Ministru kabineta 2004.gada 9.novembra sēdē

Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā tirgus uzraudzības iestādes pieprasa un saņem preču paraugus, kā arī rīkojas ar tiem pēc laboratoriskās vai cita veida ekspertīzes veikšanas”.
Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā tirgus uzraudzības iestādes pieprasa un saņem preču paraugus, kā arī rīkojas ar tiem pēc laboratoriskās vai cita veida ekspertīzes veikšanas. Šie noteikumi attiecas uz nepārtikas precēm.
Tirgus uzraudzības iestāde ņem paraugus preču atrašanās vietās, tos pieprasa un ņem tirgus uzraudzības iestādes amatpersona. Tirgus uzraudzības iestādes amatpersona, pieprasot un ņemot paraugus, uzrāda dienesta apliecību.
Paraugus reprezentatīvā (pietiekamā) daudzumā ņem atbilstoši attiecīgo Latvijas nacionālo standartu vai normatīvo dokumentu, kas nosaka paraugu ņemšanas metodiku, prasībām. Ja attiecīgajai precei Latvijas nacionālajā standartā vai normatīvajā dokumentā nav noteiktas paraugu ņemšanas metodikas, tad paraugus ņem reprezentatīvā (pietiekamā) daudzumā, izlases kārtībā.
Paraugu ņemšanā piedalās saimnieciskās darbības veicējs, no kura tiek ņemti paraugi, vai paraugu ņemšanas vietas vadītājs vai viņa pilnvarota persona, vai cita materiāli atbildīgā persona, bet neatliekamos gadījumos vai gadījumos, kad atbildīgā persona atsakās piedalīties paraugu ņemšanas procedūrā, – divi pieaicinātie.
Par paraugu ņemšanu sastāda aktu divos eksemplāros (pa vienam eksemplāram tirgus uzraudzības iestādei un atbildīgai personai). Gadījumā, ja paraugu ņemšanā piedalās divi pieaicinātie, atbildīgai personai akta vienu eksemplāru triju darbadienu laikā nosūta pa pastu uz tās juridisko adresi.
Noteikumi izstrādāti saskaņā ar 2004.gada 7.aprīlī pieņemto Preču un pakalpojumu drošuma likumu.
Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā izsniedz sertifikātu augu aizsardzības līdzekļu efektivitātes pārbaudes izmēģinājumu veikšanai”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā Valsts augu aizsardzības dienests izsniedz sertifikātu par tiesībām veikt normatīvajos aktos par augu aizsardzības līdzekļu reģistrāciju noteiktos efektivitātes pārbaudes izmēģinājumus.
Lēmumu par sertifikāta izsniegšanu pieņem katram izmēģinājumu veidam atsevišķi. Sertifikātā norāda izmēģinājuma vietu, kultūraugu grupu un augu aizsardzības līdzekļa lietošanas kategoriju. Sertifikāta derīguma termiņš ir pieci gadi.
Valsts augu aizsardzības dienests publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” informāciju par izsniegtajiem, atkārtoti izsniegtajiem un anulētajiem sertifikātiem un par sertifikāta darbības apturēšanu un atjaunošanu, kā arī informē Eiropas Savienības dalībvalstis par izsniegtajiem sertifikātiem.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Robežsardzes likumā”.
Valsts civildienesta likums paredz valsts civildienesta ierēdņiem, bet Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums, likums “Par Valsts ieņēmumu dienestu”, Ieslodzījuma vietu pārvaldes likums – attiecīgo iestāžu specializētā valsts civildienesta ierēdņiem izmaksāt atvaļinājuma pabalstu, aizejot ikgadējā atvaļinājumā. Lai pilnveidotu sociālo garantiju sistēmu specializētā valsts civildienesta ierēdņiem, ievērotu līdzšinējo praksi, ka arī tiesiskās noteiktības labad arī Robežsardzes likumā ir jāparedz atvaļinājuma pabalsta izmaksa.
Likumprojekts paredz, ka robežsargs, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem atvaļinājuma pabalstu 75% apmērā no viņam noteiktās mēneša amatalgas.
Likumprojekts paredz, ka pabalsta izmaksu plānots uzsākt pakāpeniski, sākot ar 2006.gada 1.janvāri, paredzot pārejas periodu līdz 2008.gada 1.janvārim, to izmaksājot šādā apmērā no likumprojektā paredzētā atvaļinājuma pabalsta summas: no 2006.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim – 50% apmērā; no 2007.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim – 75% apmērā; no 2008.gada 1.janvāra – 100% apmērā.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””.
Valsts civildienesta likums paredz valsts civildienesta ierēdņiem, bet Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums, likums “Par Valsts ieņēmumu dienestu”, Ieslodzījuma vietu pārvaldes likums – attiecīgo iestāžu specializētā valsts civildienesta ierēdņiem izmaksāt atvaļinājuma pabalstu, aizejot ikgadējā atvaļinājumā. Lai pilnveidotu sociālo garantiju sistēmu specializētā valsts civildienesta ierēdņiem, ievērotu līdzšinējo praksi, kā arī tiesiskās noteiktības labad arī likumā “Par policiju” ir jāparedz atvaļinājuma pabalsta izmaksa.
Likumprojekts nosaka, ka policijas darbinieks, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem atvaļinājuma pabalstu 75 % apmērā no viņam noteiktās mēneša amatalgas.
Likumprojekts paredz, ka pabalsta izmaksu plānots uzsākt pakāpeniski, sākot ar 2006.gada 1.janvāri, paredzot pārejas periodu līdz 2008.gada 1.janvārim, to izmaksājot šādā apmērā no likumprojektā paredzētā atvaļinājuma pabalsta summas: no 2006.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim – 50% apmērā; no 2007.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim – 75% apmērā; no 2008.gada 1.janvāra – 100% apmērā.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts noslēpumu””.
Grozījums nosaka, ka Saeimā, Valsts prezidenta kancelejā, Valsts kancelejā, Valsts kontrolē, Latvijas Bankā, Ārlietu ministrijā, prokuratūrā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā personu un telpu atbilstības drošības prasībām pārbaudi veic Satversmes aizsardzības birojs. Satversmes aizsardzības birojs veic arī slepenības režīma nodrošināšanas struktūrvienību vadītāju pārbaudi visās institūcijās.
Grozījums paredz, ka pieeja valsts noslēpumam un tiesības to izmantot sava amata pienākumu veikšanai pēc amata ir arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā”.
Likumprojekts paredz noteikumus par karavīru komplektēšanu profesionālajam militārajam dienestam, nosakot, ka profesionālajā dienestā pieņem Latvijas pilsoņus vecumā no 19 gadiem.
Grozījums nosaka, ka profesionālā dienesta karavīram, kas apstiprināts aizsardzības atašeja vai militārā pārstāvja amatā diplomātiskajam dienestam ārvalstīs, ja nepieciešams, aizsardzības ministrs uz minētā amata izpildes laiku var piešķirt augstāku (pagaidu) dienesta pakāpi. Šajā laikā karavīram tiek izmaksāts dienesta atalgojums un nodrošinātas sociālās garantijas atbilstoši faktiskajai dienesta pakāpei.
Likumprojektā noteikts, ka bojāgājušo aktīvā dienesta karavīru neatraidāmajiem mantiniekiem (Civillikuma 423.pants) izmaksā kompensāciju šādā apmērā:
1) ja obligātā aktīvā militārā dienesta karavīrs vai rezerves karavīrs gājis bojā dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, vai gada laikā pēc atvaļināšanas no aktīvā dienesta miris ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) vai slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība), – 50 000 latu;
2) ja profesionālā dienesta karavīrs gājis bojā Latvijas Nacionālo bruņoto spēku kontingenta sastāvā, saskaņā ar starptautiskas organizācijas apstiprinātu mandātu piedaloties starptautiskajā operācijā vai piedaloties starptautiskajā operācijā, kurā dalība noteikta ar Saeimas lēmumu, vai pildot ar komandiera (priekšnieka) pavēli noteiktus uzdevumus, kas saistīti ar ieroču vai bruņojuma pielietošanu un paredz reālu apdraudējumu karavīra veselībai un dzīvībai, – 50 000 latu, bet ne mazāk kā 120 pēdējā mēneša karavīra algu apmērā;
3) ja profesionālā dienesta karavīrs gājis bojā, pildot dienesta pienākumus, vai gada laikā pēc atvaļināšanas no aktīvā dienesta miris ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) vai slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība), – 120 pēdējā mēneša karavīra algu apmērā, bet ne mazāk kā 2500 latu katram apgādājamam.
Likumprojekts tiek papildināts, nosakot: ja aktīvā dienesta karavīrs gājis bojā dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, vai gada laikā pēc atvaļināšanas no aktīvā dienesta miris ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) vai slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība), Aizsardzības ministrija sedz izdevumus par nepieciešamo medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu kursu viņa ģimenes locekļiem (laulātajam, bērniem un vecākiem).
