Ministru kabineta noteikumi Nr.914

Rīgā 2004.gada 9.novembrī (prot. Nr.64 20.§)

Kārtība, kādā Latvijas Republikā ieceļo un uzturas Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi un viņu ģimenes locekļi

Izdoti saskaņā ar Imigrācijas likuma 69.pantu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā Latvijas Republikā ieceļo un uzturas citu Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi un viņu ģimenes locekļi.

2. Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis ir tiesīgs ieceļot Latvijas Republikā, ja viņam ir derīgs ceļošanas dokuments un viņš nerada draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai sabiedrības veselībai.

3. Ja Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis vēlas uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par 90 dienām pusgada laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, viņš reģistrējas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (turpmāk — pārvalde) un saņem uzturēšanās atļauju.

4. Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonim un viņa ģimenes loceklim nav nepieciešama darba atļauja.

5. Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoņa uzturēšanās atļaujā norāda šo noteikumu 1.pielikumā noteikto informāciju. Ja Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis ir saņēmis uzturēšanās atļauju saistībā ar darba tiesiskajām attiecībām Latvijas Republikā un noslēdzis darba līgumu vai citu civiltiesisku līgumu (arī kā komercsabiedrības pārvaldes loceklis), viņa uzturēšanās atļaujā norāda šo noteikumu 2.pielikumā noteikto informāciju.

6. Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonim, uzturoties Latvijas Republikā ilgāk par 90 dienām pusgada laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, nav nepieciešama uzturēšanās atļauja, ja viņam ir derīgs ceļošanas dokuments un viņš:

6.1. veic sezonas darbu Latvijas Republikā;

6.2. ir nodarbināts Latvijas Republikā, bet dzīvo citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kurā parasti atgriežas vismaz vienu reizi nedēļā;

6.3. uzturas Latvijas Republikā līdz sešiem mēnešiem gadā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, ja uzturēšanās mērķis ir darba tiesisko attiecību nodibināšana Latvijas Republikā, slēdzot darba līgumu vai citu civiltiesisko līgumu.

7. Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis pēc Valsts robežsardzes, Valsts darba inspekcijas vai pārvaldes pieprasījuma iesniedz dokumentārus pierādījumus, kas apliecina, ka pastāv šajos noteikumos minētie nosacījumi, lai uzturētos Latvijas Republikā.

II. Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoņa termiņuzturēšanās atļauja

8. Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis var saņemt termiņuzturēšanās atļauju:

8.1. uz darba tiesisko attiecību laiku, pamatojoties uz darba līgumu vai citu civiltiesisku līgumu, uz kura pamata viņš ir nodarbināts Latvijas Republikā kā darba ņēmējs un kurš pārsniedz 90 dienas, bet nav ilgāks par gadu;

8.2. uz pieciem gadiem, pamatojoties uz darba līgumu vai citu civiltiesisku līgumu, uz kura pamata viņš ir nodarbināts Latvijas Republikā kā darba ņēmējs un kurš ir ilgāks par vienu gadu;

8.3. uz pieciem gadiem, ja viņš ir pašnodarbināta persona Latvijas Republikā;

8.4. uz laiku, kāds norādīts līgumā par pakalpojumu sniegšanu vai saņemšanu Latvijas Republikā, ja viņš ir pakalpojumu sniedzējs vai saņēmējs, vai darbinieks pie Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēta komersanta, kas saskaņā ar līgumu ir pakalpojuma sniedzējs Latvijas Republikā;

8.5. uz mācību vai studiju laiku akreditētā izglītības iestādē Latvijas Republikā, bet ne ilgāk kā uz gadu;

8.6. uz personai vēlamo periodu, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem, ja viņai ir pietiekams iztikas nodrošinājums. Šo noteikumu izpratnē pietiekams iztikas nodrošinājums, lai, uzturoties Latvijas Republikā, nekļūtu par apgrūtinājumu valsts sociālās palīdzības sistēmai, ir ienākumi vai naudas uzkrājumi, kas ir lielāki par minimālo ienākumu līmeni, kuru nepārsniedzot Latvijas pilsoņi var saņemt sociālo palīdzību Latvijas Republikā;

8.7. uz personai vēlamo periodu, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem, ja viņš ir Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā saņēmuša ārzemnieka laulātais vai laulātā radinieks taisnā lejupējā līnijā, kas atrodas laulātā apgādībā;

8.8. uz laiku, uz kādu viņam nodibināta aizgādnība vai aizbildnība. Ja tiesas nolēmumā nav norādīts termiņš, uz kādu nodibināta aizgādnība vai aizbildnība, uzturēšanās atļauju izsniedz attiecīgi uz pieciem gadiem vai līdz personas pilngadībai.

9. Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, kurš vēlas saņemt termiņuzturēšanās atļauju, uzrāda derīgu ceļošanas dokumentu un iesniedz:

9.1. noteikta parauga anketu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai. Anketas saturs noteikts normatīvajos aktos par uzturēšanās atļaujām;

9.2. vienu fotogrāfiju;

9.3. atkarībā no uzturēšanās iemesla — šo noteikumu 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16. vai 17.punktā noteiktos dokumentus;

9.4. vecāku notariāli apstiprinātu vai pārvaldes amatpersonas klātbūtnē parakstītu piekrišanu bērna izceļošanai uz Latvijas Republiku, ja uzturēšanās atļauju pieprasa nepilngadīgam bērnam. Piekrišana nav nepieciešama, ja bērns Latvijas Republikā ieceļo kopā ar abiem vecākiem.

10. Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, kurš vēlas uzturēties Latvijas Republikā saskaņā ar šo noteikumu 8.1. vai 8.2.apakšpunktu, iesniedz darba līguma vai cita tāda civiltiesiska līguma kopiju, uz kura pamata viņš ir nodarbināts Latvijas Republikā.

11. Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, kurš vēlas uzturēties Latvijas Republikā kā pašnodarbināta persona saskaņā ar šo noteikumu 8.3.apakšpunktu, iesniedz:

11.1. individuālā darba veicēja patenta vai reģistrācijas apliecības kopiju, ja viņš vēlas uzturēties Latvijas Republikā kā individuālā darba veicējs;

11.2. dokumentu kopijas, kas apliecina tiesības veikt noteiktu darbību, ja šādu darbību veikšanai Latvijas Republikā ir nepieciešama atļauja.

12. Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, kurš vēlas uzturēties Latvijas Republikā saskaņā ar šo noteikumu 8.4.apakšpunktu, iesniedz civiltiesiska līguma kopiju par pakalpojuma sniegšanu vai saņemšanu par atlīdzību.

13. Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, kurš vēlas uzturēties Latvijas Republikā saskaņā ar šo noteikumu 8.4.apakšpunktu un ir darbinieks pie Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrēta komersanta, kas saskaņā ar līgumu ir pakalpojumu sniedzējs, papildus šo noteikumu 12.punktā minētajam dokumentam iesniedz dokumentu, kas apliecina, ka komersants, kas ir pakalpojumu sniedzējs, nosūta viņu veikt darbu Latvijas Republikā.

14. Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, kurš vēlas uzturēties Latvijas Republikā saskaņā ar šo noteikumu 8.5.apakšpunktu, iesniedz:

14.1. līguma kopiju par mācībām vai studijām Latvijas Republikā;

14.2. apliecinājumu par pietiekamu iztikas nodrošinājumu;

14.3. Eiropas veselības apdrošināšanas karti, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts izsniegtu izziņu, ka persona Latvijas Republikā ir tiesīga saņemt neatliekamo un nepieciešamo medicīnisko palīdzību valsts garantētajā apjomā, vai derīgas privātās veselības apdrošināšanas polises kopiju, kas garantē visu ar veselības aprūpi saistīto izdevumu segšanu personas uzturēšanās laikā Latvijas Republikā.

15. Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, kurš vēlas uzturēties Latvijas Republikā saskaņā ar šo noteikumu 8.6.apakšpunktu, iesniedz:

15.1. dokumentāru apliecinājumu par pietiekamu iztikas nodrošinājumu (piemēram, izziņu no bankas, izziņu par ikmēneša pensiju);

15.2. derīgas veselības apdrošināšanas polises kopiju, kas garantē visu ar veselības aprūpi saistīto izdevumu segšanu personas uzturēšanās laikā Latvijas Republikā.

16. Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, kurš vēlas uzturēties Latvijas Republikā saskaņā ar šo noteikumu 8.7.apakšpunktu, iesniedz:

16.1. laulību vai radniecību apliecinošu dokumentu kopijas;

16.2. apliecinājumu par pietiekamu iztikas nodrošinājumu;

16.3. Eiropas veselības apdrošināšanas karti, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts izsniegtu izziņu, ka persona Latvijas Republikā ir tiesīga saņemt medicīnisko palīdzību valsts garantētajā apjomā, vai derīgas veselības apdrošināšanas polises kopiju, kas garantē visu ar veselības aprūpi saistīto izdevumu segšanu personas uzturēšanās laikā Latvijas Republikā, ja persona nav noslēgusi darba līgumu vai citu civiltiesisku līgumu, uz kura pamata viņa būs nodarbināta Latvijas Republikā.

17. Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, kurš vēlas uzturēties Latvijas Republikā saskaņā ar šo noteikumu 8.8.apakšpunktu, iesniedz tiesas nolēmumu par aizbildnības vai aizgādnības nodibināšanu.

18. Uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai saskaņā ar šo noteikumu 8.7. vai 8.8.apakšpunktu nepieciešams uzturēšanās atļauju noteikumos noteiktajā kārtībā pārvaldē apstiprināts izsaukums.

