Par Latvijas tautsaimniecības soļiem

Ar 2000. gada jūnija skatu

No Ekonomikas ministrijas sagatavotā ziņojuma

4. Tautsaimniecības nozaru struktūra un dinamika

4.8. Informācijas tehnoloģijas

1996. gadā notika konference "Latvija ceļā uz informācijas sabiedrību", kura parādīja, ka jāizstrādā vienota, uz nākotni orientēta valsts politika informācijas sabiedrības veidošanās atbalstīšanai. Konferencē izvirzītās idejas kļuva par aizsākumu nacionālajai programmai "Informātika" (skatīt 5.2. nodaļu), kuru 1999. gadā akceptēja Ministru kabinets.

Būtiskākais nacionālās programmas "Informātika" elements ir megasistēma - loģiska valsts nozīmes informācijas sistēmu apvienība (skatīt 4.7. ielikumu).

4.7. ielikums

Integrētās valsts nozīmes informācijas sistēmas (megasistēmas) izveidošana.

Atbilstoši nacionālajai programmai "Informātika" paredzēts visu megasistēmas sastāvdaļu informatīvos resursus savienot, izmantojot Valsts nozīmes datu pārraides tīklu. Megasistēmas kodolu veidos šādas informācijas sistēmas: Iedzīvotāju reģistrs, Uzņēmumu reģistrs, Nodokļu maksātāju reģistrs, Kadastru reģistrs, Ceļu satiksmes drošības direkcijas informācijas sistēma. Bez tam pastāv vēl vismaz 30 nozaru informācijas sistēmas, kuras risina vienas nozares, ministrijas, reģiona vai vienas problemātikas jautājumus un lielākā vai mazākā apjomā izmanto citu informācijas sistēmu datus, tādēļ tās paredzēts integrēt vienotā sistēmā.

2000. gada 14. martā Ministru kabinets pieņēma "Noteikumus par integrētas valsts nozīmes informācijas sistēmas (megasistēmas) izveides nodrošināšanu", kas paredz valsts un pašvaldību institūcijām, uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām un sabiedriskām organizācijām, izstrādājot un realizējot informācijas sistēmas projektus, izmantot megasistēmā sasaistīto informācijas sistēmu datus. Šie noteikumi aizliedz pieprasīt un vākt no iedzīvotājiem un juridiskām personām, apkopot un uzkrāt atkārtoti datus, kas ir pieejami kādā no megasistēmas sastāvā sasaistītajām informācijas sistēmām.

Tiešsaistes pieeju reģistru datiem, aptverot visu Latvijas teritoriju un garantējot paredzamus datu pārraides ātrumus un pieprasījumu atbildes laikus, nodrošina bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Valsts informācijas tīkla aģentūra".

Nacionālajā programmā "Informātika" paredzētie pasākumi pamatā tiek realizēti ar Valsts investīciju programmas (VIP) atbalstu. VIP datu bāzē ir informācija par 106 informātikas un sakaru nozaru projektiem. Šobrīd līdz realizācijai ir nonākuši 49 projekti.

Visu informātikas un telekomunikāciju investīciju projektu pieteikumu izvērtēšanu atbilstoši nacionālās programmas "Informātika" prioritātēm veic Satiksmes ministrijas Informātikas departaments. Kā liecina apkopotā informācija, telekomunikāciju un informātikas projektiem izdalītais finansējums 1997. gadā no VIP bija 1,4 milj. latu, 1998. gadā -

11,9 milj. latu, 1999. gadā - 13,4 milj. latu, bet 2000. gadam tas sastāda 10,3 milj. latu. 2001. gadam pieteikto projektu finansējuma pieprasījums sastāda 40,1 milj. latu, bet valsts kopbudžeta iespējas 2001. gadam ir tikai 11-17 milj. latu.

Pēc speciālistu atzinuma, šāds finansējuma apjoms nespēj nodrošināt sekmīgu nacionālās programmas "Informātika" izpildi, saskaņā ar kuru IT infrastruktūras izveidei ir nepieciešami vairāk nekā 200 milj. latu, tādēļ vispirms tiek realizēti tie projekti, kuri dod vislielāko ekonomisko labumu.

1997. gadā, izvērtējot situāciju pašvaldībās, tika secināts, ka aptuveni pusei nav datortehnikas un tikai aptuveni 30 pašvaldībās ir izveidojušas mājas lapas Internetā. Lai situāciju labotu, tika izstrādāts un 1998. gadā uzsākts investīciju projekts "Pašvaldību vienota informācijas sistēma" (skatīt 4.8. ielikumu), kura realizācija ir saistīta ar gaidāmo pieraksta sistēmas reformu. Reforma tiks veikta vienlaicīgi ar jauno mašīnlasāmu Latvijas pasu, personas apliecību, personalizācijas tehnikas un programmatūras nodrošinājuma ieviešanu.

4.8. ielikums

Projekts "Pašvaldību vienota informācijas sistēma"

Projekta uzdevums ir nodrošināt iespēju visās pašvaldībās izmantot informātikas sasniegumu dotās iespējas. Sākotnējā situācijas izpētē tika konstatēts, ka pašvaldībām ir nepieciešami dati no valsts reģistriem sekojošu funkciju veikšanai: teritorijas attīstības plānošanai, uzņēmējdarbības veicināšanai, nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai, iedzīvotāju reģistrācijai dzīvesvietā, dzimtsarakstu darbību nodrošināšanai u.c.

Savukārt pašvaldības rīcībā ir informācija par dzimtsarakstu un iedzīvotāju dzīvesvietas reģistrāciju, izmaiņām Iedzīvotāju reģistrā, skolas vecuma bērniem, sniegto valsts un pašvaldību sociālo palīdzību, pašvaldību finansu vadību, nekustamajiem īpašumiem, statistiku u.c., kas nepieciešama daudzu valsts funkciju izpildei.

Projekts ir nozīmīgs ar to, ka tas visu pašvaldību mērogā veido kopēju informācijas sistēmu. Informācija par iedzīvotājiem, nekustamajiem īpašumiem un uzņēmējdarbību veido pašvaldību informācijas sistēmu pamatu. Sekmīgai sistēmas darbībai ir jānodrošina pašvaldību informācijas sistēmu sadarbība ar četriem valsts informācijas sistēmas megasistēmas reģistriem: Iedzīvotāju reģistru (Iekšlietu ministrijas Pilsonības un Migrācijas lietu pārvalde), Nekustamā īpašuma reģistru (VZD Zemes kadastra centrs), Uzņēmumu reģistru (Tieslietu ministrija) un Nodokļu maksātāju reģistru (Valsts Ieņēmumu dienests).

Projekta kopējās izmaksas sastāda 15,87 milj. latu, tajā skaitā: investīcijas no valsts budžeta - 7,21 milj. latu, pašvaldību ieguldījumi - 3,3 milj. latu, palīdzība - 5,36 milj. latu. Projekts organizatoriski ir sadalīts šādos apakšprojektos: "Dati", "Tehnika", "Cilvēks" un "Atbalsts". Nozīmīgākais ir apakšprojekts "Dati", jo paredz datu struktūru izpēti, datu apmaiņas standartu izveidošanu un organizēšanu, pielietojumprogrammu izstrādes organizēšanu un iegādi u.c. pasākumus.

Vislielākās projekta izmaksas sastāda datortehnikas iegāde, jo paredz izveidot aptuveni 100 datoru tīklu ar vidēji 50 darba stacijām katru. Paredzēts arī apmācīt pašvaldību vadītājus, IT speciālistus un lietotājus.

Likumdošana IT jomā tiek sakārtota atbilstoši ES, PTO u.c. starptautisku organizāciju prasībām.

Vairāki likumdošanas akti šobrīd atrodas izstrādes stadijā. Izskatīšanai Ministru kabinetā tiek gatavoti "Noteikumi par augstas tehnoloģijas produktu un programmproduktu sarakstu", saskaņā ar kuru tiks noteiktas uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides uzņēmumiem, kuru neto apgrozījumā programmprodukti taksācijas periodā sastāda vairāk nekā 75% un kuriem ir ISO sertifikāts.

Šobrīd tiek izstrādāta koncepcija par elektronisko dokumentu juridisko statusu Latvijā.

Ministru kabinets 2000. gada 8. jūnijā konceptuāli akceptēja sodu reģistra izveidošanu tuvākajos gados. Sodu reģistra pirmajā kārtā paredzēts apkopot ziņas par visām krimināli sodītajām personām, bet otrajā kārtā veidot administratīvo sodu reģistru. Pašlaik valsts iestādēm ir grūti saņemt informāciju par sodiem, jo par sodītajiem tā jāmeklē personas kartītēs.

Ir izveidota Informācijas sabiedrības nacionālā padome, kura izstrādās rekomendācijas valdībai lielu stratēģisku projektu ieviešanā un svarīgāko jomu noteikšanā sabiedrības attīstības veicināšanai.

