Valsts sekretāru 2004.gada 11.novembra sanāksmē

Ārlietu ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Par Baltijas Ministru padomes Vecāko amatpersonu komiteju un darba grupu nolikumu”.
Baltijas Ministru padome (BMP) ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valdību sadarbības institūcija, kas darbojas saskaņā ar savu nolikumu. Lai pielāgotu institūcijas darbību jaunajiem apstākļiem pēc Baltijas valstu iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO, BMP nolikums tika grozīts un jaunais nolikums apstiprināts 2003.gada 28.novembrī. Viena no BMP darbības sastāvdaļām ir vecāko amatpersonu komitejas (VAK), kuru darbību regulē attiecīgs nolikums. Līdz ar jauno BMP nolikumu radās nepieciešamība izstrādāt arī jaunu vecāko amatpersonu komiteju nolikumu.
Baltijas valstu pārstāvju konsultācijās tika nolemts optimizēt vecāko amatpersonu komiteju struktūru, izvērtējot nepieciešamību pēc Baltijas valstu institucionalizētas sadarbības katrā no jomām pēc iestāšanās ES. No agrākajām 18 komitejām turpmāk darbosies piecas (Aizsardzības komiteja, Enerģētikas komiteja, Vides komiteja, Iekšlietu komiteja, Transporta un sakaru komiteja), turklāt tiek paredzēta iespēja veidot speciālas darba grupas konkrētu jautājumu risināšanai.
VAK nolikums ir saskaņots BMP Sadarbības padomē (ārlietu ministru līmenī) un principā tika atbalstīts Baltijas valstu valdību vadītāju tikšanās laikā Rīgā 2004.gada 4.oktobrī. Šajā tikšanās reizē nolemts VAK nolikumu pieņemt premjerministru vēstuļu apmaiņas ceļā līdz 1.decembrim. Par nolikuma spēkā stāšanās datumu tika noteikts 2005.gada 1.janvāris, kad Baltijas Ministru padomē mainās prezidējošā valsts.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ekonomikas, Iekšlietu, Kultūras, Satiksmes, Vides ministrijā, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 17.novembrim.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 1996.gada 20.augusta noteikumos Nr.336 “Noteikumi par īpaša režīma zonu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā””.
Noteikumi par īpaša režīma zonu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā nosaka, ka Ministru kabinets reizi gadā izskata atbildīgā ministra iesniegto informāciju par Vecrīgas satiksmes organizācijas projekta realizācijas gaitu.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija saņēmusi Rīgas Domes vēstuli, kurā norādīts, ka īpaša režīma zonas statuss, kas Vecrīgai piešķirts no 1996.gada, ļāvis sakārtot autotransporta plūsmu Vecrīgā. Maksa par iebraukšanu Vecrīgā tiek novirzīta dažādu projektu realizācijai šajā zonā, īpaši ielu rekonstrukcijai. Ielu rekonstrukcijas un projektēšanas darbi Vecrīgā 2004.gada kopumā tika veikti par Ls 410 082. Lai varētu kontrolēt un koriģēt Vecrīgā iebraucošā transporta plūsmu, kā arī realizēt Vecrīgas turpmākas labiekārtošanas projektus, būtu jāpagarina īpaša režīma zonas statuss Vecrīgai un jāsaglabā transporta iebraukšanas ierobežojumi Vecrīgā.
Sagatavotais grozījuma projekts paredz pagarināt noteikumos noteikto termiņu (līdz 2004.gada 31.decembrim) vēl uz vienu gadu – līdz 2005.gada 31.decembrim. Termiņa pagarinājums nepieciešams, pamatojoties uz pastāvošo praksi Vecrīgas satiksmes organizācijā.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Satiksmes ministrijā, Valsts kontrolē, saskaņojumi jāsniedz līdz 26.novembrim.

Tieslietu ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu un dokumentu glabāšanas, realizācijas un iznīcināšanas kārtība”.
Noteikumu projekts nosaka: kārtību, kādā institūcijas (amatpersonas), kurām ir tiesības izņemt mantu un dokumentus, izņemto mantu un dokumentus nodod glabāšanā; kārtību, kādā atbildīgā institūcija (amatpersona) pieņem lēmumu par izņemtās mantas, kas ātri bojājas un ko nevar nodot glabāšanā vai kuras ilgstoša glabāšana rada zaudējumus valstij, nodošanu realizācijai vai iznīcināšanai; kārtību, kādā veicama izņemtās mantas realizācija vai iznīcināšana; kārtību, kādā institūcija, kura izņemto mantu realizējusi vai iznīcinājusi, atlīdzina par to īpašniekam ar tās pašas sugas un kvalitātes mantu vai arī samaksā vērtību, kāda realizētajai vai iznīcinātajai mantai būtu bijusi atlīdzināšanas brīdī.