19. Ja Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis saņēmis termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar šo noteikumu 8.punktu un nav mainījušies apstākļi, kuru dēļ saņemta termiņuzturēšanās atļauja, Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis var saņemt jaunu termiņuzturēšanās atļauju šo noteikumu 9.punktā noteiktajā kārtībā.

III. Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoņa ģimenes locekļa ieceļošana un termiņuzturēšanās atļauja

20. Šo noteikumu 8.punktā minētajos gadījumos termiņuzturēšanās atļauju ir tiesības saņemt arī Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoņa ģimenes loceklim (turpmāk — ģimenes loceklis), ja viņa mērķis ir uzturēties Latvijas Republikā kopā ar Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoni.

21. Ģimenes loceklis šo noteikumu izpratnē ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoņa laulātais, radinieks taisnā līnijā, kas nav sasniedzis 21 gada vecumu vai atrodas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoņa apgādībā, kā arī laulātā radinieks taisnā līnijā, kas nav sasniedzis 21 gada vecumu vai atrodas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoņa laulātā apgādībā. Ja Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis uzturas Latvijas Republikā, lai studētu, ģimenes loceklis šo noteikumu izpratnē ir laulātais, radinieks taisnā lejupējā līnijā, kas atrodas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoņa apgādībā, kā arī laulātā radinieks taisnā lejupējā līnijā, kas atrodas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoņa laulātā apgādībā.

22. Ja Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis izceļo no Latvijas Republikas, viņa radiniekam taisnā lejupējā līnijā ir tiesības saņemt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepieciešams studiju pabeigšanai augstākās izglītības iestādē (ja viņš studē augstākās izglītības iestādē) vai akreditētā vispārējās izglītības iestādē (ja viņš apgūst vispārējās izglītības programmu).

23. Kopā ar šo noteikumu 22.punktā minēto Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoņa ģimenes locekli tiesības uzturēties Latvijas Republikā saglabā arī persona, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis un kuras apgādībā atrodas šo noteikumu 22.punktā minētā persona.

24. Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoņa (ja tas nav Latvijas pilsonis) ģimenes loceklim, kurš nav Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, Latvijas Republikas vīzas (turpmāk — vīza) pieprasīšanai nav nepieciešams normatīvajos aktos noteiktā kārtībā pārvaldē apstiprināts ielūgums, ja viņš iesniedz radniecību apliecinošus dokumentus un viņa ieceļošanas mērķis ir uzturēšanās atļaujas saņemšana kopā ar ģimenes locekli — Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoni.

25. Ja persona, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, ceļo kopā ar ģimenes locekli — Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoni (ja tas nav Latvijas pilsonis) —, viņam vīzu var izsniegt vīzu noteikumos noteiktajos robežkontroles punktos.

26. Ģimenes loceklis, kurš vēlas saņemt termiņuzturēšanās atļauju, uzrāda derīgu ceļošanas dokumentu un iesniedz šādus dokumentus:

26.1. noteikta parauga anketu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai. Anketas saturs noteikts normatīvajos aktos par uzturēšanās atļaujām;

26.2. vienu fotogrāfiju;

26.3. dokumentu kopijas, kas apliecina radniecību ar Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoni, kuram ir tiesības uzturēties Latvijas Republikā, vai Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoņa laulāto;

26.4. dokumentu kopijas, kas apliecina, ka persona atrodas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoņa vai viņa laulātā apgādībā, ja uzturēšanās atļauju pieprasa apgādībā esoša persona;

26.5. vecāku notariāli apliecinātu vai pārvaldes amatpersonas klātbūtnē parakstītu piekrišanu bērna izceļošanai uz Latvijas Republiku, ja uzturēšanās atļauju pieprasa nepilngadīgam bērnam. Piekrišana nav nepieciešama, ja bērns Latvijas Republikā ieceļo kopā ar abiem vecākiem;

26.6. maksājuma dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu, ja persona nav Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis.

27. Ģimenes loceklis, kurš vēlas uzturēties Latvijas Republikā kopā ar Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoni, kurš uzturas Latvijas Republikā saskaņā ar šo noteikumu 8.5., 8.6. vai 8.7.apakšpunktu, papildus šo noteikumu 26.punktā norādītajiem dokumentiem iesniedz:

27.1. apliecinājumu par pietiekamu iztikas nodrošinājumu;

27.2. Eiropas veselības apdrošināšanas karti, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts izsniegtu izziņu, ka persona Latvijas Republikā ir tiesīga saņemt neatliekamo un nepieciešamo medicīnisko palīdzību valsts garantētajā apjomā vai valsts garantēto medicīnisko palīdzību, vai derīgas privātās veselības apdrošināšanas polises kopiju, kas garantē visu ar veselības aprūpi saistītu izdevumu segšanu personas uzturēšanās laikā Latvijas Republikā.

IV. Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoņa un viņa ģimenes locekļa pastāvīgās uzturēšanās atļauja

28. Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis un viņa ģimenes loceklis var saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ja viņš:

28.1. likumīgi uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju nepārtraukti piecus gadus saskaņā ar šo noteikumu 8. vai 20.punktu;

28.2. ir Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārzemnieka nepilngadīgais bērns;

28.3. pastāvīgi dzīvo Latvijas Republikā un pirms Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonības iegūšanas ir bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis.

29. Šo noteikumu 28.1.apakšpunktā noteiktais uzturēšanās termiņš atzīstams par nepārtrauktu, ja prombūtne nepārsniedz sešus secīgus mēnešus, izņemot gadījumus, ja Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis vai viņa ģimenes loceklis var pierādīt, ka prombūtnei ir bijis attaisnojošs iemesls (piemēram, obligātā militārā dienesta pildīšana, ārstēšanās ārstniecības iestādē).

30. Šo noteikumu 8.3.apakšpunktā minētajā gadījumā Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis ir tiesīgs saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju pirms šo noteikumu 28.1.apakšpunktā noteiktā termiņa, ja viņš:

30.1. sasniedz Latvijas Republikā noteikto pensijas vecumu, ir bijis pašnodarbināts Latvijas Republikā pēdējo gadu un ir uzturējies Latvijas Republikā nepārtraukti vairāk nekā trīs gadus;

30.2. sasniedz Latvijas Republikā noteikto pensijas vecumu, ir bijis pašnodarbināts Latvijas Republikā un ja viņa laulātais ir Latvijas pilsonis vai zaudējis Latvijas pilsonību pēc laulības noslēgšanas;

30.3. ar kompetentas valsts institūcijas lēmumu atzīts par darbnespējīgu (pilnīgs darbspēju zaudējums) un iepriekš uzturējies Latvijas Republikā nepārtraukti pēdējos divus gadus;

30.4. ar kompetentas valsts institūcijas lēmumu atzīts par darbnespējīgu (pilnīgs darbspēju zaudējums) un ja viņa laulātais ir Latvijas pilsonis vai zaudējis Latvijas pilsonību pēc laulības noslēgšanas;

30.5. pēc triju gadu nepārtrauktas uzturēšanās Latvijas Republikā turpina darboties citā dalībvalstī kā darba ņēmējs vai pašnodarbināta persona un atgriežas Latvijas Republikā vismaz vienu reizi nedēļā.

31. Ģimenes loceklis ir tiesīgs saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju pirms šo noteikumu 28.1.apakšpunktā noteiktā termiņa, ja Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis saņem pastāvīgās uzturēšanās atļauju šo noteikumu 30.punktā noteiktajā gadījumā.

32. Ja šo noteikumu 8.3.apakšpunktā minētais Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis nomirst, pirms ieguvis tiesības saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, viņa ģimenes locekļiem ir tiesības saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju pirms šo noteikumu 28.1.apakšpunktā noteiktā termiņa, ja:

32.1. Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis līdz savas nāves dienai nepārtraukti uzturējies Latvijas Republikā vismaz divus gadus;

32.2. Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoņa nāves cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība;

32.3. Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoni pārdzīvojušais laulātais ir Latvijas pilsonis vai zaudējis Latvijas pilsonību pēc laulības noslēgšanas.

33. Šo noteikumu 8.7.apakšpunktā minētajā gadījumā Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis un viņa ģimenes loceklis ir tiesīgs saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju pirms šo noteikumu 28.1.apakšpunktā noteiktā termiņa, ja laulību šķir vai laulātais — Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis — nomirst un personas apgādībā paliek bērns — Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis.

34. Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis un viņa ģimenes loceklis, kurš vēlas saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, uzrāda derīgu ceļošanas dokumentu un iesniedz:

34.1. noteikta parauga anketu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai. Anketas saturs noteikts normatīvajos aktos par uzturēšanās atļaujām;

34.2. radniecību apliecinošu dokumentu kopijas, ja pastāvīgās uzturēšanās atļauja tiek pieprasīta saskaņā ar šo noteikumu 28.2.apakšpunktu;

34.3. vecāku notariāli apliecinātu vai pārvaldes amatpersonas klātbūtnē parakstītu piekrišanu bērna izceļošanai uz Latvijas Republiku, ja pastāvīgās uzturēšanās atļauja tiek pieprasīta saskaņā ar šo noteikumu 28.2.apakšpunktu. Piekrišana nav nepieciešama, ja bērns Latvijas Republikā ieceļo kopā ar abiem vecākiem;

34.4. dokumentus, kas apliecina, ka viņš atbilst šo noteikumu 30., 31., 32. vai 33.punktā minētajiem nosacījumiem, lai saņemtu pastāvīgās uzturēšanās atļauju pirms šo noteikumu 28.1.apakšpunktā noteiktā termiņa;

34.5. apliecinājumu, ka viņš ir atteicies no Latvijas pilsonības, vai lēmumu par nepilsoņa statusa zaudēšanu, ja uzturēšanās atļauja tiek pieprasīta saskaņā ar šo noteikumu 28.3.apakšpunktu;

34.6. maksājuma dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu.

V. Uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtība

35. Dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniedz pārvaldē personīgi. Ja persona vēlas saņemt uzturēšanās atļauju šo noteikumu 8.1., 8.2., 8.3., 8.4. vai 8.5.apakšpunktā minētajos gadījumos, dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai var iesniegt arī attiecīgās juridiskās personas pilnvarots pārstāvis.

36. Dokumentus termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniedz triju mēnešu laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas.

37. Ģimenes loceklis, kuram ieceļošanai Latvijas Republikā nepieciešama vīza, dokumentus termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniedz pārvaldē vīzas derīguma termiņa laikā.

38. Dokumentus pastāvīgās uzturēšanās atļaujas vai atkārtotas termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai iesniedz pārvaldē ne vēlāk kā 30 dienas pirms termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņa beigām.

39. Iesniedzot šajos noteikumos norādītās dokumentu kopijas, Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis un viņa ģimenes loceklis uzrāda dokumenta oriģinālu. Ārvalstīs izsniegtus dokumentus pieņem, ja tie ir noteiktā kārtībā legalizēti vai apliecināti saskaņā ar 1961.gada 5.oktobra Hāgas konvenciju par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu, ja starptautiskajos līgumos nav paredzēta cita kārtība.

40. Pēc dokumentu iesniegšanas pārvalde izsniedz izziņu, kas apliecina, ka Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis vai viņa ģimenes loceklis ir tiesīgs uzturēties Latvijas Republikā, līdz tiek pieņemts lēmums par uzturēšanās atļaujas piešķiršanu vai piešķiršanas atteikumu.

41. Pārvaldei ir tiesības pieprasīt un saņemt no personas, kura pieprasa uzturēšanās atļauju, no Latvijas Republikas valsts un pašvaldību institūcijām un tiesām informāciju, kas saistīta ar Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoņa un viņa ģimenes locekļu uzturēšanos Latvijas Republikā, kā arī ir tiesības pieprasīt no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīm informāciju par Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoņa un viņa ģimenes locekļu iepriekšējiem likumu pārkāpumiem.

42. Pārvaldes amatpersona izskata uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegtos dokumentus, izvērtē šo noteikumu 41.punktā minēto informāciju un mēneša laikā no atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanas dienas sniedz atbildi. Ja objektīvu iemeslu dēļ (piemēram, lēmuma pieņemšanai nepieciešama faktu papildu pārbaude) šo termiņu nav iespējams ievērot, pārvalde to var pagarināt uz laiku, kas nav ilgāks par četriem mēnešiem no dokumentu pieņemšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam.

43. Lai saņemtu uzturēšanās atļauju, Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis vai viņa ģimenes loceklis personīgi ierodas pārvaldē.

44. Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, kurš saņēmis termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar šo noteikumu 8.1. vai 8.2.apakšpunktu, piecu darbdienu laikā informē pārvaldi par izmaiņām darba līgumā vai citā civiltiesiskā līgumā, uz kura pamata viņš ir nodarbināts Latvijas Republikā, kā arī informē par jauna darba līguma vai cita civiltiesiska līguma noslēgšanu, uz kura pamata viņš būs nodarbināts Latvijas Republikā kā darba ņēmējs. Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, kurš saņēmis termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar šo noteikumu 8.3., 8.4., 8.5. vai 8.6.apakšpunktu, piecu darbdienu laikā pēc līguma noslēgšanas informē pārvaldi par darba līguma vai cita civiltiesiska līguma noslēgšanu, uz kura pamata viņš būs nodarbināts Latvijas Republikā kā darba ņēmējs.

45. Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonim vai viņa ģimenes loceklim izsniedz jaunu uzturēšanās atļauju uz laiku, kas norādīts lēmumā par uzturēšanās atļaujas piešķiršanu, ja:

45.1. uzturēšanās atļauja zudusi;

45.2. Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis vai viņa ģimenes loceklis saņēmis jaunu ceļošanas dokumentu;

45.3. mainīts personas vārds (vārdi) vai uzvārds (uzvārdi);

45.4. konstatētas neprecizitātes ierakstos;

45.5. uzturēšanās atļaujā ir bojājumi, kuru dēļ nav iespējams identificēt personu vai izlasīt uzturēšanās atļaujā norādīto informāciju;

45.6. būtiski mainījies personas izskats.

46. Lai saņemtu uzturēšanās atļauju šo noteikumu 45.punktā minētajos gadījumos, Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis vai viņa ģimenes loceklis uzrāda derīgu ceļošanas dokumentu un iesniedz:

46.1. iepriekšējo uzturēšanās atļauju, ja personas rīcībā tāda ir;

46.2. paskaidrojumu par uzturēšanās atļaujas nolaupīšanas, nozaudēšanas vai iznīcināšanas apstākļiem, ja uzturēšanās atļauja zudusi;

46.3. policijas iestādes atbildi uz personas iesniegto ziņojumu, ja uzturēšanās atļauja nolaupīta.