Pieņemts rīkojums “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu Bērnu un ģimenes ministrijai ģimenes atbalsta centra “Lejasstrazdi” būvniecībai”.
Pamatojoties uz likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, Privatizācijas aģentūrai atļauts no valsts īpašuma objektu privatizācijā gūto ienākumu atskaitījumiem 2004.gadā piešķirt Bērnu un ģimenes lietu ministrijai 100 000 latu ģimenes atbalsta centra “Lejasstrazdi” būvniecībai.
Bērnu un ģimenes lietu ministram uzdots apstiprināt maksājumu grafiku un būvniecības izdevumu tāmi. Bērnu un ģimenes lietu ministrijai uzdots veikt maksājumus saskaņā ar bērnu un ģimenes lietu ministra apstiprināto izdevumu tāmi.
Paredzēts, ka izbūvētajā centrā tiks strādāts ar bērnu bioloģiskajām ģimenēm, palīdzot risināt radušās krīzes situācijas, kā arī ģimenēm, kuras vēlas adoptēt bērnus, tādējādi sekmējot ģimenes veida aprūpes nodrošināšanu bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem. Centrs nodrošinās konsultācijas un apmācību adoptētājiem, aizbildņiem un audžuģimenēm. Tiks sniegts atbalsts arī bērniem no nelabvēlīgajām ģimenēm, nodrošinot tiem atbilstošu rehabilitāciju un sekmējot to atgriešanos bioloģiskajā ģimenē.
Centra būvniecības steidzamība saistīta ar nepieciešamību veikt neatliekamus pasākumus un radīt atbilstošus apstākļus bērnu labklājības uzlabošanai, pozitīvu bērnu un vecāku attiecību veidošanai, kā arī bērnu tiesību augt un attīstīties ģimeniskā vidē nodrošināšanai.
Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā Latvijas Republikā ieceļo un uzturas Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi un viņu ģimenes locekļi”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā Latvijas Republikā ieceļo un uzturas citu Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi un viņu ģimenes locekļi. Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis ir tiesīgs ieceļot Latvijas Republikā, ja viņam ir derīgs ceļošanas dokuments un viņš nerada draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai sabiedrības veselībai.
Ja Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis vēlas uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par 90 dienām pusgada laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, viņš reģistrējas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē un saņem uzturēšanās atļauju.
Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonim un viņa ģimenes loceklim nav nepieciešama darba atļauja.
Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoņa uzturēšanās atļaujā norāda šajos noteikumos (1.pielikumā) noteikto informāciju. Ja Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis ir saņēmis uzturēšanās atļauju saistībā ar darba tiesiskajām attiecībām Latvijas Republikā un noslēdzis darba līgumu vai citu civiltiesisku līgumu (arī kā komercsabiedrības pārvaldes loceklis), viņa uzturēšanās atļaujā norāda šajos noteikumos (2.pielikumā) noteikto informāciju.
Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonim, uzturoties Latvijas Republikā ilgāk par 90 dienām pusgada laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, nav nepieciešama uzturēšanās atļauja, ja viņam ir derīgs ceļošanas dokuments un viņš: veic sezonas darbu Latvijas Republikā; ir nodarbināts Latvijas Republikā, bet dzīvo citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kurā parasti atgriežas vismaz vienu reizi nedēļā; uzturas Latvijas Republikā līdz sešiem mēnešiem gadā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, ja uzturēšanās mērķis ir darba tiesisko attiecību nodibināšana Latvijas Republikā, slēdzot darba līgumu vai citu civiltiesisko līgumu.
Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis pēc Valsts robežsardzes, Valsts darba inspekcijas vai pārvaldes pieprasījuma iesniedz dokumentārus pierādījumus, kas apliecina, ka pastāv šajos noteikumos minētie nosacījumi, lai uzturētos Latvijas Republikā.
Pieņemti noteikumi “Valsts probācijas dienesta klientu datu bāzē iekļaujamās informācijas apjoms, tās iekļaušanas un izmantošanas kārtība”.
Noteikumi nosaka Valsts probācijas dienesta datu bāzē iekļaujamās informācijas apjomu, kā arī informācijas iekļaušanas un izmantošanas kārtību. Datu bāzē iekļauj informāciju par probācijas klientu, un tā ir izpaužama tikai šajos noteikumos noteiktajā kārtībā. Noteikumi paredz datu bāzes izveidi, kura nodrošina vienotu probācijas klientu uzskaiti, kā arī ļauj tiesām, prokuratūrām un citām institūcijām saņemt informāciju par probācijas klientu.
