Pilnveido civilās aizsardzības spējas

Situācija pasaulē un notikumi pašmājās mudinājuši no jauna pievērsties civilās aizsardzības varēšanai un iespējām Latvijā.

1998.gada 1.novembrī Vecumniekos no sliedēm noskrēja un aizdegās 55 vagonu vilciena sastāvs ar naftas produktu kravu. Ja šāda avārija notiktu pilsētā un cisternās būtu, piemēram, amonjaks, civilās katastrofas sekas, visticamāk, atklātu dienestu sadarbības un iedzīvotāju sagatavotības problēmas Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.

Kā jau “Latvijas Vēstnesis” informējis, jaunākais incidents, kas viesa šaubas par civilās aizsardzības spējām valstī, bija nezināmas gāzes izplūšana Iļģuciema vidusskolā Rīgā, Dzirciema ielā, šā gada 21.oktobrī. Latvijas Vides aģentūras darbinieku novēlota ierašanās notikuma vietā, kādēļ vairs nebija iespējams noteikt gāzes sastāvu, radīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) satraukumu par dažādu dienestu nespēju operatīvi sadarboties ārkārtas situāciju gadījumos, kas var izraisīt smagas sekas.
Atbilstoši likumam civilo aizsardzību valstī vada un koordinē VUGD, kas saistībā ar incidentu Iļģuciemā par konstatētajām nebūšanām gatavojās nosūtīt informatīvu ziņojumu Ministru prezidentam. Taču, krītot Induļa Emša valdībai, ziņojums būs jāskata jau nākamajam Ministru kabinetam, pastāstīja VUGD priekšnieks Aivars Straume. VUGD izskatīšanai valdībā sagatavojis arī civilās aizsardzības koncepciju un civilās aizsardzības likumprojektu, kas koncepcijas apstiprināšanas gadījumā valdībā tiks nodots vērtēšanai Saeimā. Koncepcijas apstiprināšana, iespējams, izšķirsies jau nākamnedēļ.

Civilās aizsardzības loma pieaug

Civilās aizsardzības un dienestu savstarpējās sadarbības jautājumi tika izskatīti Ārkārtējo situāciju valsts operatīvās komisijas sēdē trešdien, informē A. Straume. Par sadarbības operativitāti nevarot sūdzēties, piemēram, saistībā ar Valsts policiju un Katastrofu medicīnas centru, savukārt gāzu kontroles jomā vērojami trūkumi. Tos apspriedē piedāvāts risināt vairākos veidos, tajā skaitā pieļaujot iespēju, ka ar gāzu savākšanu varētu nodarboties pats VUGD, kā arī apsvērta iespēja iekšlietu sistēmā izveidot pašiem savu laboratoriju. Trešā iespēja – pašreizējā gāzu kontroles dienestā izveidot dežūrposteni, tā darbinieku vajadzības gadījumā notikuma vietā nogādātu VUGD. “Civilajā aizsardzībā svarīga ir tieši operativitāte, reaģēšanas ātrums,” skaidro A. Straume. “Varbūt gāzu kontrole mums būs vajadzīga vienu reizi divos gados, toties ļoti ātri.”
VUGD darba apjomā arvien svarīgāka kļūst tieši civilā aizsardzība. “Valsts attīstās, ugunsgrēku skaits mazinās, taču palielinās vajadzība pievērsties civilās aizsardzības pasākumiem,” skaidro A. Straume. To lielā mērā nosaka apkārtējās vides pārmaiņas – visā Eiropā pieaug vētru, plūdu un citu postošu dabas parādību skaits un intensitāte, kas arvien vairāk liek attīstīt gan operatīvo dienestu iespējas, gan iedzīvotāju gatavību ārkārtējām situācijām. “Jāpanāk, ka, sākot ar bērnudārziem un beidzot ar augstskolām un darbavietām, visi cilvēki būtu apmācīti pareizai rīcībai kritiskā brīdī. Civilās aizsardzības pasākumu nodrošināšanai jāattīsta pašvaldību spējas organizēt palīdzību dienestiem savās teritorijās,” stāsta VUGD priekšnieks.

Apsver gatavību zemestrīcēm

Ārkārtas situāciju komitejas sēdē apspriesta arī zemestrīču iespējamības problēma Latvijā, kā arī klimata izmaiņas pasaulē, kuru izpausmes var piemeklēt mūsu valsti. “Ir izvirzīts jautājums par pētījumu nepieciešamību – kā nākotnē veidot būves, ar kādu stiprību būtu jārēķinās. Satiksmes ministrija interesējas par kritērijiem tiltu, estakāžu un citu objektu celtniecībā, būvnieki to pašu vēlas zināt saistībā ar ēku celtniecību. Ir jautājums, vai Latvijā vajadzētu pieņemt Eiropas Savienības (ES) būvnormatīvus seismiski aktīvām vietām,” skaidro VUGD vadītājs. Tā kā apspriedes laikā pie vienotiem secinājumiem nav nonākts, visticamāk, būs nepieciešami ģeodēziski pētījumi, un par šiem jautājumiem notiks konsultēšanās ar ES institūcijām, kas varētu dot ieteikumus, kādiem vajadzētu būt būvnormatīviem nākotnē. Aprēķināts, ka ēku un citu jaunceļamo būvju pielāgošana augstākām seismiskajām slodzēm to izmaksas varētu sadārdzināt par 10 – 15 procentiem.
Šā gada 21.septembrī Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabalā izcēlusies zemestrīce Latvijā izraisīja vismaz četras balles stiprus pazemes grūdienus pēc starptautiskās MSK 64 seismiskās skalas. Savukārt sešas un vairāk balles stipri grūdieni, kā atzīst Valsts ģeoloģijas dienesta galvenais seismologs Valērijs Ņikuļins, jau bīstami apdraudētu ēku drošību. Lielā mērā tas tiek attiecināts uz padomju laikā būvētajām daudzstāvu blokmājām, kuru konstrukcijās nav paredzēta nekāda aizsardzība pret spēcīgiem satricinājumiem. Tiek uzskatīts, ka Latvijas teritorijā zemestrīces notiek reti un var sasniegt līdz piecu ballu stiprumu.
Lai Latvijā varētu veikt seismiskos pētījumus un īstenot starptautisko sadarbību zemestrīču izpētē, būtu nepieciešamas piecas novērojumu stacijas – Rīgas, Valmieras, Liepājas, Vents-pils un Daugavpils apkaimē, komisijas sēdē atzina V. Ņikuļins. Taču šobrīd valstī darbojas viena novecojusi – Valmieras rajonā.
Kā jau “Latvijas Vēstnesis” rakstījis, seismologi līdzekļus staciju tīkla izveidošanai lūguši jau pirms diviem gadiem, taču līdz šim nav saņēmuši atbildi par iespējām projektu īstenot. Visu nepieciešamo staciju ierīkošanas izmaksas tiek lēstas ap 150 000 latu. Interesi par seismiskajiem pētījumiem Latvijā izrādījuši zviedru speciālisti, kuri izteikuši gatavību bez maksas piedāvāt seismoloģisko aparatūru.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv