Par korupcijas apkarošanu un sabiedrības atbalstu

4. augustā Iekšlietu ministrijā notika preses konference, kurā iekšlietu ministrs Mareks Segliņš un Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks informēja par pavasarī Drošības policijā izveidotās Korupcijas apkarošanas nodaļas darba rezultātiem.

Mareks Segliņš preses konferences ievadā uzsvēra, ka it īpaši pēc pagājušās nedēļas notikumiem (Privatizācijas aģentūras valdes locekļa Didža Azandas aizturēšana) viņš gribētu sabiedrību sīkāk informēt par Drošības policijas darbu korupcijas apkarošanā:

"Jau vairākās Ministru kabineta darba deklarācijās, arī šīs valdības veidotajā, kā viens no prioritārajiem uzdevumiem ir minēta cīņa ar korupciju. Sabiedrībā un masu medijos ir izskanējuši objektīvi pārmetumi, ka cīņa ar korupciju gan tiek pieteikta, taču līdz reāliem tiesas procesiem lietas nenonāk. Līdz šim Iekšlietu ministrijā ar korupcijas apkarošanu nodarbojās Ekonomiskā policija un Organizētās noziedzības apkarošanas birojs. Taču, manuprāt, līdz šim veiktais darbs nav bijis pietiekami efektīvs. Jāatzīst, ka informācija par kukuļdošanas un kukuļņemšanas gadījumiem valsts institūcijās ir bijusi pietiekama, bet no cilvēkiem, kas varētu sniegt konkrētas liecības, bieži dzirdētas atrunas, ka nav uzticības tiesībsargājošām institūcijām, nav pārliecības, ka lietas tiks novestas līdz galam. Tāpēc, stājoties ministra amatā, es nonācu pie pārliecības, ka ir jāveido jauna institūcija tieši cīņai ar korupciju. Kad Drošības policijas priekšnieka amatā stājās Jānis Reiniks, mēs vienojāmies, ka Drošības policijā tiks izveidota atsevišķa nodaļa korupcijas apkarošanai. Kopš šī nodaļa darbojas, pusgada laikā par dažādiem nodarījumiem ir aizturēti gan robežsargi, gan Valsts ieņēmumu dienesta darbinieks, gan Rīgas pilsētas policijas darbinieks, tagad arī Privatizācijas aģentūras valdes loceklis."

Sīkāk par Drošības policijas paveikto informēja tās priekšnieks Jānis Reiniks:

"Mūsu nodaļas galvenais uzdevums ir pārbaudīt un analizēt operatīvo informāciju par amatpersonas iespējamo atrašanos korumpētā stāvoklī, kā arī vainīgās amatpersonas aizturēšana, Iekšlietu ministrijas vadības un valdības informēšana laikus par kādas amatpersonas nonākšanu ietekmējamā stāvoklī.

Drošības policija nodarbojas arī ar pretizlūkošanu un to amatpersonu pārbaudi, kurām jāstrādā ar valsts noslēpumiem. Līdz ar to mūsu rīcībā nonāk daudz informācijas par korupcijas gadījumiem, kurus mēs līdz jaunās nodaļas izveidei nebijām spējīgi pārbaudīt. Nepilnos četros savas darbības mēnešos nodaļa ir strādājusi ļoti veiksmīgi, ir ierosinātas četras krimināllietas. Turklāt mēs strādājam ne tikai ar informāciju, kuru iegūstam paši, bet arī ar iedzīvotāju sniegto. Es gribētu teikt paldies sabiedrībai par tās uzticību un palīdzību cīņā ar korupciju."

Pēc tam Mareks Segliņš un Jānis Reiniks atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

— Segliņa kungs, korupcijas līmenis Latvijā ir atzīts par vienu no augstākajiem. Vai uz šī fona šogad ierosinātās četras krimināllietas jums nešķiet par maz?

M.Segliņš: — Runa ir tikai par jaunizveidotās nodaļas ierosinātajām krimināllietām nepilnu četru mēnešu laikā. Kopumā Latvijā šā gada pirmajā pusgadā ir ierosinātas 25 krimināllietas par kukuļdošanu.

— Vai tiek sodīts tikai kukuļņēmējs vai arī kukuļdevējs?

J.Reiniks: — Parasti šādi gadījumi tiek atklāti, ja kāda no nelikumīgajā darījumā iesaistītajām pusēm par to paziņo tiesībsargājošām institūcijām. Cilvēks, kas par šo noziegumu paziņo, pie atbildības netiek saukts.

— Reinika kungs, vai jums, aizturot kādu amatpersonu par kukuļņemšanu, ir gadījies izjust politisku spiedienu, lai lieta tiktu izbeigta?

J.Reiniks: — Nē, es nekādu politisku spiedienu neesmu izjutis.

— Segliņa kungs, Lietuvā ir izveidots atsevišķs Korupcijas apkarošanas birojs. Vai arī Latvijā tādu nevajadzētu izveidot vai arī pietiek ar esošo nodaļu?

M.Segliņš: — Es domāju, jāļauj strādāt nodaļai, jo mums nav tāda valsts finansējuma kā Lietuvā. Lietuvā šis birojs atrodas kādas bankrotējušas bankas telpās, kurai ir filiāles visā valstī un šī biroja darbinieku alga ir vidēji 600 lati. Tāpēc lietuviešu kolēģi var apgalvot, ka savus darbiniekus nevis "salasa", bet gan "atlasa". Mums tādas naudas nav.

— Reinika kungs, cik cilvēku strādā nodaļā un kādas ir viņu algas?

J.Reiniks: — Šo informāciju aizsargā likums "Par valsts noslēpumu".

M.Segliņš: — Tās noteikti ir mazākas nekā lietuviešu kolēģiem.

Rūta Kesnere,  "LV" informācijas redaktore