Azartspēles. Ierobežot vai ne?

Rīgas domes priekšsēdētājs šomēnes ierosinājis pilsētas attīstības topošajā plānā paredzēt zonas, kur būtu liegts rīkot azartspēles. Tas esot vienīgais tiesiski neapstrīdamais veids kaut cik ierobežot spēļu zāļu izplatību galvaspilsētā. Vai tiešām šā biznesa attīstība jau pieņēmusi tik draudošus apjomus un raksturu, ka nepieciešams to apturēt?

Rīgas domes (RD) priekšsēdētāja Gundara Bojāra paustā neapmierinātība ar azartspēļu biznesu lielākoties skar spēļu automātu skaitu un izplatību. Tie ne tikai sagādājot ciešanas iedzīvotājiem, bet nedodot arī ekonomisko labumu. Tādēļ, izstrādājot Rīgas pilsētas attīstības plānu 2006.–2018.gadam, pilsētas attīstības departamentam uzdots paredzēt tikai atsevišķas teritorijas, kurās būtu ļauts rīkot azartspēles. Taču par spēļu vietām, kas ierīkotas viesnīcās, G.Bojārs ir skeptiskāks: “Diezin vai mums izdosies likvidēt kazino zāles, kas atrodas viesnīcās.” Tādējādi lielākais uzsvars azartspēļu teritoriālajā ierobežošanā tikšot likts uz kafejnīcām, bāriem un tirdzniecības vietām, kur spēļu automāti ir viegli pieejami nepilngadīgajiem.
Tiesa, kā norāda RD projektu koordinators sabiedrisko attiecību jautājumos Dzintars Zaļūksnis, no likumdošanas viedokļa iecere var sastapties ar sarežģījumiem. Proti, ierobežojumu pašvaldības teritorijā būtu iespējams noteikt vai nu pilnīgi visiem azartspēļu objektiem, vai nevienam. Tomēr Drošības un kārtības komiteja jau atbalstījusi ieceri pilsētas attīstības plānā azartspēļu rīkošanai noteikt atsevišķas pagaidām nekonkretizētas vietas, un pašlaik pašvaldība mēģinās šo ideju īstenot savas kompetences robežās, skaidro Dz.Zaļūksnis. Saskaņā ar likumu pēc pašvaldības lēmuma pieņemšanas par azartspēļu aizliegumu 12 mēnešu laikā ir jāpārtrauc spēļu automātu ekspluatēšana, piemēram, kafejnīcās, bet spēļu zāļu darbība jāizbeidz 36 mēnešu laikā. Ja plāns sastapsies ar juridiskiem šķēršļiem, tikšot domāts par problēmas risināšanu Ministru kabineta līmenī.
Grūtības īstenot azartspēļu biznesa lokalizēšanu var radīt arī projekta sabiedriskās apspriešanas rezultāti, atzīst Dz.Zaļūksnis. Proti, no tūristu viedokļa spēļu rajons ir izdevīgāks pilsētas centrā, bet iedzīvotāju skatījumā tam nav vietas nekur – neviens to savas dzīvesvietas tuvumā nevēloties redzēt. Pret RD ieceri jau iebilduši azartspēļu biznesa pārstāvji.

Aicina ierobežošanu skatīt pilsētas kopsakarībās

Šajā A.Čaka ielas namā padomju laikā bija kinoteātris “Blāzma”. Pēc valsts neatkarības atgūšanas kino te vairs nav īsti turējies – bija gan kinomuzikālais centrs “Bimini”, gan kāds klubs, tad atkal kino “Kolizejs”. Tagad telpās ierīkots konkurētspējīgs spēļu nams Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

“Uzskatām, ka tas nav nepieciešams. Spēļu zāļu izveidošanā ieguldīti lieli līdzekļi, tas ir legāls bizness, kas dod ne mazumu naudas arī valsts budžetā,” nostāju attiecībā uz atsevišķu spēļu vietu noteikšanu Rīgā pauž Latvijas Spēļu biznesa asociācijas direktors Ģirts Ludeks. Viņš arī norāda: “Runā, ka spēles nes lielu postu, taču nav nekādu skaitļu par atkarīgajiem, turklāt runāt var arī par postu, ko nodara alkohols un cigaretes. Tad jau arī šīm tirdzniecības vietām būtu jāierāda atsevišķi rajoni.” Problēma esot jāskata kopumā, jāizvērtē, ko pilsēta iegūs, ko zaudēs, ja tiks īstenots spēļu vietu ierobežošanas plāns. Piemēram, daudzviet Rīgā spēļu zāles ierīkotas tur, kur savulaik bijuši konkurences cīņā ar lielveikaliem zaudējuši veikaliņi un kafejnīcas.
Lielo spēļu zāļu skaita pieaugumu Ģ.Ludeks skaidro ar šā biznesa dabisku reakciju uz Saeimā savulaik iesākto iniciatīvu – ierobežot spēļu iespējas kafejnīcās un bāros. Tomēr gaidāms, ka jau tuvākajā laikā zāļu skaita pieaugums apstāšoties un pat samazināšoties, jo no nākamā gada būtiski palielināsies nodokļu likmes spēļu automātiem, lēš asociācijas vadītājs. Ievērojamu biznesa attīstības iespēju vairs neesot arī citās lielākajās pilsētās un rajonos. Turklāt Liepājā, Jūrmalā, Siguldā, Līvānos, Jēkabpilī un citās pilsētās pašvaldības jau noteikušas ierobežojumus azartspēļu rīkošanai. Taču tieši Rīga, kurā šis bizness jau ir attīstījies, varētu kļūt par ziemeļu Montekarlo, rosina Ģ.Ludeks. “Vai tad Montekarlo un Lasvegasa kaunas par savu slavu?” Spēles pilsētai došot gan ienākumus, gan darbavietas, gan popularitāti. Diemžēl daudz kur deputāti, pieņemot aizliegumus, vadoties pēc vienkāršota principa – patīk, nepatīk. Lai gan galvaspilsētas pašvaldības aktivitātes azartspēļu ierobežošanā varot skaidrot arī ar pašvaldību vēlēšanu tuvošanos, spēļu biznesa pārstāvji cerot, ka vismaz Rīgā netiks pieņemti sasteigti lēmumi un sāksies dialogs par šiem jautājumiem.

Spēļu atkarība – smaga psihiska problēma

Viens no būtiskākajiem argumentiem spēļu vietu ierobežošanai ir nepilngadīgo iesaistīšanās tajās. Jāatzīmē gan, ka vismaz oficiāli – atbilstoši (IAUI) datiem – šogad valstī kopumā fiksēti seši pārkāpumi saistībā ar nepilngadīgo piedalīšanos azartspēlēs, bet pērn – deviņi. Šim pārkāpumu veidam, kā informē inspekcija, esot tendence samazināties, sevišķi Rīgā, kur spēļu rīkotāji nevēloties uzņemties lieku risku tikt sodītiem.
Savukārt narkomānijas apkarošanas speciālisti ziņo ko citu. “Aptaujātie psihoterapeiti un narkologi saka: arvien vairāk pacientu, tajā skaitā nepilngadīgie, meklējot palīdzību,” skaidro Rīgas Narkomānijas profilakses centra Mācību nodaļas vadītāja psihoterapeite Aelita Vagale. Tādēļ arī azartspēļu aizliegums noteiktos galvaspilsētas rajonos esot atbalstāms.
Tiesa, visaptverošas statistikas par azartspēļu atkarību valstī nav. Pirmkārt, šīs slimības ārstēšana kā valsts apmaksāts medicīnisks pakalpojums sākta tikai pērn un attiecas vienīgi uz nepilngadīgajiem. Otrkārt, liela daļa atkarīgo labprātāk izvēlas anonīmu ārstēšanos. “Precīzu statistiku ir grūti noteikt. Pieejamie dati būs jāvērtē ilgākā laika posmā. Taču Latvijā ir pietiekami daudz no azartspēlēm atkarīgo, lai to uzskatītu par nopietnu problēmu,” skaidro A.Vagale, piebilstot, ka nevienas citas valsts galvaspilsētas centrā neesot redzējusi koncentrējamies tik daudz spēļu zāļu kā Rīgā.
Labākais risinājums, kā norāda A.Vagale, būtu šim biznesam ierādīt atsevišķu galvaspilsētas rajonu ārpus centra, kurā tiktu veikti stingri uzraudzības pasākumi. Būtu arī jāraugās, lai spēļu zāles neatrastos izglītības iestāžu tuvumā, vietās, kur apgrozās bērni un jaunieši. Tieši padsmitnieki esot lielākā azartspēļu atkarības riska grupa, kas visvairāk ļaujas šo izklaides vietu ņirboši krāšņajam vilinājumam. Turklāt Latvijā vispār, arī pieaugušo vidū, esot tendence uz šo un citām atkarībām – ātri pieejamu un vieglu atpūtu. Tādējādi pašlaik, azartspēļu biznesam koncentrējoties galvaspilsētas centrā, tas saista ne tikai pieredzējušus klientus, bet arī nejaušus garāmgājējus, kuri citādi – spēļu zālēm esot vienā municipalitātes noteiktā rajonā – nemaz neiesāktu aizrauties ar šo nodarbi. Būtu jāraugās, lai azartspēles netiktu uzbāzīgi popularizētas kā atpūtas veids, rezumē A.Vagale.
Lai arī skaidras statistikas par spēļu atkarību Latvijā nav, prakse rāda, ka visapdraudētākie ir jaunieši vecumā līdz 21 gadam. Kopumā atkarība attīstoties trīs līdz sešu gadu laikā, reizēm jauniešiem pat ātrāk. Pēc tam daļa slimnieku, lielākoties tuvinieku mudināti un spiesti, galvenokārt lielu parādu dēļ vēršas pēc palīdzības.
Uz ievērojamu spēļu atkarīgo pacientu skaita pieaugumu norāda arī Narkoloģijas valsts aģentūras direktore Astrīda Stirna: “Redzot to, kas notiek ar jauniešiem, pilnīgi esmu par spēļu vietu ierobežošanu.” Tas esot nepieciešams kaut vai tāpēc, ka pieejamības ierobežošana ir būtiska jebkuras atkarības gadījumā. Turklāt tieši no spēlēm atkarīgie bieži sakot: nevaru paiet garām. Kamēr biju laukos, viss bija kārtībā. Tiklīdz atgriezos pilsētā, iekritu atkal.
Arī A.Stirna skaidro – nekur nav redzēts tik daudz spēļu vietu kā Rīgā, un atzīst, ka trūkst statistikas par spēļu atkarīgajiem, taču lēš – atklāti palīdzību pie narkologiem meklē 10 – 20 procenti slimnieku. Turklāt atkarība no azartspēlēm ir psihiski ļoti smaga, tā bieži iet rokrokā ar citām atkarībām un sasaistē ar kriminālo pasauli.