 

5. Ekonomiskās politikas prioritātes un reformas

5.1. Integrācija Eiropas Savienībā

5.1.1. Pašreizējais stāvoklis

1999. gada decembrī Helsinku ES Padomes tikšanās laikā kļuva zināms, ka 2000. gadā ar Latviju tiks uzsāktas iestāšanās sarunas. Formāli iestāšanās sarunas ar Latviju un pārējām tā dēvētajām Helsinku grupas1 valstīm tika atklātas 2000. gada 15. februārī. Līdz ar to ES paplašināšanās procesā ir sācies īpaši aktīvs un atbildīgs posms, jo iestāšanās sarunas notiek kopumā ar divpadsmit valstīm un progress šajās sarunās būs atkarīgs ne tikai no kandidātvalsts paustās apņēmības, bet it īpaši tiks vērtēts reāli paveiktais, gan pārņemot ES tiesību un pienākumu kopumu (acquis communautaire) , gan to realizējot.

Lai sagatavotos sarunu norisei, iestāšanās ES sarunu delegācijas vadībā un ar aktīvu Saeimas Eiropas lietu komisijas iesaistīšanos notiek LR oficiālo sarunu pozīciju izstrāde un apstiprināšana.

2000. gada 21. februārī Eiropas integrācijas padomē tika apstiprinātas pirmās 11 LR iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu oficiālās pozīcijas tādās likumdošanas sadaļās kā "Brīva preču kustība", "Uzņēmējdarbības likumdošana", "Statistika", "Rūpniecības politika", "MVU", "Zinātne un pētniecība", "Izglītība un apmācības", "Telekomunikācijas un informāciju tehnoloģijas", "Kultūra un audiovizuālā politika", "Patērētāju un veselības aizsardzība", "Kopējā ārējā un drošības politika". Līdz 2000. gada jūnija sākumam tika apstiprinātas iestāšanās sarunu pozīcijas arī sadaļās - "Muitas savienība", "Ārējie ekonomiskie sakari" un "Konkurences politika".

Tāpat kā ar pirmajām sešām kandidātvalstīm, ar kurām sarunas sāka 1998. gadā, arī ar Latviju sākotnēji sarunas tika uzsāktas tā dēvētajās vieglākajās likumdošanas sadaļās. 2000. gada 15. martā ES dalībvalstu pastāvīgo pārstāvju komiteja (COREPER) pēc Eiropas Komisijas ieteikuma pieņēma lēmumu atvērt Latvijai iestāšanās sarunas par 8 likumdošanas sadaļām: "MVU", "Zinātne un pētniecība", "Izglītība un apmācības", "Ārējie ekonomiskie sakari", "Kopējā ārējā un drošības politika", "Konkurences politika", "Kultūra un audiovizuālā politika", "Statistika".

Pirms iestāšanās sarunām par katru no Eiropas Kopienas likumdošanas sadaļām tiek veikta nacionālās likumdošanas atbilstības ES prasībām izvērtēšana, kas šoreiz notiek rakstiski. Izvērtēšanas laikā uzmanība tiek pievērsta arī kandidātvalstu nostājai attiecībā uz 1999. gada laikā pieņemtajiem likumdošanas aktiem, jo līdz šim tika spriests par likumdošanas aktiem, kas pieņemti līdz 1998. gada 31. decembrim.

2000. gada laikā līdz ar iestāšanās sarunu norisi īpaša vērība tiek pievērsta tam, vai Latvija pilnībā ievēro ES dalībvalsts statusa kritērijus, kas definēti Kopenhāgenas un Madrides ES Padomes sanāksmēs. Tiek ņemta vērā arī to saistību izpilde, kuras Latvija ir uzņēmusies Asociācijas līguma ietvaros.

Trešā Asociācijas līguma ietvaros izveidotās ES un Latvijas Asociācijas padomes sanāksme notika 2000. gada 15. februārī un tās laikā izskatīja jautājumus par Latvijas gatavību iestāties ES, ņemot vērā 1999. gada oktobrī Eiropas Komisijas publicēto otro kārtējo ziņojumu, 1999. gada decembrī atjaunotās Pievienošanās Partnerības un Latvijas Nacionālās programmas integrācijai ES ieviešanu. Asociācijas padomes laikā tika atzīmēts, ka Latvija ievēro Kopenhāgenas politisko kritēriju, tāpat var tikt uzskatīts, ka valstī funkcionē tirgus ekonomika un tā varētu izturēt konkurences spiedienu Eiropas Savienībā vidējā laika periodā, paredzot, ka tā saglabās makroekonomisko stabilitāti un turpinās strukturālās reformas. Šie un citi aktuāli jautājumi detalizētāk tiks izskatīti Asociācijas komitejas sanāksmē 2000. gada 16. jūnijā.

Lai pārskatītu darbības prioritātes kandidātvalstīm, gatavojoties dalībai ES, 1999. gada nogalē tika atjaunota Pievienošanās Partnerība2. Jaunās darbības prioritātes, kas realizējamas īsā un vidēji ilgā laika posmā, līdz ar Pievienošanās Partnerību apstiprināja Helsinku ES Padome 1999. gada 10. decembrī.

Lai ņemtu vērā paveikto un plānotu turpmākos pasākumus, 2000. gada sākumā, drīz pēc EK Progresa ziņojuma par Latviju saņemšanas un atjaunotās Pievienošanās Partnerības apstiprināšanas tika uzsākta Nacionālās programmas integrācijai ES (NPIES) atjaunošana. Tāpat kā līdz šim NPIES ietvers konkrētus, noteiktā laikā veicamus pasākumus, kurus Latvijas valdība apņemas īstenot, lai nodrošinātu atbilstību ES Kopenhāgenas un Madrides kritērijiem (skatīt 5.1. ielikumu).

5.1. ielikums

Latvijas Nacionālā programma integrācijai ES.

NPIES ietvaros tiek plānoti pasākumi, lai nodrošinātu funkcionējošas tirgus ekonomikas pastāvēšanu un spēju sekmīgi izturēt konkurences spiedienu ES. Tiek paredzēti pasākumi, lai

- nodrošinātu ekonomikas attīstību un spēju izturēt konkurenci ES iekšējā tirgū, radot labvēlīgu vidi mazo un vidējo uzņēmumu izveidošanai un to darbības attīstīšanai;

- pilnveidotu sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas sistēmu;

- privatizētu valsts un pašvaldību īpašumu un restrukturētu uzņēmumus;

- veidotu labvēlīgāku investīciju vidi;

- paaugstinātu rūpniecības konkurētspēju;

- saskaņotu Latvijas ārējās tirdzniecības politiku ar ES pamatnostādnēm, u.c.

Gatavojoties ES dalībvalsts tiesību un pienākumu pārņemšanai, NPIES paredz tādus pasākumus kā

- metroloģiskās bāzes paplašināšana un uzturēšana;

- Eiropas atbilstības novērtēšanas līguma (ECAA) noslēgšana;

- nacionālo atbilstības novērtēšanas standartu "jaunās pieejas" direktīvām izstrādāšana atbilstoši valsts ekonomikas un ES vajadzībām;

- patērētāju tiesību aizsardzības nodrošināšana Latvijā; ES prasībām atbilstošas tirgus uzraudzības sistēmas izveidošana, kas nodrošinātu patērētāju dzīvības un veselības aizsardzību;

- Latvijas konkurences politikas realizācijai paredzēto uzraudzības un aizsardzības pasākumu piemērošana ES iekšējā tirgus prasībām, lai stiprinātu Latvijas uzņēmēju konkurētspēju šajā tirgū;

- valsts statistikas rādītāju sistēmas pārveidošana atbilstoši ES likumdošanai un ES statistikas biroja (EUROSTAT) izstrādātā "Statistisko prasību kopsavilkuma" u.c. starptautisko institūciju prasībām;

- 2000. gada Tautas skaitīšana un 2001. gada Lauksaimniecības skaitīšana Vispasaules skaitīšanas ietvaros;

- statistisko datu kvalitātes uzlabošana, pilnveidojot informātikas sistēmu statistikas jomā;

- iekšējā enerģijas tirgus nosacījumu (tirgus veidošanas politikas un konkurences politikas mijiedarbība, apgādes drošība, vides aizsardzība, racionāla resursu izmantošana) apzināšana, izvērtēšana un pakāpeniska ieviešana, u.c.

NPIES plāno pasākumus sabiedrības un valsts pārvaldes sagatavošanai dalībai ES.

2000. gada februārī Saeima apstiprināja Stratēģiju integrācijai Eiropas Savienībā. Tās uzdevums ir sekmēt vienotu valsts institūciju un sabiedrības izpratni un darbību ES jautājumos. Stratēģija paredz vienotu integrācijas procesa plānošanu un piedāvā lēmumu pieņemšanas parametrus ES politikas jautājumos. Šajā stratēģijas dokumentā noteikti priekšnosacījumi sekmīgai valsts iestājai ES un īpaša uzmanība pievērsta tādiem stratēģiski svarīgiem integrācijas darbības virzieniem kā sabiedrības integrācija, ekonomiskā integrācija, nozaru, vides un reģionālā attīstība, labklājība, tieslietas un iekšlietas, kultūra un izglītība u.c. Stratēģija integrācijai ES būs realizēta tad, kad Latvija iestāsies ES.