Datu bāzes pārzinis un turētājs ir Valsts probācijas dienesta pārvalde. Pārvalde un pārvaldes teritoriālās struktūrvienības ir atbildīgas par informācijas iekļaušanu datu bāzē. Datu bāze nodrošina klientu uzskaiti šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.
Informāciju par klientu datu bāzē iekļauj, pamatojoties uz tiesas vai prokurora pieprasījumu par izvērtēšanas ziņojuma sniegšanu vai prokurora lēmumu vai tiesas nolēmumu, kas paredz personas uzraudzību ar dienesta starpniecību, vai klienta un dienesta noslēgto savstarpējo vienošanos.
Ja mainās šajos noteikumos minētie nosacījumi, informāciju datu bāzē aktualizē, izdarot attiecīgus grozījumus. Aktualizējot informāciju, norāda grozījumu izdarīšanas datumu, tiesisko pamatu un grozījumus apliecinoša dokumenta numuru, izdošanas datumu un izdevējiestādi.
Noteikts, ka datu bāzē uzkrātā informācija par klientu veido personas lietu.
Valsts probācijas dienesta pārvaldes teritoriālās struktūrvienības vadītājs ir atbildīgs par datu bāzē iekļauto datu pilnību un autentiskumu, kā arī ir tiesīgs pārbaudīt datu bāzē iekļaujamās klientu sniegtās informācijas pareizību, salīdzinot to ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra datu bāzē esošo informāciju. Informācija datu bāzē iekļaujama divu darbdienu laikā pēc tam, kad tā ir kļuvusi zināma struktūrvienībai.
Klients, sniedzot datus par sevi, apliecina to patiesumu ar parakstu.
Pieņemti noteikumi “Uzziņas sagatavošanā iesaistīto institūciju sadarbības kārtība”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā iestāde: lūdz augstākas iestādes, Tieslietu ministrijas, kā arī citu institūciju palīdzību uzziņas sagatavošanā, un kārtību, kādā minētās institūcijas izpilda iestādes lūgumu vai atsakās to izpildīt (Administratīvā procesa likuma 99.panta otrā daļa); pirms uzziņas paziņošanas adresātam nosūta uzziņas projektu augstākai iestādei (Administratīvā procesa likuma 99.panta trešā daļa); nosūta uzziņas kopiju uzziņas saturā ieinteresētajām institūcijām, kā arī institūcijām, kas piedalījās uzziņas sagatavošanā (Administratīvā procesa likuma 99.panta trešā daļa).
Ja iestāde konstatē, ka tai ir nepieciešama augstākas iestādes, Tieslietu ministrijas vai citu institūciju palīdzība uzziņas sagatavošanā, tā nekavējoties nosūta attiecīgajai institūcijai motivētu lūgumu, norādot: uzziņas pieprasītāja sniegto informāciju; uzziņas sagatavošanai nepieciešamo palīdzību; iemeslus, kādēļ ir nepieciešama attiecīgās institūcijas palīdzība; paredzamo uzziņas saturu.
Noteikts, ka iestāde lūgumu nosūta gan rakstiski, gan arī elektroniski uz attiecīgās institūcijas oficiālo e–pasta adresi.
Augstāka iestāde, Tieslietu ministrija, kā arī citas institūcijas 10 darbdienu laikā pēc lūguma saņemšanas sniedz pieprasīto palīdzību atbilstoši kompetencei. Ja palīdzība nepieciešama steidzami, attiecīgā institūcija sniedz informāciju īsākā termiņā.
Ja augstāka iestāde, Tieslietu ministrija vai cita institūcija, saņemot lūgumu, konstatē, ka lūgtā palīdzība neatbilst attiecīgās institūcijas kompetencei, tā nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pārsūta minēto lūgumu kompetentajai institūcijai, vienlaikus informējot par to uzziņas sagatavotāju. Informāciju nosūta gan rakstiski, gan arī elektroniski uz uzziņas sagatavotāja e–pasta adresi.
Ja augstākas iestādes, Tieslietu ministrijas vai citas institūcijas palīdzības sniegšana uzziņas sagatavošanā izpaužas kā informācijas vai atzinuma sagatavošana, attiecīgā informācija vai atzinums tiek nosūtīts gan rakstiski, gan arī elektroniski uz uzziņas sagatavotāja e-pasta adresi. Iestāde – uzziņas sagatavotāja – nosūta uzziņas projektu saskaņošanai augstākai iestādei gan rakstiski, gan arī elektroniski uz augstākās iestādes oficiālo e–pasta adresi.
