Par valsts pārvaldes reformas nākotni

31.jūlijā ar noslēguma konferenci savu darbību Latvijā beidza Eiropas Savienības "Phare" programma "Valsts pārvaldes reforma Latvijā". Konferencē uzmanība tika veltīta galveno programmas laikā izpildīto uzdevumu pārskatam — iekšējā audita sistēmas izveidei un administratīvi teritoriālajai reformai Latvijā. Par projekta laikā paveikto stāstīja Svetlana Proskurovska — īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāta vadītāja vietniece (runu skat. 2.lpp.).

Administratīvi teritoriālajai reformai veltītajā konferences daļā ar runām uzstājās Saeimas deputāts Jānis Bunkšs, Līvānu novada domes priekšsēdētājs Visvaldis Gercāns, Drabešu pagasta padomes priekšsēdētājs Pēteris Ontužāns, Pašvaldību lietu pārvaldes direktors Ivars Kalniņš un par projekta īstenošanu atbildīgās amatpersonas Holgers Pints, Bernārs Sordē un Helle Vilumsena.

J.Bunkšs, runājot par Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas turpmāko darbu saistībā ar projekta laikā iesāktajām reformām, uzsvēra, ka "Phare" programmā padarītais ļaus profesionāli, konkrēti un kvalitatīvi pabeigt aizsāktās reformas. Viņš izteica cerību, ka gada beigās tiks pabeigta jaunas administratīvi teritoriālā iedalījuma kartes veidošana, iesaistot darbā vietējos iedzīvotājus, pašvaldību darbiniekus un profesionālus konsultantus, jo tiek izstrādāti izpētes projekti. Svarīga loma sagatavoto materiālu izmantošanā un reformu politisko lēmumu pieņemšanā ir Saeimas un valdības sadarbībai un sapratnei, politiskajām partijām. J. Bunkšs, runājot par reformas tālāko virzību, uzsvēra, ka valdībai vairāk vajadzētu finansiāli atbalstīt pašvaldības, kuras brīvprātīgi īstenojušas reformu, bet Saeimai noteikt likumos pašvaldību sadarbību kā līdzvērtīgu apvienošanai. Deputāts aicināja nesasteigt reformas, tomēr, viņaprāt, Saeima nesāks ekspertu sagatavotos priekšlikumus izmantot ātrāk par Administratīvi teritoriālās reformas likumā paredzēto termiņu — 2003. gadu.

V.Gercāns un P.Ontužāns stāstīja par savu novadu veidošanās pieredzi, motivāciju un iedzīvotāju līdzdalību reformas jautājumu risināšanā. Abi referenti uzsvēra, ka ļoti būtiski ir iedzīvotājiem izskaidrot reformu lomu un sekas. Šim nolūkam nepieciešama vietējā un valsts līmeņa plašsaziņas līdzekļu aktīvāka iesaistīšanās. P.Ontužāns uzsvēra, ka jāsakārto likumdošana, uz kuras bāzes tiek veidoti novadi, un novēlēja mācīties no reformēto pašvaldību pieredzes. V. Gercāns atzina, ka reformas paver pašvaldībai jaunas attīstības iespējas, bet sakārtoti likumi radītu drošības sajūtu pašvaldībām, kas vēlēsies īstenot reformu nākotnē.

I.Kalniņš konferencē runāja par donoru palīdzību reformas īstenošanā, atzinīgi novērtējot "Phare" ekspertu darbu — palīdzību rajonu administratīvo teritoriju izpētes projektu sagatavošanā, ieteikumu un padomu sniegšanā, palīgmateriālu izstrādē. Atbildot uz V.Gercāna un P.Ontužāna teikto par likumu sakārtošanas nepieciešamību, I. Kalniņš paskaidroja, ka speciālisti jau strādā pie to likumu apzināšanas, kuros nepieciešami grozījumi. Par būtisku administratīvi teritoriālās reformas kavēkli var uzskatīt 2001.gada pavasarī gaidāmās pašvaldību vēlēšanas. Taču kopumā reformas nevirzās lēni, jo aktīvi notiek rajonu izpēte, kurā liela loma ir bijusi tieši "Phare" finansējumam.

"Phare" projekta eksperti izvērtēja padarīto. H.Pints runāja par Baltijas valstu pieredzi. Reformas pirms 10 gadiem tika aizsāktas Latvijā un Igaunijā, bet pirms 7 gadiem — Lietuvā. Viņš teica, ka bijis interesanti pētīt reformas norises trijās Baltijas valstīs, jo izmantotas atšķirīgas pieejas.

Lietuva 1994.gadā izvēlējās ļoti radikālu un centralizētu pieeju, strauji samazinot vietējo pašvaldību skaitu. Bet līdz ar pārmaiņām radušās daudzas problēmas, piemēram, trūkst demokrātijas vietējās pašvaldībās.

Likvidēto pašvaldību attiecības ar jaunizveidotās pašvaldības adminstratīvo centru, iedzīvotāju intereses — šie sarežģījumi likuši secināt, ka centralizēta pieeja bijusi pietiekami strauja, taču nav atrisinājusi visas vietējo pašvaldību problēmas.

Kā pastāstīja H.Pints, Igaunija ir Latvijai līdzīgā situācijā. 255 pašvaldībām 1995.gadā tika piedāvāta brīvprātīgās apvienošanās iespēja, bet netika noteikti nekādi nacionālie kritēriji. 1998.gadā likumdošana noteica, ka pašvaldībām, kas vēlas apvienoties, ir jāorganizē ārpuskārtas vietējo pašvaldību vēlēšanas. Pašreizējā Igaunijas valdība ir detalizētāk izstrādājusi dokumentu, kurā paredzēta reformu pabeigšana 2002.gadā. Bet reformās par prioritāri izvirzīti trīs jautājumi: vai jāpieņem reformas regulējošs likums, vai jāizstrādā valsts līmeņa kritēriji reformai un kā reforma tiks finansēta. Tātad arī kaimiņvalstīm ir vairākas problēmas. Igaunija cenšas paātrināt reformas, jo stipri vēlas iestāties Eiropas Savienībā, kas prasa spēcīgas pašvaldības, kuras būtu spējīgas administrēt un ieviest ES likumdošanas normas, izmantot fondu līdzekļus un iesaistīties dažādās programmās. H. Pints atzina, ka pagaidām Baltijas valstīs šādu vietējo pašvaldību nav, tāpēc arī "Phare" eksperti izstrādājuši priekšlikumus pašvaldību reformai. Ar tiem plašāka sabiedrība iepazīstināta jau 16.jūnija konferencē "Vietējo pašvaldību nākotnes modelis Latvijā". Priekšlikumus kā ļoti radikālus, bet ļoti nepieciešamus novērtējis arī īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās Jānis Krūmiņš un izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns. H.Pints atzina — arī citu valstu pieredze ir parādījusi, ka brīvprātīgā apvienošanās nesokas. Ir jābūt noteiktiem valstiskiem kritērijiem, laika plānam, finansu līdzekļiem un stingram reformu ieviešanas mehānismam. Latvijas priekšrocība ir tā, ka veikta rajonu administratīvo teritoriju izpēte. Pēc šiem izpētes projektiem valdībai būs vieglāk noteikt arī reformas valstiskos kritērijus. Viņš cer, ka Latvija turpinās aktīvu darbu pie refomām un tā sekmēs ātrāku virzību uz ES.

Kristīne Valdniece, "LV"pašvaldību lietu redaktore