5.2. ielikums

Jaunumi ES varas struktūrās.

No 2000. gada 1. janvāra Portugāle uz sešiem mēnešiem ir pārņēmusi ES prezidentūru no Somijas, par vienu no pamatprioritātēm izvirzot ES paplašināšanos Austrumu virzienā. Pēc Portugāles prezidentūras stafeti 2000. gada jūlijā pārņems Francija.

Jau ES Padomes 1999. gada 3.-4. jūnija tikšanās laikā tika pausta nepieciešamība atrisināt tos institucionālos jautājumus, kuri ir palikuši neatrisināti arī pēc Amsterdamas līguma apstiprināšanas. Šajā nolūkā ES dalībvalstis 2000. gadā ir uzsākušas darbu Starpvaldību konferences ietvaros, lai vēl pirms ES paplašināšanās pabeigtu institucionālās reformas un apstiprinātu nepieciešamās izmaiņas Līgumos. Starpvaldību konferencē tiek apskatīti tādi jautājumi kā Eiropas Komisijas apmēri un sastāvs, balsu svars ES Padomē, kvalificētā vairākuma balsojuma piemērošanas iespējamā paplašināšana u.c. jautājumi.

5.1.2. Eiropas Savienības pirmsiestāšanās finansu palīdzība

Sākot ar 2000. gadu, Latvija var saņemt palīdzību divu ES Pirmsstrukturālo fondu ietvaros:

• Pirmsiestāšanās strukturālās politikas instruments ( ISPA - Instrument for the Structural Policies for Pre-accession ) - fonda mērķis ir finansiāli atbalstīt nākotnes dalībvalstu pasākumus transporta un vides aizsardzības sektoros, tādējādi palīdzot tām izpildīt Acquis prasības vides aizsardzības jomā;

• Īpašie pirmsiestāšanās perioda pasākumi lauksaimniecībā un lauku attīstībā ( SAPARD - Special Action for the Pre-accession for Agriculture and Rural Development ) - fonda prioritārās atbalsta sfēras būs tirgus efektivitātes paaugstināšana, kvalitātes un veselības standartu uzlabošanas pasākumi, kas sekmētu jaunu darba vietu radīšanu laukos. Fonds atbalstīs arī fermu efektivitātes veicināšanu, lauksaimniecības produkcijas pārstrādi un izplatīšanu, produktu kvalitātes veicināšanu, ekonomiskās aktivitātes dažādošanu laukos.

5.1. zīmējums

ES pirmsiestāšanās finansu palīdzības instrumenti

Trešais ES pirmsiestāšanās finansu atbalsta instruments, kas ievērojamu palīdzību Latvijai sniedza arī līdz šim, ir ES PHARE programma , kas 2000. gadā turpina darboties.

Laika posmā no 2000. līdz 2006. gadam ES PHARE programmas ietvaros tiks realizētas šādas prioritātes:

• institucionālā stiprināšana - palīdzība valsts pārvaldes institūcijām ieviest Eiropas Kopienas likumdošanas kopumu (acquis communautaire) un sagatavoties dalībai dažādās ES politikās. Šīs prioritātes īstenošanai tiks atvēlēti apmēram 30% no programmas kopējā finansējuma;

• investīcijas - atbalsts tiks koncentrēts divos virzienos:

1) nostiprināt administratīvi regulējošo infrastruktūru, tuvināties ES standartiem un normām;

2) sekmēt ekonomisko un sociālo kohēziju, veicot tādus pasākumus, kādi ES tiek īstenoti ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Eiropas Sociālā fonda starpniecību, tādējādi vienlaicīgi gatavojoties darbam ar ES Strukturālajiem fondiem, kas Latvijai būs pieejami pēc iestāšanās.

5.3.ielikums

Eiropas Savienības Strukturālo fondu mērķu politika 2000.-2006. gadam.

Lai decentralizētu, vienkāršotu Strukturālo fondu pasākumu īstenošanu, kā arī palielinātu palīdzības koncentrāciju, efektivitāti un pastiprinātu kontroli, no 2000. gada ES Strukturālo fondu ietvaros ir noteikti trīs attīstības Mērķi, kuri būtībā ietvers iepriekšējos sešus Mērķus. Paredzams, ka pēc iestāšanās visa Latvijas teritorija palīdzību no ES Strukturālajiem fondiem saņems Mērķa-1 ietvaros, jo Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju ir zemāks par 75% no vidējā ES. Arī Pirmsstrukturālo fondu līdzekļus, iespējams, jau 2000. gada beigās Latvija saņems kā Mērķa-1 teritorija.

 

Mērķis-1: veicināt atpaliekošo reģionu attīstību un strukturālās izmaiņas.

Šī Mērķa nosaukums nav mainījies, un arī turpmāk būs svarīgākais ES strukturālās politikas Mērķis. Tāpat kā agrāk

Mērķa-1 reģioni tiks noteikti NUTS II līmenī, un atbalstu varēs saņemt tās teritorijas, kurās vidējais IKP rādītājs uz vienu iedzīvotāju ir zemāks par 75% no ES vidējā rādītāja. Mērķa-1 teritorijām tiek pievienotas arī teritorijas, kuras iepriekšējā plānošanas periodā iekļāvās Mērķī-6. Paredzams, ka izveidotais Mērķis-1 aptvers aptuveni 20% no ES iedzīvotājiem.

Mērķis-2: ekonomiskā un sociālā konversija teritorijās, kuras apdraud rūpniecības un lauksaimniecības lejupslīde.

Turpmākajā programmēšanas periodā šajā Mērķī tiks apvienoti iepriekšējie - Mērķis-2 un Mērķis-5b. Papildus paredzēts, ka šī Mērķa ietvaros atbalstu varēs saņemt arī citi reģioni, kuriem nākas saskarties ar nopietnām problēmām, ko rada ekonomiskās aktivitātes dažādības trūkums. Mērķa-2 teritorijas aptvers ne vairāk kā 18% no ES iedzīvotājiem. Mērķa-2 reģionus paredzēts iedalīt 4 grupās: industriālās teritorijas; atsevišķas pilsētas; lauku teritorijas; zivsaimniecības reģioni.

Mērķis-3: cilvēkresursu attīstība.

Šī mērķa ietvaros tiks atbalstīti tādi pasākumi kā cīņa ar ilgtermiņa bezdarbu, jauniešu un personu, kas izslēgtas no darba tirgus, integrācijai darba tirgū. Jaunais Mērķis sevī apvienos iepriekšējos Mērķus-3 un 4.

ES finansiālais atbalsts tiek piešķirts, pamatojoties uz dalībvalsts (kandidātvalsts) izstrādāto nacionālo (ja Mērķa statusam atbilst visa valsts teritorija) vai reģionālo (ja Mērķa statusam atbilst tikai noteikts valsts reģions) attīstības plānu. Tas nozīmē, ka Pirmsstrukturālo fondu līdzekļi tiek piešķirti nevis kādai noteiktai nozarei vai sektoram, bet gan attīstības plānā definētajām prioritātēm.

1998. gada decembrī saistībā ar PHARE programmas "Speciālā sagatavošanās programma darbam ar Strukturālajiem fondiem Latvijā" aktivitātēm tika uzsākta Nacionālā attīstības plāna izstrāde.

1999. gada laikā Latvija izstrādāja Nacionālo attīstības plānu3 (NAP) laika periodam no 2000. līdz

2002. gadam. Latvijas Nacionālajā attīstības plānā tika iekļautas šādas sadaļas: (1) uzņēmējdarbības veicināšana, (2) reģionālā attīstība, (3) tūrisms, (4) lauksaimniecība, zivsaimniecība un lauku attīstība,

(5) ekonomikas infrastruktūra, (6) cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana. Par pamatu analīzes veikšanai tika ņemti Eiropas Komisijas 1999. gada jūnijā pieņemtie ieteikumi Nacionālā attīstības plāna izstrādei ES kandidātvalstīs. Jāatzīmē, ka 1999. gada janvārī, uzsākot NAP izstrādi, iesaistīto institūciju rīcībā nebija informācijas vai vadlīniju par šī dokumenta struktūru un formu. Gan Finansu ministrija4, gan pārējas NAP izstrādē iesaistītās institūcijas darba gaitā guva pieredzi no citu ES dalībvalstu izstrādātajiem attīstības plāniem (Īrijas nacionālais attīstības plāns), to struktūras un ietvertā informācijas veida.

Pašreiz NAP tiek pilnībā pārstrādāts, ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumus, īpašu vietu sagatavošanas procesā atvēlot SVID (stiprās puses, vājās puses, iespējas, dinamika) analīzes veikšanai. Darba gaitā analizējot jau izstrādātos stratēģiskās plānošanas dokumentus, ir noteikti šādi sektori, par kuriem tiek veikta SVID analīze: industrija; būvniecība; lauksaimniecība; transports; enerģētika; vides aizsardzība; sakari; finansu sektors; izglītība; kultūra; labklājība; zinātne, pētniecība un inovācijas. Katrs sektors iedalās vēl sīkāk - nozarēs. Veiktās nozaru SVID analīzes tiks izvērtētas, nosakot, vai ir nepieciešams attiecīgo nozari iekļaut turpmākajā NAP sagatavošanas gaitā.

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2000. gada 7. marta sēdes lēmumu, kā arī ņemot vērā pagājušā gada pieredzi, ir izveidotas divas darba grupas - Nacionālā attīstības plāna vadības grupa un Nacionālā attīstības plāna vienība . NAP vadības grupai ir tiesības apstiprināt NAP sagatavošanas metodoloģiju, darba plānu, izstrādes procesa termiņu grafiku, kā arī NAP projektu un citus ar NAP saistītos dokumentus to iesniegšanai noteiktā kārtībā Ministru kabinetam, grupas darbu vada Īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām. Savukārt NAP vienības locekļi veic ikdienas darbu, analizē nozaru stratēģiskos plānošanas dokumentus un sagatavo pārskatus par tiem. Vienībai ir jānodrošina kvalitatīva NAP sagatavošana, uzlabošana un jāseko tajā noteikto prioritāšu realizācijas pasākumu īstenošanai, vienības darbu vada Starptautisko palīdzības programmu koordinācijas pārvaldes pārstāvis.

Turpmāk5 Nacionālais attīstības plāns ir uzskatāms par valsts vidēja termiņa stratēģiskās plānošanas dokumentu, lai analizētu sociālekonomisko situāciju, kā arī noteiktu valsts attīstības prioritātes turpmākajiem sešiem gadiem un pasākumus, kas veicami izvirzīto mērķu īstenošanai. Nacionālais attīstības plāns tiks izmantots arī par pamatu publisko investīciju (valsts, pašvaldību, ārvalstu neatliekamās palīdzības, valsts izsniegto garantiju) piešķiršanai.

 

5.2. Nacionālās programmas

1994. gada 12. aprīlī valdība akceptēja Nacionālo programmu koncepciju un arī sarakstu ar ekonomiskās politikas realizācijai nepieciešamajām nacionālajām programmām. Sākotnēji nacionālo programmu sarakstā bija 10 programmas, šobrīd 15. Nacionālo programmu koncepcija nosaka, ka programmu saraksts var tikt papildināts vai mainīts atbilstoši valsts ekonomiskajai situācijai un valdības politikai. 1995. gada 9. maijā Ministru kabinets pieņēma noteikumus Nr.129 "Par nacionālo programmu izstrādes un īstenošanas kārtību".

No pašreiz sarakstā iekļautajām 15 programmām 10 programmas ir izstrādātas un akceptētas Ministru kabinetā atbilstoši minētajiem Ministru kabineta noteikumiem.

5.4. ielikums

Nacionālo programmu saraksts.

Izstrādātās / īstenojamās nacionālās programmas:

1. Kvalitātes nodrošināšanas nacionālā programma;

2. Latvijas enerģētikas attīstības nacionālā programma;

3. Transporta attīstības nacionālā programma;

4. Nacionālā programma "Latvijas iedzīvotāji (Tautas veselība un sociālā drošība)";

5. Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības nacionālā programma;

6. Nacionālā programma "Informātika";

7. Nacionālā programma "Kultūra";

8. Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma;

9. Ārējās tirdzniecības nacionālā programma;

10. Ceļu satiksmes drošības nacionālā programma.

Izstrādājamās nacionālās programmas:

11. Baltijas jūras vides aizsardzības nacionālā programma;

12. Latvijas reģionālās attīstības nacionālā programma;

13. Būvniecības valsts nacionālā programma;

14. Nacionālā programma "Biodegvielu ražošana un pielietošana Latvijā";

15. Latvijas tūrisma attīstības nacionālā programma.

Kvalitātes nodrošināšanas nacionālā programma

Par šīs nacionālās programmas (skatīt arī 5.7.1. nodaļu) īstenošanu atbildīgā institūcija ir Ekonomikas ministrija. Kvalitātes nodrošināšanas nacionālās programmas īstenošanas pasākumi ir iedalāmi šādos darbības virzienos: likumdošana (sagatavoti grozījumi likumā "Par atbilstības novērtēšanu", "Par preču un pakalpojumu drošumu un ražotāja, pakalpojumu sniedzēja atbildību", notiek pārtikas likumdošanas pilnveidošana, ietverot riska cēloņu analīzes kritiskajos kontroles punktos principu ieviešanu un pārtikas uzņēmumu reģistrāciju); standartizācija (valsts programmas "Standartizācijas attīstība Latvijā" realizācija, ISO norādījumu atjaunotās redakcijas pieņemšana Latvijas nacionālā standarta statusā); metroloģija (koncepcijas izstrāde, valsts programmas "Metroloģijas attīstība Latvijā" sagatavošana); atbilstības novērtēšana - sertifikācija un akreditācija (veikta kvalitātes nodrošināšanas infrastruktūras optimālā modeļa izvērtēšana, izstrādājot priekšlikumus attīstības perspektīvām metroloģijas jomā); kvalitātes nodrošināšanas sistēmas (Latvijas kvalitātes balvas kritēriju pilnveidošana atbilstoši Eiropas izcilas uzņēmējdarbības modelim); patērētāju tiesību aizsardzība (Patērētāju informācijas centra izveide); informācija un apmācība (Latvijas uzņēmēju apmācība par ES un PTO dalībvalstu prasībām kvalitātes nodrošināšanas un atbilstības novērtēšanas jautājumos) un starptautiskā sadarbība (darbs Latvijas likumdošanas analītiskās izvērtēšanas procesā ES par Brīvu preču kustību un Patērētāju un veselības aizsardzību).

 

Latvijas enerģētikas attīstības nacionālā programma

Par nacionālās programmas izstrādi atbildīgā ir Ekonomikas ministrija. 1999. gadā pabeigta 1996. gadā uzsāktā Jelgavas siltumapgādes sistēmas rekonstrukcija, līdz ar to nodrošināta siltuma zudumu samazināšana. PVAS "Latvenergo" darbības ietvaros turpināta Daugavas kaskādes rekonstrukcija (paredzēts pabeigt 2001. gadā), kā arī augstsprieguma apakšstaciju iekārtu nomaiņa. Veikta naftas darbu likumdošanas sakārtošana naftas resursu apguvei un licencēšanai (jāpabeidz līdz 2002. gadam). Izveidots Enerģijas efektivitātes veicināšanas fonds uz izdevīgiem kredītnoteikumiem energoefektivitāti paaugstinošu projektu ieviešanai un nodrošināšanai. Uzsākts kūdras ieguves un izmantošanas programmas II etaps vietējā kurināmā izmantošanai enerģētikā. Pasākumu īstenošanai ir izlietoti valsts budžeta līdzekļi, tostarp no garantētiem valdības kredītiem un fondiem.

 

Transporta attīstības nacionālā programma

Programmu īsteno Satiksmes ministrija. Transporta attīstības nacionālās programmas galvenie virzieni: Autosatiksme (valsts autoceļu ikdienas uzturēšana, rekonstrukcija, dotācijas pasažieru regulāriem pārvadājumiem ar autobusiem lauku apvidos, jaunu Ceļu satiksmes noteikumu izstrāde); Dzelzceļš un dzelzceļa stacijas (sliežu ceļu uzturēšana, Latvijas dzelzceļa telekomunikāciju tīkla modernizācija, elektro- un dīzeļvilcienu atjaunošana, dzelzceļa stacijas ēku rekonstrukcija); Jūras ostas (koksnes eksporta termināla Krievu salā un naftas produktu termināla Rīnūžos izbūve, Daugavgrīvas pieejas kanāla izveide, veikts Liepājas ostas padziļināšanas I posms, Ventspils brīvostā vairāku piestātņu rekonstrukcija, globālās jūras avāriju drošības sakaru sistēmas ieviešana Latvijā) un Aviācija (lidlauka pievadceļu tīkla paplašināšana lidostā "Rīga", pasažieru termināla rekonstrukcija). Nacionālā programma netiek tieši finansēta, bet tiek finansēti konkrēti projekti. Programmas koordinatori uzskata, ka programmas pasākumu īstenošanas finansēšana ir optimāla, kad tiek izmantoti dažādi finansēšanas avoti (valsts budžeta līdzekļi, speciālie budžeti, kredīti, uzņēmumu līdzekļi, privātais kapitāls, ES PHARE programmas līdzekļi), tos savstarpēji kombinējot un ņemot vērā konkrētā pasākuma specifiku. Saskaņā ar programmas koordinatoru sniegto informāciju, gadā transporta uzturēšanai un attīstībai Latvijā kopumā tiek tērēti aptuveni 150-200 milj. latu.

 

Nacionālā programma "Latvijas iedzīvotāji (tautas veselība un sociālā drošība)"

Programmu gatavo Labklājības ministrija, izvēršot trīs galvenās sadaļas: "Veselība", "Darbs" un "Sociālā drošība". Sadaļas "Veselība" ietvaros tiek izstrādāti vairāki pasākumi, tostarp, veidota zāļu monitoringa sistēma, realizēta efektīva politika "medikamentiem ar atlaidēm" primārajā veselības aprūpē; veicināta brīvprātīgā veselības apdrošināšanas sistēmas attīstība, panākot pacientu līdzdalību veselības aprūpē. Tiek veidots vienots veselības aprūpes finansēšanas modelis racionālai finansu līdzekļu izmantošanai, kas palielinās ārstniecības pakalpojumu pieejamību, samazinot pacientu iemaksas daļu ārstniecisko pakalpojumu saņemšanā, veicināta Latvijas zāļu ražotāju starptautiskā sadarbība. Tiek veikti praktiski pasākumi AIDS profilakses epidemioloģiskai uzraudzībai un izplatības ierobežošanai u.c.

Sadaļas "Darbs" ietvaros tiek izstrādāts programmatisks dokuments "Latvijas valsts politika darba aizsardzības jomā", ievērojot gan ES prasības, gan mūsu valsts iespējas un attīstības prognozes. Veikta minimālās mēneša darba algas paaugstināšana no Ls 42 līdz Ls 50, profesiju apraksta krājuma un informatīva materiāla par mācību iestādēm izdošana, ilgstošo bezdarbnieku iesaistīšana Darba meklētāju kluba aktivitātēs, algoto pagaidu sabiedrisko darbu organizēšana, pirmspensijas vecuma bezdarbnieku iesaistīšana sociālās aprūpes un algotajos pagaidu sabiedriskos darbos, kvalifikācijas paaugstināšana un iekārtošana darbā (1999-2001).

Sadaļas "Sociālā drošība" ietvaros tiek veikti grozījumi esošajos normatīvajos aktos un izstrādāti jauni, atbilstoši koncepcijai par invalīdu integrāciju sabiedrībā; veidoti dienas centri personām ar garīga rakstura traucējumiem un krīzes centri (1998-2003); vienkāršota sociālās palīdzības pabalstu sistēma, veikta pensiju indeksācija (pensijas apmērs valstī 1999. gadā pieaudzis vidēji par 13,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu). Projekti lielākoties tiek realizēti no valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem, valsts sociālās apdrošināšanas, Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļiem, Pasaules Bankas un ārvalstu finansu palīdzības resursiem.

 

Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības nacionālā programma

Par Ministru kabinetā 1997. gadā apstiprināto programmu (skatīt arī 5.5. nodaļu) atbildīgā ir Ekonomikas ministrija. Programmas koordinatori 1999. gadā par nozīmīgāko uzskata Ministru kabinetā akceptēto Mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanas koncepciju, kuras īstenošanai 2000. gadā ir piešķirtas valsts garantijas Ls 3,2 milj. apjomā. Šajā aspektā nozīmīgs process ir uzņēmēju pārstāvniecības organizāciju atbalstīšana, ko paredz 19 nozaru ekspertu padomju izveide pie Ekonomikas ministrijas, kā arī Eiropas Komisijas finansu atbalsts 1999. gada aprīlī Latvijas Garantiju aģentūrai - EUR 700 tūkst. ieguldījums rezerves kapitālā un 500 tūkst. latu no valsts budžeta, tādējādi varētu tikt uzsākta reāla kredītu garantēšana maziem un vidējiem uzņēmumiem.

 

Nacionālā programma "Informātika"

Par programmas (skatīt arī 4.8. nodaļu) īstenošanu atbildīgā institūcija ir Satiksmes ministrija. Nacionālās programmas ietvaros veikta Valsts nozīmes datu pārraides tīkla izveide visā valsts teritorijā (uz 2000. gada sākumu tā nodrošināta gandrīz 60% apmērā). Īstenots Baltijas valstu valdību datu pārraides tīkla projekts, līdz ar to ir nodrošināta informācijas apmaiņa starp valsts administrācijām, kā arī panākta iekļaušanās starptautiskos tīklos. Izveidota Tiesu vienotā informācijas sistēma, kas nodrošina tiesu sistēmas darbības efektivitāti; izveidota Valsts ieņēmumu un muitas politikas īstenošanas informācijas sistēma. Veikts Valsts kases modernizācijas projekts, izveidota Sociālās palīdzības iestāžu informācijas sistēma. Latvijas izglītības informācijas sistēmas izveides projekta ietvaros veikta datortehnikas iegāde un vispārējās izglītības sistēmas informatizācija. Izveidota vienota vides datu informatīvā sistēma un vienotais Latvijas bibliotēku informācijas tīkls LATLIBNET. Finansu avoti ir VIP, valsts budžets, PHARE līdzekļi.

 

Nacionālā programma "Kultūra"

Par programmas izstrādi atbildīgā institūcija ir Kultūras ministrija. 2000. gada sākumā Ministru kabinetā tika apstiprināta nacionālās programmas struktūra un apakšprogrammu izklāsta principi, apstiprinātas apakšprogrammas: "Kultūras mantojums", "Mūzika un deja", "Tradicionālā kultūra un amatiermāksla" un "Muzeji".

Nacionālās programmas "Kultūra" ietvaros realizētie pasākumi un sasniegtie rezultāti: Kultūras mantojums (Rīgas vēsturiskā centra inventarizācija, kultūras pieminekļu izpēte un apsekošana, kultūrvēsturiskās vides sakārtošana), Teātri (valsts dibināto teātru pārveide par valsts bezpeļņas uzņēmumiem), Vizuālā māksla (Latvijas laikmetīgā mākslas centra izveide, starpinstitucionāla dizaina institūta izveide, starptautisku izstāžu projektu realizācija), Filmu nozare (filmu ražošana), Tradicionālā kultūra (starptautiskais deju festivāls "Sudmaliņas"'99), Kultūrizglītība (izglītības mācību priekšmetu stundu paraugplānu izstrāde, mākslas un mūzikas skolu akreditēšana), Literatūra (literatūras atbalstīšana, oriģinālliteratūras popularizēšana, jaunrades veicināšana), Muzeji (valsti aptveroša informācijas tīkla izveidošana, informatīvu izdevumu veidošana) un Bibliotēkas (Bibliotēku likuma projekta sagatavošana, vienotā informācijas tīkla projekts, Latvijas Nacionālās Bibliotēkas celtniecības projekta izstrāde). Finansu avoti - valsts budžets, VIP līdzekļi, Kultūrkapitāla fonds, ārvalstu partneri, pašvaldību pamatbudžets, Kultūras ministrijas budžets, "Leonardo da Vinči" programmu finansējums u.c.

 

Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma

Par programmas izstrādi atbildīgā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Izstrādi koordinē starpministriju komisija. Programma akceptēta Ministru kabinetā 2000. gadā. Programma veidota no trim aplūkojamo jautājumu lokiem: Dabas aizsardzība (Rīgā organizēta starptautiska konference "Bioloģiskā daudzveidība Eiropā", izstrādāta Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma), Ilgspējīga dzīvās dabas resursu izmantošana (sagatavots Engures dabas parka, Lubānas mitrāja kompleksa integrētais apsaimniekošanas plāns, Ķemeru nacionālā parka dabas aizsardzības plāna projekts) un Vides politikas līdzekļi un priekšnosacījumi bioloģiskās daudzveidības nacionālās programmas ieviešanai (sagatavoti likumi par Teiču, Krustkalnu, Grīņu un Moricsalas dabas rezervātiem un Slīteres nacionālo parku). Finansējums pasākumu realizācijai saņemts no Vides aizsardzības fonda un Dānijas valdības atbalsta fonda līdzekļiem.

 

Ārējās tirdzniecības nacionālā programma

Par programmas izstrādi atbildīga ir Ekonomikas ministrija. Programma akceptēta Ministru kabinetā 1999. gada decembrī. Programmas ietvaros ietverti šādi pasākumu bloki: informācijas nodrošinājums (Latvijas ārējās tirdzniecības datu uzkrāšana un informācijas plūsmas analīze), daudzpusējās un divpusējās starpvalstu attiecības (Latvijas dalība PTO, integrācija ES, brīvās tirdzniecības līgumi, Baltijas vienotās ekonomiskās telpas izveide, divpusējās ekonomiskās attiecības ar ASV), finansu instrumenti (eksporta kredīti, garantijas, apdrošināšana), iekšējā tirgus uzraudzība (antidempings, iekšējā tirgus aizsardzības noteikumi, kompensācijas pasākumi), konkurētspējas veicināšana (apmācības programmas Latvijas uzņēmumiem, Latvijas eksportētāju mārketinga atbalsta programma) un starptautiskais mārketings (dalība starptautiskās izstādēs un tirdzniecības misijās, Latvijas tēla popularizēšana EXPO 2000). Pasākumi tiek finansēti no PHARE, Dānijas valdības palīdzības fonda, Valsts īpašuma privatizācijas fonda, Ekonomikas ministrijas un LAA budžetu līdzekļiem.

 

Ceļu satiksmes drošības nacionālā programma

Par programmas izstrādi atbildīga ir Satiksmes ministrija. 2000. gada 25. janvārī programma tika apstiprināta Ministri kabinetā, un tagad uzsākta tās īstenošana.

Ceļu satiksmes drošības uzlabošanā paredzēts realizēt trīs galvenos virzienus: jānodrošina satiksmes drošību garantējošie principi, satiksmes drošuma kontrole un ceļu satiksmes negadījumu izraisīto seku samazināšanas sistēmas darbība.

 

Baltijas jūras vides nacionālā programma

Atbildīgā institūcija - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Programmas ietvaros tiek realizētas šādas apakšprogrammas: Vides monitoringa programma (jūras monitorings, virszemes ūdeņu monitoringa programma), programma "Zilie karogi" (pludmaļu labiekārtošana un piekrastes resursu ilgspējīga izmantošana, Latvijas mazo jahtu ostu apsekojums), Liepājas vides projekts (ūdens apgāde, kanalizācijas sistēmas sakārtošana, ekotūrisma attīstība), Rīgas vides projekts (notekūdeņu attīrīšana un savākšana), Daugavpils ūdens apgāde un kanalizācija, kanalizācijas spiedvada Jūrmala-Rīga celtniecība, programma 800+ (Latvijas apdzīvoto vietu ūdenssaimniecības attīstība), programma 500- (sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveide Latvijā), bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveide, ozona slāni noārdošo vielu izņemšana no aprites (uzsākta freonus nesaturošu putu un aerosolu ražošanas projektu investēšana) un Baltijas jūras piekrastes apsaimniekošanas plāns. Finansiāls atbalsts - no Valsts Hidrometeoroloģijas pārvaldes budžeta, valsts pamatbudžets, līdzfinansētāji ir Pasaules Banka, Vides aizsardzības klubs, PHARE.

 

Latvijas reģionālās attīstības nacionālā programma

Par programmas izstrādi atbildīgā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Programmu paredzēts iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā līdz 2000. gada beigām. Programmas izstrādes ietvaros veikta situācijas analīze reģionālajā attīstībā par 1998./1999. gadu reģionu sadalījumā, analīze par Latvijas reģionālās attīstības politikas koncepcijas realizācijas gaitu.

Veikta nacionālās programmas apakšprogrammu sagatavošana un īstenošana: Latvijas pierobežas reģionu attīstības programma; Latvijas lauku attīstības programma (attīstības mērķu definēšana); lauku apdzīvoto vietu renovācijas programma (fiziskās, sociālās un ekonomiskās vides sakārtošana); piepilsētas attīstības programma (ilgspējīgai attīstībai, veicinot labklājības pieaugumu); piekrastes attīstības programma (ietverot mazo ostu attīstības programmu) un īpašo problēmteritoriju attīstības programma (savedot kārtībā bijušās militāro objektu teritorijas, apkopojot Vācijas pieredzi). Latvijas reģionālās attīstības nacionālās programmas īstenošanas pasākumi cieši saistīti ar Valsts investīciju programmas pilnveidošanu, nosakot plānošanas reģionus, to padomju un attīstības aģentūru darbības pamatprincipus, nepieciešamo atbalstu pašvaldību teritorijas attīstības plānu izstrādei, īpašu uzmanību pievēršot iespējām, ko paver ES PHARE programmas daļa "Investīcijas ekonomiskajā un sociālajā kohēzijā" mērķa reģioniem Zemgalei un Latgalei, kā arī Liepājas reģiona un Vidusdaugavas reģionu attīstības un darbības plānu izstrāde. Pasākumu realizācija tiek finansēta pārsvarā no valsts budžeta, arī no Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļiem.

 

Būvniecības valsts nacionālā programma

Programmas izstrādi koordinē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Paredzēts drīzumā programmu iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā. Programmas ietvaros 1999. gadā ir gatavota apakšprogramma "Projektēšana", HES hidrotehnisko būvju drošuma programma, koncepcijas par apdrošināšanu būvniecībā, publisko ēku siltumefektivitātes paaugstināšanas programma, mājokļu un īres likumdošanas un būvnormatīvu koncepcija. Izstrādāti 10 normatīvie akti un 9 LVS standarti likumdošanas harmonizācijai ar ES direktīvām. Veikta metodiku un rekomendāciju izstrāde: administratīvo šķēršļu samazināšanai būvniecībā, sabiedrisko ēku siltumtehniskais izvērtējums, tehniskās pases parauga un ēku un būvju ekspluatācijas pasākumu reģistrācijas žurnāla sagatavošana. Finansu avoti ir valsts budžets un Valsts īpašuma privatizācijas fonds.

 

Nacionālā programma "Biodegvielu ražošana un pielietošana Latvijā"

Par programmas izstrādi atbild Zemkopības ministrija. Vadošā un koordinējošā organizācija ir LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts, kas veic pētījumus un organizē informatīvo darbu. Paredzamais programmas izstrādes termiņš iesniegšanai Ministru kabinetā ir 2001. gada 3. ceturksnis. Progresu programmas izstrādē raksturo dažādu zinātniski tehnisko iestrādņu veikšana, Latvijas apstākļiem optimālas etanola un biodīzeļdegvielas progresīvāko tehnoloģiju izpēte un atlase, jaunas biodegvielu ražošanas organizācijas koncepcijas izstrāde, Saeimā pieņemto priekšlikumu par grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli" sagatavošana.

Kā programmas izstrādes pasākumi vērtējama starptautiskās informācijas vākšana ekoloģiski tīra etanola tehnoloģijas atlasei; zinātniskās pētniecības izstrādes rapšu agrotehniskā etanola tehnoloģijā, biodīzeļdegvielas ekonomikā (sastādīti modeļi, precizēta tehnoloģijas); dažādu izmēģinājuma iekārtu izveide un informatīvais darbs biodīzeļdegvielas ražošanas popularizēšanai sabiedrībā (Talsu, Valmieras, Jēkabpils rajonos ar konkrētiem projektiem), informatīva centra iekārtošana, līdzdalība izejas datu sagatavošanā tehniskā projekta izstrādei etanola rūpnīcai Latvijā. Finansējums no Latvijas Zinātņu padomes Programmas un grantiem un VĪPF līdzekļiem.

 

Latvijas tūrisma attīstības nacionālā programma

Par programmas izstrādi atbildīgā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Programmu paredzēts iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā līdz 2000. gada beigām. Nozīmīgākie pasākumi, kas vērtējami kā programmas īstenošanas pasākumi 1999. gadā, ir Latvijas tūrisma uzņēmumu piedalīšanās 16 starptautiskos tūrisma gadatirgos, popularizējot tūrisma iespējas Latvijā; informatīvo izdevumu par tūrisma iespējām Latvijā iniciēšana; lauku tūrisma mērķprogrammas izstrāde, nosakot konkrētu pasākumu kopumu lauku tūrisma attīstības veicināšanai; Baltijas Tūrisma informācijas centra Minsterē darbības uzsākšanas sagatavošana. Finansējums tiek saņemts no valsts budžeta un dalībnieku maksām.

 

5.3. Privatizācija

5.3.1. Īpašumu struktūra un investīcijas privatizētajos uzņēmumos

Latvijā pamatā ir pabeigta apstrādājošās un ieguves rūpniecības, būvniecības, gāzes apgādes, zvejniecības, lauksaimniecības, medniecības un mežsaimniecības uzņēmumu privatizācija. Privātā sektora īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2000. gada sākumā sasniedza 66% (1998. gadā - 65%), un tajā bija nodarbināti 70% (1998. gadā - 68%) no kopējā nodarbināto iedzīvotāju skaita.

Tādās nozarēs kā iegūstošā un apstrādājošā rūpniecība, būvniecība, zvejniecība, lauksaimniecība, viesnīcas un restorāni privāto uzņēmumu radītā IKP daļa 1999. gadā pārsniedza 90% (skatīt 5.1. tabulu). 2000. gadā ir iespējams pamatā pabeigt zemes izpirkšanu un dzīvokļu privatizāciju.

5.1. tabula

Privatā sektora īpatsvars kopejā pievienotaja vērtība (procentos)

	1994	1995	1996	1997	1998	1999
Kopējā pievienotā vērtība bāzes cenās	37	53	59	62	65	66
no tās pa darbības veidiem:
lauksaimniecība, medniecība
un mežsaimniecība	81	88	91	91	91	91
zvejniecība	26	37	58	77	92	92
iegustošā rupniecība	18	35	74	85	95	95
apstrādājošā rūpniecība	24	71	80	90	96	96
elektroenerģija, gāzes
un ūdens apgāde	1	2	8	8	12	12
buvniecība	50	91	97	98	98	98
tirdzniecība	68	93	95	98	98	98
viesnīcas un restorāni	56	78	88	92	92	93
transports un sakari	19	25	36	41	42	43
finansu starpniecība	46	73	80	84	82	83
operācijas ar nekustamo īpašumu
un cita komercdarbība	39	49	56	67	69	70
valsts pārvalde un aizsardzība	-	-	-	-	-	-
izglītība	2	4	4	4	7	8
veselība un socialā aprūpe	9	15	22	22	26	27
pārējie komunālie, sociālie
un individuālie pakalpojumi	17	39	53	58	62	63

Privātā sektora attīstību Latvijas tautsaimniecībā ir nozīmīgi ietekmējušas ārvalstu tiešās investīcijas privatizētajos uzņēmumos. Latvijas likumdošana piešķir vienādas tiesības ārvalstu un Latvijas investoriem īpašuma objektu privatizācijā. Lai piesaistītu ārvalstu tiešās investīcijas, Privatizācijas aģentūra ir organizējusi 4 starptautiskos konkursus, kuros tika piedāvāti 153 vidēji un lieli valsts uzņēmumi. Valsts uzņēmumu (statūtsabiedrību) privatizācijas procesā 1997. gadā Privatizācijas aģentūra piesaistīja ārvalstu tiešās investīcijas 68 milj. latu apmērā, 1998. gadā - 49 milj. latu.

Jāatzīmē, ka valsts īpašuma objektos, kuros privatizācija ir pabeigta (pircējs ir pilnīgi izpildījis privatizācijas noteikumos un pirkuma līgumā paredzētās saistības, tas ir, veicis visus maksājumus, ieguldījis noteiktās investīcijas, nodrošinājis darba vietas), ir izdevies piesaistīt 1,7 reizes lielākas investīcijas nekā paredzēts privatizācijas noteikumos.

5.3.2. Valsts īpašuma privatizācija

Privatizācijas procesa galvenais mērķis Latvijā ir bijis samazināt valsts līdzdalību uzņēmējdarbībā un radīt privātkapitālam labvēlīgu vidi. Izmantojot Vācijas privatizācijas programmas pozitīvo pieredzi, Latvijas valdība par privatizācijas mērķi izvirzīja konkurētspējīgu privāto uzņēmumu veidošanu, pārdodot privatizējamo uzņēmumu akciju vairākumu stratēģiskajiem investoriem. Tādējādi tika veicināta Latvijas uzņēmēju slāņa veidošanās un piesaistītas ārvalstu tiešās investīcijas.

Masveida valsts īpašuma privatizāciju Latvijā var uzskatīt par pabeigtu. Nepilnos astoņos gados privatizācijai nodoti 97% no visiem valsts uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, noslēgti vairāk nekā 1500 privatizācijas līgumu (salīdzinājumam - Igaunijas Privatizācijas aģentūra šajā periodā noslēgusi aptuveni 600 privatizācijas līgumu). 1999. gadā Ministru kabinets nodevis privatizācijai tikai 15 valsts īpašuma objektus - uzņēmumus vai to daļas.

Privatizācijas process ir sekmējis Latvijas kapitāla tirgus izaugsmi. Austrumeiropā par veiksmīgāko atzītā publiskā piedāvājuma programma ir veicinājusi plaša akcionāru loka veidošanos (skatīt 5.2. tabulu).

1999.-2000. gadā privatizācijas procesā lielākā uzmanība tiek veltīta atlikušo lielo valsts uzņēmumu sekmīgu privatizācijas modeļu sagatavošanai. Tā balstās uz kompetentu ārvalstu konsultantu pieaicināšanu privatizācijas modeļa, stratēģijas un laika grafika izstrādāšanā, starptautiski atzītas komercprakses piemērošanu procesa īstenošanā, plašu gaidāmā pārdošanas darījuma reklamēšanu mērķa investoru vidū, par galveno uzdevumu izvirzot maksimālus ieņēmumus no valsts īpašuma pārdošanas.

Piemērs ir a/s "Latvijas gāze": 26,85% akciju izsolē 2000. gada martā ar Rīgas Fondu biržas starpniecību tika pārdotas visas akcijas par cenu, kas 1,5 reizes pārsniedza sākumcenu un 2,62 reizes - nominālo. Organizēt veiksmīgu izsoli palīdzēja Nomura International .

Lielo valsts sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu privatizācija notiek vienlaikus ar sabiedrisko pakalpojumu regulatoru nostiprināšanu un sektoru pakāpenisku liberalizāciju. Ir sagatavots likums par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem, kas paredz stipra un neatkarīga multiregulatora izveidošanu enerģētikas, telekomunikāciju, pasta, dzelzceļa un pasažieru pārvadājumu jomās (skatīt 5.6.2. nodaļu). Tiek gatavots arī jauns telekomunikāciju likums, kas paredz Lattelekom monopoltermiņa samazināšanu no 2013. gada uz 2003. gadu. Savukārt Ministru kabinets ir noteicis kvalificētā elektroenerģijas patērētāja statusu un iespējas neatkarīgi iepirkt elektroenerģiju. Tiek veidots elektroenerģijas pārvades sistēmas operators un tīkla kodekss, kura uzdevums būs radīt apstākļus nediskriminējošai ražotāju, lietotāju un tirgotāju pieejai elektrotīkliem.

Šajā kontekstā Ministru kabinets 2000. gada februārī nolēma uzsākt Latvenergo pārstrukturēšanu un izveidot koncernu, kurš sastāv no neprivatizējama koncerna mātes uzņēmuma, atsevišķa meitas uzņēmuma elektroenerģijas ražošanai Daugavas hidroelektrostacijās, viena vai vairākiem meitas uzņēmumiem siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai Rīgas termoelektrocentrālēs un viena vai vairākiem meitas uzņēmumiem elektroenerģijas sadalei. Šāds lēmums nodrošina Eiropas Savienības direktīvu ieviešanu un Baltijas elektroenerģijas tirgus izveidošanu. Tas dod iespēju uzsākt Rīgas termoelektrocentrāļu uzņēmumu 49% akciju privatizāciju.

5.3.3. Akciju publiskais piedāvājums

Privatizējamo valsts uzņēmumu (statūtsabiedrību) akciju publiskā piedāvājuma programmas ietvaros līdz 2000. gada 1. maijam piedāvātas 86 uzņēmumu akcijas, kuri ir pārveidoti par publiskām akciju sabiedrībām ar kopējo pamatkapitālu 245,64 milj. latu (skatīt 5.2. tabulu), un par to akcionāriem kļuvuši 111 tūkst. Latvijas fizisko un juridisko personu.

Publiskā piedāvājumā iekļauto uzņēmumu skaits ir samazinājies, kas izskaidrojams ar to, ka privatizācija kopumā ir pabeigta. 2000. gadā iedzīvotājiem par privatizācijas sertifikātiem paredzēts piedāvāt a/s "Kalceks" un valsts a/s "Latvijas kuģniecība" akcijas. Realizējoties iecerētajiem valsts

a/s "Latvenergo" pārstrukturēšanas pasākumiem, 2000. gada 4. ceturksnī iespējama "Latvenergo" termoelektrocentrāļu sabiedrības (sabiedrību) akciju piedāvāšana publiskajā piedāvājumā.

5.2. tabula

Valsts statūtsabiedrību akciju pārdošana publiskajā piedāvājumā

Gads Publiskā Pārdoto Ipatsvars Sabiedrību Pamatkapitāls

piedāvājuma akciju pamats skaits* milj. latu**

uzvarētāju skaits -kapitalā (%)

skaits

1995	4651	8141184	29,47	21	27,6
1996	7985	16219117	31,59	15	51,3
1997	39327	15833114	24,14	27	65,6
1998	58696	21255748	21,70	19	94,5
1999	293	498924	22,41	2	2,23
2000 (I-V)	60	1204179	27,28	2	4,41
Kopa	111012	63152266	-	86	245,64

* Sabiedrību skaits, kurām Privatizācijas aģentūra ir apstiprinājusi publiskā piedāvājuma rezultātus.

** Privatizācijas noteikumos minētais a/s pamatkapitāls

Programma akciju publiskajam piedāvājumam par privatizācijas sertifikātiem līdz šim ir bijis galvenais publisko vērtspapīru rašanās avots. Minētie vērtspapīri pēc to sākotnējās reģistrācijas Latvijas Centrālajā depozitārijā nonāk publiskajā apgrozījumā tirgū, tādējādi veicinot vērtspapīru tirgus kapitalizācijas pieaugumu.

5.3.4. Dzīvojamo māju privatizācija

Saskaņā ar Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas datiem līdz 2000. gada 1. aprīlim valstī sagatavotas un nodotas privatizācijai 16584 valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas un 399630 valsts un pašvaldību dzīvokļu, kas ir 79% no kopējā dzīvokļu skaita. Privatizācijas paziņojumi izsūtīti 229613 dzīvokļu īrniekiem. Līdz dzīvojamās mājas privatizācijai ar lēmumu īpašumā nodoti 170017 dzīvokļi (skatīt 5.2. zīmējumu).

5.2. zīmējums

Valsts un pašvaldību dzīvojamo maju privatizacija

Privatizācijai piedāvāti visi pašvaldību dzīvokļi 159 pašvaldībās. Labākie panākumi pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijā ir Latvijas rajonu centru pilsētās, kur sagatavoti privatizācijai 98% dzīvokļu. Septiņās lielākajās pilsētās privatizācijai sagatavoti 222 tūkst. dzīvokļu (77,5%).

