Par valsts intervenci cukura tirgū

Aizvadītajā nedēļā Ministru kabinetā pieņemts Zemkopības ministrijas konceptuālais ziņojums par tirgus intervenci cukura ražošanas nozarē. Pēc valsts cukura ražošanas un patēriņa bilances datiem, šī gada 1. septembrī Latvijā būs aptuveni 19 tūkstoši tonnu cukura uzkrājumu. Tas nozīmē, ka tie pārsniedz 10 procentus valstī noteikto gada pamatkvotu. Tāpēc šogad jāveic tirgus intervence cukura ražošanā. Šajā gadā cukura ražošanā noteikta 60 tūkstošu tonnu kvota.

Sākotnēji Ministru kabinetam tika piedāvāti četri cukura tirgus problēmu risinājumi. Viens no tiem paredzēja, ka valsts vispār neiejaucas cukura tirgū. Tādā gadījumā nav nepieciešami papildu finansu līdzekļi un abas Latvijas cukurfabrikas pašas realizē cukuru. Tomēr šāds modelis neatrisinātu sarežģīto situāciju, jo uzņēmumu parādi zemniekiem nesamazinātos un pieaugtu zemnieku neapmierinātība, ka problēmas risinājumā nepiedalās valsts. Tādā gadījumā cukurfabrikas nespētu sagatavoties arī nākamajai cukurbiešu pārstrādes sezonai. Turklāt cukura pārprodukcija saglabātos.

Otrs piedāvātais variants ieteica ieviest tirgus intervenci cukura tirgū. Tā pozitīvās sekas: valsts stabilizē cukura nozari, cukurfabrikas iegūst līdzekļus, lai uzsāktu pārstrādes sezonu, un uzņēmumi sedz zemniekiem parādus par 1999. gadā nodotajām cukurbietēm. Šī projekta negatīvais aspekts — cukurs netiek realizēts un samazinās 2001. gada cukura ražošanas kvota. Līdz ar to, iespējams, samazinās arī cukurbiešu audzētāju ieņēmumi. Gadījumā, ja cukurs tiktu pārdots iekšējā tirgū, pieaug cukura atlikumi 2001. gada sezonas sākumā. Savukārt, ja cukuru ātri neizdodas realizēt, palielinās tā uzglabāšanas izmaksas. Kopumā vērtējot,otrajam priekšlikumam iespējamo negatīvo seku izrādījās vairāk nekā ieguvumu un valdība arī šo piedāvājumu noraidīja.

Trešais variants ieteica maksāt kompensācijas zemniekiem. Tādējādi lauksaimniekiem tiktu daļēji atlīdzināti cukurfabriku parādi un valstij nerastos papildu izdevumi no subsīdijām paredzētajiem līdzekļiem par cukura glabāšanu, nebūtu vajadzīgs arī Valsts kases aizdevums. Šajā variantā cukurfabrikas pašas eksportētu cukuru. Tomēr, kā tika konstatēts, nav garantijas, ka tās atrastu eksporta iespējas.

Izvērtējot sarežģīto situāciju cukura tirgū, Ministru kabinets savā sēdē izvēlējās akceptēt variantu, kas paredz tirgus intervenci privātā cukura uzglabāšanā un cukurfabriku 1999. gadā uzkrāto parādu daļēju kompensāciju cukurbiešu piegādātājiem. Tika arī nolemts, ka cukurfabrikas pašas nodarbosies ar cukura eksportu.

Lai realizētu šo plānu, valdībai būs nepieciešami 1,092 miljoni latu. No tiem 819 tūkstošus veidos Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūras līdzekļi un 273 tūkstošus — valsts subsīdiju līdzekļi.

Latvijas cukura nozares speciālisti pozitīvi vērtē šo valdības pieņemto lēmumu. Nerisinot cukura problēmu valstiskā līmenī, tā radītu jaunu sociālo spriedzi Latvijas laukos. Tā, protams, vēl vairāk pieaugtu, ja 2001.gadā tiktu samazināta cukura ražošanas kvota, kā arī cukurbiešu audzēšanas apjomi.

