, pakalpojumu sniegšanas vai uzņēmējdarbības pārvaldes procesu, t.i., šādā gadījumā, uzņēmumam iegādājoties preces, pakalpojumus u.tml., ne uzņēmuma īpašnieki, ne darbinieki negūst tiešu labumu. Netiek reglamentēts ne skaits, ne kvalitāte un cenas, par kādām uzņēmumi var iegādāties mēbeles, darbavietu iekārtojumu, apgaismojumu, ventilācijas un apsildes sistēmas, telpaugus u.c. Uzņēmējs šos izdevumus izdara atbilstoši veicamā saimnieciskās darbības veida īpatnībām un ievērojot savas finansiālās iespējas;

32.2. izdevumi, kuru rezultātā tiešu labumu gūst uzņēmuma īpašnieki vai darbinieki, arī Likuma 5.panta pirmajā daļā minētie izdevumu veidi. Ja šāda veida izdevumi ir personificējami, tie ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli saskaņā ar Ministru kabineta 1998.gada 31.marta noteikumiem Nr.112 “Noteikumi par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis”, bet, ja tie nav personificējami, — par tiem jāpalielina ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamais ienākums.

33. Pie izdevumiem, kuri saistīti ar saimniecisko darbību, ir pieskaitāmi izdevumi, ko darba devējs veic atbilstoši Darba aizsardzības likumam vai tam pakārtotajiem normatīvajiem aktiem. Par izdevumiem, kuri saistīti ar saimniecisko darbību, uzskatāmi izdevumi, kuri saistīti ar darba aizsardzības pasākumu plāna izstrādāšanu uzņēmumā, profilaktiskiem veselības aizsardzības pasākumiem nozarēs, kurās tie ir nepieciešami, piemēram, izdevumi vakcinēšanai pret ērču encefalītu mežā strādājošajiem vai vakcinēšanai pret infekcijas slimībām u.tml.

1.piemērs.

Ja darba devēja darbiniekam pasniegto dāvanu un balvu kopējā vērtība taksācijas gadā pārsniedz minimālās mēnešalgas apmēru, uzņēmuma apliekamais ienākums jāpalielina par to dāvanu un balvu vērtības daļu, kura netiek pieskaitīta darbinieka apliekamajam ienākumam un par kuru nav ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis un nav kārtotas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī nav samaksāta valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba devēja daļa.

Ja taksācijas periodā (2004.gadā) darba devējs ir pasniedzis darbiniekam dāvanu Ls 80 vērtībā, tad, sastādot nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu, uzņēmuma apliekamo ienākumu palielina par Ls 80, norādot deklarācijas 3.rindā.

2.piemērs.

Uzņēmējsabiedrība rīko sporta sacensības un īrē sporta zāli. Pasākumā piedalās gan paša, gan citu uzņēmumu darbinieki, kuriem piešķir sporta apģērbu un balvas, kā arī tiem paredzētas pusdienas un vakariņas. Šādā gadījumā nav iespējams noteikt katra konkrētā dalībnieka gūto labumu, tāpēc minētie izdevumi ir attiecināmi uz uzņēmējsabiedrības ar saimniecisko darbību tieši nesaistītām izmaksām, ko norāda deklarācijas 3.rindā.

3.piemērs.

Uzņēmējsabiedrība vēlas kļūt par biedru dažādās asociācijās, fondos un citās sabiedriskās organizācijās, maksājot iestāšanās maksu un biedru naudu un par to saņemot dažādus pakalpojumus, informāciju u.tml.

Ja nodokļu maksātājs ir savam darbības veidam atbilstoša rakstura profesionālu organizāciju biedrs, no kurām saņem savai uzņēmējdarbībai nepieciešamo informāciju vai pakalpojumus un kuras pārstāv attiecīgās nozares uzņēmumu intereses, iestāšanās maksu un biedru naudas maksājumus šādām organizācijām var uzskatīt par nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības izdevumiem. Par saimnieciskās darbības izdevumiem nav uzskatāma iestāšanās maksa un biedru naudas maksājumi politiska rakstura un cita veida sabiedriskajām organizācijām, kuru darbība tieši nesekmē nodokļa maksātāja saimniecisko darbību.

4.piemērs.

Uzņēmējsabiedrība noslēdz līgumus ar fiziskām personām (studentiem), kuri nav šīs uzņēmējsabiedrības darbinieki, paredzot ka tā apmaksās studentu mācību maksu augstskolā un maksās tiem stipendiju studiju laikā un segs citus izdevumus saistībā ar augstākās izglītības iegūšanu.

Uzņēmējsabiedrības izdevumi, kas saistīti ar uzņēmējsabiedrības potenciālo darbinieku augstākās izglītības iegūšanu, ir kvalificējami kā dažāda veida izdevumi vai finansējumi, kas ekonomiski nav saistīti ar uzņēmējsabiedrības veicamo saimniecisko darbību. Aprēķinot uzņēmumu ienākuma nodokli, apliekamo ienākumu palielina par minētajiem uzņēmējsabiedrības izdevumiem (Likuma 5.panta ceturtā daļa, dekl. 3.r.).

5.piemērs.

Uzņēmējsabiedrība apmaksā izdevumus, kas saistīti ar tās darbinieka apmācību kvalifikācijas celšanas kursos. Ja kursi atbilst darbinieka veicamajiem darba pienākumiem, ir saistīti ar darba pienākumu veikšanu vai nepieciešami to labākai veikšanai, nodrošināšanai u.tml., tad šāda veida izdevumus var uzskatīt par tieši saistītiem ar uzņēmējsabiedrības saimniecisko darbību.

34. Gadījumā, ja nodokļu maksātājam iztrūkumu vai izlaupījumu rezultātā radušies zaudējumi, tad tas veic visus iespējamos pasākumus, lai atgūtu iztrūkumos un izlaupījumos zaudētās vērtības: par notikušo nekavējoties ziņo izmeklēšanas iestādēm un panāk krimināllietas ierosināšanu vai oficiālu atteikumu to ierosināt. Ja pasākumi ir veikti, tad attiecīgās zaudējumu summas uzskata par izdevumiem, kas saistīti ar nodokļu maksātāja saimniecisko darbību, un par to summu apliekamo ienākumu nepalielina. Ja nodokļu maksātājs ir veicis nepieciešamos pasākumus un iztrūkumos vai izlaupījumos radušies zaudējumi ir norakstīti finanšu grāmatvedībā, bet šīs summas tiek atgūtas, tad, nosakot apliekamo ienākumu, to nesamazina par atgūtajām summām.

35. Gadījumā, ja uzņēmumam tehnoloģisko procesu, saimnieciskās darbības specifikas u.tml. rezultātā rodas preču (produkcijas) zudumi, tad uzņēmums nosaka plānoto zudumu normatīvus taksācijas periodam, pamatojoties uz faktisko preču zudumu (norakstīto preču) vērtību iepriekšējos trijos taksācijas periodos. Uzņēmumi, kuri ir jaunizveidoti vai kuru darbības veids, izmantotās izejvielas vai pārdodamo preču sortiments būtiski mainījies, plānoto zudumu normas nosaka, pamatojoties uz attiecīgā uzņēmuma prognozi taksācijas periodam un ievērojot tā darbības, nozares vai ražošanas veida specifiku. Ja uzņēmumā nav noteikts plānoto zudumu normatīvs, tad attiecīgie preču zudumi un norakstīto preču vērtība ir uzskatāmi par izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību. Pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita arī zudumus un norakstīto preču vērtību, kas pārsniedz uzņēmuma plānoto normatīvu taksācijas periodam.

Piemērs.

Ražošanas uzņēmuma faktiskie preču zudumi 2001.gadā bija 0,5 procentu apmērā no saražotās produkcijas apjoma jeb Ls 8000, 2002.gadā — 0,7 procenti jeb Ls 10 000, 2003.gadā — 0,6 procenti jeb Ls 11 000.

2003.gadā uzņēmums paplašināja ražošanas apjomu un ražoto preču daudzumu sakarā ar jaunās ražošanas līnijas nodošanu ekspluatācijā, tomēr uzņēmuma darbības veids, preču un izmantoto izejvielu sortiments nemainījās.

Uzņēmumā iepriekšējos gados tika izstrādāti zudumu normatīvi (pieļaujamais zudumu apmērs noteikts procentos no saražotā daudzuma), un, ņemot vērā tā darbības specifiku un iepriekšējo triju gadu faktiskos preču zudumus, zudumu normatīvu 2004.gadam nosaka: 0,6 procentu apmērā no saražotās produkcijas apjoma ((0,5 + 0,7 + 0,6) : 3).

36. Deklarācijas 4.rindas summu — apliekamais ienākums (zaudējumi) — nosaka kā deklarācijas 1., 2. un 3.rindas kopsummu (Likuma 4.panta pirmā daļa). Zaudējumu summu norāda ar mīnus zīmi.

37. Kredītiestādes, nosakot apliekamo ienākumu, izdevumos var iekļaut atskaitījumu summu, kas gada laikā izdarīta noguldījumu apdrošināšanas fondos, un nedrošiem parādiem paredzēto speciālo uzkrājumu summu, kuru veidošanu reglamentē “Aktīvu un ārpusbilances saistību novērtēšanas noteikumi” (apstiprināti ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes 2001.gada 21.decembra lēmumu Nr.24/9) (Likuma 7.pants). Ar nedrošiem parādiem saprot arī tās parādu saistības pret kredītiestādi, kuras radušās, kredītiestādei iegādājoties prasījuma (parādu) vērtspapīrus, un kurām saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes apstiprinātajiem noteikumiem ir jāveido speciālie uzkrājumi.

38. Kredītiestādes peļņu nedrīkst samazināt par speciālo uzkrājumu summām, kas izveidotas akcijām un citiem vērtspapīriem ar nefiksētu ienākumu, līdzdalībai saistīto vai radniecīgo uzņēmumu pamatkapitālā, pašu akcijām, zaudējumu segšanai zādzību gadījumos un pamatlīdzekļiem.

39. Atskaitījumi, kas gada laikā izdarīti speciālajās (tehniskajās) rezervēs saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu, ieskaitāmi apdrošināšanas sabiedrības izdevumos. Savukārt peļņu palielina par summu, kas gada laikā ir atskaitīta no tehniskajām rezervēm un ieskaitīta apdrošināšanas sabiedrības ienākumos (Likuma 8.pants).

40. Pastāvīgās pārstāvniecības apliekamo ienākumu nosaka un nodokli maksā atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra noteikumiem Nr.587 “Nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību apliekamā ienākuma noteikšanas un nodokļa maksāšanas kārtība” (turpmāk — Ministru kabineta noteikumi Nr.587), (Likuma 4.panta otrā daļa).

41. Noteikumi nosaka kārtību, kādā nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā nosaka apliekamo ienākumu un maksā uzņēmumu ienākuma nodokli. Nerezidenta pastāvīgās pārstāvniecības apliekamo ienākumu nosaka, pieņemot, ka tā ir kapitālsabiedrība — Latvijas Republikas rezidents, kas veic tādu pašu vai līdzīgu darbību tādos pašos vai līdzīgos apstākļos kā pastāvīgā pārstāvniecība un darbojas neatkarīgi no nerezidenta, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir, un jebkurām citām personām. Pastāvīgās pārstāvniecības apliekamais ienākums nosakāms līdzīgi, kā jebkura uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja apliekamais ienākums, proti — tas ir normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sastādītā peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītais peļņas vai zaudējumu apmērs pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas, kas ir attiecīgi palielināts vai samazināts par to izdevumu vai izdevumu daļas summu, kuri nav tieši saistīti ar pastāvīgās pārstāvniecības saimniecisko darbību, un par to zaudējumu summu, kurus radījusi sociālās infrastruktūras objektu uzturēšana. Apliekamo ienākumu koriģē saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” un Ministru kabineta noteikumiem Nr.587.

42. Pastāvīgā pārstāvniecība patstāvīgi sastāda taksācijas perioda nodokļa deklarāciju un iesniedz VID teritoriālajā iestādē vienlaikus ar bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu četru mēnešu laikā pēc taksācijas perioda beigām. Gadījumā, ja pastāvīgās pārstāvniecības darbības ilgums Latvijas Republikā nepārsniedz 12 mēnešus, tā var izvēlēties un noteikt savu apliekamo ienākumu pēc vienkāršotās apliekamā ienākuma noteikšanas metodes, kas aprakstīta Ministru kabineta noteikumu Nr.587 10 — 15.punktā.

2.nodaļa. Apliekamā ienākuma palielināšana (zaudējumu samazināšana)

43. Nodokļu maksātājs apliekamo ienākumu palielina (zaudējumus samazina) par uzņēmuma gada pārskatā uzrādīto pamatlīdzekļu nolietojuma un norakstīto nemateriālo ieguldījumu vērtību summu (arī par izmaksām derīgo izrakteņu atrašanās vietas, daudzuma un kvalitātes noteikšanai) (Likuma 6.panta pirmās daļas 1.punkts, dekl.5.r.). Tai skaitā, deklarācijas 5.1.rindā uzņēmums, kurš reģistrēts un darbojas saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu noteiktā īpaši atbalstāmā teritorijā, norāda gada pārskatā norādīto pamatlīdzekļu nolietojuma summu, kurus tas iegādājies laikposmā, kad teritorijai ir īpaši atbalstāmās teritorijas statuss, un kurus izmanto uzņēmējdarbībā attiecīgajā teritorijā.

44. Apliekamo ienākumu palielina par soda naudām, līgumsodiem un naudas sodiem izmantoto summu, arī soda sankciju (pamatparāda palielinājuma, nokavējuma naudas) summu, kas aprēķināta un samaksāta saskaņā ar likumiem “Par nodokļiem un nodevām”, “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (Likuma 6.panta pirmās daļas 2.punkts, dekl.6.r.).

45. Uzņēmumi, kuru pamatkapitālā valsts vai pašvaldību daļa ir lielāka par 50 procentiem, kā arī no budžeta finansētās institūcijas apliekamo ienākumu palielina par neatlīdzināto iztrūkumu vai izlaupījumu summām, kuras aprēķinātas inventarizācijas rezultātā (Likuma 6.panta pirmās daļas 3.punkts, dekl.7.r.). Ja veikti iespējamie pasākumi, lai atgūtu iztrūkumos un izlaupījumos zaudētās vērtības, un pēc attiecīgo pasākumu veikšanas nākamajos taksācijas gados zaudējumu summas tiek atgūtas, tad, nosakot apliekamo ienākumu, peļņu samazina par atgūtajām summām.

46. Apliekamo ienākumu palielina par maksājumu summām, kas minētas Likuma 3.panta ceturtās daļas 2.–6.punktā un astotajā daļā, ja no tām nav ieturēts nodoklis noteiktajā apjomā (Likuma 6.panta pirmās daļas 4.punkts, dekl.8.r.). Ja nodoklis par kādu maksājumu veidu ieturēts nepilnā apmērā, tad proporcionāli aprēķina to maksājumu summas daļu, par kuru palielina apliekamo ienākumu. Attiecīgās summas aprēķina, aizpildot deklarācijas 91.rindu (to aizpilda visi nodokļa maksātāji, kas taksācijas periodā veikuši maksājumus nerezidentiem, atbilstoši Likuma 3.panta ceturtajai un astotajai daļai).

47. Ja nodoklis nav ieturēts no nerezidentam izmaksātajām summām izmaksas brīdī, kā to paredz Likuma 24.panta pirmā daļa, tad uzņēmumi, kuri izmanto 100 procentu apmērā nodokļa atvieglojumu saskaņā ar likumu “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā”, nodokli 25 procentu apmērā no attiecīgajām summām iemaksā budžetā 15 dienu laikā pēc nodokļa deklarācijas iesniegšanas dienas.

48. Nerezidenta ar nodokli apliekamais objekts ir Latvijas Republikā gūtie ieņēmumi no uzņēmējdarbības vai ar to saistītām darbībām (Likuma 3.panta ceturtā daļa). Nodoklis tiek ieturēts no maksājumiem, kurus rezidenti un pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā nerezidentiem un kuri ir minēti Likuma 3.panta ceturtajā un astotajā daļā. Nodokļa ieturēšanas kārtība ietverta šo norādījumu trešajā daļā.

49. Apliekamo ienākumu palielina par 40 procentiem no reprezentācijas izdevumiem izmantotās summas (Likuma 6.panta pirmās daļas 5.punkts, dekl.9.r.). Minētais nosacījums piemērojams arī valsts un pašvaldību uzņēmumos un no budžeta finansētās institūcijās (ja Ministru kabineta noteikumi vai pašvaldību domju (padomju) lēmumi neparedz lielākus ierobežojumus).

50. Reprezentācijas izdevumi ir uzņēmuma izdevumi tā prestiža veidošanai un uzturēšanai sabiedrībā pieņemto standartu līmenī, un tie ietver izdevumus publisku konferenču, uzņemšanu un maltīšu rīkošanai, kā arī uzņēmumu reprezentējošu priekšmetu izgatavošanai. Tā, piemēram, uz reprezentācijas izdevumiem var attiecināt:

50.1. izdevumu summas dažādu priekšmetu, kas satur uzņēmuma preču zīmi, logo vai citu raksturīgu informāciju (arī pildspalvas, kalendāri, T- krekli, krūzes, sērkociņi u.c.);

50.2. izdevumi maltītei, ko uzņēmums organizē saviem partneriem, klientiem u.c., vai arī atspirdzinošu dzērienu un uzkodu iegādei, kas paredzēti uzņēmuma viesiem, partneriem vai klientiem;

50.3. izdevumu summas, kas radušās, piemēram, rīkojot uzņēmumu vai tā produkciju (pakalpojumus) reprezentējoša rakstura konferenci (t.i., izmaksas telpu īrei, dalībnieku uzņemšanai, ēdināšanai un izklaidei u.c.).

51. Uzņēmuma izdevumi savas apkārtējās teritorijas apkopšanai, piemēram, joslā starp ieeju šim uzņēmumam piederošajā restorānā (vai veikalā) un ietvi ierīkojot zālienu, apstādījumus vai iestādot ziedus utt. ir uzskatāmi par tieši saistītiem ar šī uzņēmuma saimniecisko darbību. Taču tieši nesaistīti ar saimniecisko darbību ir uzņēmuma izdevumi, piemēram, apkārtnes vai pilsētas infrastruktūras attīstībai, ko tas pārskaita, pamatojoties uz pašvaldības domes lēmumu vai pēc savas iniciatīvas u.tml.

52. Apliekamais ienākums nav jāpalielina par reklāmas izdevumu summām tiktāl, ciktāl tās ir saistītas ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību un ir nepieciešamas tās nodrošināšanai vai veikšanai. Reklāma ir ar uzņēmējdarbību vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai veida paziņojums vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem. Uzņēmums uz reklāmas izdevumiem var attiecināt, piemēram, izmaksu summu par uzņēmumu reklamējošu bukletu un katalogu izgatavošanu, tā pakalpojumus reklamējošu sludinājumu ievietošanu masu medijos vai arī izmaksas, uzņēmumam organizējot konkursus, lai paplašinātu savas produkcijas (pakalpojumu) realizācijas tirgu un piesaistītu lielāku pircēju skaitu.

53. Gadījumā, ja uzņēmums reklāmas nolūkā organizē konkursu, tad par reklāmas izdevumiem uzskatāmi uzņēmuma izdevumi par laimestiem vai balvām, kuras tiek laimētas, izlozētas un dāvinātas šādos konkursos, kuru rezultāti tiek atspoguļoti masu saziņas līdzekļos, vai izdevumi, nodrošinot balvas citu uzņēmumu organizētajos konkursos, ja:

53.1. konkursu norises vietā ir attiecīgā uzņēmuma reklāma;

53.2. konkursi tiek organizēti, lai paplašinātu uzņēmuma produkcijas (pakalpojumu) noieta tirgu;

53.3. dalībnieku loks šajos konkursos netiek citādi ierobežots, kā vienīgi nosakot, ka dalībniekam ir jānopērk attiecīgā prece vai jāatbild uz kādu jautājumu.

Apliekamais ienākums jāpalielina par tām izdevumu summām, kuras rodas reklāmas kampaņas ietvaros kā naudas balvas, kuru saņēmēju nevar identificēt un no kurām nevar ieturēt iedzīvotāju ienākuma nodokli atbilstoši likumam “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Likuma 5.panta ceturtās daļas norma nav piemērojama, ja nodokļa maksātājs, kas Preču un pakalpojumu loteriju likumā noteiktajā kārtībā saņēmis loterijas atļauju, rīko preču vai pakalpojumu loteriju un maksā valsts nodevu 25 procentu apmērā no laimestu fonda.

54. Par reklāmas izdevumiem nav uzskatāmi dažādi izdevumi un pirkumi, kas ekonomiski nav saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību. Piemēram, ja uzņēmums, kura saimnieciskā darbība nav saistīta ar piedalīšanos sacīkstēs, iegādājas automašīnu (laivu, gaisa balonu u.c.), ko aprīko ar uzņēmumu reklamējošu simboliku un kas piedalās sacīkstēs, tad šajā gadījumā automašīnas iegādes un uzturēšanas izmaksas, kā arī amortizācijas summas uzņēmums nevar attiecināt uz saimnieciskās darbības izdevumiem.

55. Apliekamo ienākumu palielina par:

55.1. summu, par kādu taksācijas periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas periodu tiek palielināti nedrošiem parādiem paredzētie speciālie uzkrājumi, kas izveidoti nodokļa maksātāja (kas nav kredītiestāde) grāmatvedībā;

55.2. bezcerīgo (zaudēto, bez cerībām tos kādreiz atgūt) parādu summām, kas tieši iekļautas izmaksās (zaudējumos) (Likuma 6.panta pirmās daļas 6.punkts, dekl.10.r.).

Piemērs. Par zaudētā parāda summas norakstīšanu no izveidotajiem speciālajiem uzkrājumiem

Uzņēmums “S” taksācijas periodā pārdod uzņēmumam “B” preces par Ls 1000, līguma nosacījumos paredzēts, ka par saņemto preci uzņēmums “B” samaksās mēneša laikā. Samaksa par pārdoto preci uz taksācijas perioda beigām netika saņemta. Pēc uzņēmumā “S” noteiktās nedrošo parādu vērtēšanas metodes tika aprēķināts, ka šaubīgo debitoru parādu kopsumma ir Ls 600.

Debitoru parādu uzņēmums “S” grāmatvedībā uzrāda šādi:

D “Pircēju un pasūtītāju parādi” Ls 1000

K “Saimnieciskās darbības ieņēmumi” Ls 1000.

Uzņēmums “S” debitora parāda segšanai izveido uzkrājumus Ls 600 apmērā un grāmatvedībā uzrāda šādi:

D “Uzkrājumu nedrošiem parādiem izmaksas” Ls 600

K “Uzkrājumi nedrošiem parādiem” Ls 600.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā par taksācijas periodu apliekamais ienākums jāpalielina (dekl.10.r.) par nedrošiem parādiem paredzētajiem speciālajiem uzkrājumiem Ls 600, kas izveidoti un uzrādīti maksātāja grāmatvedībā.

Nākošajā taksācijas periodā uzņēmums “S” saņem tiesas sprieduma kopiju par to, ka uzņēmums “B” ir atzīts par bankrotējušu. Uzņēmums “S” izslēdz debitora parādu Ls 1000 un vienlaicīgi samazina izveidotos uzkrājumus nedrošajiem parādiem, un grāmatvedībā uzrāda šādi:

D “Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas” Ls 1000

K “Pircēju un pasūtītāju parādi” Ls 1000.

D “Uzkrājumi nedrošiem parādiem” Ls 600

K “Saimnieciskās darbības ieņēmumi” Ls 600.

Piemērs. Par zaudēto parādu summas norakstīšanu zaudējumos (izmaksās).

Uzņēmums “S” taksācijas periodā pārdod uzņēmumam “W” preces par Ls 1000.

Ieņēmumus no preču pārdošanas uzņēmums “S” grāmatvedībā uzrāda šādi:

D “Pircēju un pasūtītāju parādi” Ls 1000

K “Saimnieciskās darbības ieņēmumi” Ls 1000.

Samaksa par nosūtītajām precēm nav saņemta. Uzņēmums “S”, sastādot uzņēmuma gada pārskatu par taksācijas periodu un ievērojot likuma “Par uzņēmumu gada pārskatiem” 37.panta pirmo daļu, nosūta uzņēmumam “W” debitora parāda saskaņošanas aktu. Uzņēmums saņem tiesas sprieduma kopiju par to, ka uzņēmums “W” ir atzīts par bankrotējušu. Uzņēmums debitora parādu Ls 1000 apmērā noraksta kā bezcerīgu un grāmatvedībā uzrāda šādi:

D “Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas” Ls 1000

K “Pircēju un pasūtītāju parādi” Ls 1000.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā par taksācijas periodu apliekamais ienākums jāpalielina (dekl.10.r.) par maksātāja grāmatvedībā uzrādīto, izmaksās tieši iekļauto bezcerīgo parādu summu Ls 1000. Tā kā uzņēmuma “S” zaudētais parāds atbilst likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas nosacījumiem, tad apliekamo ienākumu samazina par bezcerīgo parādu summu Ls 1000 (dekl.44.r.).

56. Apliekamo ienākumu palielina par taksācijas perioda zaudējumiem no vērtspapīru pārdošanas, izņemot:

56.1. zaudējumus no vērtspapīriem, kuri atrodas publiskajā apgrozībā saskaņā ar likumu “Par vērtspapīriem”;

56.2. zaudējumus, kas radušies, pārdodot vērtspapīrus, kuri neatrodas publiskajā apgrozībā, ja nodokļa maksātājs šāda veida vērtspapīru pārdošanu neveic regulāri (ne biežāk kā vienu reizi taksācijas periodā) un pārdotie vērtspapīri bijuši viņa īpašumā ilgāk nekā 12 mēnešus (6.panta pirmās daļas 7.punkts, dekl.11.r.). Šādus zaudējumus (t.i., zaudējumi, kuriem piemēro Likuma 14.panta 8.1daļas nosacījumus) var segt hronoloģiskā secībā no nākamo piecu taksācijas periodu apliekamā ienākuma.

57. Zaudējumi no vērtspapīru, kas neatrodas publiskajā apgrozībā saskaņā ar likumu “Par vērtspapīriem”, pārdošanas ietver zaudējumus no šādu vērtspapīru pārdošanas:

57.1. akcijas un obligācijas, kuras neatrodas publiskajā apgrozībā saskaņā ar likumu “Par vērtspapīriem”;

57.2. pajas un kapitāla daļas, kas to valdītājam dod tiesības uz dokumentu emitenta kapitāla daļām;

57.3. prasījuma vērtspapīri.

Zaudējumus no šādu vērtspapīru pārdošanas nosaka kā starpību starp attiecīgo vērtspapīru iegādes vērtību un pārdošanas cenu. Vērtspapīru iegādes vērtības un pārdošanas cenas noteikšanu reglamentē Ministru kabineta 2000.gada 19.septembra noteikumu Nr.319 “Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi” 45.3 – 45.9punkts.

Likums “Par vērtspapīriem” zaudē spēku ar 2004.gada 1.janvāri, kad stājās spēkā Finanšu instrumentu tirgus likums.

58. Apliekamo ienākumu palielina par izdevumu summu, kas saistīta ar vērtspapīru (kuri atrodas publiskajā apgrozībā) iegādi taksācijas periodā (Likuma 6.panta pirmās daļas 8.punkts, dekl.12.r.).

59. Tonnāžas nodokļa maksātāji, aizpildot uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju, apliekamo ienākumu palielina par:

59.1. izdevumu summu, kas radusies tonnāžas nodokļa maksātājam, gūstot ieņēmumus no kuģu izmantošanas starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītās darbībās (Likuma 6.panta pirmās daļas 9.punkts, dekl.13.r.);

59.2. gada pārskatā uzrādītā pamatlīdzekļu nolietojuma un norakstīto nemateriālo ieguldījumu vērtību summu, ja šie pamatlīdzekļi un nemateriālie ieguldījumi izmantojami ieņēmumu gūšanai no kuģu izmantošanas starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītās darbībās (Likuma 6.panta pirmās daļas 10.punkts, dekl.14.r.).

60. Apliekamo ienākumu palielina par uzņēmuma procentu maksājumu summu taksācijas periodā (Likuma 6.panta pirmās daļas 11.punkts, dekl.15.r.), norādot, vai procentu maksājumu summa ir aprēķināta saskaņā ar Likuma 6.4 panta pirmo vai otro daļu. Tostarp norāda:

60.1. procentu maksājumu pārsnieguma summu pār pieļaujamo procentu maksājumu apmēru (Likuma 6.4 panta pirmā daļa, dekl.15.1.r.);

60.2. procentu maksājumu summu proporcionāli parādu saistību vidējā apjoma pārsniegumam pār četrkāršotu pašu kapitāla apjomu (Likuma 6.4 panta otrā daļa, dekl.15.2.r.).

Apliekamā ienākuma palielināšanu neveic par procentu maksājumu summām par Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādēs saņemtiem kredītiem un aizņēmumiem, kā arī nosakot kredītiestāžu un apdrošināšanas sabiedrību ar nodokli apliekamo ienākumu.

61. Nosakot parādu saistību vidējo apjomu ņem vērā gan latos, gan ārvalstu valūtās saņemtos aizņēmumus un kredītus. Attiecībā uz valūtās izsniegtām parādu saistībām piemērojams Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk — CSP) noteiktā vidējā īstermiņa kredītu likme ārvalstu valūtās izsniegtiem kredītiem.

62. Aprēķinot Likuma 6.4 panta pirmajā daļā paredzētos procentu maksājumus, par pamatu var ņemt taksācijas perioda parādu saistības (par kuru aprēķināti procentu maksājumi) vidējo apjomu. Likuma 6.4 pantā minētā kārtība attiecināma arī uz procentu maksājumiem, ko maksā finanšu nomas u.c. darījumos.

63. Likuma 6.4 pants piemērojams, nosakot uzņēmumu ienākuma nodokli par taksācijas periodu, kas sācies 2003.gadā. Vienlaikus ar 2003.gada uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju nodokļa maksātāji iesniedz informāciju par uzkrāto procentu maksājumu summu (atbilstoši šo norādījumu 16.pielikumā pievienotajam paraugam).

1.piemērs.

Uzņēmums “Kr” ir saņēmis kredītus no rezidenta — juridiskas personas, kas nav Latvijas Republikas kredītiestāde, un tie nav uzskatāmi par saistītiem uzņēmumiem likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 1.panta trešās daļas izpratnē. Uzņēmuma “Kr” pašu kapitāla apjoms taksācijas perioda sākumā ir Ls 800.

Parādu	Procentu	Aprēķinātā	CSP noteiktā	Parādu saistības
saistības	likme	procentu	taksācijas perioda	atmaksāšanas
apjoms	gadā	maksājumu	pēdējā mēneša	grafiks
		summa	vidējā īstermiņa	taksācijas
			kredītu likme	periodā
Ls 1000	12 %	Ls 120	5,8%	Atmaksā daļu
			(latos izsniegtiem	aizdevuma
			kredītiem)	1.jūnijā — Ls 50
4000 EUR	7 %	Ls 185	4,5%	Atmaksā daļu
( jeb Ls 2640)		(jeb 280 EUR)	(OECD valstu	aizdevuma
			valūtās izsniegtiem	1.septembrī — Ls 300
			kredītiem)	(jeb 455 EUR)
Kopā: Ls 3640	—	Kopā: Ls 305	—	Kopā: Ls 350

1) Uzņēmums “Kr” nosaka pieļaujamo procentu maksājumu apmēru taksācijas periodā katrai parādu saistībai atsevišķi:

a) vidējais parādu saistības apjoms taksācijas periodā (katrai parādu saistībai atsevišķi):

(1/2 x 1000 + 1000 + 1000 + 1000 + 1000 + 1000 + 950 + 950 + 950 + 950 + 950 + 950 + 1/2 x 950) : 12 = 973

(1/2 x 2640 + 2640 + 2640 + 2640 + 2640 + 2640 + 2640 + 2640 + 2640 + 2340 + 2340 + 2340 + 1/2 x 2340) : 12 = 2553

b) 973 x 1,2 x 5,8 % = 68

2553 x 1,2 x 4,5 % = 138

c) Summa, par kādu aprēķinātie procentu maksājumi par parādu saistību pārsniedz pieļaujamo procentu maksājumu apmēru:

120 – 68 = Ls 52 un 185 – 138 = Ls 47.

Līdz ar to pārsnieguma summa pār pieļaujamo procentu maksājumu apmēru par abām parādu saistībām kopā: 52 + 47 = Ls 99.

2) Uzņēmums “Kr” papildus iepriekš veiktajam aprēķinam nosaka procentu maksājumu daļu, par kuru jāpalielina apliekamais ienākums, ņemot vērā proporciju, kādā mērā parādu saistību vidējais apjoms pārsniedz četrkāršotu paša kapitāla apjomu: 3526 : (800 x 4) = 1,1

a) nosaka pieļaujamo procentu maksājumu apmēru:

(120 + 185) : 1,1 = 277

b) procentu maksājumu apmērs, kas pārsniedz pieļaujamo apmēru:

305 – 277 = Ls 28.

3) Apliekamo ienākumu palielina par lielāko no aprēķinos iegūtajām apliekamā ienākuma palielinājuma summām, kuras noteiktas saskaņā ar 6.4 panta pirmo un otro daļu: Ls 99.

2.piemērs.

Uzņēmums “Mr” ir saņēmis aizņēmumu no juridiskas personas, kura nav Latvijas Republikas kredītiestāde un nav saistīts uzņēmums likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 1.panta trešās daļas izpratnē. Aizņēmums Ls 7000 tika saņemts 2004.gada 1.jūnijā, un, sākot ar jūniju, uzņēmums “Mr” maksā procentu maksājumus par šo aizņēmumu, piemērojot gada likmi 13 procentu apmērā (tā pamatsumma netiek atmaksāta). Uzņēmuma “Mr” pašu kapitāla apjoms taksācijas perioda sākumā ir Ls 1200.

Parādu	Procentu	Aprēķinātā	CSP noteiktā	Piezīmes
saistības	likme	procentu	taksācijas perioda
apjoms	gadā	maksājumu	pēdējā mēneša
		summa	vidējā īstermiņa
			kredītu likme
Ls 7000	13 %	Ls 531	5,8 %	Aizņēmums saņemts
			(latos izsniegtiem	1.jūnijā
			kredītiem)

1) Uzņēmums “Mr” nosaka pieļaujamo procentu maksājumu apmēru taksācijas periodā (ņemot vērā cik mēnešus taksācijas periodā parādu saistība bijusi izmantojama):

a) (1/2 x 7000 + 7000 + 7000 + 7000 + 7000 + 7000 + 7000 + 1/2 x 7000) : 7 = 7000

b) 7000 x 1,2 x 5,8 % = 487

c) summa, par kādu aprēķinātie procentu maksājumi par parādu saistību pārsniedz pieļaujamo procentu maksājumu apmēru: 531 – 487 = Ls 44.

2) Uzņēmums “Mr” papildus iepriekš veiktajam aprēķinam nosaka procentu maksājumu daļu, par kuru jāpalielina apliekamais ienākums, ņemot vērā proporciju, kādā mērā parādu saistību vidējais apjoms pārsniedz četrkāršotu paša kapitāla apjomu: 7000 : (1200 x 4) = 1.46

a) nosaka pieļaujamo procentu maksājumu apmēru: 531 : 1,46 = 364

b) procentu maksājumu apmērs, kas pārsniedz pieļaujamo apmēru:

531 – 364 = Ls 167.

3) Apliekamo ienākumu palielina par lielāko no aprēķinos iegūtajām apliekamā ienākuma palielinājuma summām, kuras noteiktas saskaņā ar 6.4 panta pirmo un otro daļu: Ls 167.

64. Apliekamais ienākums palielināms par ilgtermiņa ieguldījumu izveidošanas izdevumu summu (Likuma 6.panta trešā daļa, dekl.16.r.), ja par to samazināta uzņēmuma peļņa.

65. Apliekamais ienākums palielināms par atmaksājamo aizņēmumu (kredītu) summu (Likuma 6.panta trešā daļa, dekl.17.r.), ja par to ir samazināta uzņēmuma peļņa. Tātad, ja uzņēmums ir saņēmis kredītu no kredītiestādes vai citas personas, rezidenta vai nerezidenta, tad, nodokļa vajadzībām, atmaksājamā kredīta pamatsummu neiekļauj izdevumos.

66. Aizņēmumu (kredītu) procentu maksājumi (neatkarīgi no aizņēmumu atmaksas termiņa) ir viens no izdevumu posteņiem finanšu grāmatvedībā, par to summu apliekamais ienākums nav jākoriģē (izņemot, ja uz procentu maksājumu summu attiecas Likuma 6.4 pants).

67. Apliekamo ienākumu palielina par rezervju un uzkrājumu veidošanai paredzēto summu, izņemot Likuma 7., 8. un 8.1 pantā paredzētos gadījumus (Likuma 6.panta trešā daļa, dekl.18.r.), ja tā ir ņemta vērā, nosakot uzņēmuma finansiālās darbības rezultātu, kas ir norādīts deklarācijas 1.rindā. Deklarācijas 18.rindas summā neietver to uzkrājumu summu, kas paredzēta nedrošiem parādiem, jo to norāda atsevišķi deklarācijas 10.rindā.

68. Apliekamo ienākumu palielina par dabas resursu virslimita izmantošanas un vides piesārņošanas virslimita maksājumiem (Likuma 6.panta trešā daļa, dekl.19.r.).

69. Apliekamo ienākumu nedrīkst ietekmēt uzņēmuma bilances aktīva posteņu vērtības pārvērtēšanas rezultāti, izņemot pārvērtēšanu sakarā ar ārvalstu valūtas kursa maiņu (Likuma 6.panta piektā daļa). Tādējādi apliekamo ienākumu palielina par bilances aktīva posteņu pārvērtēšanas dēļ radušos vērtības samazināšanas summu (dekl.20.r.), izņemot samazināšanas summu, kas saistīta ar ārvalstu valūtas kursa maiņu.

Piemērs.

Uzņēmums “V” saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu gada pārskatiem” 32.pantu, sastādot taksācijas perioda gada pārskatu, pirktos krājumus, kuru iegādes vērtība ir Ls 5000, novērtē atbilstoši zemākajai tirgus cenai — Ls 4000. Pārvērtējot bilances aktīva posteni “Krājumi”, uzņēmums pārvērtēšanu grāmatvedībā uzrāda šādi:

D “Pirkto materiālu un preču krājumu un vērtības izmaiņas” Ls 1000

K “Gatavie ražojumi un preces pārdošanai” Ls 1000.

Aprēķinot uzņēmumu ienākuma nodokli par taksācijas periodu, apliekamais ienākums jāpalielina par krājumu vērtības samazināšanas summu Ls 1000, kas radusies, novērtējot krājumus atbilstoši zemākajai tirgus cenai, norādot deklarācijas 20.rindā.

70. Apliekamais ienākums nav jāpalielina par preču (produkcijas) vērtību starpību, kas veidojas, pārdodot šīs preces par cenu, kas ir zemāka par to pašizmaksu (piemēram, sezonas preces, beidzoties sezonai; bojātas preces; pārtikas preces, īsi pirms realizācijas termiņa beigām u.tml.).

71. Nosakot apliekamo ienākumu, neņem vērā peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādīto uzņēmuma līdzdalības daļas vērtības palielinājumu vai samazinājumu meitas vai saistītā uzņēmuma pašu kapitālā. Tādējādi apliekamais ienākums jāpalielina par uzņēmuma līdzdalības daļas vērtības samazinājuma summu meitas vai saistītā uzņēmuma pašu kapitālā (Likuma 6.panta 5.1 daļa, dekl.21.r.).

72. Apliekamo ienākumu palielina par ieņēmumiem no līdzdalības meitas vai saistītā uzņēmumā, kurš:

72.1. ir nerezidents, vai

72.2. piemēro nodokļa atvieglojumus saskaņā ar likumu “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā”, vai

72.3. piemēro citos Latvijas Republikas likumos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides (piemēram, atbilstoši likumam “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”).

Apliekamo ienākumu palielina, ja uzņēmums minētās līdzdalības daļas vērtības palielinājuma un aprēķināto dividenžu starpību nav ieskaitījis rezervē (Likuma 6.panta 5.1 daļa, dekl.22.r.).

73. Apliekamo ienākumu palielina par apdrošināšanas prēmijām, ko uzņēmums maksā ārvalstu apdrošināšanas sabiedrībām, izņemot gadījumus, ja apdrošināšanas prēmijas tiek maksātas par tādiem apdrošināšanas pakalpojumu veidiem, kurus nenodrošina Latvijas Republikā reģistrētās apdrošināšanas sabiedrības atbilstoši Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumam (Likuma 6.panta sestā daļa, dekl.23.r.).

74. Gadījumā ja noslēgtā apdrošināšanas līguma termiņš ir beidzies, bet apdrošināšanas gadījums nav iestājies un uzņēmums saņem atpakaļ daļu apdrošināšanas prēmijas (bonuss), tad atpakaļ saņemto apdrošināšanas prēmijas daļu iekļauj uzņēmuma apliekamajā ienākumā attiecīgajā taksācijas periodā.

1.piemērs.

Uzņēmums “S” noslēdz nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumu sava darbinieka labā uz diviem gadiem (no 2003.gada 1.jūlija līdz 2005.gada 1.jūlijam). Apdrošināšanas prēmija ir Ls 900, bet apdrošināšanas līguma noteikumi paredz, ka apdrošināšanas maksājumus uzņēmums var veikt reizi ceturksnī Ls 112,5 apmērā. Tomēr uzņēmums pēc savas iniciatīvas samaksā visu apdrošināšanas prēmiju 2003.gada jūlijā. Uzņēmuma taksācijas periods sakrīt ar kalendāro gadu.

Likuma “Par uzņēmumu gada pārskatiem” 17.panta pirmā daļa nosaka, ka izmaksas, kas izdarītas pirms bilances sastādīšanas datuma, bet attiecas uz nākamajiem gadiem, jāparāda kā nākamo periodu izmaksas aktīvā. Saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu gada pārskatiem” 25.panta pirmās daļas 4.punktā noteikto uzkrāšanas principu, uzņēmums “S” 2003.gada izmaksās iekļauj tikai to apdrošināšanas prēmijas daļu, kas attiecas uz taksācijas periodu, t.i., Ls 225 (no 2003.gada 1.jūlija līdz 2003.gada 31.decembrim) un grāmatvedībā šo darījumu uzrāda šādi:

D “Nākamo periodu izmaksas” Ls 675

D “Pārējās sociālās apdrošināšanas izmaksas” Ls 225

K “Nauda” Ls 900.

Tādējādi 2003.gada izmaksās un arī ar nodokli apliekamajā ienākumā ietver nevis visu samaksāto apdrošināšanas prēmiju, bet gan tikai to prēmijas daļu, kas attiecas uz konkrēto taksācijas periodu. 2004.gadā uzņēmums izmaksās uzrādīs Ls 450 un 2005.gadā — Ls 225.

2.piemērs.

Būvuzņēmums noslēdz apdrošināšanas līgumu par galvojumu apdrošināšanu uz vienu gadu (no 2003.gada 1.aprīļa līdz 2004.gada 31.martam). Uzņēmuma taksācijas periods sakrīt ar kalendāro gadu.

Apdrošināšanas gadījums neiestājas. Pēc apdrošināšanas līguma termiņa beigām (2004.gada maijā) uzņēmums saņem atpakaļ daļu apdrošināšanas prēmijas Ls 2000. Aprēķinot uzņēmumu ienākuma nodokli par 2004.gadu, šī summa tiek iekļauta apliekamajā ienākumā.

75. Apliekamo ienākumu palielina par kompensācijas summu, ko uzņēmums, uz kuru saskaņā ar Likuma 14.1 pantu ir pārnesti cita uzņēmuma zaudējumi, ir izmaksājis kā atlīdzību par pārnestajiem zaudējumiem (Likuma 6.panta vienpadsmitā daļa, dekl.24.r.). Apliekamo ienākumu koriģē tādā apmērā, kādā kompensācija ir atskaitīta (ņemta vērā deklarācijas 1.rindas summā), aprēķinot uzņēmuma apliekamo ienākumu.

76. Apliekamo ienākumu palielina par pārvedošās, pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības aktīva un pasīva posteņu pārvērtēšanas vai pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātā radušos vērtības samazinājuma summu (6.2 pants, dekl.25.r.).

77. Apliekamo ienākumu palielina par iegūstošās sabiedrības saistībā ar akciju apmaiņu, apvienošanu vai sadalīšanu nodoto akciju pārvērtēšanas rezultātā radušos vērtības samazinājuma summu (6.3 pants, dekl.26.r.). Likuma 6.2 panta un 6.3 panta normas attiecībā uz dalībniekiem un sabiedrībām, kas ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidenti, stājās spēkā ar 2004.gada 1.maiju.

78. Apliekamo ienākumu palielina par summu, kas aprēķināta kā starpība starp pasažieru pārvadājumos izmantojamo autobusu iegādei izveidotās rezerves lielumu (trešā taksācijas perioda beigās) un faktiski iegādāto pasažieru pārvadājumos izmantojamo autobusu vērtību. Apliekamais ienākums par šo summu jāpalielina, ja triju taksācijas periodu laikā autotransporta uzņēmums nav iegādājies pasažieru pārvadājumos izmantojamos autobusus vai iegādāto autobusu vērtība ir mazāka par rezerves lielumu, kas bijusi izveidota saskaņā ar Likuma 8.1 pantu (Likuma 8.1 panta ceturtā daļa, dekl.27.r.). Likuma 8.1 pantu piemēro nodokļa maksātāji, kuri veic pasažieru pārvadājumus un kuri taksācijas periodā saņēmuši dotācijas pasažieru pārvadājumu izmaksu segšanai iekšzemes regulārajos autobusu satiksmes maršrutos, un kuriem taksācijas perioda rezultāts ir peļņa. Likuma 8.1 panta piemērošanu reglamentē Ministru kabineta 1999.gada 3.augusta noteikumi Nr.271 “Kārtība, kādā piemērojams uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojums pasažieru pārvadājumos izmantojamo autobusu iegādei, un kārtība, kādā nodokļa maksātāji — autotransporta uzņēmumi — sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par nodokļa atvieglojuma izmantošanu”.

79. Apliekamo ienākumu palielina par kompensācijas summu (par stihiskā nelaimē vai citādā piespiedu kārtā zaudētu zemi, ēkām, to daļām un būvēm), kas ir saņemta un 12 mēnešu laikā (no kompensācijas saņemšanas dienas, to ieskaitot) nav reinvestēta tādos pašos vai līdzīgos pamatdarbības pamatlīdzekļos (Likuma 10.panta trešā daļa, dekl.28.r.). Kompensāciju izmaksājot pa daļām, apliekamo ienākumu palielina par katru kompensācijas daļu, kura 12 mēnešu laikā nav reinvestēta tādos pašos vai līdzīgos pamatlīdzekļos.

80. Apliekamo ienākumu palielina par dividenžu summu, kas saņemama no:

80.1. nerezidentiem;

80.2. uzņēmumiem, kuri piemēro likumā “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā” vai citos Latvijas Republikas likumos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides vai atvieglojumus. Šajā gadījumā apliekamo ienākumu palielina par dividenžu summas daļu, kas atbilst tai peļņas daļai, kura, piemērojot minētajos likumos noteiktās atlaides vai atvieglojumus, nav aplikta ar uzņēmumu ienākuma nodokli (Likuma 11.panta otrā daļa, dekl.29.r.).

81. Apliekamais ienākums nav jāpalielina par dividenžu summu, kas saņemama no nerezidentiem, ja šīs dividendes vienlaikus atbilst nosacījumiem:

81.1. dividendes saņemtas no nerezidenta, kurā iekšzemes uzņēmumam dividenžu izmaksas brīdī tieši pieder vismaz 25 procenti no kapitāla un balsstiesībām;

81.2. dividenžu izmaksātājs (nerezidents) ir rezidents valstī vai teritorijā, kura nav atzīta par zemu nodokļu vai beznodokļu valsti vai teritoriju saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 26.jūnija noteikumiem Nr.276 “Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām” (Likuma 11.panta trešā daļa).

82. Apliekamo ienākumu palielina (Likuma 12.pants) par:

82.1. zaudējumu summu, ko radījusi pamatlīdzekļu pārdošana saistītiem uzņēmumiem vai ar uzņēmumu saistītām personām (dekl.30.r.);

82.2. preču (produkcijas, pakalpojumu) vērtību starpību (starpības daļu), kas rodas, tās pārdodot vai iepērkot no saistītiem ārvalstu uzņēmumiem vai personām un uzņēmumiem, kas ir atbrīvoti no uzņēmumu ienākuma nodokļa vai kas izmanto atvieglojumus saskaņā ar likumu “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā” vai citos likumos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides par cenām, kas atšķiras no tirgus cenām (dekl.31.r.);

82.3. preču (produkcijas, pakalpojumu) vērtību starpību, kas rodas, tās iepērkot vai pārdodot ar uzņēmumu saistītām personām par cenām, kuras atšķiras no tirgus cenām (dekl.31.r.);

82.4. darījumu vērtības un tirgus vērtības starpību, ja uzņēmumi, kuri noteikti Likuma 12. pantā, veic cita veida savstarpējus darījumus (dekl.32.r.).

Lai noteiktu minētās preču (produkcijas, pakalpojumu) tirgus cenas vai darījuma vērtību, piemērojamas metodes, kas aprakstītas Ministru kabineta 2000.gada 19.septembra noteikumu Nr.319 “Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi” 62. un 63.punktā.

83. Uzņēmumi, kuriem taksācijas periodā ir saistīti uzņēmumi vai ar uzņēmumu saistītas personas Likuma izpratnē, aizpildot uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju (dekl.94.r.), tai pievieno saistīto uzņēmumu un ar uzņēmumu saistīto personu sarakstu. Sarakstā norāda uzņēmuma nosaukumu (personas vārdu un uzvārdu), reģistrācijas numuru, adresi, rezidences valsti, līdzdalības daļu vai saistību ar minētajiem uzņēmumiem vai personām taksācijas perioda sākumā (izmaiņas taksācijas perioda laikā). Uzņēmumi, kuriem taksācijas periodā ir saistīti uzņēmumi vai ar uzņēmumu saistītas personas, aizpilda uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas 2.pielikumu “Darījumi ar saistītiem uzņēmumiem (personām)”.

84. Uzņēmumi, kuriem taksācijas periodā ir bijuši darījumi ar uzņēmumiem, kuri izmanto atvieglojumus saskaņā ar likumu “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā” vai citiem Latvijas Republikas likumiem, deklarācijai pievieno attiecīgo uzņēmumu sarakstu (dekl.95.r.). Sarakstā norāda uzņēmumu nosaukumu, reģistrācijas numuru un adresi. Arī minētie uzņēmumi aizpilda uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas 2.pielikumu “Darījumi ar saistītiem uzņēmumiem (personām)”.

85. Deklarācijas 2.pielikumā norādāmā informācija ir saistībā ar Likuma 12.pantu, kas paredz īpašus nosacījumus apliekamā ienākuma koriģēšanai gadījumos, kad šajā pantā minēto uzņēmumu vai personu starpā notiek darījumi, kuru vērtība neatbilst tirgus cenām. Gadījumā, ja iekšzemes uzņēmumam ir saistīti ārvalstu uzņēmumi, tā rīcībā jābūt dokumentam, kas apliecina, ka saistītais uzņēmums ir reģistrēts kā nodokļa maksātājs attiecīgajā valstī, kā arī jānorāda: dokumenta nosaukums, izdevējs un numurs, ka arī ārvalstu uzņēmuma nosaukums, tam piešķirtais reģistrācijas numurs un juridiskā adrese. Norādot informāciju par fizisku personu, kas ir ar uzņēmumu saistīta persona, norāda: personas vārdu un uzvārdu, personu apliecinošu dokumentu, tā numuru, izdevējiestādi un izdevējvalsti, izsniegšanas datumu un derīguma termiņu, personas identifikācijas numuru (personas kodu), dzimšanas datumu, dzīvesvietas adresi, rezidences valsti.

Piemērs. Par uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas 2.pielikuma aizpildīšanu.

Iekšzemes uzņēmums SIA “Lat” ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, kurš neizmanto īpašās nodokļa atlaides vai atvieglojumus saskaņā ar citiem likumiem. Tā saimnieciskā darbība ietver juvelierizstrādājumu dizainu, izgatavošanu un pārdošanu. 2004.gadā tas veicis darījumus ar uzņēmumiem vai personām, kas uzskatāmas par saistītiem uzņēmumiem vai personām likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” izpratnē.

Nr.	Darījuma partneris	Darījuma apraksts	Darījuma
			vērtība Ls
1.	Mātes uzņēmums —	SIA “Lat” pirkusi no sabiedrības “Lit”:	30000
	Lietuvas sabiedrība “Lit”.	— zeltu 10000g par 3 Ls/g,	25000
		— platīnu 5000g par 5 Ls/g,	2000
		— sudrabu “721” 2000g par 1 Ls/g.
2.	SIA “A”	SIA “Lat” pārdod šim uzņēmumam	500
	(SIA “Lat” līdzdalības daļa	pamatlīdzekli:
	šajā uzņēmumā ir 50 procenti	Pārdošanas rezultātā radušies
	un tas nepiemēro īpašos	zaudējumi Ls 100.
	nodokļa atvieglojumus).
	Latvijas Republikas rezidents.
3.	SIA “R”	SIA “Lat” ir saņēmusi aizdevumu no	200
	(SIA “Lat” līdzdalības daļa	šī uzņēmuma Ls 2000 apmērā un
	šajā uzņēmumā ir 89 procenti	samaksājusi tam procentu
	un tas piemēro Rēzeknes	maksājumus.
	speciālajā ekonomiskajā zonā
	piemērojamo nodokļa atlaidi).	SIA “Lat” izmaksā atlīdzību par	1000
	Latvijas Republikas rezidents.	intelektuālā īpašuma izmantošanu.
4.	SIA “B”	SIA “Lat “ saņem no šī uzņēmuma	12000
	(piemēro nodokļu	transportēšanas un apsardzes
	atvieglojumu saskaņā ar likumu	pakalpojumus.
	“Par ārvalstu ieguldījumiem
	Latvijas Republikā”).
	Latvijas Republikas rezidents.
5.	Fiziska persona Ambers Love	Fiziskā persona iegādājusies vairumā	3000
	(no Sanpjēras un Mikelonas	no SIA “Lat” neapstrādātu dzintaru.
	(Francijas Republika)).

Aizpildot 2.pielikumu, darījumu vērtība un piemērotās darījumu cenas norāda bez pievienotā vērtības nodokļa, turklāt summas norāda latos. Taksācijas perioda darījumi ar katru konkrētu saistīto uzņēmumu vai personu, ja tajos piemērotās cenas atbilst tirgus cenām, norādāmi kopējā apjomā (proti, norāda to kopējo vērtību). Bet darījumus, kuru vērtība neatbilst tirgus cenām, norāda atsevišķi — katru darījumu par katru preci vai pakalpojuma veidu.

Atbilstoši piemēra nosacījumiem aizpildīts 2.pielikums ir pievienots šo norādījumu 17.pielikumā.

86. Apliekamo ienākumu palielina par rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas darbu izmaksu summu:

86.1. ja iznomātājs to kompensē nomniekam saskaņā ar nomas līgumu, gadījumā, ja pamatlīdzekļi ir nomāti bez izpirkuma tiesībām (Likuma 13.panta astotā daļa, dekl.33.r.);

86.2. ja tos veic nomnieks un tie nav paredzēti nomas līgumā, vai ja nomas līgums nav noslēgts (Likuma 13.panta devītā daļa, dekl.34.r.).

87. Par kapitālajām izmaksām ir uzskatāmas pamatlīdzekļu uzlabošanas, atjaunošanas un rekonstrukcijas izdevumi, kuri būtiski palielina to ražošanas potenciālu vai pagarina ekspluatācijas laiku. Nosakot kapitālās izmaksas, attiecībā uz ēkām un būvēm jāievēro Latvijas Republikas būvnormatīvi (LBN), bet attiecībā uz tehnoloģiskajām iekārtām un mašīnām par piemēru var minēt mašīnas vai iekārtas būtiskas daļas (dzinēja, spēka pārvada u.tml.) nomaiņu.

1.piemērs.

Uzņēmējsabiedrība iegādājas (privatizē) ēku, ko tā iepriekš saskaņā ar nomas līgumu nomāja (bez izpirkuma tiesībām) un veica tajā rekonstrukcijas un uzlabošanas darbus.

Ēkas nomas līgums tika lauzts sakarā ar to, ka nomnieks nolēma ēku privatizēt. Sākotnējo privatizējamās ēkas cenu, ko apstiprināja Privatizācijas komisija, samazināja par uzņēmuma iepriekš izdarītajiem ieguldījumiem ēkas rekonstrukcijā. Šajā gadījumā nomas termiņā nenorakstītās atlikušās rekonstrukcijas un uzlabošanas darbu izmaksas pievieno ēkas iegādes (privatizācijas) vērtībai, no kuras tiks rēķināts nolietojums (nevis noraksta nomas līguma laušanas gadā).