Visvairāk dzīvokļu privatizēts septiņās lielākajās pilsētās (171 tūkst. jeb 59,6%), no kuriem lielākā daļa (44,8%) dzīvokļu privatizēta līdz dzīvojamās mājas nodošanai privatizācijā.

5.3.5. Pašvaldību īpašuma objektu privatizācija

1994. gada 17. februāri Saeima pieņēma likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju", kurš noteica vienotu pašvaldību īpašuma privatizācijas procesa kārtību. No likuma spēkā stāšanas dienas līdz 2000. gada 1. maijam Ekonomikas ministrija ir izskatījusi un pieņēmusi zināšanai 1350 privatizācijas projektu ar kopējo pārdošanas (nosacīto) cenu 65,7 milj. latu (t.sk. privatizācijas un kompensācijas sertifikāti 41,2 milj. latu nominālvērtībā). Ekonomikas ministrijā izskatīto pašvaldību īpašuma objektu privatizācijas projektu sadalījums pa gadiem atspoguļots 5.3. zīmējumā.

Salīdzinot privatizēto pašvaldību īpašuma objektu sadalījumu Latvijas lielākajās pilsētās, visstraujāk privatizācijas process attīstās Daugavpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Rīgā un Ventspilī. Rajonos vissekmīgāk privatizācija noris Cēsu, Jēkabpils, Ogres, bet ieilgst - Jelgavas, Krāslavas, Ludzas, Preiļu, Saldus, Valkas un Ventspils rajonos.

5.3. zīmējums

Ekonomikas ministrija akceptēto privatizācijas projektu skaits

* uz 2000. gada 1. maiju

1997. gadā pašvaldības uzsāka privatizēt zemesgabalus, uz kuriem atrodas privatizētie un privatizējamie pašvaldību īpašuma objekti (skatīt 5.3. tabulu).

5.3.6. Zemes privatizācija

Likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" noteiktajā kārtībā pamatā izskatīti visi lauku apvidus zemes pieprasījumi un pieņemti lēmumi par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu, zemes piešķiršanu par samaksu. Turpinās zemes nodošana lietošanā likumā "Par zemes reformas pabeigšanas kārtību lauku apvidos" noteiktajā kārtībā. 82 tūkst. lauku zemes pieprasītāju zemes īpašuma tiesības nav juridiski noformējuši un izpirkuši 594 tūkst. hektāru.

Likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" noteiktajā kārtībā 23 tūkst. pilsētu zemes pieprasītāju zemes īpašuma tiesības nav juridiski noformējuši.

Turpinās zemes izpirkšana pilsētās un lauku apvidos (18 tūkst. līgumu kopš 1999. gada 1. oktobra).

5.3. tabula

Zemes izpirkšana un privatizācija (līdz 2000. gada 1. aprīlim)

				Samaksa par privatizeto zemi
	Privatizacijas objekts	Noslēgtie Platība	privatizācijas	t.sk. kompensā-
		līgumi (skaits)	(ha)	sertifikāti	cijas sertifikāti
				(gab.)	(gab.)
1.	Zemes izpirkšana,
	taja skaitā:	170474	897022	8107614	335029
1.1.	lauku apvidus zeme	122141	892340	6660132	150221
1.2.	pilsētu zeme	48333	4682	1447482	84808
2.	Valsts un pašvaldības zemes
	pārdošana, taja skaita:	-	2156	1095804	1095804
2.1.	pašvaldības zeme*	-	1005	103580	103580
2.2.	valsts zeme	781	1151	992224	992224
	KOPĀ	171255	898028	9203418	1430833

* Ekonomikas ministrijas ziņas par noslēgtajiem līgumiem līdz 2000. gada 1. janvārim

Privatizācijas aģentūra pārdod valsts zemi valsts īpašumā bijušo ēku (būvju) īpašniekiem likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" noteiktajā kārtībā. Līdz 2000. gada 1. aprīlim saņemti 2566 (2000. gada 1. ceturksnī - 473) zemes privatizācijas ierosinājumi, apstiprināti 838 zemes privatizācijas noteikumi un noslēgti 688 pirkuma līgumi (2000. gada 1. ceturksnī - 192). 1997. gadā arī pašvaldības sāka pārdot zemes gabalus pašvaldību privatizēto ēku (būvju) īpašniekiem, un līdz 2000. gada maijam Ekonomikas ministrijā ir akceptēti 236 apbūvētu un neapbūvētu zemesgabalu privatizācijas noteikumi ar kopējo zemesgabalu vērtību 5,2 milj. latu apjomā (4,3 milj. latu jāapmaksā kompensācijas sertifikātos).

Brīvā (nepieprasītā) valsts zemes platība 2000. gada 1. aprīlī bija 303,9 tūkst. ha.

5.3.7. Privatizācijas sertifikātu piešķiršana un izmantošana

Līdz 2000. gada 1. aprīlim 2,45 milj. iedzīvotāju ir piešķirti 103,9 milj. sertifikātu par Latvijā nodzīvoto laiku, tai skaitā 772,1 tūkst. sertifikātu ir piešķirti politiski represētām personām. 96,2 tūkst. bijušo īpašnieku vai viņu mantinieku ir piešķirti 6,8 milj. īpašuma kompensācijas sertifikātu, tai skaitā 2000. gada pirmajos četros mēnešos 2,1 tūkst. bijušo īpašnieku vai viņu mantinieku ir piešķirti 0,12 milj. īpašuma kompensācijas sertifikātu. Fizisko personu atvērtajos kontos ieskaitīti 108,9 milj. sertifikātu, tai skaitā 6,7 milj. īpašuma kompensācijas sertifikātu.

Atbilstīgi likumam "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" līdz 2000. gada 31. decembrim tiks pabeigta par lauku apvidus zemi piešķirto kompensācijas sertifikātu dzēšana, izmaksājot 8244 personām 16,74 milj. latu.

Atbilstīgi Ministru kabineta 2000. gada 18. janvara noteikumiem Nr.29 "Kārtība, kādā politiski represētajām personām, dzēšot privatizācijas sertifikātus, izmaksā kompensāciju naudā" 2000. gada tiks izmaksāta kompensācija 5 milj. latu apmērā vairāk nekā 24 tūkst. politiski represēto personu.

5.5. ielikums

Tiesiskā nodrošinajuma pilnveidošana.

Pieņemti Ministru kabineta noteikumi:

- 1999. gada 30. novembrī noteikumi Nr.395 "Grozījumi Ministru kabineta 1995. gada 15. augusta noteikumos Nr.253 "Noteikumi par starpniecības uzņēmumu (statūtsabiedrību) darbību ar privatizācijas sertifikātiem"";

- 1999. gada 14. decembrī noteikumi Nr.409 "Grozījumi Ministru kabineta 1995. gada 18. jūlija noteikumos Nr.210 "Privatizācijas sertifikātu izmantošanas noteikumi"";

- 2000. gada 4. janvarī noteikumi Nr.2 "Grozījumi Ministru kabineta 1995. gada 18. jūlija noteikumos Nr.156 "Privatizācijas sertifikātu pieškiršanas un privatizācijas sertifikātu kontu atvēršanas noteikumi"";

- 2000. gada 18. janvarī noteikumi Nr.29 "Kartība, kāda politiski represētajām personām, dzēšot privatizācijas sertifikātus, izmaksā naudu".

Līdz 2000. gada 1. aprīlim valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizācijā izmantoti 82,5 milj. sertifikātu jeb 75,8% no kopējā emitēto sertifikātu skaita (skatīt 5.4. zīmējumu un 5.4.tabulu).

5.4. zīmējums

Privatizācijas sertifikātu izmantošana (līdz 2000. gada 1. aprīlim)

1 Bulgārija, Latvija, Lietuva, Malta, Rumānija, Slovākija.

2 Dokuments Pievienošanās Partnerība pirmo reizi tika sagatavots 1998.gadā. Tajā tika apkopotas darbības prioritātes 1997.gada Eiropas Komisijas atzinumā par kandidātvalstu gatavību dalībai ES minēto trūkumu novēršanai. Pievienošanās Partnerība tiek regulāri pārskatīta, un tās prioritāšu izpilde kalpo kā indikators, gan izvērtējot valsts gatavību dalībai ES, gan lemjot par turpmāku ES finansiālā un tehniskā atbalsta saņemšanu.

3 Nacionālā attīstības plāna projekts Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts 1999.gada 12.oktobrī.

4 Nacionālā attīstības plāna izstrādē 1999.gadā vadošā institūcija bija Finansu ministrija, bet saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 7.marta lēmumu turpmāko šī dokumenta aktualizāciju veic Starptautisko palīdzības programmu koordinācijas pārvalde.

5 Startēģiskās plānošanas dokumenta statusu un definīciju Nacionālais attīstības plāns ieguva līdz ar Ministru kabineta 2000.gada 7.marta sēdes lēmumu.

6 Pēc LR Centrālās Statistikas pārvaldes datiem, valstī ir 505000 valsts un pašvaldību dzīvokļi.