Augstākā iestāde septiņu darbdienu laikā izvērtē uzziņas projekta saturu. Pēc uzziņas izvērtēšanas augstākā iestāde informē uzziņas sagatavotāju par saskaņošanu vai motivētiem iebildumiem, nosūtot attiecīgi informāciju vai iebildumus gan rakstiski, gan arī elektroniski uz uzziņas sagatavotāja e-pasta adresi.
Adresātam nosūta ar augstāku iestādi saskaņoto uzziņu.
Uzziņas sagatavotājam jāņem vērā augstākas iestādes iebildumi un jāizdara attiecīgas izmaiņas uzziņas saturā. Šādā gadījumā iestāde pēc uzziņas nosūtīšanas tās adresātam nosūta uzziņu arī augstākai iestādei gan rakstiski, gan arī elektroniski uz augstākās iestādes oficiālo e-pasta adresi.
Ja noteiktajā termiņā iestāde – uzziņas sagatavotāja – nav saņēmusi informāciju par saskaņojumu vai iebildumus pret uzziņas projekta saturu, uzziņa uzskatāma par saskaņotu, un to nosūta adresātam.
Par uzziņas sagatavošanu atbildīgā iestāde pēc uzziņas nosūtīšanas tās adresātam nosūta uzziņas kopiju arī uzziņas sagatavošanā iesaistītajām institūcijām. Uzziņas kopiju nosūta arī tām institūcijām, kas paudušas tiesisku interesi par uzziņas saturu. Uzziņas kopiju nosūta gan rakstiski, gan arī elektroniski uz attiecīgās institūcijas oficiālo e-pasta adresi.
Pieņemts rīkojums ‘’Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā’’, kurā iekļauti 478 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 45 viņu nepilngadīgie bērni. Sarakstā iekļautās personas atbilst visām Pilsonības likuma prasībām.
No 433 pilsonības pretendentiem 75% ir krievi, 7% – baltkrievi, 9% – ukraiņi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.
Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 79 814 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3 016; 1997.gadā – 2 992; 1998.gadā – 4 439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049 personas; 2004.gadā – 10 526 personas.
Akceptēts likumprojekts “Par Konvencijas par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai Papildu protokolu”.
1997.gada 24.martā Saeima ir pieņēmusi un apstiprinājusi 1983.gada 21.marta Eiropas Padomes Konvenciju par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai. Konvencija Latvijā stājās spēkā 1997.gada 1.septembrī.
Konvencija piešķir tiesības ārvalstīs notiesātajiem Latvijas pilsoņiem vai arī nepilsoņiem izciest sodu Latvijā, tādējādi nodrošinot viņiem soda izciešanu viņu mentalitātei, valodai, reliģijai un ģimenei tuvākā vidē. Attiecīgi Konvencija ļauj arī Latvijā notiesātos ārvalstniekus nodot soda izciešanai tām valstīm, kuru pilsoņi ir šie notiesātie.
Ar Konvenciju ir saistīts 1997.gada 18.decembra Papildu protokols. Papildu protokols uzlabos un regulēs tādus gadījumus, kad Latvijā notiesātais citas valsts pilsonis pārbēgs uz savas pilsonības valsti. Saskaņā ar
Papildu protokolu Latvijai būs tiesības pieprasīt valstij, kuras pilsonis ir notiesāts, lai šī valsts nodrošina soda izpildi savam pilsonim par Latvijā izdarīto noziegumu, līdz ar to tiks nodrošināts Kriminālprocesa kodeksā/Kriminālprocesa likumā paredzētais princips par personas vienlīdzību likuma un tiesas priekšā.
Papildu protokols arī uzlabos un regulēs tādus gadījumus, ja Latvijā notiesāts ārvalsts pilsonis, kuram kā papildsods tiks piemērota izraidīšana no Latvijas valsts; tad valsts, kuras pilsonis ir notiesātā persona, var bez šīs personas piekrišanas piekrist personas nodošanai soda izciešanai šajā valstī. Pati Konvencija šādu iespēju neparedz. Saskaņā ar Konvencijas 3.panta 1.daļas d) punktu, personas nodošanai soda izciešanai ir vajadzīga notiesātās personas piekrišana.
Pievienošanās Papildu protokolam veicinās Konvencijas mērķu izpildi, kā arī taisnīguma principa īstenošanu attiecībā pret notiesātajām personām un panāks to sociālo rehabilitāciju.
Šim Papildu protokolam pievienojušās šādas Eiropas Padomes dalībvalstis: Dānija, Somija, Islande, Nīderlande, Polija, Zviedrija, Lietuva, Igaunija, Čehija un citas valstis.
Izskatīts informatīvais ziņojums “Par līdzekļu piešķiršanu Ceturtā Maija deklarācijas 15.gadskārtas pasākumiem un projektam “Baltijas brīvības ceļš””.
Ministru kabinets uzdeva Finanšu ministrijai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt Kultūras ministrijai pārskaitīšanai Latvijas Republikas Augstākās padomes Tautas frontes deputātu klubam Ceturtā Maija deklarācijas 15.gadskārtas pasākumu un projekta “Baltijas brīvības ceļš” īstenošanai 36 500 latus.
2005.gada 4.maijā būs pagājuši 15 gadi kopš Latvijas Republikas Augstākā padome pasludināja Latvijas neatkarību. Baltijas valstu neatkarības deklarācijas (1990.gada marts – maijs) bija lūzuma posms PSRS sabrukuma procesā un ceļa sākums, lai Latvija, Lietuva, Igaunija veidotos kā neatkarīgas, demokrātiskas valstis un atgrieztos Eiropas demokrātiskajā telpā.
Pēdējais periods Latvijas Republikas valsts varas atjaunošanai de facto noslēdzās, pieņemot 1991.gada 21.augustā Konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu”. Ar 2004.gadu Latvija ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts.
4.maijs līdzās 18.novembrim ir kļuvis par Latvijas tautas izcilāko vērtību un Latvijas valsts nozīmīgākajiem svētkiem – neatkarības atgūšanas dienu. Šī diena ir krasa robežšķirtne Latvijas tautas neatkarības kustībā, bet Ceturtā maija deklarācija, kas pavēra iespēju īsā laikā atgūt neatkarību, ir Latvijas tautas un tās deleģēto pārstāvju augstākā uzdrīkstēšanās.
Lai pienācīgi atzīmētu Neatkarības deklarācijas 15.gadskārtu, Latvijas Inteliģences apvienība un Latvijas Republikas Augstākās padomes Tautas frontes deputātu kluba valde ir izveidojusi darba grupu Neatkarības deklarācijas 15.gadskārtas pasākumu sagatavošanai. Tās vadītājs ir toreizējais Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāts un Rīgas mērs Andris Teikmanis. Darba grupa kopš šā gada jūlija ir strādājusi pie Ceturtā maija deklarācijas 15.gadskārtas pasākumiem un projekta “Baltijas brīvības ceļš”.
Darba grupa paveiktais līdz šim brīdim:
• izstrādāts detalizēts Ceturtā maija Deklarācijas 15.gadskārtas pasākumu plāns;
• sagatavota koncepcija, struktūra un apzinātas pamatproblēmas grāmatai “Baltijas brīvības ceļš”;
• sagatavots detalizēts plāns starptautiskajai konferencei un izstādei “Baltijas brīvības ceļš”;
• organizētas vairākkārtējas tikšanās ar Lietuvas un Igaunijas pārstāvjiem, kuri līdzdarbosies 15.gadskārtas pasākumu sagatavošanā;
• panākta vienošanās ar Rīgas domi par tautas saietu un koncertu Daugavas krastmalā, Ceturtā maija parka veidošanu un citiem nozīmīgiem pasākumiem.
Darba grupa Ceturtā maija deklarācijas 15.gadskārtas un projekta “Baltijas brīvības ceļš” ietvaros ir plānojusi šādus pasākumus:
• izdot grāmatu “Baltijas brīvības ceļš” latviešu un angļu valodā, kuras kopējās plānotās izmaksas ir 34 564 lati;
• sarīkot Latvijas inteliģences 60.konferenci “Neatkarīgās Latvijas 15.gadskārta un pirmais gads Eiropas Savienībā. Ieguvumi. Zaudējumi. Risinājumi”, kuras kopējās plānotās izmaksas ir 4 014 latu;
• veidot izstādi “Baltijas brīvības ceļš”, kuras kopējās plānotās izmaksas ir 39 900 latu;
• segt Latvijas Tautas frontes muzeja izdevumus 17 000 latu apmērā;
• segt Ceturtā maija deklarācijas pasākumu darba grupas sekretariāta izdevumus 4 655 latu apmērā.
Pieņemts rīkojums “Par privatizācijas ieņēmumu novirzīšanu neatliekamu pasākumu finansēšanai”.
Pamatojoties uz likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, Privatizācijas aģentūrai atļauts 2004.gadā no valsts īpašuma objektu privatizācijā gūto ienākumu atskaitījumiem piešķirt 1 682 925 latus šādiem izglītības un zinātnes nozares investīciju projektu īstenotājiem:
Īles pagasta padomei Īles pamatskolas energoefektivitātes paaugstināšanai – 5000 latu; Balvu rajona padomei Tilžas internātpamatskolas siltumapgādes sistēmas rekonstrukcijai – 39 000 latu; Balvu rajona padomei Bērnu un jaunatnes sporta skolas apkures sistēmas un sporta zāles rekonstrukcijai – 11 000 latu; Straupes pagasta padomei Straupes pamatskolas sporta zāles celtniecībai – 33 500 latu; Raunas pagasta padomei Raunas vidusskolas sporta zāles celtniecībai – 30 000 latu; Daugavpils pilsētas domei – grāmatu iegādei skolām – 5000 latu; Naujenes pagasta padomei Vecpils pamatskolas siltināšanai – 40 000 latu; Lielauces pagasta padomei Lielauces bērnu interešu centra izveidei – 10 000 latu; Bērzes pagasta padomei Bērzes pamatskolas apkures sistēmas renovācijai 17 000 latu; Dobeles rajona padomei Dobeles rajona sporta skolas šautuves rekonstrukcijai – 15 000 latu; Jelgavas pilsētas domei – grāmatu iegādei skolām – 5000 latu; Zaļenieku pagasta padomei Zaļenieku izglītības centra būvniecības darbu turpināšanai – 50 000 latu; Liepājas pilsētas domei grāmatu iegādei skolām – 5000 latu; Kalsnavas pagasta padomei Kalsnavas pamatskolas sporta zāles rekonstrukcijai – 60 000 latu; Aglonas pagasta padomei Aglonas vidusskolas internāta remontdarbiem un sporta zāles tehniskajam projektam – 11 500 latu; Aglonas pagasta padomei Aglonas internātvidusskolas mācību procesa uzsākšanai renovētās telpās – 10 000 latu; Preiļu rajona padomei Rudzātu speciālās internātskolas remontam – 50 000 latu; Rēzeknes pilsētas domei – grāmatu iegādei skolām – 5000 latu; Ilzeskalna pagasta padomei Ilzeskalna kultūras nama pielāgošanai skolas vajadzībām – 18 000 latu; Izglītības un zinātnes ministrijai Murjāņu sporta skolas multifunkcionālās sporta halles celtniecībai – 139 625 latu; Balgales pagasta padomei Dursupes skolas jumta remontam – 10 000 latu; Mērsraga pagasta padomei Mērsraga vidusskolas sporta zāles remontdarbiem, ugunsdzēsības sistēmas ierīkošanai un sporta inventāra iegādei – 15 000 latu; Sabiles novada domei Sabiles vidusskolas sporta halles būvniecībai 100 000 latu; Laucienas pagasta padomei Laucienas pamatskolas sporta zāles būvniecībai – 24 000 latu; Tumes pagasta padomei Tumes vidusskolas sporta kompleksa celtniecības darbu pabeigšanai – 30 000 latu; Kandavas novada domei Kandavas sporta halles būvniecībai – 50 000 latu; Pūres pagasta padomei Pūres sporta halles būvniecībai – 50 000 latu; Ventspils pilsētas domei Modernas un mūsdienu prasībām atbilstošas Ventspils pilsētas izglītības iestāžu infrastruktūras nodrošināšanai – 99 000 latu; Izglītības un zinātnes ministrijai Ventspils Augstskolas materiāltehniskās bāzes pilnveidošanai – 30 000 latu; Usmas pagasta padomei Usmas pagasta pamatskolas ēkas jumta nomaiņai – 5000 latu; Užavas pagasta padomei Užavas pamatskolas renovācijas darbiem – 10 300 latu; Ogres novada domei grāmatu iegādei skolām – 4000 latu; Daugavpils pilsētas domei Daugavpils mākslas vidusskolas “Saules skola” remontdarbiem un datorklases aprīkošanai – 50000 latu; Rīgas domei Rīgas 213.pirmsskolas izglītības iestādes logu nomaiņai 20000 latu; Rīgas domei Rīgas 23.pirmsskolas izglītības iestādes logu nomaiņai un telpu remontdarbiem – 7000 latu; Silmalas pagasta padomei Kruķu pamatskolas jumta seguma nomaiņai – 10 –000 latu; Čornajas pagasta padomei Upesciema pamatskolas siltumsistēmas remontam, logu nomaiņai un datorklases ierīkošanai – 20 000 latu; Rēzeknes rajona padomei Tiskādu