Šobrīd valstī nav reglamentēta rīcība ar izņemto mantu un dokumentiem administratīvā pārkāpuma lietā, taču šāda normatīvā regulējuma trūkums rada milzīgus zaudējumus valstij, īpaši gadījumos, kad izņemtā manta ātri bojājas vai arī tās uzglabāšana ir finansiāli neizdevīga, jo prasa ievērojamus līdzekļus. Turklāt šobrīd nav arī noteikta institūcija, kuras pienākumos ietilptu tālākā rīcība ar izņemto mantu un dokumentiem.
Projektā tiek paredzēts, ka izņemtos dokumentus atbildīgā institūcija (amatpersona) var glabāt pati vai ar motivētu lēmumu nodot glabāšanai valsts aģentūrai “Materiālās rezerves” (turpmāk – Aģentūra). Izņemto mantu atbildīgā institūcija (amatpersona) ar motivētu lēmumu nodod glabāšanai Aģentūrai, bet izņemto mantu, kas ātri bojājas un ko nevar nodot glabāšanā vai arī tās ilgstoša glabāšana rada zaudējumus valstij, atbildīgā institūcija (amatpersona) ar motivētu lēmumu nodod realizācijai vai iznīcināšanai Aģentūrai.
Projektā ir paredzēts, ka Aģentūra ar tai nodotajiem izņemtajiem priekšmetiem varēs rīkoties pati (glabāt, realizēt vai iznīcināt), gan arī to uzticēt citai institūcijai vai komersantam, slēdzot attiecīgus līgumus. Šāds risinājums ir nepieciešams, jo Aģentūrai ne vienmēr būs iespējas rīkoties ar attiecīgo mantu, piemēram, būs nepieciešamas īpašas saldētavas vai citas specifiskas iekārtas preču uzglabāšanai vai iznīcināšanai.
Projektā tiek īpaši izdalīti tie gadījumi, kad atbildīgajai institūcijai (amatpersonai) ir jāpieņem motivēts lēmums par izņemtās mantas iznīcināšanu, proti, 1) ja tā atzīta par izplatīšanai nederīgu saskaņā ar normatīvajiem aktiem; 2) ja paredzamie realizācijas izdevumi pārsniedz paredzamos ieņēmumus; 3) ja normatīvie akti paredz obligātu iznīcināšanu (piemēram, kontrafaktas preces, tabakas izstrādājumi, alkoholiskie dzērieni). Citos gadījumos atbildīgā institūcija (amatpersona) var pieņemt lēmumu par rīcību ar izņemto mantu pēc saviem uzskatiem, protams, ievērojot lietderības, taisnīguma un ekonomiskuma principus. Pēc atbildīgās institūcijas (amatpersonas) lēmuma pieņemšanas izņemtā manta tiek nodota Aģentūrai, kura tālāk rīkojas atbilstoši atbildīgās institūcijas (amatpersonas) pieņemtajam lēmumam – nodrošina izņemtās mantas glabāšanu, realizāciju vai iznīcināšanu.
Būtiski, ka projektā noteikts, ka aģentūra, izpildot atbildīgās institūcijas (amatpersonas) lēmumu par izņemtās mantas glabāšanu, realizāciju vai iznīcināšanu, nepiemēro likumu “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”. Ja izņemtās mantas glabāšanai, realizācijai vai iznīcināšanai ir nepieciešams izmantot komersanta vai institūcijas pakalpojumus, Aģentūrai ir pienākums izvērtēt komersanta vai institūcijas piedāvātās cenas, izvēloties finansiāli izdevīgāko piedāvājumu. Šāda nepieciešamība skaidrojama ar šī normatīvā akta īpašo priekšmetu – ātri bojājošā izņemtā manta vai izņemtā manta, kuras uzglabāšana rada zaudējumus valstij. Lai šī izņemtā manta neietu bojā, ir nepieciešama nekavējoša rīcība, ko aģentūra var nodrošināt tikai tad, ja nav jāpiemēro iepirkuma procedūra.
Projekts paredz Aģentūras tālāko rīcību pēc izņemtās mantas vai dokumentu saņemšanas no atbildīgās institūcijas (amatpersonas), proti, tā pieņem un uzskaita izņemto mantu, sastādot izņemtās mantas un izņemto dokumentu pieņemšanas-nodošanas aktu, izveido izņemtās mantas novērtēšanas (realizēšanas, iznīcināšanas) komisiju un nekavējoties organizē izņemto dokumentu glabāšanu vai mantas glabāšanu, realizāciju vai iznīcināšanu.
Projekts paredz, ka ieņēmumus, kas gūti, realizējot izņemto mantu, ieskaita īpaši izveidotā depozīta kontā, kur tie glabājas līdz galīgā lēmuma pieņemšanai administratīvā pārkāpuma lietā. Šādas normas nepieciešamība pamatojama ar nevainīguma prezumpciju – līdz galīgā lēmuma pieņemšanai nav zināms, vai izņemtā manta būs konfiscējama vai arī atdodama tās īpašniekam. Gadījumā, ja galīgais lēmums paredz izņemtās mantas atdošanu, bet izņemtā manta ir bijusi ātri bojājošā, tad, to realizējot, nauda tiek saglabāta un to varēs atdot īpašniekam. Pretējā gadījumā ātri bojājošā izņemtā manta var iet bojā, bet īpašniekam labvēlīga lēmuma gadījumā valstij var nākties segt īpašniekam radušos zaudējumus.
Projekts arī nosaka izņemtās mantas vai izņemto dokumentu īpašnieka nepieciešamo rīcību, ja atbildīgās institūcijas (amatpersonas) galīgais lēmums administratīvā pārkāpuma lietā paredz izņemto dokumentu vai izņemtās mantas atdošanu vai tās vērtības atlīdzināšanu, proti, izņemto dokumentu vai izņemtās mantas īpašniekam jāvēršas aģentūrā ar iesniegumu par izņemto dokumentu vai izņemtās mantas atdošanu vai tās vērtības atlīdzināšanu, kā arī iesniegumam jāpievieno atbildīgās institūcijas (amatpersonas) lēmuma kopija, kurā lemts par izņemto dokumentu vai izņemtās mantas atdošanu vai tās vērtības atlīdzināšanu īpašniekam. Pēc minēto dokumentu saņemšanas aģentūra tos izskata un atbilstoši rīkojas – atdod izņemtos dokumentus vai izņemto mantu vai, ja izņemtā manta ir realizēta vai iznīcināta, atlīdzina tās vērtību vai atlīdzina ar tās pašas sugas un tādas pašas kvalitātes priekšmetiem.
Projekts paredz aģentūras rīcību arī tajā gadījumā, ja izņemtā manta ir tikusi iznīcināta, bet galīgais lēmums paredz pienākumu atlīdzināt īpašniekam izņemtās mantas vērtību – īpašniekam atlīdzina zaudējumu izņemtās mantas novērtējuma summas apmērā, kas pastāv atlīdzināšanas brīdī, vai atlīdzina izņemto mantu ar tās pašas sugas un tādas pašas kvalitātes priekšmetiem, ņemot vērā izņemtās mantas aprakstes un novērtējuma aktā norādīto vērtību, neatskaitot izdevumus, kas saistīti ar attiecīgās izņemtās mantas glabāšanu un iznīcināšanu.
Lai novērstu situāciju, ka Iekšlietu ministrijas kompetenta iestāde bezgalīgi ilgi pēc atbildīgās institūcijas (amatpersonas) galīgā lēmuma lietā, kas paredz izņemtās mantas atdošanu vai tās vērtības atlīdzināšanu, glabā izņemto mantu, tiek paredzēts, ka īpašniekam jāpārņem tam atdodamā izņemtā manta 3 mēnešu laikā no brīža, kad stājies spēkā atbildīgās institūcijas (amatpersonas) lēmums, pretējā gadījumā Aģentūra pieņem lēmumu par turpmāko rīcību ar izņemto mantu, bet īpašnieks zaudē tiesības uz izņemto mantu vai tās vērtības atlīdzināšanu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Aizsardzības, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Ģenerālprokuratūrā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Valsts kancelejā.

Valsts kanceleja
– pieteica noteikumu projektu “Erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu aprites noteikumi”.
Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likumu, tie nosaka erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu apriti, kas piedāvā ievešanas, izgatavošanas, iegādāšanās, lejupielādēšanas, izplatīšanas, publiskas demonstrēšanas vai cita veida izmantošanas kārtību.
Jauns noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz darba grupas viedokli, ka nepieciešams izstrādāt jaunu noteikumu projektu, nevis izdarīt grozījumus 1995.gada 22.novembra noteikumos Nr. 348 “Noteikumi par erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu ievešanu, izgatavošanu, izplatīšanu, publisku demonstrēšanu vai reklamēšanu, informācijas aprites kārtību”.
Noteikuma projekts skaidro erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu pazīmes, ievešanas un izgatavošanas nosacījumus, iezīmē izplatīšanas un publiskas demonstrēšanas nosacījumus.
Noteikumu projektā atsevišķi izdalīta sadaļa par aprites īpatnībām elektroniskā vidē, kur galvenais uzsvars tiek likts uz elektroniskā veidā sagatavotu erotisku un pornogrāfisku materiālu tirdzniecību, paša materiāla vai hipersaites pārsūtīšanu, publiskošanu, izmantojot automatizētās datu apstrādes sistēmas vai cita veida padarīšanu par pieejamu.
Noteikumu projekts nosaka arī materiālu ekspertīzes nepieciešamību un atbildību.
Atsevišķi tiek aprakstīta bērnu pornogrāfija un ar to saistītās pazīmes, kas raksturo, ka materiāls tiek uzskatīts par bērnu pornogrāfiju.
Saskaņā ar šiem noteikumiem Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija nākamā gada budžeta grozījumos pieprasīs līdzekļus ekspertu komisijas locekļiem, kas tiks sasaukta, ja, balstoties uz noteikumiem, nebūs iespējams noteikt materiāla erotisko vai pornogrāfisko raksturu un izvērtēt tā saturu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Zemkopības ministrijā, Ministru prezidenta biedra birojā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Ģenerālprokuratūrā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments