Nepārreģistrēto valsts un pašvaldību uzņēmumu likvidācija

2002.gada 1.janvārī spēkā stājās Komerclikums (KL) un Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums (KSSKL), kuri aizsāka lielāko reformu uzņēmējdarbības un to regulējošo galveno normatīvo aktu jomā. Atbilstoši KSSKL noteikumiem arī valsts un pašvaldību uzņēmumiem (statūtsabiedrībām), arī tām, kas darbojas kā bezpeļņas organizācijas (turpmāk – valsts un pašvaldību uzņēmumi), līdz 2004.gada 1.novembrim bija jāpiesaka pārreģistrācija Komercreģistrā vai Biedrību un nodibinājumu reģistrā, jāpārveidojas par aģentūrām vai arī jālemj par likvidāciju, ja turpmākajai saimnieciskajai darbībai netika saskatīta lietderība.

Ina Panasova Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Komerclikuma reformas pirmās kārtas rezultāti

2004.gada 1.novembris uzskatāms par noslēgumu Komerclikuma reformas pirmajai kārtai, kam pakļauti valsts un pašvaldību uzņēmumi. Šis termiņš arī ir pirmais atskaites punkts Komerclikuma reformas novērtēšanai, tai skaitā analīzei par valsts un pašvaldību attieksmi pret likuma normām.
Pēc Uzņēmumu reģistra rīcībā esošās informācijas reforma skāra vairāk nekā 900 valsts un pašvaldību uzņēmumu, no kuriem pēdējās nedēļas laikā likvidēti 120. Pēc informācijas, kas pieejama 10.novembrī, pārreģistrēts bija 381 uzņēmums, 269 uzņēmumi bija iesnieguši pieteikumus pārreģistrācijai vai likvidācijai. Tādējādi par 165 uzņēmumiem Uzņēmumu reģistram ziņu nav.

Attieksme kā rīcības arguments

Tas nozīmē, ka par 13% savu uzņēmumu likteni valsts un pašvaldības nav satraukušās un skaidri paredzējušas to nākotni – likvidāciju. Reforma ir bijusi tikai virzītājspēks, lai beidzot likvidētu uzņēmumu, kura eksistencei un darbībai kādu laiku jau nav bijusi nozīme.
Lai arī tā, tomēr kritiski ir izvērtējama šāda valsts un pašvaldību attieksme. Pirmkārt, ja uzņēmums nedarbojas, valstij vai attiecīgajai pašvaldībai ir laikus jārūpējas par uzņēmuma likteni: jāatjauno darbība vai jālikvidē – jārīkojas tieši tā, kā tas gādīgam un rūpīgam saimniekam pienāktos. Attiecīgajām valsts un pašvaldību institūcijām bija laikus jālemj par to likvidēšanu, tādējādi vienlaikus paužot savas rūpes un attieksmi pret kādreiz izveidotajiem uzņēmumiem, likumu noteikumiem un sabiedrību kopumā.
Otrkārt, ir apšaubāmi, ka gandrīz trīs gadu termiņš, kāds tika dots attiecīgu lēmumu pieņemšanai, bijis par īsu.
Izvēlēties Komerclikuma reformu kā līdzekli šo uzņēmumu likvidēšanai vienkāršotā kārtā un it kā resursu taupīšanai ir diezgan tuvredzīgi: KSSKL noteiktu ierakstu izdarīšanai, publicēšanai “Latvijas Vēstnesī”, informācijas apstrādei, uzņēmuma izslēgšanai tāpat tiek tērēti valsts līdzekļi. Turklāt, ja Uzņēmumu reģistrā tiek saņemti kreditoru pieteikumi, attiecīgā uzņēmuma likvidācija tāpat jānodrošina attiecīgajai valsts un pašvaldības institūcijai un likvidācija veicama par uzņēmuma līdzekļiem.
Pozitīvi, ka, saskaņā ar Uzņēmumu reģistra rīcībā esošo informāciju, minēto 165 uzņēmumu vidū nav tādu, kuri skartu sabiedrībai svarīgas intereses, un, cerams, ka to vidū nav arī tādu, kuri būtu līdz šim darbojušies.

