Par Eiropas Savienības dalībvalstu integrācijas ministru neformālo sanāksmi Nīderlandē

No 9. līdz 11.novembrim īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks un Sabiedrības integrācijas departamenta speciālisti piedalījās pirmajā visu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu integrācijas ministru neformālajā sanāksmē Nīderlandē. Īpašu aktualitāti pirmajai Eiropas līmeņa integrācijas ministru konferencei piešķīra pēdējo nedēļu notikumi Nīderlandē – kinorežisora Teo van Goga slepkavība, kas tiek saistīta ar radikālu islāma fundamentālistu grupu, un tam sekojošais vardarbības vilnis un pretterorisma akcijas Nīderlandē. Tas rāda gan integrācijas jautājumu nozīmīgumu, gan abpusēju – vietējās sabiedrības un iebraucēju – atbildību par saliedētas sabiedrības veidošanu.
Konferencē ministri vienojās par integrācijas pamatprincipiem Eiropā. Starp šiem pamatprincipiem jāmin mītnes valsts valodas prasme, vēstures zināšanas un izpratne par valsts institūcijām un to funkcijām, izpratne par integrāciju kā divpusēju procesu, kurā nozīmīga ir gan vietējās sabiedrības, gan imigrantu attieksme un vēlme veidot konsolidētu sabiedrību, cieņa pret ES pamatvērtībām, nodarbinātības un izglītības loma sekmīgā integrācijas procesā, kā arī vienlīdzības principa ievērošana un iebraucēju līdzdalības valsts dzīvē veicināšana.
“Šie principi pamatā saskan ar mūsu principiem un rāda, ka integrācijas jautājumi ir aktuāli visai Eiropai un būs vēl aktuālāki. Mēs Latvijā jau strādājam pie tā, par ko tika runāts šajās divās dienās,” norāda integrācijas lietu ministrs Nils Muižnieks.
Tā, piemēram, konferences darba grupu diskusijās kā atsevišķa problēma pārrunāta mazākumtautību jauniešu atsvešinātība no sabiedrības. Apzinoties jaunatnes lomu sabiedrības attīstībā, arī Latvijā ir strādāts ar šiem jautājumiem. Pēc neatkarības nepilsoņu un bezvalstnieku ģimenēs dzimušo bērnu vecāki ir aicināti reģistrēt savu bērnus Latvijas pilsonībā. Šobrīd tiek veikts pētījums par mazākumtautību vidusskolēnu pilsoniskajām vērtībām. Konferences dalībnieki atbalstīja arī N.Muižnieka viedokli par nevalstisko organizāciju un plašsaziņas līdzekļu lomu integrācijas procesā, kā arī to, ka nedrīkst pieļaut ekstrēmistisku organizāciju iesaistīšanos valsts politikas veidošanā un īstenošanā. Klātesošajiem tika izplatīta arī integrācijas rokasgrāmata, kurā sīki un ar konkrētiem piemēriem aprakstīta valstu pieredze integrācijas jautājumu risināšanā. Rokasgrāmatas tapšanā savu ieguldījumu snieguši arī sekretariāta darbinieki.
Integrācijas jautājumu risināšanu turpināt Eiropas līmenī savas prezidentūras laikā apņēmusies Lielbritānija. Pastāv arī varbūtība, ka integrācijas jautājumu risināšanai tuvākajos gados tiks izveidots īpašs Eiropas līmeņa fonds.

Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts