
Saeima izsver lietas, kas skar visu sabiedrību
Vakar Saeima pēc divu stundu
debatēm galīgajā lasījumā ar 63 balsīm pieņēma grozījumus likumā
“Par privatizācijas sertifikātiem”. Sertifikātu derīguma termiņš
pagarināts par vienu gadu līdz 2005.gada 31.decembrim. Pret
termiņa pagarināšanu balsoja 20 deputāti, bet četri atturējās. Kā
zināms, Saeimā atrodas vairāki ar privatizācijas procesa
pabeigšanu saistīti likumprojekti. Tā kā aizkavējusies to
izskatīšana un pieņemšana, tālab arī esot jāpagarina sertifikātu
derīguma termiņš. Ekonomikas ministrijas apkopotā informācija
liecina, ka vēl nav izlietoti 10,25 miljoni privatizācijas
sertifikātu, kas veido 9,2% no piešķirtā apjoma. Iedzīvotāju
kontos 1.oktobrī bija 4,12 miljoni privatizācijas sertifikātu,
kas ir 3,7% no piešķirtā daudzuma, tai skaitā 460 000 īpašuma
kompensācijas sertifikātu jeb 6% no piešķirtajiem. Savukārt
juridisko personu kontos 1.oktobrī bija 4,68 miljoni sertifikātu
jeb 4,2% no piešķirtā apjoma, tai skaitā 330 000 īpašuma
kompensācijas sertifikātu, kas ir 4,3% no piešķirtajiem.
Tomēr balsojumā tika noraidīts priekšlikums pēc šā gada
31.decembra neļaut izmantot privatizācijas sertifikātus
kapitālsabiedrību un to mantas sastāvā esošo nekustamo īpašumu
vai daļu privatizācijā.
No 1.janvāra stāsies spēkā jaunie pabalsti māmiņām. Bez
grozījumiem tika pieņemts, ka minimālais bērna kopšanas pabalsts
nākamgad būs 56 lati mēnesī, bet maksimālais – 392 lati.
Nestrādājošās māmiņas saņems pabalstu līdz 50 latiem mēnesī, bet,
kopjot bērnu vecumā no viena līdz diviem gadiem, – līdz 30 latiem
mēnesī. Patlaban bērna kopšanas pabalsts par bērnu vecumā līdz
1,5 gadiem ir 30 latu mēnesī, bet par bērnu no 1,5 līdz divu gadu
vecumam – 7,50 lati. Personas, kas kopj bērnu līdz gada vecumam
un vēlas saņemt bērna kopšanas pabalstu, nedrīkstēs
strādāt.
Vienbalsīgi deputāti uz pusgadu atbalstīja 18% PVN nodokļa
nepiemērošanu apkurei. Patlaban Latvijā siltumenerģijai PVN
netiek piemērots. Taču, gatavojoties iestājai ES, Latvija apņēmās
siltumenerģijai ieviest 18% PVN. Būtiskākie deputātu argumenti
pret tik augstu nodokļa likmi bija šā gada augstā inflācija un
pašvaldību brīdinājumi, ka ievērojams apkures cenu sadārdzinājums
varētu radīt būtiskas problēmas mazāk maksātspējīgajiem
iedzīvotājiem.
Saeimas Budžeta un nodokļu komisija ir uzdevusi Finanšu
ministrijai sākt oficiālas sarunas ar Eiropas Komisiju,
skaidrojot Latvijas plānus no nākamā gada 1.janvāra nepiemērot
18% PVN apkurei.
Negaidīti otrajā lasījumā ar pārliecinošu balsu vairākumu (71
balss) atbalstīta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja
turpmākā darbība nevis Ministru prezidenta pārraudzībā, bet kā
neatkarīgai iestādei. Kā uzsvēra grozījumu autors Jānis Lagzdiņš,
esot valdības vadītāja pārraudzībā, biroja politiskā ietekmēšana
ir neizbēgama. Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas
biroja likumā paredz noteikt biroju par neatkarīgu iestādi un
liedz juridiskām vai fiziskām personām iejaukties biroja
darbībā.
Zaida Kalniņa, “LV”