Nepārreģistrēto uzņēmumu liktenis

Atbilstoši KSSKL noteikumiem, nepārreģistrētie uzņēmumi tiek pakļauti tā sauktajai piespiedu likvidācijai. Tā notiks noteiktā kārtībā.
Uzņēmumu reģistrs izdarīs ierakstu par šo uzņēmumu darbības izbeigšanu, un šo uzņēmumu saraksts novembra otrajā pusē tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” kreditoru prasījumu pieteikšanai. Kreditoru prasījumi piesakāmi Uzņēmumu reģistrā, un to pieteikšanas termiņš ir trīs mēneši no publikācijas dienas.
Ja trīs mēnešu laikā no publikācijas dienas neviens kreditors nepieteiksies, uzņēmums tiks izslēgts no Uzņēmumu reģistra (būs notikusi tā likvidācija vienkāršotā kārtībā). Pirmajā brīdī viss šķiet vienkārši. Bet vienkārši tas ir gadījumā, ja uzņēmumam pēc izslēgšanas nav mantas. Sarežģītāk, ja manta tomēr ir palikusi. Ja tā, tad šī manta tiek pielīdzināta bezmantinieku mantai atbilstoši Civillikuma 417.pantam. Civillikums šajā sakarā paredz, ka manta, kas palikusi pēc juridisku personu izbeigšanās, izņemot peļņas sabiedrības, piekrīt valstij, ja likums, to statūti, dibināšanas lēmums nenosaka citādi. Protams, daļa valsts un pašvaldību uzņēmumu ir peļņas sabiedrības.
Tāpēc rodas likumsakarīgs jautājums: vai Civillikuma noteikumi attiecas uz peļņas sabiedrībām? Ņemot vērā to, ka pārreģistrācijas pienākumu paredz KSSKL un tieši tas nosaka nepārreģistrēto valsts un pašvaldību uzņēmumu darbības izbeigšanās un likvidācijas kārtību, minētā likuma noteikumi vērtējami kā speciāli attiecībā uz Civillikuma noteikumiem. Tas nozīmē, ka neatkarīgi no uzņēmuma darbības mērķa – gūt vai negūt peļņu – manta, kas paliks pēc uzņēmuma izslēgšanas, piekrīt valstij. Valstij piekritīgo bezmantinieku mantu uzskaitīs, tās saglabāšanu, novērtēšanu un realizāciju nodrošinās Valsts ieņēmumu dienesta attiecīgā teritoriālā iestāde. Palikušais nekustamais īpašums bez maksas tiks nodots valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” valdījumā. Savukārt palikušās privatizācijai nododamās mājas bez maksas tiks nodotas attiecīgajai pašvaldībai īpašumā vai valsts aģentūrai “Mājokļu aģentūra” valdījumā tālāku privatizācijas darbību veikšanai. Kustamā manta tiks realizēta saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktora apstiprinātiem izsoles noteikumiem. Ieņēmumi, kas tiks iegūti no mantas realizācijas, tiks ieskaitīti valsts budžetā.
Ja pieteiksies vismaz viens kreditors ar prasījuma summu, piemēram, 10 latiem, uzņēmumam pašam par saviem līdzekļiem būs jāveic likvidācija saskaņā ar tiem normatīvajiem aktiem, ar kuriem tas dibināts, jeb tā sauktajiem vecajiem likumiem. Tas nozīmē, ka jāieceļ likvidators, kam pilnībā jāapzina kreditori, jāapmierina to prasījumi un uzņēmums jāvirza tā izslēgšanai no Uzņēmumu reģistra. Ja kreditoru prasījumus nav iespējams apmierināt, atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem jāiesniedz pieteikums apgabaltiesā par uzņēmuma atzīšanu par maksātnespējīgu.
Ja pēc uzņēmuma likvidācijas beigām paliek pāri manta, tā pāriet uzņēmuma īpašniekam jeb dalībniekam.
Kā vienā, tā otrā gadījumā uzņēmums pēc 1.novembra nav tiesīgs nodarboties ar uzņēmējdarbību. Tas gan nenozīmē, ka uzņēmumam, kas līdz šim ir darbojies, strauji jāpārtrauc darbība. Uzņēmums nedrīkst sākt jaunu saimniecisku līgumu slēgšanu. Uzņēmumam jādara viss, lai nodrošinātu iepriekš noslēgto līgumu izbeigšanu, produkcijas realizāciju un tamlīdzīgs darbības. Tomēr KSSKL noteic arī galīgo termiņu, kad uzņēmumam noteikti ir jāpārtrauc sava darbība, – trīs mēnešu laikā pēc publikācijas. Tātad aptuveni līdz 2005.gada februārim jāpagūst atrisināt iepriekš minētos jautājumus. Pēc tam gan var notikt tikai un vienīgi likvidācijas darbības.
Ja tomēr tiek konstatēts, ka nepārreģistrētā un likvidācijai pakļautā uzņēmuma funkciju īstenošana ir nepieciešama sabiedrībai, piemēram, zobārstniecības pakalpojumu sniegšana kāda pagasta iedzīvotājiem, pastāv juridiska iespēja funkcijas, tiesības un saistības nodot, tās pārjaunojot, no jauna dibināmam pašvaldības uzņēmumam.

Ir izņēmumi

Lai arī iepriekš minētais termiņš – 1.novembris – attiecas uz pilnīgi visiem valsts un pašvaldību uzņēmumiem, šo nepārreģistrēto 165 uzņēmumu vidū 38 ir zinātnes, kultūras un izglītības iestādes. Attiecībā uz šīm bezpeļņas organizācijām Saeima 2004.gada 4.novembrī akceptēja grozījumus KSSKL, nosakot, ka to pārreģistrācijas termiņš ir 2005.gada 1.septembris. Tādējādi ir legalizētas šo valsts un pašvaldību uzņēmumu tiesības turpināt darbību arī pēc 2004.gada 1.novembra.
Turklāt jāvērš uzmanība, ka pārreģistrācijas noteikumi atbilstoši KSSKL neattiecas uz valsts bezpeļņas sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas Televīzija” un valsts bezpeļņas sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas Radio”, kā arī uz tiem valsts un pašvaldību uzņēmumiem, kuri jau pirms 1.novembra atrodas likvidācijas vai maksātnespējas stadijā.

Ina Panasova,

Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra vietniece