Zāles pret muļķību un skumīgu prātu
Ironiskā aforisma
meistara Staņislava Ježi Ļeca “Nesaķemmētas domas”, ko uzskata
par vienu no pasaulē visplašāk pazīstamo poļu literatūras
paraugu, latviski tagad var lasīt Knuta Skujenieka tulkojumā.
Krājums, ko laidis klajā apgāds “Tapals”, ir ilgi lolots un ar
lielu mīlestību veidots. Latviešu brīvdomātājs saskatījis poļu
satīriķī savu domubiedru, jo 1957. gadā, kad “Domas” pirmoreiz
tika apkopotas grāmatiņā, tāda zobu trīšana par dzīves negācijām
prasīja zināmu drosmi un uzdrīkstēšanos: “Atzīšos, ka kaut ko no
Ļeca domām arī es tiku mantojis gan studiju laikā, gan manā
ieslodzījumā, gan turpmākajos padomju gados. Katrs tāds aforisms
izrādījies par mīnu ar laika degli. Ļeca sakāmais ir pravietisks.
Kad viņš aicina rūpēties par “cilvēka iekšu skaistumu”, tad es
saklausu kādu šodienas Latvijas politiķi, kas apgalvo, ka
skaistums nāk no iekšām...”
Par autoru tulkotājs saka īsi: “Viņa mūža dati ir 1909. – 1966.
Pazīstams arī kā dzejnieks, taču viņa liriku grūti atdalīt no
ironiska aforisma.”
Būdams labs poļu kultūras pazinējs, arī tautasdziesmu un mūsdienu
dzejas tulkotājs, Knuts Skujenieks raksta: “Zobgalība ir poļu
nacionālā rakstura spilgta iezīme. Jau no folkloras, no vecpoļu
literatūras nāk kodīgas parunas, epigrammas, aforismi, un
asprātību virtenei galu neredz. Poļi smejas par visu un visiem,
neaizmirstot arī paši sevi. Zobu un mēļu trīšana dzīvi nepadara
vieglāku, bet skaidrāku gan.”
Savā īsajā, bet saturiski ietilpīgajā grāmatas ievadā Knuts
Skujenieks raksta: “Dziļai un trāpīgai zobgalībai ir mūžīga
vērtība, jo pasaule nav un nekad nebūs ideāla.” Un atgādina paša
Ļeca vārdus: “Es jums pasniedzu rūgtas tabletes saldā apvalkā.
Tabletes ir nekaitīgas, inde ir tajā saldumā.”
Aina Rozeniece, “LV”