Kad strīdas valodnieki, cieš valoda!

Šobrīd neatradīsim daudzus, kas ES vienotās valūtas nosaukumu lietotu atbilstoši Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Terminoloģijas komisijas (TK) lēmumam. “Eira” tiek ignorēta, savukārt “eiro” plaši pastāv, tiek lietots sadzīvē, medijos, arī ierēdņu valodā un dokumentos.
Par to varētu nebrīnīties un uzskatīt, ka mēģinājums latviskot šo vārdu praksē izrādījies neveiksmīgs. Tai pašā laikā gan jāatzīst, ka tā ir klaja nerēķināšanās ar sabiedrībai saistošu valsts institūcijas – Terminoloģijas komisijas – lēmumu, kam ir likuma spēks.
Tomēr 12. novembrī Valsts valodas komisijas izteiktais aicinājums mainīt LZA TK nolikumu, kā iemeslu minot izvairīšanos no viedokļu nesakritības, ir vērtējams kā divu institūciju savstarpēju attiecību kārtošana ar trešās starpniecību. Kā arī to nozīmības demonstrēšana publiskā telpā. Visbeidzot, tas liek domāt, ka skaidrības par ES vienotās valūtas nosaukumu joprojām nav.
Tie, kas aktīvi seko līdzi sabiedriski politiskajām norisēm, šādu turpinājumu “eiras” un “eiro” stāstam var vērtēt arī kā divu nozīmīgu valsts institūciju – Valsts valodas centra (VVC) Latviešu valodas ekspertu komisijas un LZA Terminoloģijas komisijas savstarpējus ķīviņus par to, kura svarīgāka. Kā zināms, abas valodnieku organizācijas vairākkārt apmainījās viedokļiem, taču nespēja rast kompromisu, kuras lēmums ir noteicošais. Nu tam par starpnieci kļuvusi Valsts valodas komisija. Tā aicina noteikt, ka strīdīgos gadījumos VVC Latviešu valodas ekspertu komisijas lēmums ir noteicošais.
Valsts valodas komisija uzskata: tā kā jautājuma būtība nav jauna termina radīšana vai izvēle, bet gan valodā nostiprinājušās vārda formas un dzimtes maiņa, šis jautājums pilnībā ir VVC Latviešu valodas ekspertu komisijas kompetencē, kas atbilstoši Valsts valodas likuma 23.pantam kodificē latviešu literārās valodas normas. Savukārt TK ir pretējās domās, norādot, ka naudas vienība ir termins un tā noteikšana ir TK kompetencē.
Te varētu būt vietā labi zināmais teiciens par suņiem un karavānu. Taču kamēr valodnieki un terminologi strīdas, visnopietnākā cietēja no tā ir mūsu pašu latviešu valoda!

Zaida Kalniņa, “LV”,

arī diplomēta filoloģe

zaida.kalnina@vestnesis.lv