Jau zināms, ka, uzsākot cukurbiešu pārstrādes sezonu, Latvijas cukurfabrikās būs 13 tūkstoši tonnu lieka cukura. Šī situācija apgrūtina jaunās darba sezonas sākumu, jo cukura pārstrādes uzņēmumiem trūkst līdzekļu, lai sagatavotos produkcijas pāstrādei. Turklāt cukurfabrikas vēl nav norēķinājušās ar zemniekiem, arī par 1995.gadā piegādātajām cukurbietēm ne. Akciju sabiedrība "Jelgavas cukurfabrika" zemniekiem ir parādā 1,6 miljonus latu, bet akciju sabiedrība "Liepājas cukurfabrika" — 711 tūkstošus latu.

Vakar, 8.augustā, MK akceptēja Zemkopības ministrijas izstrādātos noteikumus par tirgus intervenci cukura ražošanas nozarē 2000.gadā. Tajos norādīts, ka tirgus intervenci cukura tirgus stabilizācijai īsteno valsts saskaņā ar valsts cukura ražošanas un patēriņa bilances un iespējamā patēriņa prognozes datiem.

Privātajā uzglabāšanā tiks pieņemts no 1999.gada cukurbiešu ražas saražotais cukurs, bet ne vairāk kā 13 tūkstoši tonnu. Noteikumos norādīts, ka privātajā uzglabāšanā var piedāvāt cukuru 50 kilogramu maisos. Cukura kvalitātei jāatbilst smalkā baltā cukura kvalitātes prasībām, kas noteiktas MK 1998.gada 31.augusta noteikumos nr.330 "Noteikumi par balto cukuru". Tāpat privātajā uzglabāšanā varēs piedāvāt to cukuru, kurš uzglabāts cukurfabrikas noliktavā no 2000.gada 1.janvāra līdz cukura realizācijas brīdim, bet ne vēlāk kā līdz 2000.gada 1.oktobrim.

Saskaņā ar šiem noteikumiem cukura privātās uzglabāšanas cena būs 0,15 lati diennaktī par vienu tonnu (bez pievienotās vērtības nodokļa). Privātajai uzglabāšanai pieteiktais cukura daudzums tiks uzglabāts cukurfabrikas noliktavās. Tas būs nodalīts no pārējā cukura. Norēķinus ar cukurfabriku par šo procesu veiks Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūra.

Viens no pieņemto noteikumu punktiem paredz, ka Zemkopības ministrija no 2000. un 2001.gada valsts subsīdiju līdzekļiem segs tos zaudējumus, kas cukurfabrikām rodas, realizējot cukuru, kurš pieteikts privātajai uzglabāšanai. Taču šī attīstība nepārsniegs 106 latus par tonnu, no šīs summas atskaitot arī saņemto samaksu par privāto uzglabāšanu.

Savukārt cukurfabrika šādā veidā saņemtos līdzekļus izmantos norēķiniem ar zemniekiem par 1999.gadā piegādātajām cukurbietēm.

Cukura privātās uzglabāšanas pasākumus finansēs Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūra no Zemkopības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem valsts labības rezerves iegādei un uzglabāšanai.

Izdevumi, kas Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūrai radīsies, atlīdzinot zaudējumus par cukura privāto uzglabāšanu, tiks segti no 2001.gada valsts budžetā piešķirtajiem līdzekļiem lauksaimniecības subsīdijām.

Tirgus intervences pasākumus uzraudzīs Lauku atbalsta dienests.

Pašlaik Latvijā cukurbietes audzē 622 zemnieku saimniecībās 12 744 hektāru kopplatībā. Šajā pārstrādes sezonā cukurfabrikām sakarā ar noslēgtajiem līgumiem paredzēts piegādāt 448,5 tūkstošus tonnu cukurbiešu.

Dagnija Muceniece — "Latvijas Vēstnesim"