2.piemērs.

Uzņēmējsabiedrība nomā ēku, un nomas līgumā, kas noslēgts uz pieciem gadiem, ir paredzēts, ka nomnieks veiks ēkas atjaunošanas un rekonstrukcijas darbus kopsummā par Ls 30000.

Uzņēmējsabiedrība ēkas atjaunošanas un rekonstrukcijas darbus pabeidza pirmajā gadā, un nomas perioda atlikušajā daļā var norakstīt izmaksu summu vienlīdzīgās daļās, t.i., Ls 6000 gadā. Laužot ēkas nomas līgumu tā darbības ceturtajā gadā, iznomātājs kompensē nomniekam ēkas atjaunošanas un rekonstrukcijas darbu izmaksas Ls 30000. Šajā gadījumā nomas termiņā nenorakstītās atlikušo uzlabošanas un rekonstrukcijas darbu izmaksu daļu Ls 12000 (6000 x 2) nomnieks iekļauj izdevumos līguma laušanas gadā, nepalielinot ar nodokli apliekamo ienākumu (ņemot vērā, ka tā ir kompensēta), bet no iznomātāja saņemto kompensāciju Ls 30000 iekļauj ar nodokli apliekamajā ienākumā.

88. Deklarācijā, kā viena no rindām apliekamā ienākuma palielināšanai, ir paredzēta 35.rinda, kurā norāda citas apliekamo ienākumu palielinošas summas saskaņā ar normatīvajiem aktiem (atšifrējot 36., 37., 38.rindā). Piemēram, to izmanto šādos gadījumos:

88.1. palielinot apliekamo ienākumu par kapitālo izmaksu summu gadījumā, ja uzņēmums tās veic pamatlīdzeklim, ko izmanto saimnieciskajā darbībā un par ko ir noslēgts patapinājuma līgums atbilstoši Civillikuma normām. Šāda pamatlīdzekļa uzturēšanas izmaksas (saistītas ar tā uzturēšanu darba kārtībā vai saglabāšanu), aprēķinot uzņēmumu ienākuma nodokli, var tikt attiecinātas uz saimnieciskās darbības izdevumiem;

88.2. palielinot apliekamo ienākumu par ārvalstīs samaksāto ienākuma nodokli, ja šī summa ir ņemta vērā, nosakot maksātāja peļņu vai zaudējumus (Likuma 6.panta trešā daļa);

88.3. palielinot apliekamo ienākumu, par uzņēmuma pastāvīgās pārstāvniecības (piemēram, Lietuvā) taksācijas perioda izdevumu summām (kuras iekļautas uzņēmuma peļņas vai zaudējumu aprēķinā), ja, nosakot uzņēmumu ienākuma nodokli par taksācijas periodu, tiek piemērota atbrīvošanas metode.

89. Deklarācijas 39.rindā norāda apliekamā ienākuma kopējo palielināšanas (zaudējumu samazināšanas) summu, t.i., deklarācijas otrās daļas rindu kopsummu.

3.nodaļa. Apliekamā ienākuma samazināšana (zaudējumu palielināšana)

90. Uzņēmumu apliekamo ienākumu samazina par pamatlīdzekļu nolietojuma un norakstīto nemateriālo ieguldījumu vērtību summu atbilstoši Likuma 13.pantā noteiktai kārtībai (Likuma 6.panta pirmās daļas 1.punkts, dekl.40.r.).

91. Apliekamo ienākumu nedrīkst samazināt par sociālās infrastruktūras objektu nolietojumu summu (Likuma 5. un 13.pants).

92. Norādot nolietojuma summu deklarācijas 40.rindā, uzņēmums, tai skaitā, deklarācijas 40.1.rindā norāda uzņēmuma, kurš reģistrēts un darbojas saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu noteiktā īpaši atbalstāmajā teritorijā, pamatlīdzekļu nolietojuma summu, kurus tas iegādājies laikposmā, kad teritorijai ir īpaši atbalstāmās teritorijas statuss, un kurus izmanto uzņēmējdarbībā attiecīgajā teritorijā. Nosakot nolietojumu šādiem pamatlīdzekļiem, piemērojams Likuma 13.panta pirmās daļas 9.punkts. Likuma 13.panta piemērošanu skaidro Ministru kabineta 2000.gada 19.septembra noteikumu Nr.319 “Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi” 66. – 79.punkts. Pamatlīdzekļu, nemateriālo ieguldījumu un ar tiem saistīto darījumu uzrādīšana grāmatvedībā nodokļa vajadzībām apskatīta šo norādījumu piektajā daļā.

93. Apliekamo ienākumu samazina par nekustamā īpašuma nodokļa summu, kura aprēķināta par taksācijas periodu (dekl.41.r.), savukārt par izložu un azartspēļu nodokļa un nodevu summu (dekl.32.r.) — gadījumā ja tā nodokļu maksātāja grāmatvedībā nav ietverta peļņas vai zaudējumu aprēķinā un tādējādi — deklarācijas 1.rindas summā (Likuma 6.panta ceturtās daļas 1.punkts). Par valsts un pašvaldību nodevu summām, kā arī preču un pakalpojumu loterijas organizēšanas valsts nodevas summu, kas norādītas Likuma 6.panta ceturtās daļas 1.punktā un nodokļu maksātāja grāmatvedībā ir uzrādītas izmaksās, apliekamais ienākums nav jākoriģē. Nosakot ar nodokli apliekamo ienākumu, preču un pakalpojumu loterijas organizēšanas valsts nodevu ņem vērā, sākot ar 2004.gada 1.janvāri.

94. Ja uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas periods nesakrīt ar kalendāra gadu, aprēķinot apliekamo ienākumu, uzņēmumu peļņa jāsamazina par nekustamā īpašuma nodokļa un azartspēļu nodevas un nodokļa summu, kuru nosaka atbilstoši katra kalendārā gada aprēķinātajiem faktiskajiem nodokļu vai nodevas maksājumiem, sadalot tos proporcionāli uzņēmuma taksācijas periodā ietilpstošā katra kalendārā gada mēnešu skaitam.

95. Nosakot apliekamo ienākumu, to samazina par subsīdijām, kuras saņem nodokļu maksātāji, kas ražo lauksaimniecības produktus vai veic to pirmās pakāpes pārstrādi, un kuras izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai, kā arī par subsīdijām, kuras izmaksātas kā Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, ja šīs subsīdijas pirms tam ir bijušas atspoguļotas nodokļa maksātāja peļņas vai zaudējumu aprēķinā (Likuma 6.panta ceturtās daļas 2.punkts, dekl.43.r.). Lauksaimniecības produktu pirmās pakāpes pārstrāde ir process, kurā maina zemkopības, lopkopības un zvejas produktu sākotnējo mehānisko struktūru un ķīmiskās īpašības. Gadījumā, ja, samazinot apliekamo ienākumu par subsīdiju summām, rezultāts ir zaudējumi vai zaudējumu palielinājums, tad nākamo taksācijas periodu apliekamo ienākumu nedrīkst samazināt par minētajām zaudējumu vai zaudējumu palielinājuma summām (Likuma 14.panta devītā daļa).

Piemērs.

Uzņēmums taksācijas periodā saņēmis subsīdijas Ls 100 apmērā linu pārstrādāšanai. Taksācijas perioda koriģētais apliekamais ienākums saskaņā ar Likuma pirmās un otrās nodaļas normām, kas norādīts nodokļa deklarācijas 67. rindā, ir zaudējumi Ls 150 apmērā.

Tātad nākošajā taksācijas periodā uzņēmums nevarēs samazināt apliekamo ienākumu par zaudējumu summu Ls 100, kas radusies pirmstaksācijas periodā, un, sastādot nodokļa deklarāciju nākošajā taksācijas periodā, šie zaudējumi ir jāatņem no kopējo zaudējumu summas, norādot Ls 100 deklarācijas 68.2. rindā.

96. Apliekamo ienākumu samazina par taksācijas periodā zaudēto parādu summām, ja no turpmāk uzskaitītajiem nosacījumiem ievēroti pirmie trīs un viens no pārējiem nosacījumiem (Likuma 9.panta pirmā daļa un 6.panta ceturtās daļas 3.punkts, dekl.44.r.):

96.1. ienākums, kas attiecas uz šiem parādiem, pirms tam ir iekļauts apliekamā ienākuma aprēķinā;

96.2. šo parādu summa ir norakstīta no nedrošiem parādiem paredzēto speciālo uzkrājumu summas vai tieši zaudējumos (izdevumos) uzņēmuma grāmatvedībā kārtējā taksācijas periodā vai kādā no iepriekšējiem taksācijas periodiem;

96.3. debitors ir Latvijas Republikas nodokļu maksātājs: rezidents vai pastāvīgā pārstāvniecība, vai to valstu rezidents, ar kurām Latvijas Republika ir noslēgusi konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šīs konvencijas ir stājušās spēkā;

96.4. debitors ir valsts vai pašvaldības uzņēmums, kas likvidēts atbilstoši attiecīgas institūcijas lēmumam;

96.5. ir tiesas spriedums par to, ka debitors ir atzīts par bankrotējušu;

96.6. ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību un uzņēmums — debitors ir izslēgts no Uzņēmumu reģistra;

96.7. ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora — fiziskās personas —un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību.

Uzņēmums grāmatvedībā bezcerīgos jeb zaudētos debitoru parādus noraksta, pamatojoties uz likumu “Par uzņēmumu gada pārskatiem” un citiem grāmatvedību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

Piemērs.

Uzņēmējsabiedrībai “L” ir debitoru parāds Ls 6000 apmērā. Taksācijas periodā uzņēmējsabiedrība parādu cedē citam uzņēmumam, kurš nodarbojas ar parādu piedziņu, par Ls 5400 (parāda tirgus vērtība, kas aprēķināta kā starpība starp parāda summu un samaksu par riska uzņemšanos: 6000 – 600).

Darījuma rezultātā uzņēmējsabiedrībai “L” veidosies zaudējumi no debitoru parāda cesijas Ls 600 apmērā. Iekļaujot šo summu uzņēmējsabiedrības izmaksās, taksācijas perioda ar nodokli apliekamo ienākumu palielina par Ls 600 saskaņā ar Likuma 6.panta pirmās daļās 6.punktu (dekl.10.r.).

97. Apliekamo ienākumu samazina par naudas summām, kas atradās uzņēmuma norēķinu kontā bankas bankrota brīdī, ja minētā banka ar tiesas nolēmumu ir atzīta par bankrotējušu, izņemot summas, attiecībā uz kurām uzņēmums ir nodevis savas prasījuma tiesības citām personām, kā arī tās summas, kuras uzņēmumam izmaksātas no noguldījumu apdrošināšanas fonda (Likuma 9.panta otrā daļa un 6.panta ceturtās daļas 3.punkts, dekl.44.r.).

98. Apliekamo ienākumu samazina par summu, par kādu taksācijas periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas periodu tiek samazināti nedrošiem parādiem paredzētie speciālie uzkrājumi, kas izveidoti un atspoguļoti maksātāja (kas nav kredītiestāde) grāmatvedībā, izņemot tās samazinājumu summas, kas radušās, norakstot zaudētos parādus no nedrošiem parādiem paredzētajiem speciālajiem uzkrājumiem (Likuma 6.panta ceturtās daļas 3.punkts, dekl.45.r.).

99. Nosakot apliekamo ienākumu, peļņu samazina par summu, par kādu taksācijas periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas periodu tiek samazināti izveidotie uzkrājumi un rezerves (Likuma 6.panta ceturtās daļas 6.punkts, dekl.48.r), ja šo uzkrājumu un rezervju veidošanas (palielinājuma) summas pirmstaksācijas periodos ir bijušas iekļautas apliekamajā ienākumā (saskaņā ar Likuma 6.panta trešo daļu).

100. Nosakot apliekamo ienākumu, to samazina par rezerves samazinājuma summu salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas periodu, ja rezerve ir bijusi izveidota saskaņā ar Likuma 8.1 pantu (Likuma 6.panta ceturtās daļas 6.punkts, dekl.49.r.).

101. Apliekamo ienākumu samazina par ieņēmumu summu no starpības starp valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijā ieguldīto privatizācijas sertifikātu iegādes vērtību un minētā, par sertifikātiem privatizētā, īpašuma pārdošanas cenu (Likuma 6.panta ceturtās daļas 4.punkts, dekl.46.r.).

102. Apliekamo ienākumu samazina par ieņēmumu summu no uzņēmuma negatīvās nemateriālās vērtības, ja tiek privatizēts valsts vai pašvaldību uzņēmums (Likuma 6.panta ceturtās daļas 5.punkts, dekl.47.r.).

Piemērs.

Privatizējot valsts uzņēmumu, izveidojās uzņēmuma pirkšanas cenas (Ls 9000) un uzņēmuma līdzekļu vērtības (Ls 10000) starpība — uzņēmuma negatīva nemateriāla vērtība Ls 1000. To nedrīkst dzēst, samazinot iegūto līdzekļu uzskaites vērtību. Uzņēmuma negatīvo nemateriālo vērtību Ls 1000 iegrāmato konta “Nākamo periodu ieņēmumi” kredītā un sistemātiski uzņēmuma vadītāja noteiktajā lietderīgajā periodā (šajā piemērā 5 gadu laikā) pārgrāmato attiecīgo pārskata periodu saimnieciskās darbības ieņēmumos.

Uzņēmums pārskata perioda saimnieciskās darbības ieņēmumos noraksta Ls 200 (1000 : 5) un grāmatvedībā to uzrāda šādi:

D “Nākamo periodu ieņēmumi” Ls 200

K “Pārējie uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi” Ls 200.

Nosakot apliekamo ienākumu, uzņēmuma peļņu samazina par ieņēmumiem no uzņēmuma negatīvās materiālās vērtības Ls 200, to norāda deklarācijas 47.rindā.

103. Apliekamo ienākumu samazina par nokavējuma naudas, kas saistīta ar nodokļu pamatparādiem, samazinājuma summām, kas taksācijas periodā radušās, nokavējuma naudu samazinot vai dzēšot saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” (Likuma 6.panta ceturtās daļas 7.punkts, dekl.50.r.).

104. Apliekamo ienākumu samazina par izglītības iestādēm bez atlīdzības nodoto skaitļošanas iekārtu un to aprīkojuma (t.sk. drukas ierīču) atlikušo vērtību uzņēmuma finanšu grāmatvedībā to izslēgšanas brīdī (Likuma 6.panta ceturtās daļas 8.punkts, dekl.51.r.).

105. Apliekamo ienākumu samazina par ieņēmumiem no vērtspapīru pārdošanas, kuri atrodas publiskajā apgrozībā saskaņā ar likumu “Par vērtspapīriem” (Likuma 6.panta ceturtās daļas 9.punkts, dekl.52.r.). Likums “Par vērtspapīriem” zaudē spēku ar 2004.gada 1.janvāri, kad stājās spēkā Finanšu instrumentu tirgus likums.

106. Tonnāžas nodokļa maksātājs apliekamo ienākumu samazina par ieņēmumu summu, ko tas gūst no kuģu izmantošanas starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītās darbībās (6.panta ceturtās daļas 10.punkts, dekl. 53.r.).

107. Apliekamo ienākumu samazina par uzņēmuma bilances aktīvu posteņu pārvērtēšanas dēļ radušos vērtības palielināšanās summu, izņemot palielināšanās summu, kas saistīta ar ārvalstu valūtas kursa maiņu (Likuma 6.panta piektā daļa, dekl.54.r.).

108. Aktīva posteņu pārvērtēšanu reglamentē likuma “Par uzņēmumu gada pārskatiem” 28., 29., 32. un 33.pants. Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas procesā radies vērtības pieaugums atbilstoši likuma “Par uzņēmumu gada pārskatiem” 29.pantam jāiegrāmato postenī “Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve” iedaļā “Pašu kapitāls”. Tā kā ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums netiek uzrādīts peļņas vai zaudējumu aprēķinā, tad nav arī piemērojami Likuma 6.panta piektās daļas nosacījumi.

Piemērs.

Uzņēmums “A”, veicot inventarizāciju pārskata gada pēdējās dienā, konstatē, ka pamatlīdzekļa vērtība ir būtiski lielāka par tā iegādes vērtību un pārvērtē pamatlīdzekļa grupu, kurā šis pamatlīdzeklis iekļauts. Attiecīgās pamatlīdzekļu grupas vērtības pieaugums ir Ls 2000.

Pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums jāuzrāda postenī “Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve” un grāmatvedībā to uzrāda šādi:

D “Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs” Ls 2000

K “Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve” Ls 2000.

Pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums netiek uzrādīts peļņas vai zaudējumu aprēķinā, tātad nav arī piemērojami Likuma 6.panta piektās daļas nosacījumi.

Pamatlīdzeklis no pārvērtētās pamatlīdzekļu grupas nākošajā taksācijas periodā tiek pārdots. Pārvērtētā pamatlīdzekļa aprēķinātais taksācijas perioda nolietojums ir Ls 1000.

Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi samazina, ja pārvērtētais objekts ir likvidēts vai to vairs neizmanto, vai vērtības palielināšanai vairs nav pamata. Tātad taksācijas periodā, kad pārdod pamatlīdzekli no pārvērtētās pamatlīdzekļu grupas, ir jāsamazina arī pārvērtēšanas rezerve atbilstoši nolietojumam, kas aprēķināts šim pamatlīdzeklim un uzņēmuma “A” grāmatvedībā to uzrāda šādi:

D “Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve” Ls 1000

K “Pārējie uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi” Ls 1000.

Tā kā pamatlīdzekļa pārvērtēšanas rezerve tiek iekļauta uzņēmuma ieņēmumos pelņas vai zaudējumu aprēķinā, tad ir piemērojami Likuma 6.panta piektās daļas nosacījumi, un uzņēmuma apliekamo ienākumu samazina par ieņēmumiem no pārvērtēšanas rezerves izslēgšanas Ls 1000, norādot deklarācijas 54.rindā.

109. Nosakot apliekamo ienākumu, neņem vērā peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādīto uzņēmuma līdzdalības daļas vērtības palielinājumu vai samazinājumu meitas vai saistītā uzņēmuma pašu kapitālā. Tādējādi apliekamo ienākumu samazina par uzņēmuma līdzdalības daļas vērtības palielinājuma summu meitas vai saistītā uzņēmuma pašu kapitālā (Likuma 6.panta 5.1 daļa, dekl.55.r.).

Piemērs.

Taksācijas periodā uzņēmums “A” (rezidents) iegādājās uzņēmuma “B” (nerezidenta) akcijas par Ls 2000, kas veido 55 procentus no uzņēmuma “B” pamatkapitāla. Uzņēmums “A”, kļūstot par mātes uzņēmumu meitas uzņēmumam “B”, grāmatvedībā šo darījumu uzrāda šādi:

D “Līdzdalība radniecīgo uzņēmumu kapitālā” Ls 2000

K “Nauda” Ls 2000.

Izmantojot meitas uzņēmuma “B” īpašnieku pilnsapulcē apstiprinātā gada pārskata informāciju, uzņēmums “A” konstatē, ka meitas uzņēmums “B” taksācijas periodu strādājis ar peļņu Ls 1000. Saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu gada pārskatiem” 39.panta trešo daļu mātes uzņēmums “A” pārskata gada beigās savu līdzdalības daļu palielina par Ls 550 (1000 x 55%) no meitas uzņēmuma “B” peļņas un uzņēmuma “A” grāmatvedībā uzrāda šādi:

D “Līdzdalība radniecīgo uzņēmumu kapitālā” Ls 550,

K “Ieņēmumi no līdzdalības koncerna meitas un asociēto uzņēmumu kapitālos” Ls 550.

Saskaņā ar meitas uzņēmuma “B” akcionāru kopsapulces protokolu mātes uzņēmumam “A” par taksācijas periodu aprēķina dividenžu summu Ls 400, kas attiecas uz līdzdalību. Uzņēmums “A” aprēķināto dividenžu summu grāmatvedībā uzrāda šādi:

D “Radniecīgo uzņēmumu parādi” Ls 400

K “Līdzdalība radniecīgo uzņēmumu kapitālā” Ls 400.

Līdzdalības daļas vērtības palielinājuma Ls 550 un aprēķināto dividenžu Ls 400 starpību Ls 150 mātes uzņēmums “A” ieskaita rezervē.

Sastādot taksācijas perioda nodokļa deklarāciju, mātes uzņēmuma “A” apliekamais ienākums ir jāsamazina par peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādīto līdzdalības daļas vērtības palielinājumu Ls 550 un jāuzrāda deklarācijas 55.rindā.

Tā kā mātes uzņēmums “A” līdzdalības daļas vērtības palielinājuma meitas uzņēmuma “B” (nerezidenta) pašu kapitālā un aprēķināto dividenžu starpību ieskaitīja rezervē, tad mātes uzņēmuma “A” apliekamais ienākums nav jāpalielina par ieņēmumiem no līdzdalības uzņēmumā “B”.

Nākamajā taksācijas periodā mātes uzņēmums “A”, izmantojot meitas uzņēmuma “B” īpašnieku pilnsapulcē apstiprinātā gada pārskata informāciju, konstatēja, ka meitas uzņēmums “B” sastrādājis ar zaudējumiem Ls 1500. Saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu gada pārskatiem” 39.panta trešo daļu mātes uzņēmums “A” pārskata gada beigās savu līdzdalības daļu samazina par Ls 825 (1500 x 55%) no meitas uzņēmuma “B” zaudējumiem un uzņēmuma “A” grāmatvedībā uzrāda šādi:

D “Ilgtermiņa finanšu ieguldījumu un vērtspapīru vērtības norakstīšana” Ls 825

K “Līdzdalība radniecīgo uzņēmumu kapitālā” Ls 825.

Mātes uzņēmuma “A” apliekamais ienākums ir jāpalielina par peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādīto līdzdalības daļas vērtības samazinājumu Ls 825 (Likuma 6.panta 5.1 daļa), uzrādot deklarācijas 22.rindā.

110. Nosakot apliekamo ienākumu, uzņēmuma peļņu drīkst samazināt par apdrošināšanas prēmiju maksājumiem atbilstoši likumam “Par apdrošināšanas līgumu” apdrošināšanas sabiedrībām, kuras izveidotas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu, un savu darbinieku labā privātajos pensiju fondos izdarītajām iemaksām atbilstoši likumam “Par privātajiem pensiju fondiem” (Likuma 6.panta sestā daļa). Tā kā, nosakot maksātāja peļņu vai zaudējumus, minētās summas tiek ņemtas vērā (ietvertas izdevumos), tad par tām apliekamo ienākumu vēlreiz nesamazina (nekoriģē).

111. Apliekamo ienākumu samazina par 20 procentiem no uzkrātās procentu maksājumu summas, kas radusies līdz 2002.gada 31.decembrim (Likuma pārejas noteikumu 37.punkts, dekl.61.r.). Par uzkrāto procentu maksājumu summu uzņēmums ir tiesīgs samazināt apliekamo ienākumu nākamajos piecos taksācijas periodos, katrā no taksācijas periodiem apliekamo ienākumu samazina par 20 procentiem no kopējās summas. Par uzkrāto procentu maksājumu summu uzskatāmi procentu maksājumi:

111.1. par kuriem uzņēmums palielināja apliekamo ienākumu iepriekšējos taksācijas periodos atbilstoši Likuma 6.panta astotajā daļā noteiktajai kārtībai (redakcijā, kas bija spēkā līdz brīdim, kad šī panta daļa tika izslēgta, t.i., 2003.gada 22.jūlijam);

111.2. kurus uzņēmums bija tiesīgs iekļaut turpmāko periodu apliekamā ienākuma samazinājumā;

111.3. kuri radušies līdz 2002.gada 31.decembrim.

Piemērs.

Uzņēmums 2001.gada uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā (21.rindā) apliekamo ienākumu palielināja par procentu maksājumu summu, kas pārsniedza pieļaujamo procentu maksājumu apmēru, — Ls 600 apmērā.

Uzņēmums šo summu nav pārnesis (sedzis) turpmākajos taksācijas periodos, tādējādi tam izveidojusies (līdz 2002.gada 31.decembrim) uzkrātā procentu maksājumu summa Ls 600.

Aprēķinot uzņēmumu ienākuma nodokli, uzņēmums 2003.gada deklarācijā var samazināt apliekamo ienākumu (dekl.61.r.) par Ls 120 (600 : 5 = 120). Kā arī par Ls 120 uzņēmums var samazināt nākamo četru taksācijas periodu apliekamo ienākumu.

112. Uzņēmums, kuram ir izveidojusies uzkrāto procentu maksājumu summa iepriekšējos taksācijas periodos, vienlaikus ar 2003.gada uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju sniedz informāciju par šīs uzkrātās summas apmēru atbilstoši šo norādījumu 16.pielikumā pievienotajam paraugam.

113. Apliekamais ienākums samazināms uzņēmumam, no kura saskaņā ar Likuma 14.1 panta noteikumiem zaudējumi ir pārnesti uzņēmumu grupas ietvaros uz citu uzņēmumu, par kompensācijas summu, kuru šis konkrētais uzņēmums ir saņēmis kā atlīdzību par pārnestajiem zaudējumiem. Apliekamo ienākumu samazina tādā apmērā, kādā kompensācija ir iekļauta konkrētā uzņēmuma ienākumā (Likuma 6.panta divpadsmitā daļa, dekl.58.r.).

114. Apliekamo ienākumu samazina par pārvedošās, pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības aktīva un pasīva posteņu pārvērtēšanas vai pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātā radušos vērtības palielinājuma summu (Likuma 6.2pants, dekl.56.r.).

115. Likuma 6.2pants paredz īpašus noteikumus reorganizācijā iesaistītajiem nodokļa maksātājiem. Tas nosaka, ka apliekamā ienākuma noteikšanā neņem vērā aktīva un pasīva posteņu pārvērtēšanas rezultātus, kas rodas saistībā ar uzņēmējsabiedrību saimnieciskās darbības veida vai veidu nodošanu, apvienošanu vai sadalīšanu. Šī panta otrā daļa atrunā pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanu reorganizācijā iesaistītajā iegūstošajā sabiedrībā, un tādējādi pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultāti netiek ņemti vērā nolietojuma aprēķinos attiecībā uz iegūstošās sabiedrības saņemto pamatlīdzekļu atlikušo vērtību. Tas nozīmē, ka iegūstošajai sabiedrībai ir jāņem par pamatu pamatlīdzekļu atlikusī vērtība, kāda tā bija pievienojamā sabiedrībā reorganizācijas brīdī. Šī panta trešajā daļā ir minētas trīs situācijas, kurās ir piemērojami šī panta pirmās un otrās daļas noteikumi:

115.1. pirmajā situācijā gan pievienojamā, gan iegūstošā sabiedrība ir Latvijas Republikas rezidents un saimnieciskās darbības veids, kas tiek nodots, atrodas Latvijas Republikā vai kādā citā Eiropas Savienības (turpmāk — ES) dalībvalstī.

Piemēram:

1.attēls

115.2. otrajā situācijā iegūstošā sabiedrība ir Latvijas Republikas rezidents un nododamais saimnieciskās darbības veids neveido tās pastāvīgo pārstāvniecību ārpus Latvijas Republikas. Piemēram, ja ārvalstu sabiedrība izveido savu pastāvīgo pārstāvniecību Latvijas Republikā. Savukārt pievienojamā sabiedrība ir citas ES dalībvalsts rezidents.

2.attēls

3.attēls

115.3. trešajā situācijā — iegūstošā sabiedrība nav Latvijas Republikas rezidents un nododamais saimnieciskās darbības veids veido pastāvīgo pārstāvniecību Latvijas Republikā. Pievienojamā (pārvedošā, sadalāmā) sabiedrība ir vai nu Latvijas Republikas rezidents vai citas ES dalībvalsts rezidents. Gadījumā, ja abas sabiedrības — iegūstošā sabiedrība un pievienojamā sabiedrība — ir citas ES dalībvalsts rezidenti un transakcijas daļa ir Latvijas Republikas pastāvīgā pārstāvniecība (t.i., īpašumtiesības uz pastāvīgo pārstāvniecību pāriet no vienas ārvalstu sabiedrības citai), tad šādā gadījumā Latvijas Republikai nav tiesību aplikšanai ar nodokli. Piemēram:

4.attēls

5.attēls

Likuma 6.2 panta normas nav piemērojamas, ja akcijas, kuras saņēmusi pievienojamā (pārvedošā, sadalāmā) sabiedrība atrodas tās īpašumā mazāk par trim gadiem pēc to nodošanas. 6.2panta normas var piemērot tikai tad, ja pievienojamā (pārvedošā, sadalāmā) sabiedrība pierāda, ka akciju atsavināšana nav veikta ar nolūku samazināt tās apliekamo ienākumu vai maksājamo nodokļu apjomu. Šādā gadījumā pievienojamā sabiedrība iesniedz VID teritoriālajā iestādē darījumu apliecinošu dokumentu kopijas un pamato nepieciešamību veikt akciju atsavināšanu. Likuma 6.2pants ir piemērojams ar taksācijas periodu, kas sākas 2004.gadā, bet attiecībā uz dalībniekiem un sabiedrībām, kas ir ES dalībvalsts rezidenti šī panta stāšanās spēkā tiks noteikta ar īpašu likumu (t.i., likumu “Par likumu vai atsevišķu to normu spēkā esību saistībā ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai”, kas stājās spēkā no 2004.gada 1.maija).