47. Jaunu uzturēšanās atļauju sagatavo un izsniedz 15 dienu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu iesniegšanas.

48. Ja Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis vai viņa ģimenes loceklis saņem jaunu uzturēšanās atļauju, iepriekšējo atļauju anulē un pēc personas vēlēšanās atstāj viņas glabāšanā.

49. Pārvaldes amatpersonas lēmumu par atteikumu izsniegt uzturēšanās atļauju vai par uzturēšanās atļaujas anulēšanu personai ir tiesības apstrīdēt 30 dienu laikā pēc šā lēmuma saņemšanas, iesniedzot attiecīgu iesniegumu pārvaldes priekšniekam.

50. Pārvaldes priekšnieka pieņemto lēmumu personai ir tiesības pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

VI. Uzturēšanās ierobežojumi

51. Uzturēšanās atļauju neizsniedz, ja:

51.1. Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis vai viņa ģimenes loceklis nav iesniedzis visus šajos noteikumos norādītos dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai vai atsakās sniegt pieprasītos paskaidrojumus, kas saistīti ar uzturēšanās atļaujas saņemšanu;

51.2. norādītais uzturēšanās iemesls neatbilst šajos noteikumos minētajiem apstākļiem, kuriem pastāvot Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis vai viņa ģimenes loceklis var saņemt uzturēšanās atļauju;

51.3. Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis vai viņa ģimenes loceklis rada draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai sabiedrības veselībai. Nosacījumu par draudiem sabiedrības veselībai nepiemēro, ja šo noteikumu 3.pielikumā minētā slimība vai veselības traucējums iestājies iepriekšējās uzturēšanās atļaujas derīguma laikā un persona šīs uzturēšanās atļaujas derīguma laikā pieprasa atkārtotu uzturēšanās atļauju, uzrādot medicīnas iestādes izziņu, kas apliecina, ka persona veic nepieciešamos pasākumus attiecīgās slimības vai veselības traucējuma novēršanai;

51.4. sniegtas nepatiesas ziņas;

51.5. Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonim vai viņa ģimenes loceklim nav pietiekams iztikas nodrošinājums un viņš saņēmis uzturēšanās atļauju saskaņā ar šo noteikumu 8.5., 8.6. vai 8.7.apakšpunktu;

51.6. Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis vai viņa ģimenes loceklis ir saņēmis atlīdzību (kompensāciju) par izbraukšanu uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs neatkarīgi no tā, vai šo atlīdzību (kompensāciju) ir izmaksājušas Latvijas Republikas valsts vai pašvaldību institūcijas vai arī starptautiskie (ārvalstu) fondi vai iestādes. Šis nosacījums neattiecas uz personu, kura atlīdzības (kompensācijas) saņemšanas laikā ir bijusi nepilngadīga, kā arī uz personu, kura uzturēšanās atļauju noteikumos noteiktajā kārtībā atmaksājusi saņemto atlīdzību (kompensāciju), — gadījumā, ja pieprasa pastāvīgās uzturēšanās atļauju;

51.7. pastāvīgās uzturēšanās atļauja pieprasīta saskaņā ar šo noteikumu 28.3.apakšpunktu un Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa statusu ir bijis pamats atņemt saskaņā ar Pilsonības likumu vai likumu “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”.

52. Termiņuzturēšanās atļauju anulē, ja:

52.1. vairs nepastāv vai ir mainījušies apstākļi, kuru dēļ Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis vai viņa ģimenes loceklis ir saņēmis termiņuzturēšanās atļauju, izņemot gadījumu, ja nodarbinātība vai pašnodarbinātība pārtraukta sakarā ar pārejošu darbnespēju slimības vai nelaimes gadījuma dēļ, vai piespiedu bezdarba situāciju;

52.2. Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonim vai viņa ģimenes loceklim nav pietiekams iztikas nodrošinājums un viņš saņēmis uzturēšanās atļauju saskaņā ar šo noteikumu 8.5., 8.6. vai 8.7.apakšpunktu;

52.3. tā iegūta, sniedzot nepatiesas ziņas;

52.4. Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis vai viņa ģimenes loceklis uzturas ārpus Latvijas Republikas vairāk nekā sešus secīgus mēnešus, izņemot gadījumu, ja viņš var dokumentāri pierādīt, ka prombūtnei ir bijis attaisnojošs iemesls;

52.5. valsts iestādes ir sniegušas atzinumu, ka Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis vai viņa ģimenes loceklis rada draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai sabiedrības veselībai. Nosacījumu par draudiem sabiedrības veselībai nepiemēro, ja šo noteikumu 3.pielikumā minētās slimības vai veselības traucējumi iestājušies personai izsniegtās uzturēšanās atļaujas derīguma laikā, un persona uzrāda medicīnas iestādes izziņu, kas apliecina, ka tiek veikti nepieciešamie pasākumi attiecīgās slimības vai veselības traucējuma novēršanai.

53. Pastāvīgās uzturēšanās atļauju anulē, ja:

53.1. tā iegūta, sniedzot nepatiesas ziņas;

53.2. Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis vai viņa ģimenes loceklis rada draudus valsts drošībai un personas tiesību ierobežojums ir samērojams ar ieguvumu sabiedrības un valsts labā;

53.3. Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis vai tā ģimenes loceklis uzturas nepārtraukti ārpus Latvijas Republikas vairāk nekā divus gadus, izņemot gadījumus, ja viņš vai viņa ģimenes loceklis var dokumentāri pierādīt, ka prombūtnei ir bijis attaisnojošs iemesls.

54. Ja Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis vai viņa ģimenes loceklis, uzturoties Latvijas Republikā, rada draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai sabiedrības veselībai, pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota persona izdod izbraukšanas rīkojumu, kurā pieprasa atstāt Latvijas Republiku:

54.1. 15 dienu laikā —, ja Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis vai viņa ģimenes loceklis vēl nav saņēmis uzturēšanās atļauju;

54.2. mēneša laikā — citos gadījumos.

55. Ja Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis vai viņa ģimenes loceklis, uzturoties Latvijas Republikā, būtiski apdraud sabiedrisko kārtību vai valsts drošību (piemēram, valsts drošības iestāžu rīcībā ir ziņas, ka persona nodarbojas ar spiegošanu, gatavo diversiju, iesaistīta terora akta sarīkošanā), pārvaldes priekšnieks var izdot izbraukšanas rīkojumu, kurā pieprasa atstāt Latvijas Republiku 48 stundu laikā.

56. Ja persona laikus nav veikusi ar viņas uzturēšanos valstī saistītās administratīvās procedūras vai beidzies ceļošanas dokumenta derīguma termiņš, tas nevar būt par pamatu Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoņa vai viņa ģimenes locekļa izraidīšanai no Latvijas Republikas.

57. Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoni vai viņa ģimenes locekli var iekļaut to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta. Ieceļošanas aizliegumu nosaka uz laiku līdz diviem gadiem.

VII. Noslēguma jautājumi

58. Šo noteikumu nosacījumi, kas attiecas uz ģimenes locekli, attiecināmi arī uz ārzemnieku, kurš atrodas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoņa apgādībā un kuram ir bijusi kopīga saimniecība ar Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoni tā iepriekšējā mītnes valstī.

59. Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis un viņa ģimenes loceklis, kurš līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai uzturas Latvijas Republikā ar uzturēšanās atļauju, var saņemt jaunu uzturēšanās atļauju šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, ja beidzas iepriekšējās uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš, ir nepieciešams reģistrēt uzturēšanās atļauju vai tiek nomainīts ceļošanas dokuments.

60. Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis vai viņa ģimenes loceklis, kurš līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai nepārtraukti uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju vismaz pēdējos piecus gadus, var pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

61. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004.gada 13.aprīļa noteikumus Nr.297 “Kārtība, kādā Latvijas Republikā ieceļo un uzturas Eiropas Savienības pilsoņi un viņu ģimenes locekļi” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 66.nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos ietvertas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1964.gada 25.februāra Direktīvas 64/221/EEK par īpašu pasākumu saskaņošanu attiecībā uz ārvalstnieku pārvietošanos un dzīvesvietu, kas ir attaisnojami ar sabiedrisko kārtību, valsts drošību un veselības aizsardzību;

2) Padomes 1968.gada 15.oktobra Direktīvas 68/360/EEK par ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz dalībvalstu darba ņēmēju un viņu ģimeņu pārvietošanos un dzīvesvietu Kopienā;

3) Padomes 1972.gada 18.maija Direktīvas 72/194/EEK, kas paplašina darbības jomu attiecībā uz darbiniekiem, kas izmanto tiesības palikt dalībvalsts teritorijā pēc tam, kad tie bijuši nodarbināti šajā dalībvalstī, 1964.gada 25.februāra Direktīvai par īpašu pasākumu saskaņošanu attiecībā uz ārvalstnieku pārvietošanos un dzīves vietu, kas ir attaisnojama, balstoties uz sabiedrisko kārtību, valsts drošību un veselības aizsardzību;

4) Padomes 1973.gada 21.maija Direktīvas 73/148/EEK par dalībvalstu pilsoņu pārvietošanās un uzturēšanās Kopienā ierobežojumu atcelšanu saistībā ar uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanu;

5) Padomes 1974.gada 17.decembra Direktīvas 75/34/EEK par dalībvalsts pilsoņu tiesībām palikt uz dzīvi citas dalībvalsts teritorijā pēc tam, kad tajā veikta darbība pašnodarbinātas personas statusā;

6) Padomes 1974.gada 17.decembra Direktīvas 75/35/EEK, kas paplašina darbības jomu Direktīvai Nr.64/221/EEK par tādu īpašu pasākumu saskaņošanu attiecībā uz ārvalstnieku pārvietošanos un dzīvesvietu, kas ir pamatoti, balstoties uz sabiedrisko kārtību, valsts drošību un veselības aizsardzību, iekļaujot tos dalībvalsts pilsoņus, kuri izmanto tiesības palikt uz pastāvīgu dzīvi citas dalībvalsts teritorijā pēc tam, kad tajā ir veikta darbība pašnodarbinātas personas statusā;

7) Padomes 1990.gada 28.jūnija Direktīvas 90/364/EEK par tiesībām apmesties uz dzīvi;

8) Padomes 1990.gada 28.jūnija Direktīvas 90/365/EEK par tādu darba ņēmēju un pašnodarbinātu personu pastāvīgas uzturēšanās tiesībām, kas pārtraukušas profesionālo darbību;

9) Padomes 1993.gada 29.oktobra Direktīvas 93/96/EEK par studentu uzturēšanās tiesībām;

10) Eiropas Parlamenta un Padomes 1996.gada 16.decembra Direktīvas 96/71/EK par strādājošo norīkošanu darbā, kas saistīts ar pakalpojumu sniegšanu.

Ministru prezidents I.Emsis

Iekšlietu ministrs Ē.Jēkabsons

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 13.novembri.

 

1.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 9.novembra noteikumiem Nr.914

Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoņa uzturēšanās atļaujas saturs

1. Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoņa uzturēšanās atļaujā iekļauj šādas ziņas:

1.1. uzvārds;

1.2. vārds (vārdi);

1.3. pilsonība;

1.4. personas kods;

1.5. dzimšanas datums;

1.6. dzimums;

1.7. ceļošanas dokumenta numurs;

1.8. uzturēšanās atļaujas numurs;

1.9. uzturēšanās atļaujas izdošanas datums;

1.10. uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš.

2. Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoņa uzturēšanās atļaujā nepieciešama Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoņa fotogrāfija un paraksts.

3. Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoņa uzturēšanās atļauju apstiprina ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes zīmogu.

Iekšlietu ministrs Ē.Jēkabsons

 

2.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 9.novembra noteikumiem Nr.914

Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoņa uzturēšanās atļaujas saturs, ja uzturēšanās atļauja saņemta sakarā ar nodarbinātību Latvijas Republikā

1. Ja Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoņa uzturēšanās atļauja saņemta sakarā ar nodarbinātību Latvijas Republikā, uzturēšanās atļaujā iekļauj šādas ziņas:

1.1. uzvārds;

1.2. vārds (vārdi);

1.3. pilsonība;

1.4. personas kods;

1.5. dzimšanas datums;

1.6. dzimums;

1.7. ceļošanas dokumenta numurs;

1.8. uzturēšanās atļaujas numurs;

1.9. uzturēšanās atļaujas izdošanas datums;

1.10. uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš.

2. Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoņa uzturēšanās atļaujā nepieciešama Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoņa fotogrāfija un paraksts.

3. Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoņa uzturēšanās atļaujā tiek iekļauts šāds teksts:

“Šī atļauja ir izsniegta saskaņā ar Eiropas Kopienu Padomes 1968.gada 15.oktobra Regulu (EEK) Nr.1612/68 un pasākumiem, kas veikti Padomes 1968.gada 15.oktobra Direktīvas ieviešanai. Saskaņā ar iepriekšminētās regulas noteikumiem šīs atļaujas turētājam ir tiesības uzsākt un turpināt darbu Latvijas Republikas teritorijā saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem, kas attiecas uz Latvijas darba ņēmējiem.”

4. Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoņa uzturēšanās atļauju apstiprina ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes zīmogu.

Iekšlietu ministrs Ē.Jēkabsons

 

3.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 9.novembra noteikumiem Nr.914

Slimības, kuru dēļ Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem tiek liegtas tiesības saņemt uzturēšanās atļauju

1. Slimības, kas var apdraudēt sabiedrības veselību:

1.1. slimības, kas saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas 1951.gada 25.maija Starptautiskajiem veselības noteikumiem Nr.51 noteiktas par karantīnas subjektiem;

1.2. tuberkuloze aktīvā fāzē;

1.3. sifiliss.

2. Veselības traucējumi vai slimības, kas var apdraudēt sabiedrisko kārtību vai valsts drošību:

2.1. atkarība no narkotiskām vai psihotropām vielām;

2.2. smagi psihiskās darbības traucējumi; skaidri redzamas akūtas psihozes pazīmes ar uzbudinājuma stāvokli, delīriju, halucinācijām vai konfūziju.

Iekšlietu ministrs Ē.Jēkabsons