Spēļu biznesa apjomi pieaug

Aplūkojot azartspēļu biznesa darbības skaitliskos rādītājus pēdējos piecos gados, gandrīz visās kategorijās vērojams pieaugums. Sevišķi tas atspoguļojas tieši pēdējo pāris gadu statistikā.
Ar azartspēļu organizēšanu valstī septembrī nodarbojās 19 uzņēmumi, informē IAUI. Visvairāk spēļu automātu – 1490 – ekspluatējusi SIA “Alfor”. Tai seko SIA “Joker Ltd” un “Admirāļu klubs” ar attiecīgi 1448 un 1102 automātiem. Šīm pašām firmām bijis arī vislielākais spēļu zāļu skaits. Proti, “Joker Ltd” – 85, “Alfor” – 65, “Admirāļu klubam” – 62. Savukārt lielākie kazino turētāji bijuši SIA “NB” ar četriem šādiem izklaides objektiem, kā arī SIA “Bliks”, “Niks”, “Post-Nevada” un a/s “Baltic gaming”, kuriem katram ir pa diviem kazino.
Vislielākais apgrozījums no azartspēlēm un izlozēm šā gada deviņos mēnešos bijis SIA “Alfor” – 5,873 miljoni latu. Tam seko SIA “Joker Ltd” un a/s “Baltic gaming” ar attiecīgi 5,039 un 4,920 miljoniem. Kopējais azartspēļu neto apgrozījums šā gada deviņos mēnešos ir 48,4 miljoni latu, bet pērn šajā laika posmā – 36,2 miljoni. Paredzamā peļņa šā gada deviņos mēnešos bija 5,9 miljoni latu; pērn tajā pašā laika posmā – 3,05 miljoni. Pagājušā gada kopējie ieņēmumi no azartspēlēm bija 4,270 miljoni latu. Ieņēmumi valsts budžetā no izložu un azartspēļu nodevas un nodokļa deviņos mēnešos šogad bijuši 6,342 miljoni, bet pērn šajā laika posmā – 4,683 miljoni latu. Atbilstoši Preču un pakalpojumu loteriju likuma 25.pantam ienākumus no loteriju organizēšanas valsts nodevas izmanto Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai. Plānots, ka ienākumi no nodevas šogad sasniegs 300 tūkstošus latu.
Laikā no 1999. līdz 2003.gadam izložu un azartspēļu gada kopējais neto apgrozījums pakāpeniski audzis no 30,036 līdz 40,958 miljoniem latu. Toties vienā pašā 2003.gadā finanšu apgrozījums spēji kāpis par vairāk nekā 10 miljoniem latu, sasniedzot 54,276 miljonus. Viens no retajiem rādītājiem, kas rakstāms ar mīnusa zīmi, ir fakts, ka pērn ar izložu un azartspēļu organizēšanu nodarbojās par vienu uzņēmumu vairāk nekā šogad. Pavisam nozarē nodarbināti 6575 strādājošie.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv

Ekspluatēto azartspēļu iekārtu, spēļu zāļu un kazino skaits

Avots: Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija

Uzziņai:

2004.gada deviņos mēnešos veiktas 1416 izložu un azartspēļu organizēšanas vietu, kā arī preču un pakalpojumu loteriju organizēšanas pārbaudes. Konstatēti 149 pārkāpumi, par kuriem sastādīti 56 administratīvo pārkāpumu protokoli. 16 no tiem – par preču loteriju organizēšanas pārkāpumiem. Divi administratīvā pārkāpuma materiāli nosūtīti tiesai. Par pārkāpumiem uzlikta 6450 latu soda nauda, kas ieskaitīta valsts pamatbudžetā.