116. Apliekamo ienākumu samazina par iegūstošās sabiedrības saistībā ar akciju apmaiņu, apvienošanu vai sadalīšanu nodoto akciju pārvērtēšanas rezultātā radušos vērtības palielinājuma summu (Likuma 6.3pants, dekl.57.r.).

117. Likuma 6.3panta pirmā daļa nosaka, ka iegūstošās sabiedrības nodoto akciju pārvērtēšanas rezultāti netiek ņemti vērā gadījumos, kad pārvērtēšana notikusi saistībā ar akciju apmaiņu, apvienošanu vai sadalīšanu. To piemēro iegūstošās sabiedrības dalībniekiem, kuri:

117.1. ir Latvijas Republikas rezidenti;

117.2. nav Latvijas Republikas rezidenti, bet to pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā ir gan nodoto, gan apmaiņā saņemto akciju turētājas.

Šī panta otrajā daļā ir atrunāts, ka apmaiņas rezultātā saņemtās akcijas novērtējamas pēc to iegādes vērtības (akciju apmaiņas brīdī), un šī vērtība palielināma par atlīdzības naudas apmēru. Likuma 6.3pants ir piemērojams ar taksācijas periodu, kas sākas 2004.gadā, bet attiecībā uz dalībniekiem un sabiedrībām, kas ir ES dalībvalsts rezidenti šī panta stāšanās spēkā noteikta ar īpašu likumu (t.i., likumu “Par likumu vai atsevišķu to normu spēkā esību saistībā ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai”, kas stājās spēkā no 2004.gada 1.maija).

118. Apliekamais ienākums samazināms par kompensācijas (vai attiecīgās kompensācijas daļas) summu par piespiedu kārtā zaudētu zemi, ēkām, to daļām un būvēm, ja 12 mēnešu laikā no kompensācijas (vai attiecīgās kompensācijas daļas) saņemšanas dienas saņemtā kompensācija (vai attiecīgā kompensācijas daļa) tiek reinvestēta tādos pašos vai līdzīgos pamatlīdzekļos (Likuma 10.panta trešā daļa, dekl.59.r.).

119. Apliekamo ienākumu samazina par uzņēmumu gada pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādīto saņemamo dividenžu summu (Likuma 11.panta pirmā daļa, dekl.60.r.).

1.piemērs.

Uzņēmumam “A” par tā īpašumā esošajām citu uzņēmumu akcijām ir aprēķinātas dividendes Ls 200, t.sk. no nerezidentiem — Ls 100. Dividenžu summa, kas saņemama no nerezidentiem, neatbilst Likuma 11.panta trešās daļas nosacījumiem.

Grāmatvedībā uzņēmums “A” aprēķinātās dividendes uzrāda šādi:

D “Citi debitori” Ls 200

K “Ieņēmumi no vērtspapīriem un aizdevumiem, kas veidojuši ilgtermiņa ieguldījumus” Ls 200.

Aprēķinot uzņēmumu ienākuma nodokli, uzņēmums “A” apliekamo ienākumu samazina par uzņēmuma gada pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādīto dividenžu summu, kas saņemamas no citiem maksātājiem, t.i. Ls 200, norādot to deklarācijas 60.rindā. Tā kā uzņēmums “A” ir saņēmis dividendes no nerezidenta, kas neatbilst Likuma 11.panta trešās daļas nosacījumiem, tad apliekamais ienākums jāpalielina par šo dividenžu summu Ls 100, norādot deklarācijas 29.rindā.

2. piemērs.

Saņemtas dividendes Ls 100 no uzņēmuma, kurš piemēro nodokļa atvieglojumu saskaņā ar likumu “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā”. Daļa no tām Ls 50 ir bijusi aplikta ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Tādējādi apliekamais ienākums jāsamazina par dividenžu summu Ls 100 (dekl.60.r.), bet jāpalielina par Ls 50 (dekl.29.r.).

120. Deklarācijas 62.rindā norāda citas apliekamo ienākumu samazinošas summas saskaņā ar normatīvajiem aktiem. To izmanto, piemēram, samazinot apliekamo ienākumu par uzņēmuma pastāvīgās pārstāvniecības (piemēram, Lietuvā) taksācijas perioda ieņēmumu summām (kuras iekļautas uzņēmuma peļņas vai zaudējumu aprēķinā), ja, nosakot uzņēmumu ienākuma nodokli par taksācijas periodu, tiek piemērota atbrīvošanas metode.

121. Apliekamo ienākumu samazina par iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumiem, ja uzņēmuma iepriekšējo taksācijas periodu peļņas vai zaudējumu koriģēšanas rezultāts (pēc nodokļa deklarācijas) ir zaudējumi. Zaudējumus var segt hronoloģiskā secībā no nākamo piecu taksācijas periodu apliekamā ienākuma (Likuma 14.panta pirmā daļa, dekl.68.1.r.).

122. Uzņēmums, kurš ir reģistrēts un darbojas saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu noteiktā īpaši atbalstāmajā teritorijā un par kura attīstības projekta atbilstību attiecīgās teritorijas attīstības programmai ir pieņemts lēmums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, zaudējumus var segt hronoloģiskā secībā no nākamo desmit taksācijas periodu apliekamā ienākuma (Likuma 14.panta sestā daļa, dekl.68.1.r.).

123. Uzņēmuma pirmstaksācijas periodu zaudējumi nav sedzami taksācijas un turpmākajos periodos, ja kontroli pār uzņēmumu iegūst persona vai personu grupa, kas iepriekš nekontrolēja šo uzņēmumu (Likuma 14.panta otrā daļa).

124. Uzņēmums saglabā tiesības segt iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumus, uzņēmumiem reorganizējoties pievienošanās, sadalīšanās vai atdalīšanās ceļā, taču tas attiecas uz zaudējumiem, kas radušies pēc 2001.gada 1.janvāra (Likuma 14.panta vienpadsmitā, divpadsmitā, trīspadsmitā un piecpadsmitā daļa).

125. Pēc uzņēmuma reorganizācijas jaundibinātie uzņēmumi un sadalāmais uzņēmums (atdalīšanās gadījumā) ir tiesīgi segt pirmstaksācijas periodu zaudējumus, ja tos kontrolē persona:

125.1. kuras līdzdalība — tieši vai netieši — sadalāmā uzņēmuma kapitālā līdz reorganizācijai pārsniedz 50 procentus;

125.2. kurai pieder vairāk nekā 50 procentu no visām akcionāru (daļu īpašnieku) balsīm, ko var saskaitīt katrā balsošanā.

126. Tomēr zaudējumus var segt gadījumos, ja uzņēmums, kurā notikusi kontroles maiņa, piecus taksācijas periodus pēc kontroles maiņas saglabā iepriekšējo pamatdarbības veidu, kas atbilst uzņēmuma pamatdarbības veidam divus taksācijas periodus pirms kontroles maiņas (Likuma 14.panta trešā daļa). Kontroles maiņa Likuma 14.panta izpratnē ir definēta minētā panta piektajā daļā. Ar pamatdarbību pirms uzņēmuma kontroles maiņas saprot darbības veidu ar vislielāko īpatsvaru nodokļu maksātāja kopējā apgrozījumā atbilstoši nodokļu maksātāja statūtos norādītajiem darbības veidiem, pamatojoties uz NACE klasifikatora (vispārējās ekonomiskās darbības klasifikācijas) klasēm. Ja divu gadu periodā pirms kontroles maiņas bijuši atšķirīgi pamatdarbības veidi, tad par pamatdarbību uzskatāms tas darbības veids, kuram vidēji bijis vislielākais īpatsvars. Ja vienā no pieciem kontroles maiņai sekojošiem periodiem uz kontroles maiņas brīdi fiksētais pamatdarbības veids vairs nav pamatdarbība (tās īpatsvars kopējā apgrozījumā ir samazinājies), uzņēmums zaudē tiesības segt zaudējumus.

127. Zaudējot tiesības segt zaudējumus, uzņēmums precizē iepriekšējo taksācijas periodu (sākot ar taksācijas periodu, kurā notikusi kontroles maiņa) apliekamo ienākumu, palielinot to par pārnesto zaudējumu summu, kuri izveidojušies pirms tā taksācijas perioda, kad notika kontroles maiņa, un segti taksācijas periodā, kurā notika kontroles maiņa, un tam sekojošos taksācijas periodos. Nodokļa summas palielinājumu no attiecīgā taksācijas perioda apliekamā ienākuma palielinājuma uzskata par nokavēto nodokļa maksājumu, kuram aprēķina pamatparāda palielinājumu un nokavējuma naudu atbilstoši likumam “Par nodokļiem un nodevām”.

Piemērs.

Uzņēmumā 2004.gada janvārī kontroli iegūst persona, kas iepriekš nekontrolēja šo uzņēmumu. Uzņēmumam līdz 2004.gadam nesegto zaudējumu summa ir Ls 1200 (tā radusies 2002.gadā).

Darbības veidu īpatsvars kopējā apgrozījumā:

2002.gads	2003.gads	2004.gads	2005.gads
Celtniecība 80 %;	Celtniecība 65 %;	Celtniecība 59 %;	Celtniecība 40 % ;
sadzīves	būvmateriālu	lauksaimniecība 41 %.	autopārvadājumi 60 %.
pakalpojumi 15 %;	tirdzniecība 20 %;
autopārvadājumi 5 %.	lauksaimniecība 15 %.

Divu gadu periodā, 2002. – 2003.gadā, pirms kontroles maiņas uzņēmumam bijuši dažādi darbības veidi, bet par pamatdarbību var uzskatīt celtniecību, jo tai bijis lielākais īpatsvars. 2004.gada nodokļa deklarācijā uzņēmums apliekamo ienākumu (Ls 1000) samazina par daļu no iepriekšējo gadu nesegtajiem zaudējumiem (Ls 1000). 2005.gadā celtniecības (kas uz kontroles maiņas brīdi tika fiksēta kā pamatdarbības veids) īpatsvars kopējā apgrozījumā ir samazinājies. Tādējādi uzņēmums zaudē tiesības segt zaudējumus.

Uzņēmumam jāprecizē 2004.gada nodokļa deklarācija un jāpalielina apliekamais ienākums par pārnestajiem zaudējumiem Ls 1000. Uzņēmumam jāsamaksā atbilstošā nodokļa summa, kas uzskatāma par nokavēto nodokļa maksājumu, kā arī tai aprēķina pamatparāda palielinājumu un nokavējuma naudu atbilstoši likumam “Par nodokļiem un nodevām”.

128. Individuālais (ģimenes) uzņēmums (arī zemnieku un zvejnieku saimniecība), kurš taksācijas periodā ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, ir tiesīgs iepriekšējo taksācijas periodu, saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” aprēķinātos, saimnieciskās darbības zaudējumus segt hronoloģiskā secībā no trīs (pēc kārtas sekojošu) taksācijas periodu apliekamā ienākuma, sākot ar taksācijas periodu, kurā maksātājam saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” radās tiesības segt zaudējumus (Likuma 14.panta 1.1 daļa, dekl.68.1.r.).

129. Zaudējumus, kas aprēķināti saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, var segt hronoloģiskā secībā no nākamo sešu taksācijas periodu apliekamā ienākuma, ja individuālais (ģimenes) uzņēmums ir reģistrēts un darbojas saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu noteiktā īpaši atbalstāmā teritorijā, un par tā attīstības projekta atbilstību attiecīgās teritorijas attīstības programmai ir pieņemts lēmums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā (Likuma 14.panta sestā daļa, dekl.68.1.r.).

130. Uzņēmums, kas veic naftas izpētes un ieguves darbus un kura kopējā apgrozījumā (darbības apjomā) naftas izpētes un ieguves darbi pārsniedz 80 procentus, un kura taksācijas perioda peļņas vai zaudējumu koriģēšanas rezultāts ir zaudējumi, tos var segt hronoloģiskā secībā no nākamo desmit taksācijas periodu apliekamā ienākuma (Likuma 14.panta desmitā daļa, dekl.68.1.r.).

131. Zaudējumu summu (zaudējumu palielinājumu), kas radās pirmstaksācijas periodā, koriģējot apliekamo ienākumu par summām, kas izmaksātas subsīdiju veidā kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, nedrīkst segt no taksācijas perioda apliekamā ienākuma (Likuma 14.panta devītā daļa, dekl.68.2.r.).

132. Taksācijas perioda zaudējumus no vērtspapīru pārdošanas (izņemot zaudējumus no vērtspapīriem, kuri atrodas publiskajā apgrozībā, un zaudējumus, kuriem piemēro Likuma 14.panta 8.1daļu) var segt hronoloģiskā secībā no nākamo piecu taksācijas periodu apliekamā ienākuma no citas vērtspapīru pārdošanas (Likuma 14.panta astotā daļa, dekl.68.3.r.). Taksācijas perioda apliekamo ienākumu samazina par pirmstaksācijas perioda zaudējumiem no minēto vērtspapīru pārdošanas, ja taksācijas periodā ienākumi no attiecīgo vērtspapīru pārdošanas ir iekļauti ar nodokli apliekamajā objektā (ir ietverti deklarācijas 1.rindā.). Taksācijas perioda apliekamais ienākums no attiecīgo vērtspapīru, kuri neatrodas publiskajā apgrozībā, pārdošanas norādīts deklarācijas 4.1.rindā, un deklarācijas 68.2.rindā sedzamā zaudējumu summa nevar pārsniegt summu, kas norādīta deklarācijas 4.1.rindā.

Piemērs.

Uzņēmums aizpildījis taksācijas perioda uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju. Deklarācijas 68.rindā uzņēmums norādījis zaudējumu summu (1000), kas samazina apliekamo ienākumu atbilstoši Likuma 14. un 14.1 pantam un ko veido 68.1., 68.3. un 68.6.rindas summa, no kuras atņemta 68.2.rindā norādītā summa (820 – 150 + 100 + 230).

Deklarācijas 68.rindā norādītā summa nedrīkst pārsniegt 67.rindā norādīto summu (ne vairāk par 1500). Ja deklarācijas 67.rindas summa būtu negatīva, zaudējumus konkrētajā taksācijas periodā nevarētu segt, un 68.rindā ierakstītu “X”.

68.1.rindā norāda pirmstaksācijas periodu zaudējumu summu piecu (desmit) pēc kārtas sekojošu taksācijas periodu laikā no to rašanās. Likuma 14.panta normas neparedz prasību, ka iepriekšējā gada zaudējumi jāsedz pilnā apjomā no viena perioda apliekamā ienākuma; uzņēmums pats izvēlas un var zaudējumu summas pārnest arī pa daļām, ievērojot Likuma 14.panta normas.

68.2.rindas summa (150) ir jāatņem no kopējo zaudējumu summas, kas samazina apliekamo ienākumu (t.i., jāatņem no 68.1.rindā norādītās summas), jo zaudējumus vai zaudējumu palielinājumu, kas radies pirmstaksācijas periodā, koriģējot apliekamo ienākumu par summām, kuras lauksaimniecības produkcijas ražotāji saņēmuši subsīdiju veidā, nedrīkst segt no nākamo taksācijas periodu apliekamā ienākuma.

68.3.rindā norāda pirmstaksācijas periodu zaudējumus no vērtspapīru pārdošanas (100), pieņemot, ka taksācijas periodā uzņēmums guvis ienākumu (100) no citu vērtspapīru, kuri neatrodas publiskajā apgrozībā, pārdošanas.

Aizpildot deklarāciju par 2003.gadu, nodokļa maksātāji 68.4.rindu neaizpilda un tajā ieraksta “X”.

68.6.rindā zaudējumu summu (230) norāda uzņēmums, kurš ir uzņēmumu grupas dalībnieks un uz kuru ir pārnesti cita uzņēmumu grupas dalībnieka zaudējumi (atbilstoši Likuma 14.1 pantam). Deklarācijā atspoguļo minētās summas:

 

133. Gadījumā, ja uzņēmums ir uzņēmumu grupas dalībnieks un tā peļņas vai zaudējumu koriģēšanas rezultāts ir zaudējumi, tad viena šīs grupas dalībnieka vai vairāku šādu dalībnieku tā paša taksācijas perioda ar nodokli apliekamo ienākumu var samazināt par summu, kas kopumā nepārsniedz pirmā minētā uzņēmuma zaudējumu summu (Likuma 14.1 panta sestā daļa, dekl.68.6.r.).

134. Uzņēmumi, kas ir uzņēmumu grupas dalībnieki, pārrakstot zaudējumus vai samazinot apliekamo ienākumu par pārrakstītajām zaudējumu summām, līdz ar uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju VID teritoriālajai iestādei iesniedz “Pielikumu par likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 14.1 panta “Zaudējumu pārnešana uzņēmumu grupā” piemērošanu” (pēc šo norādījumu 13.pielikumā pievienotā parauga).

Piemērs.

Uzņēmumu grupu veido galvenais uzņēmums “G”, kas ir Lietuvas rezidents, un tā apakšuzņēmumi “A”, “B”, “C” un “D”, kas ir Latvijas Republikas uzņēmējsabiedrības.

• Uzņēmumu grupā galvenajam uzņēmumam “G” pieder 90 procenti no apakšuzņēmuma “A” kapitāla daļām un 20 procenti no apakšuzņēmuma “B” kapitāla daļām.

• Apakšuzņēmumam “A” pieder 70 procenti no apakšuzņēmuma “B” kapitāla daļām, bet apakšuzņēmumiem “A” un “B” abiem pieder attiecīgi 10 procenti un 80 procenti no uzņēmuma “C” kapitāla daļām.

• Uzņēmumam “C” pieder 90 procenti no apakšuzņēmuma “D” kapitāla daļām.

• Uzņēmuma “D” taksācijas perioda apliekamā ienākuma koriģēšanas rezultāts ir zaudējumi Ls 7700 apmērā. Tos var pārnest uz uzņēmumiem “A” un “B, jo to apliekamā ienākuma koriģēšanas rezultāts ir peļņa (attiecīgi Ls 3500 un Ls 5000), kā arī uzņēmumu grupa ir izpildījusi Likuma 14.1 panta septītās daļas nosacījumus, kas jāievēro, pārnesot zaudējumus no viena uzņēmuma uz citu.

• Ir pieņemts lēmums, ka uzņēmuma “D” zaudējumi (Ls -7700) tiek segti no uzņēmuma “A” apliekamā ienākuma Ls 3500 apmērā un atlikusī daļa (Ls 4200) tiek segta no uzņēmuma “B” apliekamā ienākuma.

• Uzņēmuma “D” zaudējumus nevar pārnest uz galveno uzņēmumu “G”, jo tas nav Latvijas Republikas rezidents, kā arī uzņēmuma “G” zaudējumus nevarētu pārnest uz uzņēmumiem “A”, “B”, “C” un “D”.

• Gadījumā, ja uzņēmumu “A” un “B” taksācijas perioda apliekamā ienākuma koriģēšanas rezultāts būtu 0, tad uzņēmuma “D” zaudējumu summu nevarētu pārnest uz citu uzņēmumu. Nākamajā taksācijas periodā uz citiem uzņēmumiem nevarēs pārnest uzņēmuma “D” šī taksācijas perioda zaudējumus, bet pats uzņēmums “D” tos varēs segt no sava apliekamā ienākuma hronoloģiskā secībā turpmāko piecu taksācijas periodu laikā.

• Uzņēmumu grupu var veidot arī mazāks skaits uzņēmumu, piemēram, divi uzņēmumi “C” un “D”, kuriem izpildās nosacījums par 90 procentu piederību. Tad uzņēmums “C” būtu galvenais uzņēmums un “D” — tā apakšuzņēmums.

4.nodaļa. Nodokļa atlaides

135. Katra nodokļa atlaide, kas noteikta Likuma III nodaļā “Nodokļa atlaides”, tiek piemērota nodokļa summai (dekl.70.r.), kas aprēķināta saskaņā ar Likuma pirmās un otrās nodaļas normām.

136. Nodokli samazina par ārvalstīs samaksāto uzņēmumu ienākuma nodokļa summu, bet ne vairāk kā summu, kas būtu vienāda ar Latvijas Republikā aprēķināto nodokli par ārvalstīs gūto ienākumu (Likuma 16.pants, dekl.71.r.). Nodokļa deklarācijai pievieno attiecīgās ārvalstu nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprinātus dokumentus, kuros uzrādīts apliekamais ienākums un samaksātā nodokļa summa.

137. Ārvalstīs samaksātais nodoklis ārvalstu valūtā pārrēķināms latos pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa nodokļa samaksāšanas dienā.

138. Konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu (nodokļu konvencijas) regulē nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu. Tā kā atsevišķos gadījumos otrai līgumslēdzējai valstij ir tiesības aplikt ar nodokli, tad pirmā līgumslēdzēja valsts (personas rezidences valsts) nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanai, saskaņā ar noslēgtajām nodokļu konvencijām, piemēro atbrīvošanas vai kredīta metodi.

139. Gadījumos, kad iekšzemes uzņēmumam ir pastāvīgā pārstāvniecība ārvalstīs (piemēram, filiāle Igaunijas Republikā), tam saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” noteikumiem jāveic kopējais uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķins, savā peļņas vai zaudējumu aprēķinā iekļaujot arī Igaunijas filiāles gūtos ieņēmumus un Igaunijas Republikā veiktos izdevumus. Šādi noteikto iekšzemes uzņēmuma kopējo maksājamo ienākuma nodokli var samazināt par summu, kas vienāda ar Igaunijas Republikā samaksāto ienākuma nodokli, ņemot vērā Likuma 16.pantu un nodokļu konvenciju, kas noslēgta starp Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku. Saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” noteikumiem atsevišķi ir veicams Igaunijas filiāles maksājamā uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķins (ņemot vērā tikai Igaunijas filiāles gūtos ieņēmumus, un ar to gūšanu saistītos izdevumus). Tādējādi tiek noteikta maksimālā summa, par kādu var samazināt iekšzemes uzņēmuma kopējo aprēķināto nodokli.

140. Ievērojot, ka saskaņā ar nodokļu konvenciju Latvijas Republikas iekšzemes uzņēmuma kopējo aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli var samazināt par lielumu, kas nepārsniedz tādu Latvijas Republikas ienākuma nodokļa daļu, kas ir attiecināma uz ienākumu, ko var aplikt ar nodokļiem Igaunijā, tad iepriekšējā punktā minētajā kārtībā aprēķināto iekšzemes uzņēmuma kopējo maksājamo uzņēmumu ienākuma nodokļa summu samazina par mazāko no summām:

140.1. summu, kas vienāda ar Igaunijas filiāles maksājamo uzņēmumu ienākuma nodokli;

140.2. summu, kas vienāda ar Igaunijas filiāles Igaunijas Republikā faktiski samaksāto ienākuma nodokli.

141. Gadījumā, ja dubultās nodokļu uzlikšanas novēršanai saskaņā ar nodokļu konvencijas noteikumiem, piemēro atbrīvošanas metodi, netiek ņemts vērā ārvalstīs gūtais ienākums, kuru uzņēmums guvis, izmantojot tur esošu pastāvīgu pārstāvniecību. Proti, apliekamo ienākumu samazina par uzņēmuma taksācijas perioda ieņēmumu summām (kuras gūtas ārvalstīs un iekļautas uzņēmuma peļņas vai zaudējumu aprēķinā), un apliekamo ienākumu palielina par uzņēmuma izdevumu summām (kuras saistītas ar minēto ieņēmumu gūšanu un iekļautas uzņēmuma peļņas vai zaudējumu aprēķinā). Piemērojot atbrīvošanas metodi saskaņā ar nodokļu konvencijas noteikumiem, deklarācijas 71.rindā atbilstošā nodokļa summa netiek iekļauta.

142. Uzņēmumam nav tiesību piemērot Likuma 16.pantā noteikto atlaidi, ja, iesniedzot taksācijas perioda nodokļa deklarāciju, uzņēmums nevar uzrādīt ārvalstu nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprinātu dokumentu, kas apliecina nodokļa samaksas faktu ārvalstīs. Tomēr, ja vēlāk uzņēmuma rīcībā nonāk šāds dokuments, tas var iesniegt uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas labojumu (ievērojot likuma “Par nodokļiem un nodevām” 32.pantu).

143. Nodokli samazina par nodokļa atlaides summu mazajiem uzņēmumiem (Likuma 17.pants, dekl.77.r.), izņemot par to taksācijas periodu, kurā mazais uzņēmums izbeidz uzņēmējdarbību (likvidējas). Atlaide ir 20 procenti no aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa. Likuma 17.pantā noteiktā nodokļa atlaide mazajiem uzņēmumiem ir spēkā līdz 2003.gada 31.decembrim. Nodokļu maksātāji, kuriem taksācijas periods nesakrīt ar kalendāro gadu, nodokļa atlaidi ir tiesīgi piemērot par taksācijas periodu, kas sācies 2003.gadā.

144. Mazais uzņēmums ir uzņēmums, kas taksācijas periodā, par kuru tiek aprēķināts nodoklis, nepārsniedz vismaz divus no šādiem nosacījumiem:

144.1. pamatlīdzekļu bilances vērtība — Ls 70000;

144.2. neto apgrozījums — Ls 200000;

144.3. vidējais strādājošo skaits — 25 cilvēki. Vidējo darbinieku skaitu aprēķina, summējot darbinieku skaitu katra mēneša pēdējā datumā un summu izdalot ar mēnešu skaitu attiecīgajā gadā.

Nosakot pamatlīdzekļu bilances vērtību Likuma 17.panta vajadzībām, par pamatu jāņem likuma “Par uzņēmumu gada pārskatiem” 10.pantā noteiktās bilances shēmas aktīva II grupas “Pamatlīdzekļi” kopsumma, atskaitot 2.posteni “Ilgtermiņa ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos” un 6.posteni “Avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem”.

145. Nodokļa atlaidi diviem vai vairākiem mazajiem uzņēmumiem (kuros vairāk nekā 50 procenti no pamatkapitāla vai uzņēmuma daļu vērtības katrā no šiem diviem vai vairākiem uzņēmumiem pieder vai ar līgumu vai citādi šajos divos vai vairākos uzņēmumos ir nodrošināta izšķiroša ietekme (ir balsu vairākums) vienai un tai pašai personai un šī personas pirmās pakāpes radiniekiem vai laulātajam) piemēro tikai gadījumos, kad šo uzņēmumu kopējie rādītāji nepārsniedz divus no minētajiem nosacījumiem.

146. Nodokļa atlaide mazajam uzņēmumam var tikt piemērota, ja mazais uzņēmums ir saistīts ar citu uzņēmumu vai uzņēmumiem, kuros pārsniegti Likuma 17.panta pirmajā daļā minētie nosacījumi un kuri nav uzskatāmi par mazajiem uzņēmumiem.

147. Nodokli samazina par nodokļa atlaidi par atbalstāmo investīciju projekta ietvaros veiktajiem ieguldījumiem (Likuma 17.1pants, dekl.78.r.). Atlaide ir 40 procenti no kopējo ieguldījumu summas, kas veikti atbalstāmo investīciju projekta ietvaros, un to piemēro taksācijas periodā, kurā pabeigts atbalstāmo investīciju projekts. Atlaide piemērojama uzņēmumam, kas atbilst šādiem nosacījumiem (Likuma 17.1 panta ceturtā daļa):

147.1. uzņēmums atbalstāmo investīciju projekta ietvaros veicis ieguldījumus, kuru kopējā summa pārsniedz 10 miljonus latu;

147.2. kopējā ieguldījumu summa tiek ieguldīta periodā, kas nepārsniedz trīs gadus;

147.3. Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir sagatavots investīciju projekts un, ņemot vērā atbalstāmo investīciju projektā paredzēto ieguldījumu summu un ieguldījumu veikšanas termiņus, izvērtēta atbalstāmo investīciju projekta ietekme uz valsts ekonomiku, kā arī tas, vai minētais projekts neradīs konkurences ierobežojumus, un uz šā izvērtējuma pamata ir pieņemts Ministru kabineta lēmums par investīciju projekta atbalstu.

Ja uzņēmuma aprēķinātā nodokļa summa taksācijas periodā ir mazāka par nodokļa atlaidi, tad arī nākamajos taksācijas periodos uzņēmums drīkst samazināt nodokli par atlaides neizmantoto daļu, bet ne ilgāk kā desmit nākamajos taksācijas periodos hronoloģiskā secībā. Nodokļa maksātājam, kurš izmanto Likuma 17.1pantā noteikto nodokļa atlaidi, ir saistoši Ministru kabineta 2001.gada 25.septembra noteikumi Nr.410 “Kārtība, kādā sagatavojami, iesniedzami un vērtējami iekšzemes uzņēmumu un nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību investīciju projektu pieteikumi atbalstāmā investīciju projekta statusa iegūšanai”.

148. Nodokli samazina par nodokļa atlaides summu uzņēmumiem, kas veic lauksaimniecisko darbību. Atlaidi aprēķina, lauksaimniecībā izmantojamās zemes plāna hektārus, kuri apstiprināti ar pašvaldības padomes lēmumu, reizinot ar Ls 10 (Likuma 18.pants, dekl.79.r.). Atlaidi nepiemēro, ja ir piemērota nodokļa atlaide mazajam uzņēmumam. Lauksaimnieciskā darbība ietver augkopību, lopkopību, iekšējo ūdeņu zivsaimniecību un dārzkopību, kā arī koku stādu audzēšanu, truškopību, putnkopību, biškopību un zvērkopību. Iekšējo ūdeņu zivsaimniecība ir zivju audzēšana ūdenstilpēs — privātajos ūdeņos vai nodokļu maksātājam lietošanā nodotajās ūdenstilpēs.

149. Nodokli samazina par atlaidi uzņēmumiem, kas ražo augstas tehnoloģijas produktus un programmproduktus un kas atbilst šādiem kritērijiem:

149.1. uzņēmuma neto apgrozījumā Ministru kabineta noteiktie atbalstāmie produkti taksācijas periodā sastāda vairāk par 75 procentiem;

149.2. uzņēmums ir sertificēts pēc ISO 9001 vai pēc ISO 14001 standarta, vai arī zāļu ražošanas uzņēmums, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, ir sertificēts atbilstoši Labas ražošanas prakses prasībām. Labas ražošanas prakses sertifikāta izsniegšanas kārtību zāļu ražošanas uzņēmumiem nosaka Ministru kabinets.

Atlaides summa ir 30 procenti no aprēķinātā nodokļa (Likuma 18.1pants, dekl.80.r.).

Augstas tehnoloģijas produktu un programmproduktu sarakstu noteica Ministru kabineta 2001.gada 29.maija noteikumi Nr.218 “Noteikumi par augstas tehnoloģijas produktu un programmproduktu sarakstu”. Savukārt zāļu labas ražošanas prakses sertifikāta izsniegšanas kārtību reglamentēja Ministru kabineta 2001.gada 11.septembra noteikumi Nr.396 “Zāļu labas ražošanas prakses atbilstības novērtēšanas un zāļu labas ražošanas prakses sertifikāta izsniegšanas kārtība zāļu ražošanas uzņēmumiem”. Likuma 18.1pantā noteiktā nodokļu atlaide bija spēkā līdz 2003.gada 31.decembrim.

150. Nodokli samazina par atlaidi uzņēmumiem, kas izmanto kā darbaspēku notiesātos (Likuma 19.pants, dekl.81.r.). Atlaides summa ir 20 procenti, un, lai nodokļa maksātājs izmantotu šo nodokļa atlaidi, tam jāizpilda Likuma 19.panta otrajā daļā minētie nosacījumi. Atlaidi nepiemēro, ja ir piemērota nodokļa atlaide mazajam uzņēmumam.

151. Nodokli samazina par 85 procentiem no summām, kuras ziedotas Latvijas Republikā reģistrētām sabiedriskajām kultūras, izglītības, zinātnes, sporta, labdarības, veselības un vides aizsardzības organizācijām un fondiem, reliģiskajām organizācijām, kā arī budžeta iestādēm (Likuma 20.panta pirmā daļa, dekl.72.r.).

152. Ziedojot Latvijas Kultūras fondam, Latvijas Olimpiskajai komitejai un Latvijas Bērnu fondam, nodokļa atlaide ir 90 procenti no ziedotās summas (Likuma 20.panta otrā daļa, dekl.73.r.).

153. Kopējā nodokļa atlaide par ziedojumiem nevar pārsniegt 20 procentus no aprēķinātās nodokļa summas (Likuma 20.panta trešā daļa).

154. Nodokļa maksātājs Likuma 20.pantā paredzēto atlaidi ziedotājiem piemēro, aprēķinot uzņēmumu ienākuma nodokli, tajā taksācijas periodā, kad tas faktiski pārskaitījis ziedojuma summu konkrētajai sabiedriskajai organizācijai vai budžeta iestādei. Nodokļa maksātājs minēto atlaidi nepiemēro, ja taksācijas perioda otrā mēneša pirmajā datumā tam ir nodokļa parādi par iepriekšējiem periodiem.

155. Piemērojot Likuma 20.panta pirmo daļu, ņem vērā Ministru kabineta 2001.gada 10.jūlija noteikumus Nr.315 “Kārtība, kādā sabiedriskajām organizācijām tiek izsniegtas vai atsauktas atļaujas saņemt ziedojumus, ziedotājiem saņemot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi”. Noteikumi nosaka kārtību, kādā sabiedriskās organizācijas (fondi) un reliģiskās organizācijas var saņemt vai pagarināt minētās atļaujas.

Piemērs.

Uzņēmums, 2004.gada 1.septembrī ziedoja Latvijas Bērnu fondam Ls 100. Uzņēmumam 2004.gada 1.februārī nav uzņēmumu ienākuma nodokļa parādu par iepriekšējiem gadiem. Aizpildot nodokļa deklarāciju par 2004.gadu, uzņēmums izmanto nodokļa atlaidi ziedotājiem:

70. Nodoklis no koriģētā apliekamā ienākuma (69.r. x 15%) 70 300

73. 90 procenti no ziedojumu summām, kas ziedotas LatvijasKultūras fondam, Latvijas Olimpiskajai komitejai un Latvijas Bērnu fondam (20.panta 2.d.)

(ziedotā summa x 0,9;

72.r.+73.r. ² 70.r. x 0,2) 73 60

82. Nodokļa summa, ņemot vērā

atlaides (70.r.–71.r.–72.r.–73.r.–77.r.

[vai 78.r., vai 79.r., un/vai 81.r.] – 80.r.) 82 240

Ja šis uzņēmums ziedojumu faktiski būtu pārskaitījis pēc taksācijas perioda beigām (piemēram, 2005.gada 1.martā), tad tas atlaidi varētu izmantot, aprēķinot nodokli par 2005.gadu.

156. Nodokli samazina par īpašu nodokļa atlaidi uzņēmumiem, kas atbilst Likuma 21.panta nosacījumiem (dekl.83.r. un 84.r.). Uzņēmumi, kas var izmantot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi saskaņā ar Likuma 21.pantu, uzskaitīti likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām)”.

157. Nodokļa atlaides atbilstoši citiem Latvijas Republikas likumiem un nodokļa atvieglojuma summu saskaņā ar likumu “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā” norāda attiecīgi deklarācijas 75.1. un 75.2.rindā un tās piemēro deklarācijas 74.rindas summai (t.i., nodokļa summai pēc Likuma 16. un 20.pantā noteikto atlaižu piemērošanas).

158. Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” III nodaļā paredzētās nodokļa atlaides netiek piemērotas (izņemot atlaidi par ārvalstīs samaksāto nodokli saskaņā ar Likuma 16.pantu un atlaidi ziedotājiem saskaņā ar Likuma 20.pantu), ja nodokļa maksātājs:

158.1. izmanto nodokļa atvieglojumus saskaņā ar likumu “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā”;

158.2. piemēro nodokļa atlaides saskaņā ar citiem Latvijas Republikas likumiem (piemēram, likums “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”) (Likuma 15.panta otrā daļa).

Šāds nodokļa maksātājs deklarācijas 77. – 84.rindu neaizpilda, tādējādi deklarācijas 76.rindā norādītā nodokļa summa ir par taksācijas periodu aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa summa, kuru norāda arī deklarācijas 85.rindā.

IV daļa. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieturēšana

1.nodaļa. Nodokļa ieturēšana no nerezidentu ienākumiem

159. Nerezidentu ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamais objekts ir Latvijas Republikā gūtie ieņēmumi no uzņēmējdarbības vai ar to saistītām darbībām. Nodoklis tiek ieturēts no maksājumiem, kurus rezidenti un pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā nerezidentiem. Veicot maksājumus nerezidentam — fiziskai personai, uzņēmumu ienākuma nodokli ietur, ja nerezidenta — fiziskas personas Latvijas Republikā gūtais ienākums neveido ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo objektu.

160. Nodokļa maksātāji — rezidenti un pastāvīgās pārstāvniecības — nodokli ietur no šādām izmaksām nerezidentiem:

Nr.	Izmaksu veids	Nodokļa
p.k.		likme
		(procentos)
1	2	3
1.	Dividendes	10
	Ja saņēmējs ir sabiedrība —
	citas Eiropas Savienības
	dalībvalsts rezidents, kuram
	pieder nepārtraukti vismaz
	divus gadus ne mazāk kā 25
	procenti kapitāla un
	balsošanas tiesību	0
2.	Atlīdzība par vadības un
	konsultatīvajiem pakalpojumiem	10
3.	Procentu maksājumi:
	Ja procentu maksātājs un
	saņēmējs ir saistīti uzņēmumi
	vai personas	10
	Ja Latvijas Republikā reģistrētās
	komercbankas izmaksā ar tām
	saistītiem uzņēmumiem vai
	personām	5
4.	Samaksa par intelektuālo
	īpašumu:
	a) maksājumi par autortiesībām
	(ieskaitot blakustiesības) vai
	tiesībām izmantot autortiesības
	(ieskaitot blakustiesības) uz
	literāru vai mākslas darbu,
	ieskaitot kinofilmas, videofilmas
	vai skaņu ierakstus	15
	b) maksājumi par pārējiem
	intelektuālā īpašuma veidiem	5
5.	Atlīdzība par Latvijas Republikā
	esoša īpašuma izmantošanu	5
6.	Atlīdzība par Latvijas Republikā
	esoša nekustamā īpašuma
	atsavināšanu	2
7.	Maksājumi juridiskajām, fiziskajām
	un citām personām, kuras atrodas,
	ir izveidotas vai nodibinātas
	Ministru kabineta noteiktajās
	zemu nodokļu un beznodokļu	15
	valstīs vai teritorijās	(2004.gadā)

161. No minētajiem maksājumiem nodokli pēc Likumā paredzētajām likmēm maksā nerezidents, bet rezidents nodokli tikai ietur un iemaksā budžetā. Uzņēmums — rezidents no izmaksātajām summām ietur ienākuma nodokli atbilstoši likmēm un ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 15.datumam iemaksā valsts budžetā.

162. Ieturamā nodokļa summu aprēķina, katram izmaksu veidam noteikto likmi reizinot ar izmaksājamo summu, un to nesamazina ne par kādiem izdevumiem vai ieturētiem nodokļiem.

1.piemērs.

Iekšzemes uzņēmums “S” ir noslēdzis līgumu ar nerezidentu par vadības un konsultatīvo pakalpojumu sniegšanu, paredzot atlīdzību Ls 1000 apmērā. Taksācijas perioda laikā nerezidents sniedz šādus pakalpojumus, un uzņēmums “S” tam izmaksā atlīdzību Ls 950 (1000 – 50), ieturot izmaksas brīdī un pārskaitot budžetā nodokli Ls 50 apmērā.

Aizpildot uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju, ņem vērā:

1) nerezidenta ar nodokli apliekamais objekts ir Latvijas Republikā gūtie ieņēmumi no uzņēmējdarbības vai ar to saistītām darbībām. Nodokļa maksātājs ir nerezidents, bet iekšzemes uzņēmums tikai ietur nodokli izmaksas brīdī no maksājumiem, kas uzskaitīti Likuma 3.panta ceturtajā daļā;

2) apliekamo ienākumu palielina par maksājumu summu, no kuras nav ieturēts uzņēmumu ienākuma nodoklis, t.i., deklarācijas 8.rindā (atšifrējot 8.1.rindā) norāda Ls 500.

Attiecīgi aizpilda deklarācijas 91.rindu:

91. Saskaņā ar Likuma 3.panta ceturto un astoto daļu:

Summu, kas aprēķināta 7.ailē “Koriģēšana”, norāda deklarācijas 8.rindā, un par to palielina ar nodokli apliekamo ienākumu.

2.piemērs.

Iekšzemes uzņēmums “S” ir noslēdzis līgumu ar nerezidentu par vadības un konsultatīvo pakalpojumu sniegšanu, paredzot atlīdzību Ls 1000 apmērā. Līguma nosacījumi paredz, ka visas nodokļu saistības attiecībā uz nerezidenta ienākumu uzņemas uzņēmums “S”.

Taksācijas perioda laikā nerezidents sniedz attiecīgo pakalpojumu, un uzņēmums “S” tam izmaksā atlīdzību Ls 900 (1000 – 100), ieturot uzņēmumu ienākuma nodokli 10 procentu apmērā (Ls 100) izmaksas brīdī. Vienlaikus uzņēmums “S” pārskaita nerezidentam Ls 100, kas ir kompensācija par nerezidenta Latvijas Republikā samaksāto nodokli.

Aizpildot uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju, ņem vērā:

1) apliekamais ienākums nav jāpalielina par atlīdzības summu par sniegtajiem vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem, jo nodoklis 10 procentu apmērā tika ieturēts izmaksas brīdī no atlīdzības summas;

2) apliekamais ienākums jāpalielina par Ls 100, kas ir kompensācijas summa par nerezidenta Latvijas Republikā samaksāto nodokli. Uzņēmumam “S” šie izdevumi uzskatāmi par izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību atbilstoši Likuma 5.pantam, un to summu norāda deklarācijas 3.rindā.

163. Piemērojot Likuma 3.panta normas, attiecībā uz nerezidentu ar nodokli apliekamais objekts ir Latvijas Republikā gūtie ieņēmumi no uzņēmējdarbības vai ar to saistītām darbībām. Nodokļa aprēķināšanas vajadzībām par nerezidenta ieņēmumu gūšanas brīdi uzskatāms maksājumu, kurus rezidenti un pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā nerezidentam, izdarīšanas brīdis. Līdz ar to nodokli pēc Likuma 3.panta ceturtajā un astotajā daļā noteiktajām likmēm ietur no maksājumiem faktiskās izmaksas brīdī, ievērojot maksājumu veikšanas brīdī spēkā esošo nodokli reglamentējošo normatīvo aktu normas.

1.piemērs.

Uzņēmumi — Latvijas Republikas rezidents un Dānijas Karalistes rezidents — ir saistīti uzņēmumi Likuma 1.panta trešās daļas izpratnē. Starp šiem uzņēmumiem 2003.gada janvārī tika noslēgts aizdevuma (kredīta) līgums, pamatojoties uz to uzņēmumam — Latvijas Republikas rezidentam katru mēnesi jāveic procentu maksājumi no aizdevuma summas. 2004.gada jūnijā abos uzņēmumos notika īpašnieku maiņa, kuras rezultātā uzņēmumi turpmāk nav uzskatāmi par saistītiem uzņēmumiem uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām.

Uzņēmums — Latvijas Republikas rezidents, faktiski izmaksājot procentu maksājumus 2004.gada jūlijā, nepiemēro Likuma 3.panta ceturtās daļas 3.punkta normas un nodokli no veiktajiem maksājumiem neietur, jo maksājumu faktiskās veikšanas brīdī abi uzņēmumi nav saistīti uzņēmumi.

2.piemērs.

Uzņēmums — Latvijas Republikas rezidents un uzņēmums, kas reģistrēts Lihtenšteinas Firstistē, 2000.gadā noslēdza līgumu, saskaņā ar kuru Latvijas Republikas rezidents saņem pakalpojumus.

Gadījumos, ja uzņēmumi veic darījumus ar personām, kas atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Ministru kabineta 2001.gada 26.jūnija noteikumos Nr.276 “Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām” (spēkā ar 2001.gada 30.jūniju) minētajās valstīs vai teritorijās, piemēro Likuma 3.panta astotās un devītās daļas normas. Līdz ar to tās piemēro, arī veicot maksājumus personām, kas atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Lihtenšteinas Firstistē. Izmaksājot atlīdzību 2004.gadā par saņemtajiem pakalpojumiem, uzņēmums — Latvijas Republikas rezidents izmaksas brīdī ietur uzņēmumu ienākuma nodokli 15 procentu apmērā no izmaksājamās summas atbilstoši Likuma 3.panta astotajai daļai vai arī pirms maksājuma izdarīšanas saņem Likuma 3.panta devītajā daļā noteikto atļauju neieturēt nodokli.

164. Ienākuma izmaksātājs veic maksājumu un ieturēto nodokļu grāmatvedības uzskaiti un līdz nākamā mēneša 15.datumam iesniedz VID teritoriālajā iestādē “Uzņēmumu ienākuma nodokļa pārskatu par nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā” par veiktajām izmaksām nerezidentiem (Likuma 24.panta otrā daļa). Uzņēmumu ienākuma nodokļa pārskata veidlapas paraugs pievienots šo norādījumu 9.pielikumā.

Piemērs. Par 9.pielikuma aizpildīšanu

SIA “SW Latvija” 2005.gada maijā ir veikusi izmaksas nerezidentiem un ieturējusi nodokli saskaņā ar Likuma 3.panta ceturto un astoto daļu:

1) izmaksāta atlīdzība Ls 800 Zviedrijas Karalistes uzņēmumam “Svensk” par jaunas tehnoloģijas iegādi un ieturēts nodoklis pēc 5 procentu likmes (kā no maksājuma par pārējiem intelektuālā īpašuma veidiem);

2) izmaksāta atlīdzība Ls 2000 fiziskai personai Sanpjērā un Mikelonā (t.i., personai, kura atrodas beznodokļu teritorijā) par preču piegādi un ieturēts nodoklis pēc 15 procentu likmes.

Minētie maksājumi ir atspoguļoti 9.pielikumā (Uzņēmumu ienākuma nodokļa pārskatā par nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā), ko SIA “SW Latvija” ir aizpildījusi par 2005.gada maijā veiktajiem maksājumiem nerezidentiem un ieturētajām uzņēmumu ienākuma nodokļa summām (skat. šo norādījumu pielikumā aizpildītu 9.pielikumu — piemēru).

165. Aizpildot “Uzņēmumu ienākuma nodokļa pārskatu par nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā”, tā 4.ailē norāda ienākuma saņēmēja kodu, atbilstoši pārskata veidlapā norādītajam (piemēram, kods 01 — ja ienākuma saņēmējs ir fiziska persona, kods 02 — ja ienākuma saņēmējs ir juridiska persona utt.). Pārskata 7.ailē norāda ienākuma veida kodu saskaņā ar veidlapā norādītajiem kodu numuriem (piemēram, kods 10 apzīmē nerezidentam izmaksātās dividenžu summas, kods 12 — ienākumu no intelektuālā īpašuma vai ienākumu no kustamā īpašuma izmantošanas, bet maksājumus personām zemu nodokļu vai beznodokļu teritorijās par precēm un pakalpojumiem apzīmē kods 7 — uzņēmējdarbības ienākums).

166. Pārskata 10.ailē norāda uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi atbilstoši Likumā noteiktajai. Ja darījuma partneris — nerezidents ir tādas valsts rezidents, ar kuru Latvijas Republika ir noslēgusi konvenciju (līgumu) par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, un ir izpildītas prasības, ko paredz Ministru kabineta 2001.gada 30.aprīļa noteikumi Nr.178 “Kārtība, kādā piemērojami starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu noteiktie nodokļu atvieglojumi” (turpmāk — Ministru kabineta noteikumi Nr.178), tad 10.ailē norāda nodokļa likmi saskaņā ar piemērojamo nodokļu konvenciju.

167. Piemērojot Likuma 3.panta ceturtās daļas noteikumus, ņem vērā spēkā esošās konvencijas (līgumi) par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem. Ja nodokļu konvencijā ir paredzēti citādi nosacījumi nekā Likumā, saistoši ir nodokļu konvencijas nosacījumi. Tomēr, ja nodokļu konvencijā paredzētās likmes ir augstākas par likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” noteiktajām likmēm, piemēro Likumā noteiktās likmes. Ja konvencijā noteiktās likmes ir zemākas par Likumā noteiktajām likmēm vai tā nosaka atbrīvojumus nodokļu aplikšanā, konvencijas noteikumus piemēro atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.178.

168. Nodokli atbilstoši Likuma 3.panta ceturtajai daļai ietur un iemaksā budžetā, kā arī uzņēmumu ienākuma nodokļa izziņu par izmaksām nerezidentiem iesniedz arī tie uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības, līgumsabiedrības, iestādes un organizācijas u.c., kuras nav uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājas.

169. Nodokli neietur no nerezidentiem izmaksājamām dividendēm, ja dividenžu saņēmējam, kas ir sabiedrība — Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents, vismaz divus gadus nepārtraukti pieder ne mazāk kā 25 procenti kapitāla un balsošanas tiesību sabiedrībā, kura izmaksā dividendes (Likuma 3.panta ceturtās daļas 1.punkts). Kārtība, kādā piemērojams Likuma 3.panta ceturtās daļas 1.punkts un 3.panta 4.1daļa, kā arī ieturams nodoklis no dividendēm, ir noteikta Ministru kabineta 2000.gada 19.septembra noteikumu Nr.319 “Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi” 10.1, 10.2, 10.3, 10.4 un 10.5 punktā.

170. Dividenžu saņēmējs līdz dividenžu izmaksas dienai iesniedz dividenžu izmaksātājam rakstisku apliecinājumu, kurā norāda informāciju, kas norādīta minēto noteikumu 10.2 punktā. Tādējādi sabiedrība — Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents apliecina, ka tam pieder kapitāla un balsošanas tiesības sabiedrībā, kura izmaksā dividendes, uz dienu, kad pieņemts lēmums par dividenžu izmaksu, un norāda, cik ilgi tam nepārtraukti pieder ne mazāk kā 25 procenti kapitāla un balsošanas tiesību kapitālsabiedrībā, kura izmaksā dividendes.

171. Gadījumā, ja līdz dienai, kad pieņemts lēmums par dividenžu izmaksu, dividenžu saņēmējam, kas ir sabiedrība — Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents, mazāk nekā divus gadus nepārtraukti pieder 25 procenti kapitāla un balsošanas tiesību kapitālsabiedrībā, kura izmaksā dividendes, tad dividenžu saņēmējs līdz dividenžu izmaksas dienai iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam Likuma 3.panta 4.1 daļā noteiktās banku garantijas 10 procentu apmērā no saņemamo dividenžu apjoma. Banku garantijas ietver informāciju, kas minēta minēto noteikumu 10.4 punktā. Šo norādījumu 18.pielikumā ir pievienots banku garantiju paraugs (tam ir ieteikuma raksturs un tas nav uzskatāms par veidlapu).

172. Savukārt VID teritoriālā iestāde piecu darbdienu laikā izsniedz dividenžu saņēmējam — sabiedrībai, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents, izziņu par attiecīgo banku garantiju saņemšanu. Izziņas kopiju minētā sabiedrība iesniedz Latvijas kapitālsabiedrībai (uzņēmējsabiedrībai) — dividenžu izmaksātājai. Šo norādījumu 19.pielikumā pievienots izziņas paraugs, ko VID teritoriālā iestāde izsniedz dividenžu saņēmējam.

173. Ienākumu izmaksātājs izsniedz nerezidentam apliecinājumu par nerezidenta gūtajiem ienākumiem Latvijas Republikā un ieturētajiem nodokļiem. Nepieciešamības gadījumā apliecinājumu apstiprina VID teritoriālā iestāde. Apliecinājuma veidlapas paraugs pievienots šo norādījumu 11.pielikumā.

174. Vadības un konsultatīvie pakalpojumi — jebkuri konsultatīvie pakalpojumi, kas sniegti iekšzemes uzņēmumam vai pastāvīgajai pārstāvniecībai, piemēram:

174.1. konsultāciju sniegšana un dažāda rakstura izstrādņu un materiālu (aprēķinu, projektu, biznesa plānu) sagatavošana;

174.2. informācijas sniegšana par izmaiņām grāmatvedības programmās, tirgus izpētē un reklāmā, iekārtu un ražošanas tehnoloģiju tirgū un citos jautājumos, kas saistīti ar uzņēmuma stratēģisko attīstību, produkcijas ražošanu, realizāciju un uzņēmuma ekonomiskās darbības izpēti.

Likuma piemērošanas vajadzībām kādu pakalpojumu kvalificējot kā konsultatīvo pakalpojumu, noteicošā ir pakalpojuma būtība, nevis juridiskā forma.

1.piemērs.

Latvijas Republikas uzņēmums nosūta savus darbiniekus uz Zviedrijas uzņēmumu, kur tie iziet apmācību kursu — kā strādāt ar jaunām iekārtām un tehnoloģijām. Latvijas Republikas uzņēmums izmaksā atlīdzību nerezidentam par darbinieku apmācību saskaņā ar vienošanos.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis nav jāietur, izmaksājot nerezidentam atlīdzību par apmācību sniegšanu, un nerezidenta sniegtie pakalpojumi pēc būtības ir vērtējami nevis kā konsultatīvie pakalpojumi, bet gan kā sniegtā apmācība ar mērķi paaugstināt darbinieku kvalifikāciju, profesionālo sagatavotību u.tml.

2.piemērs.

Latvijas Republikas uzņēmums ir noslēdzis līgumu ar nerezidentu — juridisku personu par inženiertehnisko pakalpojumu sniegšanu, paredzot atlīdzību Ls 1000 apmērā. Atbilstoši līguma nosacījumiem nerezidents veic tehnoloģisko iekārtu uzstādīšanu un apkopi Latvijas Republikas uzņēmuma ražotnēs.

Taksācijas perioda laikā nerezidents sniedz Latvijas Republikas uzņēmumam attiecīgo pakalpojumu, un Latvijas Republikas uzņēmums tam izmaksā atlīdzību Ls 1000. Uzņēmumu ienākuma nodoklis no maksājuma nerezidentam nav jāietur, jo nerezidenta sniegtie pakalpojumi nav uzskatāmi par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem Likuma 3.panta ceturtās daļas 2.punkta izpratnē.

3.piemērs.

Latvijas Republikas uzņēmums ir noslēdzis līgumu ar nerezidentu — juridisku personu par reklāmas pakalpojumu. Saskaņā ar līgumu nerezidents publicē laikrakstā, kura izdevējs tas ir, reklāmas paziņojumus, kuros tiek sniegta Latvijas Republikas uzņēmumu reklamējoša informācija par uzņēmumu un tā sniedzamajiem pakalpojumiem. Izmaksājot nerezidentam atlīdzību par šo reklāmas pakalpojumu, uzņēmumu ienākuma nodoklis nav jāietur, jo nerezidenta sniegtais pakalpojums nav uzskatāms par konsultatīvo pakalpojumu.

175. Samaksa par intelektuālo īpašumu ir viens no maksājumu veidiem nerezidentiem. Par to ir uzskatāms jebkurš maksājums, ko saņem kā kompensāciju par jebkurām autortiesībām (ieskaitot blakustiesības) vai par tiesībām izmantot autortiesības (ieskaitot blakustiesības) uz literāru, zinātnisku vai mākslas darbu, ieskaitot datorprogrammas, kinofilmas, videofilmas vai skaņu ierakstus, jebkuru patentu, firmas zīmi, dizainparaugu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu, vai par tiesībām izmantot ražošanas, komerciālas vai zinātniskās iekārtas vai par to izmantošanu, vai par informāciju attiecībā uz rūpniecisku, komerciālu vai zinātnisku darbību un pieredzi (Likuma 1.panta astotā daļa).

176. Autortiesību un blakustiesību objektus un subjektus nosaka atbilstoši Autortiesību likumam, kā arī ievēro spēkā esošo nodokļu konvenciju noteikumus.

177. Attiecīgiem maksājumiem jābūt saistītiem ar autortiesību izmantošanu vai tiesībām izmantot autortiesības, taču maksājums par paša materializētā darba izmantošanu, kuru aizsargā autortiesības, nav uzskatāms kā maksājums par autortiesību izmantošanu vai tiesībām izmantot autortiesības uz šo darbu.

178. Veicot maksājumus nerezidentiem par datorprogrammu iegādi, jāņem vērā, ka, gadījumā ja uzņēmums — rezidents neiegūst autortiesības vai tiesības izmantot autortiesības (datorprogrammas pārveidot, modificēt, kopēt vai veikt citas darbības, kuras aizsargā autortiesības), kā arī neveic nekādas Autortiesību likuma 15.pantā noteiktās darbības attiecībā uz konkrētā darba (datorprogrammas) izmantošanu, tad nodoklis pēc Likumā paredzētās likmes no šādiem maksājumiem par datorprogrammas iegādi nav jāietur. Nodokli pēc 5 procentu likmes no veiktajiem maksājumiem nerezidentiem ietur gadījumos, ja uzņēmums — rezidents atbilstoši noslēgtajam līgumam veic maksājumus par autortiesībām (ieskaitot blakustiesības) vai tiesībām izmantot autortiesības (ieskaitot blakustiesības) attiecībā uz datorprogrammu un iegūst tiesības reproducēt datorprogrammu komerciālām vajadzībām, izplatīt, iznomāt, translēt, adaptēt, padarīt pieejamu publikai un jebkādi pārveidot datorprogrammas u.tml.

179. Blakustiesības ir izpildītāju, fonogrammu producentu, filmu producentu un raidorganizāciju tiesības. Blakustiesību objekts ir izpildījums un tā fiksācija, fonogramma, filma un raidījums. Blakustiesību subjekti ir izpildītāji, fonogrammu producenti, filmu producenti un raidorganizācijas vai to tiesību pārņēmēji un mantinieki.

Piemērs.

Iekšzemes uzņēmuma pamatdarbībā ietilpst satelīttelevīzijas kanālu (programmu) izplatīšana (retranslēšana) Latvijas Republikā savā kabeļtelevīzijas tīklā.

Uzņēmums ir noslēdzis līgumu ar nerezidentu — televīzijas kompāniju, saskaņā ar šo līgumu iekšzemes uzņēmums apņemas nodrošināt nerezidenta — televīzijas kompānijas televīzijas kanāla retranslāciju Latvijas Republikā. Līgumā paredzēta atļauja retranslēt nerezidenta televīzijas kanālu bez tiesībām veikt kādas izmaiņas programmas kārtībā un saturā. Šajā gadījumā jāņem vērā:

1) retranslācija pa kabeļiem ir jebkuras pa sakaru līnijām vai pa gaisu, ieskaitot satelītu, raidītas televīzijas vai radio programmas translācijas sinhrona, neizmainīta un netraucēta retranslācija caur kabeļu vai mikroviļņu sistēmu;

2) tā kā vispārējā gadījumā nerezidents — televīzijas kompānija saglabā tiesības (īpašumtiesības) uz savu programmu, tad iekšzemes uzņēmums, veicot maksājumus nerezidentam — televīzijas kompānijai, pilda prasības attiecībā uz blakustiesību īpašnieku izņēmuma tiesībām, un šajā gadījumā iekšzemes uzņēmuma izdarītie maksājumi nerezidentam ir samaksa par blakustiesībām.

Šajā gadījumā uzņēmumu ienākuma nodoklis ieturams pēc 15 procentu likmes (Likuma 3.panta ceturtās daļas 4.a)punkts (kā no maksājumiem par blakustiesībām)).

180. Atlīdzība par Latvijas Republikā esoša īpašuma izmantošanu ir viens no nerezidenta ar nodokli apliekamajiem ienākumiem. Īpašums ir pilnīgas varas tiesība par lietu, t.i. tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību (Civillikuma 927.pants). Lietas var būt ķermeniskas vai bezķermeniskas. Ķermeniskas lietas ir vai nu kustamas, vai nekustamas, atkarīgi no tā, vai tās var vai nevar pārvietot, ārēji nebojājot, no vienas vietas uz otru (Civillikuma 842.pants). Tātad gan uz atlīdzību par Latvijas Republikā esoša nekustamā, gan kustamā īpašuma izmantošanu ir attiecināms Likuma 3.panta ceturtās daļas 5.punkts.

181. Nodokli pēc 5 procentu likmes piemēro nerezidenta gūtajam ienākumam no tāda kustamā īpašuma izmantošanas, kas atrodas vai, šķērsojot Latvijas Republikas robežu, ir ievests valstī un kas ir iznomāts rezidentiem un pastāvīgajām pārstāvniecībām to saimnieciskās darbības veikšanai gan Latvijas Republikas teritorijā, gan ārvalstīs. Ienākums no kustamā īpašuma izmantošanas neveido nerezidenta ar nodokli apliekamo ienākumu, ja minētais kustamais īpašums tiek iznomāts un izmantots saimnieciskajā darbībā tikai un vienīgi ārpus Latvijas Republikas.

182. Uzņēmumu ienākuma nodokli neatkarīgi no jebkuriem Likuma noteikumiem ietur pēc 15 procentu likmes (2004.gadā) no visiem maksājumiem, ko Latvijas Republikas rezidenti vai nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Ministru kabineta 2001.gada 26.jūnija noteikumos Nr.276 “Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām” minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, ieskaitot maksājumus šo personu pārstāvjiem vai trešo personu banku kontos un maksājumus, kas veikti savstarpēja norēķinu ieskaita veidā.

183. Nodoklis nav jāietur no sekojošiem maksājumiem juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas beznodokļu vai zemu nodokļu valstīs vai teritorijās:

183.1. Latvijas Republikas rezidentu izmaksātās dividendes;

183.2. procenti no Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm par depozītnoguldījumiem un norēķinu kontu atlikumiem, ja šie procenti tiek izmaksāti atbilstoši kredītiestādes noteiktajai vispārējai likmei par depozītnoguldījumu un norēķinu kontu atlikumiem;

183.3. maksājumi par preču piegādēm, ja preces ir attiecīgās beznodokļu vai zemu nodokļu valsts vai teritorijas izcelsmes preces (Likuma 3.panta astotā daļa).

184. Nerezidenta — juridiskās, fiziskās vai citas personas, kas atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstīs vai teritorijās, procentu ienākums no depozītnoguldījumiem un norēķinu kontu atlikumiem Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādēs ir apliekams izmaksas brīdī ar nodokli pēc 5 procentu likmes, jo:

184.1. nodoklis pēc 15 procentu likmes (2004.gadā) izmaksas brīdī nav jāietur no Latvijas Republikā reģistrētu kredītiestāžu izmaksātajiem procentiem par depozītnoguldījumiem un norēķinu kontu atlikumiem, ja procenti tiek izmaksāti atbilstoši kredītiestādes noteiktajai vispārējai likmei par depozītnoguldījumiem un norēķinu kontu atlikumiem;

184.2. ievērojot Likuma 12.panta ceturto daļu, šāds darījums tiek uzskatīts par darījumu ar saistītu uzņēmumu vai ar uzņēmumu saistītu personu, un tādējādi piemēro Likuma 3.panta ceturtās daļas 3.punktu.

185. Par maksājumiem juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, ja no maksājumiem ieturēts nodoklis 15 procentu (2004.gadā) apmērā izmaksas brīdī, izmaksātājam VID teritoriālajai iestādei ir jāiesniedz uzņēmumu ienākuma nodokļa izziņa par veiktajām izmaksām nerezidentiem (līdz izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 15.datumam). Izziņas veidlapas paraugs pievienots šo norādījumu 9.pielikumā.

186. VID teritoriālā iestāde var atļaut neieturēt nodokli saskaņā ar Likuma 3.panta astoto daļu, ja nodokļu maksātājs VID teritoriālajā iestādē pēc tā reģistrācijas vietas pirms maksājumu izdarīšanas iesniedz iesniegumu — pieprasījumu nepiemērot Likuma 3.panta astoto daļu attiecībā uz viņa maksājumiem minētajām personām. Iesnieguma — pieprasījuma veidlapas paraugs pievienots šo norādījumu 12.pielikumā. VID teritoriālajai iestādei jāizskata maksātāja iesniegums — pieprasījums un ne vēlāk kā 30 dienu laikā no tā saņemšanas dienas jāsniedz maksātājam rakstiska atļauja neieturēt nodokli vai atteikums izsniegt minēto atļauju. Likuma 3.panta astotās un devītās daļas piemērošanu skaidro Ministru kabineta 2000.gada 19.septembra noteikumu Nr.319 “Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi” 13. – 26.punkts.

Piemērs.

Nerezidents, uzņēmums “A” — persona, kura atrodas beznodokļu teritorijā, izmanto iekšzemes uzņēmuma “B” transporta pakalpojumus par Ls 200. Iekšzemes uzņēmums “B” ir saņēmis aizdevumu no uzņēmuma “A” Ls 10000. Aprēķinātā kredīta procentu summa Ls 100 netiek pārskaitīta uz uzņēmuma “A” bankas kontu, bet, saskaņā ar rakstisku vienošanos starp uzņēmumu “B” un uzņēmumu “A”, par šo kredīta procentu summu tiek veikts uzņēmumu savstarpējo norēķinu ieskaits.

Uzņēmums “B” nav iesniedzis VID teritoriālajā iestādē pamatotu iesniegumu — pieprasījumu nepiemērot Likuma 3.panta astotās daļas nosacījumus.

Aprēķinātā, uzņēmumam “A” maksājamo procentu summa (kreditoru parāds) tiek samazināta, veicot uzņēmumu savstarpējo norēķinu ieskaitu iekšzemes uzņēmuma finanšu grāmatvedības reģistros. Tādējādi saskaņā Likuma 3.panta astoto daļu no šīs procentu summas ir jāietur uzņēmumu ienākuma nodoklis.

Uzņēmums “B” no uzņēmuma saņemto aizdevumu grāmatvedībā uzrāda šādi:

D “Nauda” Ls 10000

K “Citi aizņēmumi” Ls 10000.

Uzņēmums “B” sniegtos transporta pakalpojumus uzņēmumam “A” grāmatvedībā uzrāda šādi:

D “Pircēju un pasūtītāju parādi” Ls 200

K “Saimnieciskās darbības ieņēmumi” Ls 200.

Ievērojot līguma nosacījumus, uzņēmums “B” aprēķinātā kredīta procentu summu grāmatvedībā uzrāda šādi:

D “Procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas” Ls 100

K “Norēķini ar nerezidentiem” Ls 100.

Uzņēmums “B” uzņēmumam “A” aprēķināto maksājamo procentu summu Ls 100 saskaņā ar uzņēmumu rakstisku vienošanos samazina, veicot uzņēmumu savstarpējo norēķinu ieskaitu. Uzņēmumam “B” no šīs procentu summas ir jāietur uzņēmumu ienākuma nodoklis 15 procentu apmērā (2004.gadā) atbilstoši Likuma 3.panta astotajai daļai.

Uzņēmums “B” grāmatvedībā savstarpējo norēķinu ieskaitu uzņēmums uzrāda šādi:

D “Norēķini ar nerezidentiem” Ls 100

K “Pircēju un pasūtītāju parādi” Ls 85

K “Norēķini par nerezidentu ienākuma nodokli” Ls 15.

Uzņēmums “B” līdz nākošā mēneša 15.datumam pārskaita aprēķināto nodokļa summu valsts budžetā un grāmatvedībā uzrāda šādi:

D “Norēķini par nerezidentu ienākuma nodokli” Ls 15

K “Nauda” Ls 15.

187. Analoģiski, kā piemērā, ir jārīkojas arī attiecībā uz jebkuriem citiem rezidentu maksājumiem, kuri tiek veikti nerezidentiem — personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas beznodokļu vai zemu nodokļu valstīs vai teritorijās.

188. Nodoklis atbilstoši Likuma 3.panta ceturtās daļas 1. – 7.punktam ir jāietur arī no maksājumiem, ko izmaksā juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstīs vai teritorijās, gadījumos ja:

188.1. nodoklis pēc 15 procentu likmes (2004.gadā) nav ieturams saskaņā ar Likuma 3.panta astotās daļas 1., 2.un 3.punktu;

188.2. no VID teritoriālās iestādes ir saņemta atļauja neieturēt nodokli pēc 15 procentu likmes (2004.gadā).

189. Gadījumā, ja uzņēmuma — rezidenta finanšu grāmatvedībā Likuma 3.panta ceturtajā un astotajā daļā minētie maksājumi nerezidentiem taksācijas periodā ir tikai aprēķināti un nerezidentiem maksājamā summa ir uzrādīta atbilstošā izmaksu konta debetā (un tādējādi ir iekļauta peļņas vai zaudējumu aprēķinā) un konta “Norēķini ar nerezidentiem” kredītā (saistībās), tad uzņēmumam (rezidentam), nodoklis atbilstoši Likuma 24.panta pirmajai daļai nav jāietur.

190. Nodoklis ir jāietur brīdī, kad uzņēmuma (rezidenta) grāmatvedībā tiek samazinātas kreditora — nerezidenta saistības — brīdī, kad reāli tiek izmaksātas Likuma 3.panta ceturtajā vai astotajā daļā minētās summas, vai arī brīdī, kad tiek izdarīts iekšzemes uzņēmuma kreditora — nerezidenta saistību samazinājums, veicot uzņēmumu (rezidenta un nerezidenta) savstarpējo norēķinu ieskaitu iekšzemes uzņēmuma grāmatvedības reģistros (Likuma 24.panta pirmā daļa). Vispārējā gadījumā tieši ar samaksu izbeidz vai samazina uzņēmuma saistības pret citām personām — maksājumu saņēmējiem, bet saistības var tikt izbeigtas arī ar savstarpējo norēķinu ieskaitu.

191. Uzrādot grāmatvedībā Likuma 3.panta ceturtās daļas 2. – 7.punktā un šī panta astotajā daļā minētās izmaksas nerezidentiem, grāmatvedībā nodokļu vajadzībām kontu grupā “Kreditori” jāatver konts “Norēķini ar nerezidentiem”, šīs kontu grupas kontā “Norēķini par uzņēmumu ienākuma nodokli” — analītiskais konts “Norēķini par nerezidentu ienākuma nodokli”, kontu grupā “Debitori” — konts “Iepriekšējās izmaksas nerezidentiem”. Kredītiestādes un apdrošināšanas sabiedrības atver atbilstošus kontus saskaņā ar savu kontu plānu.

192. Kontam “Norēķini ar nerezidentiem” ir jāatver analītiskie konti katram nerezidentam. Visi ieraksti par kustību šajā kontā ir jāieraksta atsevišķā žurnālā pēc izmaksu veidiem un nodokļu likmēm.

193. Rezidentu grāmatvedības operācijas, kas saistītas ar norēķiniem ar nerezidentiem par maksājumiem, kas minēti Likuma 3.panta ceturtās daļas 2. – 7.punktā un šī panta astotajā daļā, jāuzrāda kontā “Norēķini ar nerezidentiem” neatkarīgi no tā, vai vienlaikus ar izdarīto izmaksu tiek iesniegts rēķins vai dokuments par izpildītiem darbiem vai pakalpojumiem, intelektuālo īpašumu, par autortiesībām utt.

194. Kontu “Norēķini ar nerezidentiem” kreditē par faktiski izpildīto darbu, pakalpojumu un pārējām izmaksām, korespondējot to ar atbilstošu izmaksu uzskaites kontu debetu. Šo kontu kreditē atbilstoši nerezidenta norēķinu dokumentos vai citos identiskos dokumentos uzrādītajām summām, kas apstiprina izpildīto darbu, pakalpojumu vai arī citu vērtību pieņemšanu. Ieturot no nerezidenta nodokli, debitē kontu “Norēķini ar nerezidentiem” un kreditē kontu “Norēķini par nerezidentu ienākuma nodokli”. Kontu “Norēķini ar nerezidentiem” debitē, samaksājot nerezidentam ar banku starpniecību, skaidrā naudā no kases vai arī samaksājot natūrā, vekseļos utt., par samaksāto summu (mīnus aprēķinātais nodoklis) attiecīgi kreditējot kontu “Nauda” (vai citus attiecīgos kontus).

195. Lai uzskaitītu un pārskaitītu valsts budžetā no maksājumu summām aprēķinātās nodokļu summas, izmanto kontu “Norēķini par nerezidentu ienākuma nodokli”. Taksācijas perioda laikā valsts budžetam paredzētie maksājumi jāuzrāda konta “Norēķini par nerezidentu ienākuma nodokli” kredītā, samaksājot budžetā — debetā un konta “Nauda” kredītā.

196. Gadījumā, ja rezidents iepriekš izmaksā avansu nerezidentam, tad no šīs summas atskaita pēc attiecīgās likmes aprēķināto ienākuma nodokļa summu, kuru pārskaita valsts budžetā noteiktajā termiņā. Nerezidentam samaksāto avansa summu un aprēķināto nodokli parāda konta “Iepriekšējās izmaksas nerezidentiem” debetā, kreditējot naudas uzskaites kontus un kontu “Norēķini par nerezidentu ienākuma nodokli”. Samaksājot nodokli budžetā — konta “Norēķini par nerezidentu ienākuma nodokli” debetā un konta “Nauda” kredītā. Iepriekš samaksāto nodokli iegrāmato: kontu grupas “Debitori” atvērtā konta “Pārmaksātie nodokļi, iepriekš samaksātie nodokļi” debetā un konta “Iepriekšējās izmaksas nerezidentiem” kredītā.

197. Kopējo pakalpojuma vērtību noraksta attiecīgā izmaksu konta debetā un konta “Norēķini ar nerezidentiem” kredītā. Uzskaita no avansā neizmaksātās summas aprēķināto nerezidenta nodokli konta “Norēķini ar nerezidentiem” debetā un konta “Norēķini par nerezidentu ienākuma nodokli” kredītā. Iegrāmato izmaksāto avansu konta “Norēķini ar nerezidentiem” debetā un konta “Iepriekšējas izmaksas nerezidentiem” kredītā. Samazina nerezidentam izmaksājamo summu par nerezidenta nodokli, kurš aprēķināts avansa izmaksas brīdī, grāmatojot konta “Norēķini par nerezidentiem” debetā un konta “Pārmaksātie nodokļi, iepriekš samaksātie nodokļi” kredītā.

Piemērs.

Nerezidents iekšzemes uzņēmumam “B” sniedz vadības un konsultatīvos pakalpojumus. Saskaņā ar līgumu nerezidentam par sniegtajiem pakalpojumiem noteiktā atlīdzības summa ir Ls 1500, no tās Ls 1000 tiek samaksāts avansā.

Uzņēmums “B”, izmaksājot rezidentam avansu, izmaksājamajai summai piemēro nodokļa likmi 10 procenti un aprēķina ienākuma nodokli 100 Ls (1000 x 10 procenti), to ietur avansa izmaksas brīdī un grāmatvedībā šo darījumu uzrāda šādi:

D “Iepriekšējās izmaksas nerezidentiem” Ls 1000

K “Nauda” Ls 900

K “Norēķini par nerezidentu ienākuma nodokli” Ls 100.

Līdz nākamā mēneša 15.datumam aprēķināto nodokļa summu Ls 100 pārskaita valsts budžetā un grāmatvedībā uzrāda šādi:

D “Norēķini par nerezidentu ienākuma nodokli” Ls 100

K “Nauda” Ls 100.

Vienlaikus ar ienākuma nodokļa samaksu, kas uzskaitīts par nerezidentiem iepriekš izmaksāto maksājumu (avansu), to pārgrāmato:

D “Pārmaksātie nodokļi, iepriekš samaksātie nodokļi” Ls 100

K “Iepriekšējās izmaksas nerezidentiem” Ls 100.

Uzņēmums “B” pēc saņemtā pakalpojuma izmaksā avansā neizmaksāto summu Ls 500 un darījumu ar nerezidentu grāmatvedībā uzrāda šādi:

Saņemtā pakalpojumiem vērtību Ls 1500 uzrāda:

D “Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas” Ls 1500

K “Norēķini ar nerezidentiem” Ls 1500.

Vienlaikus aprēķina ienākuma nodokli no izmaksājamās atlīdzības Ls 500 nerezidenta ienākuma nodokli Ls 50 (500 x 10 procenti):

D “Norēķini ar nerezidentiem” Ls 50

K “Norēķini par nerezidentu ienākuma nodokli” Ls 50.

Nerezidentam iepriekš samaksāto avansu uzrāda:

D “Norēķini ar nerezidentiem” Ls 900

K “Iepriekšējās izmaksas nerezidentiem” Ls 900.

Samazina nerezidentam izmaksājamo summu par nerezidenta nodokli, kuru aprēķināja avansa izmaksas brīdī un grāmatvedībā uzrāda:

D “Norēķini ar nerezidentiem” Ls 100

K “Pārmaksātie nodokļi, iepriekš samaksātie nodokļi” Ls100.

Izmaksā nerezidentam neizmaksāto atlīdzības summu Ls 450 (1500 – 50 – 900 – 100) grāmatvedībā uzrāda:

D “Norēķini ar nerezidentiem” Ls 450

K “Nauda” Ls 450.

Līdz nākamā mēneša 15.datumam pārskaita valsts budžetā aprēķināto nodokļa summu Ls 50:

D “Norēķini par nerezidentu ienākuma nodokli” Ls 50

K “Nauda” Ls 50.

2.nodaļa. Nodokļa ieturēšana no maksājumiem saistītiem uzņēmumiem

198. Procentu maksājumi par aizņēmumiem no saistītiem uzņēmumiem, kuri ir atbrīvoti no uzņēmumu ienākuma nodokļa vai kuri izmanto atvieglojumus saskaņā ar likumu “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā” vai nodokļa atlaides saskaņā ar citiem Latvijas Republikas likumiem, vai ar uzņēmumu saistītām personām tiek aplikti ar nodokli pēc 10 procentu likmes (Likuma 12.panta trešā daļa).

199. Ja šādiem saistītiem uzņēmumiem vai ar uzņēmumu saistītām personām tiek izdarīti līdzīgi maksājumi, kas minēti 3.panta ceturtās daļas 2. – 7.punktā, nodoklis ir jāietur izmaksas brīdī, piemērojot minētajos punktos noteiktās likmes, un jāiemaksā valsts budžetā ne vēlāk kā līdz izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 15.datumam.

200. Lai uzrādītu grāmatvedībā minētos ar nodokli apliekamos maksājumus saistītiem uzņēmumiem vai ar uzņēmumu saistītām personām, nodokļu vajadzībām ir jāatver analītiskie konti katram darījumam.

201. Nodokļu vajadzībām kontu grupā “Kreditori” jāatver konts “Norēķini ar rezidentiem”, šīs kontu grupas kontā “Norēķini par uzņēmumu ienākuma nodokli” — analītiskais konts “Norēķini par rezidentu ienākuma nodokli”, kontu grupā “Debitori” — konts “Iepriekšējās izmaksas rezidentiem”.

202. Kontam “Norēķini ar rezidentiem” ir jāatver analītiskie konti katram rezidentam. Visi ieraksti par kustību šajā kontā ir jāieraksta atsevišķā žurnālā pēc izmaksu veidiem un nodokļu likmēm.

203. Kredītiestādes un apdrošināšanas sabiedrības atver atbilstošus kontus saskaņā ar savu kontu plānu.

204. Norēķinus ar rezidentiem par maksājumiem, kas norādīti Likuma 12.panta trešajā daļā, grāmatvedībā uzrāda konta “Norēķini ar rezidentiem” kredītā, korespondējot to ar atbilstošu izmaksu uzskaites kontu debetu. Šo kontu kreditē atbilstoši rezidenta norēķinu dokumentos vai citos dokumentos uzrādītajām summām, kas apstiprina izpildīto darbu, pakalpojumu vai arī citu vērtību pieņemšanu. Dokumentiem jāatbilst likuma “Par grāmatvedību” 7.pantā noteiktajām prasībām. Norēķini ar rezidentiem par maksājumiem, kas norādīti Likuma 12.panta trešajā daļā, rezidentu — izmaksātāju grāmatvedībā ir jāuzrāda kontā “Norēķini ar rezidentiem” arī tad, kad maksājumu veikšanas brīdī nav saņemts šo maksājumu attaisnojošais dokuments (rēķins u.c.).

Ienākuma nodokļa no rezidenta ieturēšanu minēto maksājumu izmaksas brīdī grāmatvedībā uzrāda: konta “Norēķini ar rezidentu ienākuma nodokli” kredītā — aprēķinātā nodokļa summu, kontu grupas “Nauda” konta kredītā — rezidentam faktiski izmaksājamo naudas summu un konta “Norēķini ar rezidentiem” debetā — kopējo maksājumu summu.

205. Taksācijas periodā uzskaitītā ienākuma nodokļa no rezidentiem samaksa uzrādāma konta “Norēķini par rezidentu ienākuma nodokli” debetā, kreditējot kontu grupas “Nauda” kontu.

Piemērs.

Mātes uzņēmums “A” aizdevis meitas uzņēmumam “B” Ls 10000. Meitas uzņēmums “B” līdz katra mēneša 25.datumam maksā mātes uzņēmumam “A” procentu maksājumus 10 procentu apmērā no aizdevuma summas. Aizdevuma atdošanas termiņš — viens gads. Mātes uzņēmums “A” izmanto nodokļa atvieglojumus saskaņā ar likumu “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā”. Katra mēneša procentu maksājumu summa ir Ls 1000 (10 000 x 10 procenti).

Meitas uzņēmums “B” saņemto aizdevumu grāmatvedībā uzrāda šādi:

D “Nauda” Ls 10000

K “Citi aizņēmumi” Ls 10000.

Aprēķināto procentu maksājumu summu, kas jāsamaksā mātes uzņēmumam, grāmatvedībā uzrāda šādi:

D “Procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas” Ls 1000

K “Norēķini ar rezidentiem” Ls 1000.

Mātes uzņēmumam samaksātos procentus par aizņēmumu, atskaitot aprēķināto un ieturēto nodokli Ls 100 (1000 x 10 procenti) grāmatvedībā uzrāda šādi:

D “Norēķini ar rezidentiem” Ls 1000

K “Nauda” Ls 900

K “Norēķini par rezidentu ienākuma nodokli” Ls 100.

Valsts budžetā pārskaitīto ienākuma nodokli, kas ieturēts no procentu maksājumiem, grāmatvedībā uzrāda šādi:

D “Norēķini par rezidentu ienākuma nodokli” Ls 100

K “Nauda” Ls 100.

206. Ja Likuma 12.panta trešajā daļā minētie maksājumi, kas attiecas uz taksācijas periodu, ir aprēķināti, bet maksājumu saņēmējiem neizmaksāti un tie uzņēmuma (izmaksātāja) finanšu grāmatvedībā uzrādīti izmaksu konta debetā (un tādējādi ir iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā) un konta “Norēķini ar rezidentiem” kredītā (saistībās), tad atbilstoši Likuma 24.panta pirmajai daļai uzņēmumam (izmaksātājam) nodoklis nav jāietur. Nodoklis ir jāietur brīdī, kad uzņēmuma (izmaksātāja) grāmatvedībā tiek samazinātas kreditora (maksājumu saņēmēja) saistības, — brīdī, kad reāli tiek izmaksātas Likuma 12.panta trešajā daļā minētās summas, vai arī brīdī, kad tiek izdarīts uzņēmuma (izmaksātāja) kreditora (maksājumu saņēmēja) saistību samazinājums, veicot uzņēmumu savstarpējo norēķinu ieskaitu uzņēmuma (izmaksātāja) grāmatvedības reģistros.

207. Ja uzņēmums — izmaksātājs pārskaita avansu uzņēmumam (maksājumu saņēmējam), tad no šīs summas jāatskaita pēc attiecīgās likmes aprēķinātā ienākuma nodokļa summa, kura noteiktajā termiņā jāpārskaita valsts budžetam.

208. Samaksāto avansa summu un izmaksas brīdī ieturamo nodokli grāmatvedībā uzrāda: par samaksātā avansa summu debetējot kontu “Iepriekšējās izmaksas rezidentiem”, par rezidentam faktiski pārskaitīto naudas summu kreditējot kontu grupas “Nauda” kontu un par aprēķinātā nodokļa summu kreditējot kontu “Norēķini par rezidentu ienākuma nodokli”. Samaksājot ienākuma nodokli, kas uzskaitīts par rezidentiem iepriekš izmaksāto maksājumu (avansu), to vienlaikus pārgrāmato konta “Pārmaksātie nodokļi, iepriekš samaksātie nodokļi” debetā, kreditējot kontu “Iepriekšējās izmaksas rezidentiem”.

209. Notiekot galīgajam norēķinam ar rezidentiem par faktiski izpildīto darbu, kopējo pakalpojuma vērtību uzrāda attiecīgo izmaksu konta debetā un konta “Norēķini ar rezidentiem” kredītā. Šo kontu kreditē atbilstoši rezidenta norēķinu dokumentos vai citos dokumentos uzrādītajām summām, kas apstiprina izpildīto darbu, pakalpojumu vai arī citu vērtību pieņemšanu. Vienlaikus uzskaita rezidenta ienākuma nodokli analītiskā konta “Norēķini ar rezidentiem” debetā un konta “Norēķini par rezidentu ienākuma nodokli” kredītā.

210. Iepriekš samaksāto avansu parāda dzēšanu iegrāmato konta “Norēķini ar rezidentiem” debetā un konta “Iepriekšējās izmaksas rezidentiem” kredītā.

211. Samazina rezidenta nodokli par avansa nodokļa maksājumu, to iegrāmatojot konta “Norēķini par rezidentu ienākuma nodokli” debetā un konta “Pārmaksātie nodokļi, iepriekš samaksātie nodokļi” kredītā.

212. Ienākumu izmaksātājam ir jāveic maksājumu un ieturēto nodokļu grāmatvedības uzskaite un līdz nākošā mēneša 15.datumam VID teritoriālajā iestādē jāiesniedz pārskats — uzņēmumu ienākuma nodokļa izziņa par veiktajām izmaksām saistītiem uzņēmumiem vai ar uzņēmumu saistītām personām. Izziņa jāiesniedz arī gadījumā, ja maksājums veikts savstarpēja norēķinu ieskaita veidā (Likuma 24.panta otrā daļa). Uzņēmumu ienākuma nodokļa izziņas par veiktajām izmaksām saistītiem uzņēmumiem veidlapas paraugs pievienots šo norādījumu 10.pielikumā.

213. Ja nodoklis, kas minēts Likuma 12.panta trešajā daļā, ieturēts nepilnā apmērā, tad starpība piedzenama no uzņēmuma — attiecīgo maksājumu izdarītāja — bezstrīdus kārtībā atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” normām.

IV daļa. Uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumu aprēķināšana

214. Nodokļa maksātāji taksācijas perioda nodokļa avansa maksājumus aprēķina, pamatojoties uz pirms pirmstaksācijas un pirmstaksācijas perioda nodokli, saskaņā ar Likuma 23.pantu.

215. Aprēķinot avansa maksājumus, nodokļa maksātāji, kuri piemēro samazinātās uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes, avansa maksājumiem, kuri aprēķināti par taksācijas periodu, kas sākas 2003.gadā, piemēro koeficientu 0,9 un par taksācijas periodu, kas sākas 2004.gadā, piemēro koeficientu 0,8. Avansa maksājumiem, kuri aprēķināti par taksācijas periodu, kas sākas 2005.gadā, koeficientu sakarā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes samazināšanos nepiemēro.

216. Par katru mēnesi no taksācijas perioda pirmā mēneša līdz mēnesim (ieskaitot), kurā tiek iesniegts uzņēmuma gada pārskats, bet ne vēlāk kā līdz mēnesim, kurā jāiesniedz uzņēmuma gada pārskats, nodokļa avansa maksājumus aprēķina: 1/12 daļu no aprēķinātā nodokļa (nepiemērojot Likuma 17., 18.1, 19.un 20.pantā noteiktās atlaides) par pirms pirmstaksācijas periodu reizina ar pirmstaksācijas gada kopējo patēriņa cenu indeksu (Likuma 23.panta pirmās daļas 1.p.).

Piemērs.

Uzņēmumam pirms pirmstaksācijas perioda nodokļa summa, kas aprēķināta pirms nodokļa atlaižu piemērošanas, bija Ls 1700.

Uzņēmumam par taksācijas perioda (2004.gada) pirmajiem mēnešiem (līdz uzņēmuma gada pārskata nodošanai) ik mēnesi jāiemaksā budžetā avansa maksājumi Ls 117,41 apmērā: (1700 : 12 x 1,036 x 0,8 = 117,41), (1,036 — pirmstaksācijas perioda CSP noteiktais kopējais patēriņa cenu indekss).

217. Par katru mēnesi taksācijas perioda atlikušajā daļā avansa maksājumus aprēķina: starpību starp pirmstaksācijas perioda nodokļa summu (nepiemērojot Likuma 17., 18.1, 19.un 20.pantā noteiktās atlaides un to reizinot ar pirmstaksācijas gada kopējo patēriņa cenu indeksu) un taksācijas perioda pirmajos mēnešos faktiski samaksāto nodokļa avansa summu dala ar atlikušo mēnešu skaitu no uzņēmumu gada pārskata iesniegšanas mēneša līdz taksācijas perioda beigām.

Piemērs.

Uzņēmumam pirmstaksācijas perioda nodokļa summa, kas aprēķināta pirms Likumā noteikto atlaižu piemērošanas, bija Ls 1900, samaksātā nodokļa avansu summa par taksācijas perioda mēnešiem līdz gada pārskata iesniegšanai bija Ls 550.

Šajā gadījumā uzņēmumam par katru mēnesi līdz taksācijas perioda (2004.gada) beigām jāiemaksā budžetā avansa maksājumus Ls 141,84 apmērā: [(1900 x 1,036) – 550] : 8 x 0,8 = 141,84], (1,036 — pirmstaksācijas perioda CSP noteiktais kopējais patēriņa cenu indekss).

218. Nodokļa maksātāji avansa maksājumu aprēķinu pievieno uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijai brīvā formā. Avansa maksājumu aprēķinam var izmantot šādu formu:

Nr.	Nosaukums	Summa
p.k.
1.	Par pirmstaksācijas periodu aprēķinātais nodoklis bez Likuma 17., 18.1, 19. un 20.pantā noteikto atlaižu piemērošanas.
2.	CSP noteiktais kopējais pirmstaksācijas gada patēriņa cenu indekss.
3.	Par pirmstaksācijas periodu aprēķinātais nodoklis, ņemot vērā patēriņa cenu indeksu (1.rinda x 2.rinda).
4.	Samaksātie uzņēmuma ienākuma nodokļa avansa maksājumi taksācijas periodā līdz gada pārskata iesniegšanai (pārskata iesniegšanas mēnesi ieskaitot).
5.	Ikmēneša avansa maksājumi taksācijas perioda mēnešos pēc gada pārskata iesniegšanas ((3.rinda – 4.rinda) : ar atlikušo mēnešu skaitu no gada pārskata iesniegšanas mēneša līdz taksācijas perioda beigām), — ja uzņēmums izmanto 19.pantā noteikto atlaidi, piemēro koeficientu 0,75. Uzņēmums, kurš izmanto samazinātu nodokļa likmi, 2004.gada avansa maksājumu summai piemēro koeficientu 0,8.
6.	Ikmēneša avansa maksājumi nākamajā taksācijas periodā līdz mēnesim (ieskaitot), kurā tiek iesniegts gada pārskats (1/12 no 3.rindas), — ja uzņēmums izmanto 19.pantā noteikto atlaidi, piemēro koeficientu 0,75.

219. Aprēķinot avansa maksājumus saskaņā ar kārtību, kas paredzēta Likuma 23.panta pirmajā daļā, jāņem vērā, ka avansa maksājumi, kas noteikti, iesniedzot nodokļa deklarāciju par pirms pirmstaksācijas periodu, kopējam (kārtējam) avansa maksājumu periodam tiek pārrēķināti, piemērojot pirmstaksācijas perioda patēriņa cenu indeksu.

220. Nodokļa maksātāji, kuriem piemēro nodokļa atvieglojumus saskaņā ar likuma “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā” normām, taksācijas perioda nodokļa deklarācijas aizpilda vispārējā kārtībā. Ja pirmstaksācijas periodā uzņēmums piemēroja nodokļa atvieglojumu 100 procentu apmērā, bet taksācijas periodā 50 procentu nodokļa atvieglojumu, tad, nosakot taksācijas perioda faktisko avansa maksājumu summu, to koriģē, reizinot ar koeficientu 0,5.

Piemērs.

Uzņēmumam peļņas ieguves pirmais gads ir 2002.gads, tad par šo un nākamo gadu ir spēkā nodokļa atvieglojums 100 procentu apmērā un uzņēmums ir atbrīvots no nodokļa samaksas, bet par 2004. taksācijas gadu ir spēkā nodokļa atvieglojums 50 procentu apmērā. Šajā gadā uzņēmumam ir jāmaksā nodokļa avansa maksājumi.

Uzņēmumam par 2002.gadu nodokļa summa, kas aprēķināta pirms Likumā noteikto atlaižu piemērošanas, ir Ls 1950. Uzņēmumam par 2004.gada pirmajiem mēnešiem līdz uzņēmuma gada pārskata nodošanai katru mēnesi jāmaksā budžetā Ls 84,17 (1950 x 1,036 : 12 x 0,5 = 84,17), (1,036 — pirmstaksācijas perioda CSP noteiktais kopējais patēriņa cenu indekss).

Uzņēmumam par 2003.gadu nodokļa summa, kas aprēķināta pirms Likumā noteikto atlaižu piemērošanas, ir Ls 3000.

Uzņēmumam 2004.gadā par katru mēnesi pēc uzņēmumu gada pārskata nodošanas līdz taksācijas perioda beigām, t.i., no maija līdz decembrim, jāiemaksā budžetā nodokļa avansa maksājumi Ls 173,21 apmērā: [(3000 x 1,036 – 336,68) : : 8 x 0,5 = 173,21].

221. Nodokļa maksātāji, kuri piemēro Likuma 19.pantā minētās nodokļu atlaides, avansa maksājumiem piemēro koeficientu 0,75 (Likuma 23.panta ceturtā daļa).

222. Nodokļa maksātāji, kuriem iepriekšējā taksācijas perioda ikmēneša avansa maksājumi nepārsniedza Ls 500, avansa maksājumus var izdarīt vienreiz ceturksnī — līdz kārtējam ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam (Likuma 23.panta piektā daļa).

223. Nodokļa maksātāji, kas veic lauksaimniecisko darbību un 90 procentus perioda ienākumu gūst no pašražotās lauksaimnieciskās produkcijas un lauksaimniecisko pakalpojumu realizācijas, nodokļa avansa maksājumus izdara labprātīgi (Likuma 23.panta sestā daļa).

224. Uzņēmumi taksācijas gada laikā līdz katra mēneša 15.datumam (ieskaitot) izdara nodokļa avansa maksājumus valsts budžetā. Par nodokļa avansa maksājumu savlaicīgu nepārskaitīšanu valsts budžetā uzņēmumam aprēķina kavējuma naudu, saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”.

225. Jaunizveidotie uzņēmumi par pirmo taksācijas periodu avansa maksājumus veic labprātīgi, ja tas ilgst 12 mēnešus vai mazāk. Ja uzņēmuma pirmais taksācijas periods pārsniedz 12 mēnešus, šis uzņēmums nodokļa avansa maksājumus par pirmajiem 12 mēnešiem var veikt labprātīgi, bet par turpmākajiem taksācijas perioda mēnešiem un laika posmu līdz uzņēmumu gada pārskata iesniegšanai par pirmo taksācijas periodu nodokļa avansa maksājumi jāizdara obligāti, 0,5 procentu apmērā no neto apgrozījuma un pārējiem ieņēmumiem iepriekšējā kalendārajā mēnesī (Likuma 23.panta astotā daļa).

226. Uzņēmumi, kas izveidoti taksācijas gadā, var labprātīgi maksāt nodokļa avansa maksājumus arī par pēctaksācijas gada janvāri, februāri, martu un aprīli.

Piemērs.

Uzņēmums reģistrēts 2004.gada septembrī, un pirmais uzņēmuma gada pārskats tiks nodots par 16 mēnešu periodu no 2004.gada septembra līdz 2005.gada 31.decembrim. Šajā gadījumā uzņēmums var nemaksāt uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumus līdz 2005.gada augustam (ieskaitot), bet par laiku no septembra līdz decembrim tam obligāti jāmaksā nodokļa avansa maksājumi: septembrī — augusta neto apgrozījums x 0,005; oktobrī — septembra neto apgrozījums x 0,005 utt.

227. Uzņēmumiem, kuri darbojušies tikai nepilnu pirmstaksācijas periodu, aprēķinātā pirmstaksācijas perioda nodokļa summa (pirms Likuma 17., 18.1, 19. un 20.pantā noteikto atlaižu piemērošanas), kurai piemērots CSP noteiktais patēriņa cenu indekss, ir jākoriģē, to dalot ar nostrādāto mēnešu skaitu un reizinot ar 12 (Likuma 23.panta otrā daļa).

Piemērs.

Uzņēmums pirmstaksācijas periodā ir strādājis piecus mēnešus. Nodokļa summa, kas aprēķināta pirms Likumā noteikto atlaižu piemērošanas ir Ls 1400.

Uzņēmumam par katru mēnesi pēc uzņēmumu gada pārskata nodošanas līdz taksācijas perioda beigām jāiemaksā budžetā avansa maksājumus Ls 435,12 apmērā: (1400 x 1,036 : 5 x 12 : 8 = 435,12), (1,036 — pirmstaksācijas perioda CSP noteiktais kopējais patēriņa cenu indekss).

228. Uzņēmumiem ar izteiktu darba sezonalitāti VID teritoriālā iestāde nosaka (ja ir pamatots maksātāja iesniegums) citu nodokļa avansa maksājumu kārtību, saskaņā ar šo uzņēmumu ienākumu sadalījumu pa avansa maksājumu periodiem (Likuma 23.panta devītā daļa).

Piemērs.

Augļu un dārzeņu konservu ražotnei paredzami ienākumi no jūlija līdz novembrim. Šajā gadījumā pēc nodokļa maksātāja pamatota iesnieguma saņemšanas VID teritoriālā iestāde nosaka nodokļa avansa maksājumu kārtību saskaņā ar šo ienākumu sadalījumu. Uzņēmumam par pirmstaksācijas periodu nodokļa summa (pirms Likumā paredzēto atlaižu piemērošanas) ir Ls 1600, un par taksācijas periodu līdz gada pārskata iesniegšanai sakarā ar darba sezonalitāti nav maksāti nodokļa avansa maksājumi. Šajā gadījumā no jūlija līdz novembrim katru mēnesi maksā avansa maksājumus Ls 331,52 apmērā: (1600 x 1,036 : 5 = 331,52), (1,036 — pirmstaksācijas perioda CSP noteiktais kopējais patēriņa cenu indekss).

229. VID teritoriālā iestāde ne biežāk kā reizi mēnesī pēc nodokļa maksātāja pamatota iesnieguma saņemšanas uzņēmumiem, kuriem taksācijas periodā ir būtiski mainījušies saimniekošanas apstākļi (samazinājies neto apgrozījums, mainījies darbības veids, mainījusies ieņēmumu un/vai izdevumu struktūra), sākot ar mēnesi, kurā ir saņemts nodokļa maksātāja iesniegums, un līdz taksācijas perioda beigām var noteikt citu avansa maksājumu apmēru (Likuma 23.panta 1.1daļa).

230. Nosakot citu avansa maksājumu apmēru, gadījumā, ja ir mainījies maksātāja neto apgrozījums un prognozējama tā turpmāka samazināšanās, tā samazinājums jāizvērtē salīdzinājumā ar pirmstaksācijas perioda attiecīgo laikposmu. Ja nodokļa maksātājs attiecīgajā pirmstaksācijas perioda laikposmā nav darbojies, tad avansa maksājumi nevar tikt mainīti, pamatojoties uz šo kritēriju (Likuma 23.panta 1.1daļas 1.punkts). Ja neto apgrozījums ir būtiski samazinājies un prognozējama tā turpmāka samazināšanās, tad nodokļa avansa maksājumus par taksācijas perioda atlikušajiem mēnešiem nosaka: iepriekšējā mēneša neto apgrozījumu reizinot ar aprēķinātā nodokļa un neto apgrozījuma dalījumu pirmstaksācijas periodā.

231. Ja maksātājam ir būtiski mainījies darbības veids vai ieņēmumu un/vai izdevumu struktūra, tad nodokļa avansa maksājumus par taksācijas mēneša atlikušajiem mēnešiem var noteikt vienādās summās, ņemot vērā maksātāja iesniegto pamatoto aprēķinu (Likuma 23.panta 1.1daļas 2.punkts).

232. Individuālais (ģimenes) uzņēmums (arī zemnieka un zvejnieka saimniecība), par kura ienākumu tā īpašnieks pirmstaksācijas periodā ir maksājis iedzīvotāju ienākuma nodokli un kuru taksācijas periodā ir reģistrējis kā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāju, avansa maksājumus taksācijas periodā veic šādā kārtībā:

232.1. par katru mēnesi no taksācijas perioda pirmā mēneša līdz mēnesim, kurā tā īpašnieks ir iesniedzis gada ienākumu deklarāciju par pirmstaksācijas periodu (bet ne vēlāk kā līdz 1.aprīlim), — summu, kas vienāda ar vienu divpadsmito daļu nodokļa, kas aprēķināts no saimnieciskās darbības ienākuma par taksācijas periodu pirms pirmstaksācijas perioda, un koriģēta, ievērojot CSP noteikto pirmstaksācijas gada kopējo patēriņa cenu indeksu;

232.2. par katru mēnesi taksācijas perioda atlikušajā daļā — summu, ko nosaka, aprēķinot starpību starp uzņēmuma īpašnieka gada ienākumu deklarācijā par pirmstaksācijas periodu aprēķināto ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ienākuma (kurš koriģēts, ievērojot CSP noteikto pirmstaksācijas gada kopējo patēriņa cenu indeksu) un taksācijas perioda pirmajos mēnešos līdz īpašnieka gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas mēnesim (ieskaitot) samaksāto nodokļa summu un dalot šo starpību ar mēnešu skaitu, kas no deklarācijas iesniegšanas mēneša atlikuši līdz taksācijas perioda beigām;

232.3. ja aprēķinātā ikmēneša avansa maksājumu summa ir mazāka par 500 latiem, avansa maksājumu var veikt reizi ceturksnī — līdz kārtējam ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam.

233. Nodokļa maksātājs, kurš piemēro uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi saskaņā ar likumu “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”, avansa maksājumus aprēķina Likuma 23.pantā noteiktajā kārtībā un tiem piemēro koeficientu 0,2.

234. Ja nodokļa maksātājs taksācijas periodā nav tiesīgs piemērot likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” paredzēto uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi pilnā apmērā un to samazina, kā noteikts šajā likumā, tad ir jānosaka arī avansa maksājumu samazinājums. To aprēķina kā starpību starp avansa maksājumiem, kuri būtu veicami, ņemot vērā nodokļa atlaides samazinājumu, un avansa maksājumiem, kas noteikti, pamatojoties uz nodokļa atlaidi piemērošanu pilnā apmērā (likuma “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” 11.pants). Šāds avansa maksājumu samazinājums uzskatāms par nokavēto nodokļu maksājumu, kuram aprēķina pamatparāda palielinājuma un nokavējuma naudu saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”.

235. Ja pēc nodokļu administrācijas pārbaudes aprēķinātais uzņēmumu ienākuma nodoklis par taksācijas periodu ir palielinājies vai samazinājies, salīdzinot ar uzņēmuma norādīto nodokļa summu uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā pirms pārbaudes, nodokļa avansa maksājumi veicami, pamatojoties uz nodokļu administrācijas pārbaudes rezultātā aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli par taksācijas periodu. Tā, piemēram, ja audita pārskats ir datēts ar 2004.gada 20.jūniju, un tā rezultātā uzņēmumu ienākuma nodokļa apjoms, piemēram, par taksācijas periodu (2003.gadu) ir palielinājies, tad līdz nākošā mēneša 15.datumam, t.i., 2004.gada 15.jūlijam, uzņēmumam ir jāveic nodokļa avansa maksājumu pārrēķins.

236. Ja nodokļu maksātājs pēc nodokļa deklarācijas iesniegšanas konstatē kļūdu par nepilnīgi samaksātu vai pārmaksātu nodokli, tad tas pārskata periodā, kad kļūda konstatēta, iesniedz VID teritoriālajā iestādē attaisnojuma dokumentu par nodokļa lieluma precizējumu. Tā kā deklarācijas koriģēšanas rezultātā mainījies apliekamais ienākums un nodokļa summa, mainās arī avansa maksājumu apjoms.

237. Nodokļa avansa maksājumu summu, kas aprēķināta taksācijas periodā, norāda deklarācijas 86.rindā.

238. Nodokļa avansa maksājumu summu, kuru uzņēmums samaksājis taksācijas periodā, norāda deklarācijas 87.rindā.

V daļa. Pamatlīdzekļu nolietojuma un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšana, aprēķinot apliekamo ienākumu

239. Uzņēmuma vadītājs, ievērojot vispārējos metodoloģiskos principus, finanšu grāmatvedībā var izvēlēties pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu uzskaites kārtošanas metodes, reģistru veidu, uzbūvi un uzskaites paņēmienus. Saskaņā ar Likuma 13.pantu, aprēķinot uzņēmuma apliekamo ienākumu, to samazina tikai par saimnieciskajā darbībā izmantojamo pamatlīdzekļu aprēķināto nolietojumu. Nodokļa aprēķināšanas vajadzībām ņem vērā arī nolietojuma summas dāvinājumā (ziedojumā) saņemtiem, mantotiem u.c. pamatlīdzekļiem, kas nav iegūti par samaksu, bet kas tiek izmantoti saimnieciskajā darbībā. Nosakot apliekamo ienākumu, neņem vērā nolietojuma summu, kas aprēķināta pamatlīdzekļiem, kas netiek izmantoti saimnieciskajā darbībā.

240. Saimnieciskajā darbībā izmantojamo pamatlīdzekļu taksācijas perioda nolietojuma uzskaitei pamatlīdzekļus sadala piecās kategorijās. Katras kategorijas pamatlīdzekļiem piemēro Likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto nolietojuma likmi procentos, ko piemēro divkāršā apmērā. Pamatlīdzekļu analītiskās uzskaites un nolietojuma aprēķina karšu paraugi sniegti šo norādījumu pielikumā.

241. Pamatlīdzekļu uzskaiti nolietojuma aprēķinam kārto:

241.1. par katru pamatlīdzekli atsevišķi pēc šo norādījumu 1.pielikumā sniegtā parauga:

241.1.1. pirmās kategorijas pamatlīdzekļiem — ēkām un to daļām, būvēm, ilggadīgajiem stādījumiem;

241.1.2. piektās kategorijas pamatlīdzekļiem — naftas izpētes un ieguves platformām, naftas izpētes un ieguves kuģiem;

241.1.3. pamatlīdzekļiem, kurus neizmanto saimnieciskajā darbībā vai izmanto tikai daļēji;

241.2. kopā par visu pamatlīdzekļu kategoriju — pēc šo norādījumu 3.pielikumā sniegtā parauga:

241.2.1. otrās kategorijas pamatlīdzekļiem — dzelzceļa ritošajam sastāvam un tehnoloģiskajām iekārtām, jūras un upju flotes transportlīdzekļiem, flotes un ostu tehnoloģiskajām iekārtām, enerģētiskajām iekārtām;

241.2.2. trešās kategorijas pamatlīdzekļiem — skaitļošanas iekārtām un to aprīkojumam, arī drukas ierīcēm, informācijas sistēmām, datoru programmproduktiem un datu uzkrāšanas iekārtām, sakaru līdzekļiem, kopētājiem un to aprīkojumam;

241.2.3. ceturtās kategorijas — pārējiem pamatlīdzekļiem.

242. Kopsavilkumu par visām pamatlīdzekļu kategorijām norāda pamatlīdzekļu nolietojuma un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšanas aprēķina kopsavilkuma kartē (skat. šo norādījumu 5. un 6.pielikumu). Pamatlīdzekļu grupējums pa kategorijām saskaņā ar Likuma 13.pantu pievienots šo norādījumu 15.pielikumā.

243. Katras kategorijas pamatlīdzekļu atlikušo vērtību pirms taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas nosaka: pamatlīdzekļu kategorijas pirmstaksācijas perioda atlikušo vērtību palielina par taksācijas periodā iegādāto vai izveidoto pamatlīdzekļu vērtību un kapitālajām izmaksām un samazina par taksācijas periodā izslēgto vai stihiskas nelaimes dēļ vai citādā piespiedu kārtā zaudēto pamatlīdzekļu atlikušās vērtības summu, kas noteikta finanšu grāmatvedībā. Aprēķinātajai katras pamatlīdzekļu kategorijas atlikušajai vērtībai pirms taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas piemēro nolietojuma likmi divkāršā apmērā.

Piemērs.

Uzņēmums iegādājās automašīnu 2003.gada janvārī par Ls 4000 un 2003.gadā neizmantoja to saimnieciskajā darbībā. Finanšu grāmatvedībā aprēķinātā nolietojuma summa 2003.gadā ir Ls 400, bet nodokļa aprēķināšanas vajadzībām 2003.gadā nolietojums netika aprēķināts.

Uzņēmums, uzsākot izmantot automašīnu saimnieciskajā darbībā ar 2004.gadu, aprēķina tās nolietojumu nodokļa aprēķināšanas vajadzībām saskaņā ar Likuma 13.pantu. Tādā gadījumā nolietojumu aprēķina, par pamatu ņemot atlikušās vērtības summu, kas noteikta finanšu grāmatvedībā, t.i., nolietojumu aprēķina no vērtības, ko aprēķina kā starpību starp automašīnas iegādes vērtību un finanšu grāmatvedībā aprēķinātā nolietojuma summu. Uzņēmums 2004.gadā uzsāk rēķināt automašīnas nolietojumu no vērtības Ls 3600, piemērojot nolietojuma likmi 40 procentu apmērā kā ceturtās kategorijas pamatlīdzeklim.

244. Pamatlīdzekļu uzskaite un nolietojuma aprēķins uzņēmumu ienākuma nodokļa vajadzībām uzņēmumos, kuri reģistrēti un darbojas īpaši atbalstāmajās teritorijās:

244.1. Uzņēmums, kurš reģistrēts un darbojas saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu noteiktā īpaši atbalstāmajā teritorijā un par kura attīstības projekta atbilstību attiecīgās teritorijas attīstības programmai ir pieņemts lēmums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, piemēro Likuma 13.panta pirmās daļas 2.punkta b)apakšpunktu, 13.panta pirmās daļas 9.punktu un 14.panta sesto daļu.

244.2. Uzņēmumi, kas reģistrēti un darbojas kādā no īpaši atbalstāmajām teritorijām, aprēķinot nolietojuma summu pamatlīdzekļiem, piemēro īpašos koeficientus (Likuma 13.panta pirmās daļas 9.punkts). Koeficientus piemēro tikai attiecībā uz tiem pamatlīdzekļiem, kuri iegādāti laika posmā, kad attiecīgajai teritorijai ir īpaši atbalstāmās teritorijas statuss un kurus izmanto uzņēmējdarbībā šajā teritorijā, aprēķinot nolietojuma summu par taksācijas periodu.

244.3. Pamatlīdzekļu iegādes vai izveidošanas vērtību pirms taksācijas perioda kopējās nolietojuma summas aprēķināšanas palielina, reizinot ar šādiem koeficientiem:

244.3.1. pirmās kategorijas pamatlīdzekļiem — 1,5;

244.3.2. otrās kategorijas pamatlīdzekļiem — 1,3;

244.3.3. trešās kategorijas pamatlīdzekļiem — 1,8;

244.3.4. ceturtās kategorijas pamatlīdzekļiem — 2.

244.4. Par katru pamatlīdzekli, ko uzņēmums iegādājies un izmanto uzņēmējdarbībā teritorijā, ir jāizveido Pamatlīdzekļa analītiskās uzskaites un nolietojuma aprēķins (kartes paraugs pievienots šo norādījumu 2.pielikumā), kā arī atsevišķi par šiem pamatlīdzekļiem jāsastāda Īpaši atbalstāmajās teritorijās izmantojamo uzņēmuma pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķina kopsavilkums (šo norādījumu 7.pielikums). Pārējiem uzņēmuma pamatlīdzekļiem (kas neatbilst Likuma 13.panta pirmās daļas 9.punkta nosacījumiem) uzskaiti kārto vispārējā kārtībā.

244.5. Ja uzņēmums, kas darbojas gan kādā no īpaši atbalstāmajām teritorijām, gan arī pārējā valsts teritorijā, taksācijas perioda laikā pamatlīdzekļus no šīs teritorijas pārvieto uz citu vietu, kas atrodas ārpus tās robežām, tad, aprēķinot pārvietoto pamatlīdzekļu nolietojumu, Likuma 13.panta pirmās daļas 9.punkta normas var tikt piemērotas tikai par to laika posmu, kurā šie pamatlīdzekļi tika izmantoti uzņēmējdarbībā teritorijā.

1.piemērs.

Uzņēmums 2003.gadā iegādājies ceturtās kategorijas pamatlīdzekli par Ls 1000, ko izmanto savā uzņēmējdarbībā īpaši atbalstāmajā teritorijā. Uzņēmuma taksācijas periods ir kalendārais gads. Tātad 2003.gadā:

Pamatlīdzekļa iegādes vērtība, Ls 1000;

Koeficients (Likuma 13.panta devītā daļa) 2;

Koriģētā iegādes vērtība (1000 x 2), Ls 2000;

Atlikusī vērtība, no kuras aprēķina taksācijas perioda nolietojumu, Ls 2000;

Taksācijas perioda nolietojums (2000 x 40 %), Ls 800;

Atlikusī vērtība pēc taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas (2000 – 800), Ls 1200.

2004.gada 1.aprīlī uzņēmums minēto pamatlīdzekli pārvieto uz savu filiāli, kas atrodas Rīgā. Tad šī pamatlīdzekļa nolietojumu 2004.gadā aprēķina šādi:

Pamatlīdzekļa atlikusī vērtība, no kuras aprēķina taksācijas perioda nolietojumu, Ls 1200;

Nolietojums laikā no 01.01.2004. līdz 31.03.2004. (1200 x 40 % x 3/12), Ls 120;

Atlikusī vērtība pēc nolietojuma atskaitīšanas laikā no 01.01.2004. līdz 31.03.2004. (1200 – 120), Ls 1080.

Par turpmākajiem mēnešiem šī pamatlīdzekļa nolietojumu aprēķina Likuma 13.panta pirmajā daļā noteiktajā vispārējā kārtībā, par pamatu ņemot pamatlīdzekļa atlikušo vērtību bez šī panta pirmās daļas 9.punktā noteiktā koeficienta.

Atlikusī vērtība, nepiemērojot koeficientu (1080 : 2), Ls 540.

Tātad uzņēmums nodokļa aprēķināšanas vajadzībām šī pamatlīdzekļa neamortizēto atlikušās vērtības daļu (nepiemērojot attiecīgo koeficientu 2), t.i., Ls 540, pārnes uz kopējo pamatlīdzekļu ceturtās kategorijas atlikušo vērtību.

2.piemērs.

Uzņēmums ceturtās kategorijas pamatlīdzekli (iegādes vērtība Ls 1000), kuram finanšu grāmatvedībā uzkrātais nolietojums Ls 800 un kuru izmantoja uzņēmējdarbībā īpašajā teritorijā, pārdeva (izslēdza) piektajā izmantošanas gadā. Saskaņā ar uzskaiti uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām (skat. šo norādījumu 2.pielikumu — piemēru):

Pamatlīdzekļa koriģētā vērtība taksācijas perioda beigās (2000 – 200), Ls 1800;

Pamatlīdzekļa atlikusī vērtība, no kuras aprēķina taksācijas perioda nolietojumu (259,20 – 200), Ls 59,20;

Nolietojums gadā (59,20 x 0,4), Ls 23,68;

Uzkrātais nolietojums nodokļiem (1740,80 + 23,68), Ls 1764,48;

Pamatlīdzekļa atlikusī vērtība pēc taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas (59,20 – 23,68) vai (1800 – 1764,48), Ls 35,52.

Tātad uzņēmums nodokļa aprēķināšanas vajadzībām šī pamatlīdzekļa neamortizēto atlikušās vērtības daļu (neņemot vērā attiecīgo koeficientu 2), t.i., Ls 17,76 (35,52 : 2), pārnes uz kopējo attiecīgās pamatlīdzekļu kategorijas atlikušo vērtību.

245. Nosakot pamatlīdzekļu atlikušo vērtību, neņem vērā pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātus, izņemot pārvērtēšanas rezultātus, kas noteikti sakarā ar uzņēmuma privatizāciju un atbilstošiem Ministru kabineta noteikumiem.

246. Gadījumā, ja pamatlīdzekļu kategorijas atlikusī vērtība pēc nolietojuma atskaitīšanas taksācijas perioda beigās nepārsniedz Ls 50, apliekamo ienākumu samazina (dekl.40.r.) par šīs kategorijas atlikušās vērtības summu, neizdarot iegrāmatojumu finanšu grāmatvedībā. Atlikušo vērtību nākamā taksācijas perioda sākumā pielīdzina nullei.

Piemērs.

Pamatlīdzekļu ceturtās kategorijas atlikusī vērtība pirms taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas ir Ls 70. Aprēķinātais nolietojums par taksācijas periodu ir Ls 28 (70 x 40 %). Atlikusī vērtība pēc taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas ir Ls 42 (70 – 28). Tā kā kategorijas atlikusī vērtība pēc taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas (Ls 42) ir mazāka par Ls 50, tad apliekamo ienākumu samazina par kategorijas visu atlikušo vērtību Ls 70 (42 + 28), norādot deklarācijas 40.rindā, bet kategorijas atlikušo vērtību naudas izteiksmē nākamā taksācijas perioda sākumā pielīdzina nullei.

247. Gadījumā, ja taksācijas perioda beigās pamatlīdzekļu kategorijā nav palicis neviens pamatlīdzeklis, apliekamo ienākumu samazina par šīs kategorijas atlikušās vērtības summu (ja tāda ir), neizdarot iegrāmatojumu finanšu grāmatvedībā (dekl.40.r.). Atlikušo vērtību nākamā taksācijas perioda sākumā pielīdzina nullei un jebkuru pamatlīdzekļu uzskaiti attiecīgajā kategorijā sāk no sākuma.

248. Gadījumā, ja, aprēķinot pamatlīdzekļu kategorijas atlikušo vērtību, tiek iegūta negatīva vērtība, par attiecīgo summu palielina uzņēmuma apliekamo ienākumu, neizdarot iegrāmatojumu finanšu grāmatvedībā (dekl.35.r.), bet kategorijas vērtību pielīdzina nullei (piemērs skaidrots 4.pielikumā).

249. Uzņēmuma taksācijas perioda, kas ir īsāks vai garāks par divpadsmit mēnešiem, pamatlīdzekļu nolietojuma summu aprēķina: taksācijas perioda nolietojuma kopsummu reizinot ar koeficientu, kuru aprēķina, mēnešu skaitu taksācijas periodā dalot ar divpadsmit.

Piemērs.

Uzņēmums savu darbību ir uzsācis martā un par taksācijas periodu sastādīja uzņēmuma gada pārskatu, kas aptver 10 mēnešus, vienlaikus iesniedzot nodokļa deklarāciju. Taksācijas perioda nolietojuma kopsumma: Ls 25400.

Koeficients: 10 : 12 = 0,833; to nosakot, neņem vērā, cik dienu uzņēmums ir darbojies, piemēram, martā, bet gan mēnešu kopējo skaitu taksācijas periodā. Taksācijas perioda nolietojuma summa: 25400 x 0,833 = 21158 Ls, to norāda deklarācijas 40.rindā.

Koeficientu neaprēķina un nepiemēro nolietojuma aprēķinos, ja uzņēmums, kura taksācijas periods ir 12 mēneši un kurš ir veicis saimniecisko darbību visu šo periodu, iegādājas pamatlīdzekli un uzsāk to izmantot, piemēram, oktobrī. Tad pamatlīdzekļa nolietojums aprēķināms par visu taksācijas periodu.

250. Gadījumā, ja pamatlīdzekļi ir nomāti bez izpirkuma tiesībām un tie pēc nomas termiņa izbeigšanās jāatdod īpašniekam, kā arī ja nomas līgumā ir paredzēta pamatlīdzekļu rekonstrukcija, uzlabošana vai atjaunošana, šo izmaksu summa nomniekam jānoraksta vienlīdzīgās daļās atlikušajā nomas periodā. Ja saskaņā ar līgumu iznomātājs kompensē nomniekam šīs rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas izmaksas, šī izmaksu summa jāiekļauj nomnieka apliekamajā ienākumā (Likuma 13.panta astotā daļa).

Piemērs.

Uzņēmums saskaņā ar nomas līgumu nomā (bez izpirkuma tiesībām) iekārtu, nomas periods ir pieci gadi. Pirmajā nomas perioda gadā uzņēmums ieguldīja nomātajā pamatlīdzeklī kapitālās izmaksas Ls 1000, kas uzrādītas bilances postenī “Ilgtermiņa ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos”. Saskaņā ar līgumu šīs kapitālās izmaksas iznomātājs uzņēmumam (nomniekam) kompensē.

Likuma “Par uzņēmumu gada pārskatiem” 27.pants nosaka, ka tādu ilgtermiņa ieguldījumu objektu sākotnējā vērtība, kuru lietošanas periods ir ierobežots, pakāpeniski jānoraksta (jāamortizē) paredzētajā lietošanas periodā. Atbilstoši šī likuma 25.panta pirmās daļas 4.punktam, izmaksas ir jāsaskaņo ar ieņēmumiem attiecīgajos pārskata periodos.

Uzņēmums nomātajā iekārtā ieguldītās kapitālās izmaksas (Ls 1000) pārskata gada izmaksās noraksta atlikušajā nomas periodā (pieci gadi) — tātad katru gadu Ls 200. Šīs izmaksas ir jāsaskaņo ar pārskata gadā ieņēmumos iekļauto kapitālo izmaksu kompensācijas summu.

Nomātajā iekārtā ieguldītās kapitālās izmaksas uzņēmums grāmatvedībā uzrāda šādi:

D “Ilgtermiņa ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos” Ls 1000

K “Nauda” Ls 1000.

Kapitālās izmaksas, kas iekļaujamas pārskata gada izmaksās, grāmatvedībā uzrāda šādi:

D “Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas” Ls 200

K “Ilgtermiņa ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos” Ls 200.

No pamatlīdzekļa iznomātāja saņemto kapitālo izmaksu kompensāciju uzņēmums grāmatvedībā uzrāda šādi:

D “Nauda” Ls 1000

K “Nākamo periodu ieņēmumi” Ls 1000.

Atbilstoši kapitālo izmaksu summai, kas ir iekļautas pārskata gada izmaksās, pārskata gada ieņēmumos iekļauj no pamatlīdzekļa iznomātāja saņemto kapitālo izmaksu kompensācijas summu un grāmatvedībā uzrāda šādi:

D “Nākamo periodu ieņēmumi” Ls 200

K “Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi” Ls 200.

Šajā gadījumā nomnieka apliekamais ienākums nav jākoriģē par taksācijas periodā izmaksās norakstīto kapitālo izmaksu summu, jo tās iekļautas nomnieka peļņas vai zaudējumu aprēķinā un tādējādi — apliekamajā ienākumā. Tāpat saņemtā kompensācijas summa iekļauta taksācijas perioda ieņēmumos (peļņas vai zaudējumu aprēķinā) un tādējādi — apliekamajā ienākumā.

Piemērā nomnieka finanšu grāmatvedībā nomātājā pamatlīdzeklī ieguldītās kapitālās izmaksas tika norakstītas vienlīdzīgās daļās atlikušajā nomas periodā. Gadījumā, kad finanšu grāmatvedībā nomātajos pamatlīdzekļos ieguldīto kapitālo izmaksu norakstīšanas periods ir atšķirīgs no atlikušā nomas perioda, apliekamais ienākums ir jākoriģē, to palielinot par izmaksu summu, kas taksācijas periodā norakstīta finanšu grāmatvedībā (dekl.35.r.) un samazinot par izmaksu summu, kas noteikta nodokļa aprēķināšanas vajadzībām, t.i., atlikušajā nomas periodā (dekl.40.r.).

251. Gadījumā, ja nomnieks veic iznomāto pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas darbus, kas nav paredzēti nomas līgumā, vai ja nomas līgums nav noslēgts, nomnieka apliekamais ienākums tiek palielināts par šo rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas darbu izmaksu summu (Likuma 13.panta devītā daļa, dekl.34.r.).

Piemērs.

Uzņēmums saskaņā ar nomas līgumu nomā (bez izpirkuma tiesībām) iekārtu, nomas periods ir pieci gadi. Pirmajā nomas perioda gadā uzņēmums ieguldīja nomātajā pamatlīdzeklī kapitālās izmaksas Ls 1000. Nomas līgumā nav paredzētas kapitālās izmaksas un nav paredzēts, ka iznomātājs uzņēmumam tās (nomniekam) kompensēs.

Uzņēmums nomātajā iekārtā ieguldītās kapitālās izmaksas (Ls 1000) pārskata gada izmaksās noraksta atlikušajā nomas periodā (pieci gadi) — tātad katru gadu Ls 200.

Nomātajā iekārtā ieguldītās kapitālās izmaksas uzņēmums grāmatvedībā uzrāda šādi:

D “Ilgtermiņa ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos” Ls 1000

K “Nauda” Ls 1000.

Kapitālās izmaksas, kas iekļaujamas pārskata gada izmaksās, grāmatvedībā uzrāda šādi:

D “Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas” Ls 200

K “Ilgtermiņa ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos” Ls 200.

Tā kā nomas līgumā nebija paredzēts veikt kapitālās izmaksas, tad nomnieka apliekamais ienākums ir jākoriģē par pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kā arī apliekamajā ienākumā iekļauto kapitālo izmaksu summu, t.i., apliekamais ienākums jāpalielina par Ls 200 (dekl.34.r.).

252. Nolietojumu nodokļa aprēķināšanas vajadzībām neaprēķina zemei, mākslas darbiem, antīkiem priekšmetiem, juvelierizstrādājumiem un citiem pamatlīdzekļiem, kuri nav pakļauti fiziskam vai morālam nolietojumam.

253. Nemateriālo ieguldījumu vērtību noraksta sistemātiski pēc lineārās (vienmērīgās) metodes. Nemateriālo ieguldījumu vērtību noraksta: koncesijām — desmit gados, patentiem, licencēm un preču zīmēm — piecos gados, bet pārējo nemateriālo ieguldījumu nolietojums nodokļa aprēķināšanas vajadzībām nav norakstāms. Katram nemateriālo ieguldījumu veidam nodokļu aprēķināšanas vajadzībām jāatver nemateriālā ieguldījuma nolietojuma uzskaites un aprēķina karte pēc parauga, kas sniegts šo norādījumu 8.pielikumā.

254. Pētniecības un attīstības izmaksas (arī tās, kas saistītas ar nerealizēto projektu tehnisko dokumentāciju, ja šo projektu vērtība nav iekļauta pamatlīdzekļos), kas attiecas uz nodokļa maksātāja saimniecisko darbību, izņemot izmaksas par derīgo izrakteņu atrašanās vietas, daudzuma un kvalitātes noteikšanu, noraksta tajā gadā, kad šīs izmaksas radušās. Izmaksas par derīgo izrakteņu atrašanās vietas, daudzuma un kvalitātes noteikšanu noraksta sistemātiski desmit gados pēc izmaksu rašanās.

255. Nodokļu maksātāja finanšu grāmatvedības kontā “Koncesijas, patenti, licences, preču zīmes un tamlīdzīgas tiesības” drīkst uzskaitīt tikai tādas tiesības, kas iegūtas par samaksu. Visas šīs tiesības apstiprina ar attiecīgu dokumentu, kas apliecina šo tiesību saņemšanu par samaksu. Par pašu uzņēmumā veikto pētniecības darbu saņemtos patentus un licences minētajā kontā uzskaitīt nedrīkst, jo to veidošanas izmaksas jau ir uzskaitītas pētniecības darbu izmaksās. Šādas koncesijas, patenti, licences un preču zīmes nav nemateriālie ieguldījumi.

256. Par nemateriālo ieguldījumu izmaksām koncesijas iegūšanai uzskata Latvijas Republikas likumos atļautos maksājumus, kas tieši saistīti ar koncesijas tiesību iegūšanu. Ja koncesijas tiesību iegūšanai koncesionārs apņemas pārskaitīt valstij daļu no nākotnē paredzamās peļņas, šo peļņas daļu nodokļu likumu izpratnē neuzskata par nemateriālo ieguldījumu izmaksām koncesijas iegūšanai.

Piemērs.

Uzņēmums iegādājas preču zīmi (nemateriālo ieguldījumu) par Ls 180. Finanšu grāmatvedībā izmaksas par preču zīmes iegādi uzņēmums noraksta sistemātiski pēc lineārās metodes uzņēmuma vadītāja noteiktajā lietderīgajā periodā (šajā gadījumā — seši gadi).

Preču zīmes iegādi grāmato:

D “Koncesijas, patenti, licences, preču zīmes un tamlīdzīgas tiesības” Ls 180

K “Nauda” Ls 180.

Preču zīmes vērtības norakstīšanu izmaksās grāmato:

D “Nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšana par pārskata gadu” Ls 30

K “Nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšanas uzkrātā daļa” Ls 30.

Ievērojot Likuma 6.panta pirmās daļas 1.punktu, uzņēmuma apliekamo ienākumu palielina par norakstīto nemateriālo ieguldījumu summu Ls 30, uzrādot deklarācijas 5.rindā, un samazina par norakstīto nemateriālo ieguldījumu summu, kas aprēķināta atbilstoši Likuma 13.panta prasībām. Saskaņā ar Likuma 13.panta ceturto daļu preču zīmju vērtību noraksta pēc lineārās (vienmērīgās) metodes piecu gadu laikā. Tātad apliekamo ienākumu samazina par Ls 36 (180 : 5), norādot deklarācijas 40.rindā.

257. Gadījumā, ja koncesija piešķirta uz laiku, kas ir īsāks par desmit gadiem, bet patenti, licences vai preču zīmes — uz laiku, kas ir īsāks par pieciem gadiem, to vērtība norakstāma termiņā (taksācijas periodā), uz kādu ir izsniegta attiecīgā koncesija, patents, licence vai preču zīme.

Piemērs.

Uzņēmums vienam gadam iegādājas licenci (nemateriālo ieguldījumu) par Ls 1200, kas derīga ar 2004.gada 1.augustu. Finanšu grāmatvedībā izmaksas par licences iegādi uzņēmums noraksta sistemātiski pēc lineārās (vienmērīgās) metodes licencei noteiktajā lietderīgajā periodā (šajā gadījumā — vienā gadā). Tātad 2004.gadā finanšu grāmatvedībā licencei aprēķinātais nolietojums ir Ls 500 (1200 : 12 x 5).

Ievērojot Likuma 6.panta pirmās daļas 1.punktu, uzņēmuma apliekamo ienākumu palielina par norakstīto nemateriālo ieguldījumu summu Ls 500, norādot deklarācijas 5.rindā un samazina par norakstīto nemateriālo ieguldījumu summu, kas aprēķināta atbilstoši Likuma 13.panta prasībām. Tā kā licence izsniegta uz gadu, t.i., uz laiku, kas ir īsāks par pieciem gadiem, tās vērtību noraksta sistemātiski pēc lineārās (vienmērīgās) metodes viena gada laikā. Taksācijas perioda apliekamo ienākumu samazina par nodokļu aprēķināšanas vajadzībām licencei aprēķināto nolietojumu, t.i., par Ls 500 (1200 : 12 x 5), norādot deklarācijas 40.rindā.

1.pielikuma tabulas “Pamatlīdzekļa analītiskās uzskaites un nolietojuma aprēķina karte Nr._____” aizpildīšanas kārtība.

1. 3.ailē uzrāda pamatlīdzekļa iegādes vai izveidošanas vērtību.

2. 4.ailē uzrāda konkrētā pamatlīdzekļa taksācijas perioda kapitālās izmaksas.

3. 5.ailē uzrāda summu, par kādu palielināta pamatlīdzekļa vērtība, ja pārvērtēšana notikusi sakarā ar uzņēmuma privatizāciju vai atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

4. 6.ailē uzrāda summu, par kādu samazināta pamatlīdzekļa vērtība, ja pārvērtēšana notikusi sakarā ar uzņēmuma privatizāciju vai atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

5. 7.ailē uzrāda taksācijas periodā izslēgto vai stihiskās nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā zaudētā pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību.

6. 8.ailē uzrāda taksācijas periodā izslēgto vai stihiskās nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā zaudētā pamatlīdzekļa uzkrāto nolietojumu.

7. 9.ailē uzrāda taksācijas periodā izslēgto vai stihiskās nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā zaudētā pamatlīdzekļa atlikušo vērtību.

8. Dati 3.–9.ailes aizpildīšanai tiek ņemti no finanšu grāmatvedības.

9. 10.ailē nosaka pamatlīdzekļa koriģēto vērtību taksācijas perioda beigās.

9.1. Taksācijas periodā, kurā iegādāts pamatlīdzeklis, 10.aili aprēķina pēc šādas formulas: 3.+4.+5.–6.–9.aile.

9.2. Nākamajos taksācijas periodos 10.aili aprēķina pēc šādas formulas: pirmstaksācijas perioda 10.aile +4.+5.–6.–9.aile.

10. 11.ailē nosaka pamatlīdzekļa atlikušo vērtību, no kuras aprēķina taksācijas perioda nolietojumu.

10.1. Taksācijas periodā, kurā iegādāts pamatlīdzeklis, 11.aili aprēķina pēc šādas formulas: 3.+4.+5.–6.–9.aile.

10.2. Nākamajos taksācijas periodos 11.aili aprēķina pēc šādas formulas: pirmstaksācijas perioda 16.aile +4.+5.–6.–9.aile.

11. 13.ailē aprēķina taksācijas perioda nolietojumu, reizinot 11. un 12.aili un dalot ar 100.

12. 14.ailē uzrāda taksācijas perioda nolietojumu.

13. 15.ailē aprēķina uzkrāto nolietojumu nodokļiem, summējot pirmstaksācijas perioda 15.aili ar taksācijas perioda 14.aili.

14. 16.ailē aprēķina pamatlīdzekļa atlikušo vērtību pēc taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas pēc šādas formulas: 11.–14.aile. Šīs formulas rezultātam ir jābūt vienādam ar rezultātu, kas aprēķināts pēc šādas formulas: 10.–15.aile.

2.pielikuma tabulas “Pamatlīdzekļa analītiskās uzskaites un nolietojuma aprēķins uzņēmumā, kas reģistrēts un darbojas īpaši atbalstāmajā teritorijā” aizpildīšanas kārtība.

1. 3.ailē uzrāda pamatlīdzekļa iegādes vai izveidošanas vērtību.

2. 5.ailē aprēķina pamatlīdzekļa koriģēto iegādes vērtību, reizinot 3. un 4.aili.

3. 6.ailē uzrāda konkrētā pamatlīdzekļa taksācijas perioda kapitālās izmaksas.

4. 7.ailē uzrāda summu, par kādu palielināta pamatlīdzekļa vērtība, ja pārvērtēšana notikusi sakarā ar uzņēmuma privatizāciju vai atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

5. 8.ailē uzrāda summu, par kādu samazināta pamatlīdzekļa vērtība, ja pārvērtēšana notikusi sakarā ar uzņēmuma privatizāciju vai atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

6. 9.ailē uzrāda taksācijas periodā izslēgto vai stihiskās nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā zaudētā pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību.

7. 10.ailē uzrāda taksācijas periodā izslēgto vai stihiskās nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā zaudētā pamatlīdzekļa uzkrāto nolietojumu.

8. 11.ailē uzrāda taksācijas periodā izslēgto vai stihiskās nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā zaudētā pamatlīdzekļa atlikušo vērtību.

9. Dati 3. un 6.–11.ailes aizpildīšanai tiek ņemti no finanšu grāmatvedības.

10. 12.ailē nosaka pamatlīdzekļa koriģēto vērtību taksācijas perioda beigās.

10.1. Taksācijas periodā, kurā iegādāts pamatlīdzeklis, 12.aili aprēķina pēc šādas formulas: 5.+6.+7.–8.–11.aile.

10.2. Nākamajos taksācijas periodos 12.aili aprēķina pēc šādas formulas: pirmstaksācijas perioda 12.aile+6.+7.–8.–11.aile.

11. 13.ailē nosaka pamatlīdzekļa atlikušo vērtību, no kuras aprēķina taksācijas perioda nolietojumu.

11.1. Taksācijas periodā, kurā iegādāts pamatlīdzeklis, 13.aili aprēķina pēc šādas formulas: 5.+6.+7.–8.–11.aile.

11.2. Nākamajos taksācijas periodos 13.aili aprēķina pēc šādas formulas: pirmstaksācijas perioda 18.aile +5.+6.+7.–8.–11.aile.

12. 15.ailē aprēķina taksācijas perioda nolietojumu, reizinot 13. un 14.aili un dalot ar 100.

13. 16.ailē uzrāda taksācijas perioda nolietojumu.

14. 17.ailē aprēķina uzkrāto nolietojumu nodokļiem, summējot pirmstaksācijas perioda 17.aili ar taksācijas perioda 16.aili.

15. 18.ailē aprēķina pamatlīdzekļa atlikušo vērtību pēc taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas pēc šādas formulas: 13.–16.aile. Šīs formulas rezultātam ir jābūt vienādam ar rezultātu, kas aprēķināts pēc šādas formulas: 12.–17.aile.

3.pielikuma tabulas “Pamatlīdzekļu analītiskās uzskaites un nolietojuma aprēķina karte _____ kategorijai” aizpildīšanas kārtība.

1. 2.ailē uzrāda attiecīgās kategorijas pamatlīdzekļu, kuri taksācijas periodā ir iegādāti vai nodoti ekspluatācijā, iegādes vai izveidošanas vērtību (vērtībā, kādā pamatlīdzeklis tiek nodots ekspluatācijā).

2. 3.ailē uzrāda attiecīgās kategorijas pamatlīdzekļu taksācijas perioda kapitālās izmaksas.

3. 4.ailē uzrāda summu, par kādu palielināta pamatlīdzekļu vērtība, ja pārvērtēšana notikusi sakarā ar uzņēmuma privatizāciju vai atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

4. 5.ailē uzrāda summu, par kādu samazināta pamatlīdzekļu vērtība, ja pārvērtēšana notikusi sakarā ar uzņēmuma privatizāciju vai atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

5. 6.ailē uzrāda taksācijas periodā izslēgto vai stihiskās nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā zaudēto pamatlīdzekļu sākotnējo vērtību.

6. 7.ailē uzrāda taksācijas periodā izslēgto vai stihiskās nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā zaudēto pamatlīdzekļu uzkrāto nolietojumu.

7. 8.ailē uzrāda taksācijas periodā izslēgto vai stihiskās nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā zaudēto pamatlīdzekļu atlikušo vērtību.

8. Dati 2.–8.ailes aizpildīšanai tiek ņemti no finanšu grāmatvedības.

9. 9.ailē nosaka pamatlīdzekļu kategorijas koriģēto vērtību taksācijas perioda beigās.

9.1. Pirmajā taksācijas periodā 9.aili aprēķina pēc šādas formulas: 2.+3.+4.–5.–8.aile.

9.2. Nākamajos taksācijas periodos 9.aili aprēķina pēc šādas formulas: pirmstaksācijas perioda 9.aile +2.+3.+4.–5.–8.aile.

10. 10.ailē nosaka pamatlīdzekļu atlikušo vērtību, no kuras aprēķina taksācijas perioda nolietojumu.

10.1. Pirmajā taksācijas periodā 10.aili aprēķina pēc šādas formulas: 2.+3.+4.–5.–8.aile.

10.2. Nākamajos taksācijas periodos 10.aili aprēķina pēc šādas formulas: pirmstaksācijas perioda 15.aile +2.+3.+4.–5.–8.aile.

11. 12.ailē aprēķina taksācijas perioda nolietojumu, reizinot 10. un 11.aili un dalot ar 100.

12. 13.ailē uzrāda taksācijas perioda nolietojumu.

13. 14.ailē aprēķina uzkrāto nolietojumu nodokļiem, summējot pirmstaksācijas perioda 14.aili ar taksācijas perioda 13.aili.

14. 15.ailē aprēķina pamatlīdzekļu atlikušo vērtību pēc taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas pēc šādas formulas: 10.–13.aile. Šīs formulas rezultātam ir jābūt vienādam ar rezultātu, kas aprēķināts pēc šādas formulas: 9.–14.aile.

8.pielikuma tabulas “Nemateriālā ieguldījuma nolietojuma uzskaites un aprēķina karte” aizpildīšanas kārtība.

1. 3.ailē uzrāda nemateriālā ieguldījuma iegādes vērtību. Šie dati tiek ņemti no finanšu grāmatvedības.

2. 4.ailē uzrāda nemateriālā ieguldījuma norakstīšanas periodu.

3. 5.ailē aprēķina taksācijas perioda nolietojumu pēc lineārās (vienmērīgās) metodes.

4. 6.ailē uzrāda taksācijas perioda nolietojumu.

5. 7.ailē aprēķina nemateriālā ieguldījuma uzkrāto nolietojumu taksācijas perioda beigās pēc šādas formulas: pirmstaksācijas perioda 7.aile +6.aile.

6. 8.ailē aprēķina nemateriālā ieguldījuma atlikušo vērtību pēc šādas formulas: 3.–7.aile.

 

1.pielikums

 

2.pielikums

 

2.pielikums — piemērs

 

3.pielikums

 

4.pielikums

 

5.pielikums

 

6.pielikums

 

7.pielikums

 

8.pielikums

 

9.pielikums

 

9.pielikums — piemērs

 

10.pielikums

 

11.pielikums

 

12.pielikums

 

13.pielikums

 

14.pielikums

 

 

15.pielikums

 

16.pielikums

 

17.pielikums

 

18.pielikums

likuma “Par uzņēmumu ienākumu nodokli”

3.panta 4.1daļas piemērošanai

 

19.pielikums