sanatorijas internātskolas dārzeņu noliktavas celtniecībai – 30 000 latu; Izglītības un zinātnes ministrijai Viļānu 41.arodvidusskolas remontdarbiem un mācību materiāli tehniskās bāzes pilnveidošanai – 35 000 latu; Rīgas domei Rīgas 49.vidusskolas logu nomaiņai – 20 000 latu; Rīgas domei Rīgas 170.pirmsskolas izglītības iestādes remontdarbiem – 5000 latu; Liepājas pilsētas domei Liepājas Olimpiskās ledus halles piebūves celtniecībai – 50 000 latu; Lutriņu pagasta padomei Lutriņu pamatskolas energoefektivitātes paaugstināšanai – 50 000 latu; Pāvilostas pilsētas domei Pāvilostas vidusskolas energoefektivitātes paaugstināšanai – 40 000 latu; Pāvilostas pilsētas domei Pāvilostas vidusskolas sporta zāles būvniecībai – 20 000 latu; Atklātajam sabiedriskajam fondam TDA “Zelta sietiņš” rekvizītu iegādei – 4000 latu; Izglītības un zinātnes ministrijai Letonikas attīstības programmai – 200 000 latu; Jēkabpils pilsētas domei Bērnu veselībai un higiēnai atbilstoša mikroklimata nodrošināšanai Jēkabpils pirmsskolas izglītības iestādēs “Zvaigznīte”, “Bērziņš” un “Zvaniņš” 35000 latu; Ādažu Brīvās Valdorfa skolas attīstībai – 100 000 latu.
Izglītības un zinātnes ministram, pēc saskaņošanas ar Privatizācijas aģentūru, uzdots apstiprināt maksājumu grafiku un izdevumu tāmi minēto līdzekļu izlietojumam.
Privatizācijas aģentūrai uzdots rezervēt augstāk minētos finanšu līdzekļus un nodrošināt šī rīkojuma izpildi atbilstoši izglītības un zinātnes ministra apstiprinātajai izdevumu tāmei un maksājumu grafikam, norēķiniem izmantojot Valsts kasē atvērtos norēķinu kontus.
Akceptēts likumprojekts “Eiropas komercsabiedrību likums”. Likumprojekta mērķis ir noteikt Eiropas komercsabiedrību dibināšanas kārtību un darbības noteikumus, kā arī nodrošināt darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā, tai skaitā informēšanu, konsultēšanu un līdzdalību Eiropas komercsabiedrībā, ja Eiropas komercsabiedrību ir paredzēts reģistrēt Latvijā vai Latvijā reģistrēta komercsabiedrība tieši piedalās Eiropas komercsabiedrības dibināšanā vai Latvijā ir reģistrēta atkarīgā komercsabiedrība (valdošās komercsabiedrības izšķirošajā ietekmē esoša komercsabiedrība).
Likumprojekts nosaka piemērojamās normas Eiropas komercsabiedrībām tiktāl, ciktāl šos jautājumus neregulē Padomes 2001.gada 8.oktobrī pieņemtā regula Nr.2157/2001 par Eiropas uzņēmējsabiedrības (SE) statūtiem, kā arī ievieš Padomes 2001.gada 8.oktobra direktīvu 2001/86/EK, ar ko papildina Eiropas uzņēmējsabiedrības statūtus darbinieku iesaistīšanas jomā.
Likumprojekts nosaka Eiropas komercsabiedrības dibināšanas nosacījumus, noteikumus Eiropas komercsabiedrības juridiskās adreses maiņai uz citu dalībvalsti, Eiropas komercsabiedrības pārvaldes noteikumus, jo atsevišķos gadījumos regula tieši nosaka, ka attiecīgos jautājumus nosaka Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālie normatīvie akti. Likumprojekts nosaka arī darbinieku iesaistīšanas noteikumus saskaņā ar Padomes 2001.gada 8.oktobra direktīvu 2001/86/EK, paredzot sarunu vešanas ar darbiniekiem nosacījumus Eiropas komercsabiedrības dibināšanas procesā, kā arī darbinieku līdzdalības noteikumus Eiropas komercsabiedrībā.
Pieņemts rīkojums “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem “Ministru kabineta Atzinības raksta nolikums” pieņemts Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikums un Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts Hamburgas profesionālās rehabilitācijas centra direktoram Ulriham Vitveram par nozīmīgu ieguldījumu profesionālās rehabilitācijas attīstībā Latvijā.
Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu U.Vitveram pasniedz labklājības ministre Dagnija Staķe.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments