Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāta vadītāja vietniece Svetlana Proskurovska:

Mazs, bet svarīgs solis reformu gaitā

Runa ES "Phare" programmas "Valsts pārvaldes reforma Latvijā" noslēguma konferencē 2000.gada 31.jūlijā

"Phare" projekta "Valsts pārvaldes reforma Latvijā" mērķu un uzdevumu formulēšana sākās 1997.gadā, kad Eiropas Komisija pirmo reizi formulēja viedokli par Latvijas valsts gatavību integrēties Eiropas Savienībā (ES). Tajā tika ieskicēti ļoti vispārēji norādījumi par valsts pārvaldes spēju, sīkāk pievēršoties Kopenhāgenas politisko kritēriju izpildei un sektoru spējai ieviest ES likumdošanu ( acquis communautaire ).

1997. un 1998.gada mijā jaunizveidotais Valsts pārvaldes reformas birojs paralēli projekta darba uzdevuma formulēšanai izstrādāja Valsts pārvaldes reformas stratēģiju līdz 2000.gadam, kas kļuva par pamatu "Phare" projekta darba uzdevumiem.

Projekta galvenais mērķis bija uzlabot Latvijas valsts pārvaldes administratīvo spēju. Šī mērķa aktualitāte 1999.gadā palielinājās, jo, tuvojoties sarunām par iestāšanos ES, Eiropas Komisija un dalībvalstis sāka pievērst nopietnu uzmanību valsts administrācijas spējām ieviest acquis , kā arī daudz kritiskāk vērtēt valsts pārvaldes vispārējās vai horizontālās spējas un valstī esošo valsts pārvaldes reformas vadības sistēmu.

Sākotnēji diezgan vispārīgie Komisijas izteicieni un paziņojumi par valsts administratīvo spēju 1999.gadā, pateicoties "Sigma" programmai, tika pārvērsti ļoti konkrētos formulējumos. Administratīvā spēja 1999.gada Komisijas ziņojumā tika vērtēta sešās jomās:

1) politikas veidošanas un koordinācijas sistēma,

2) civildienests,

3) finansu vadība,

4) valsts iepirkumi (valsts pasūtījums),

5) iekšējā finansu kontrole,

6) ārējais audits (valsts kontrole).

No sešām administratīvo spēju raksturojošām jomām "Phare" projektā tika plānots panākt progresu vismaz trijās:

1) uzlabot valsts pārvaldes iestāžu vadības efektivitāti, izveidojot iekšējā audita sistēmu nacionālā valsts pārvaldes līmenī,

2) izveidot un attīstīt centrālās valsts politikas koordinācijas sistēmu,

3) nostiprināt valsts civildienestu.

Cita valsts reformas prioritāte bija administratīvi teritoriālās reformas (ATR) īstenošana saskaņā ar 1998.gada nogalē Saeimā pieņemto likumu. Šī projekta sadaļa bija visai daudzpusīga: 1) rajonu izpēte saskaņā ar likumu, 2) pašvaldību finansu sistēmas pilnveidošana atbilstoši reformas vajadzībām, 3) informatizācijas projekta īstenošana (pašvaldību vienotās informācijas sistēmas izveide), 4) reģionu informētības uzlabošana, 5) reģionu informācijas centru izveide, 6) pašvaldību amatpersonu izglītošana.

Prakse pierādījusi, ka īstenot sarežģītu projektu ar daudziem savstarpējiem neatkarīgiem komponentiem īsā laika posmā ir visai riskants pasākums un jebkurš faktors var negatīvi ietekmēt rezultātu. Šādu projektu veicinošu faktoru ir daudz:

- Pirmkārt, nepieciešama valdības ieinteresētība nospraustā mērķa sasniegšanā, kas izpaužas programmā, stratēģijā vai arī ārējos nosacījumos, piemēram, Eiropas integrācijas biroja prasībās.

- Otrkārt, nepieciešama atbildīgās valsts pārvaldes iestādes ieinteresētība un pietiekama vai augoša tās kapacitāte, lai nodrošinātu nepieciešamo mērķu sasniegšanu.

- Treškārt, nepieciešama ārvalstu eksperta profesionāla pieeja mērķa sasniegšanai, kas balstās uz praktisko pieredzi savā dalībvalstī. Kā pozitīvu piemēru var minēt iekšējā audita sistēmas izveidi Latvijā un pašvaldību apvienošanās kritēriju izstrādi.

- Ceturtkārt, nepieciešama skaidri pausta politiska griba, kas veido ietvaru eksperta darbībai. Administratīvi teritoriālās reformas likuma liberālā norma par brīvprātīgo apvienošanos kopā ar projekta nepietiekamo veltīto uzmanību iedzīvotāju psiholoģiskajai noskaņošanai atbalstīt šādu reformu ievērojami bremzēja apvienošanās procesu.

Ļoti svarīga ir arī pareizi piemērota taktika un pasākumu secība, kas atvieglo mērķa sasniegšanu un mazina pretestību. Nepietiekama uzmanība iesaistīto personu informēšanai un viņu argumentācijas analīzei izraisa pretestības palielināšanos un pušu atsvešināšanos. Runājot par apvienošanās procesu, iedzīvotāji netika pietiekami informēti, bet pašvaldību vadītāji uz šo nepilnību pamata stiprināja savu "pret apvienošanos" argumentāciju.

Projekta īstenošanas pirmais un otrais posms bija diezgan atšķirīgs. Pirmajā posmā projekts tika sadalīts piecos lielos komponentos un tie savukārt 12 apakškomponentos, kam bija astoņas saņēmēju institūcijas. Projekta koordinācija bija liels izaicinājums, un tā tika veikta administratīvajā līmenī. Tomēr savstarpēja komponentu saistība reti kad bija loģiska. Par to liecina neatkarīgo projekta novērtētāju secinājumi. Projekta pirmais posms sākās vienas valdības — Viļa Krištopana — laikā bez politiski atbildīgā ministra par valsts pārvaldes reformu un beidzās citas valdības — Andra Šķēles — laikā, kad tika iecelts par reformām atbildīgs ministrs. Projekta ieviešanas novērtējums bija visai kritisks, un tam piekrita gan Eiropas Komisija, gan Latvijas saņēmējas organizācijas, gan projekta īstenotājs — konsorcijs NALAD (Dānijas Nacionālā vietējo pašvaldību asociācija). Otrais posms sācies pēc ilgstošām pārdomām 2000.gada janvārī pēc gandrīz trīs mēnešu pārtraukuma. Otrā komponenta plānošana notika janvārī un februārī. Tika formulēti jauni precizēti galamērķi divos komponentos: iekšējā audita sistēmas izveide un administratīvi teritoriālās reformas īstenošana. Samazinājusies projekta vadība, un saņēmēju skaits samazinājies līdz divām iestādēm, proti, Finansu ministrija un Pašvaldību lietu pārvalde. Tika nodrošināta pastiprināta kontrole no Latvijas puses — regulāri tika vērtēta projekta īstenošana un ieviestas nepieciešamās korekcijas un papildinājumi. Komponenti, kur progress pirmajā posmā nebija jūtams, netika atjaunoti.

Kopumā tika racionālāk izmantoti piešķirtie līdzekļi, jo vairs neatkārtojās darbības, kas nenesa iecerēto rezultātu. Uzkrātā pieredze otrajā posmā ļāva veiksmīgāk plānot, paredzēt un novērst grūtības. Tātad, neraugoties uz to, ka īsā laikā nav bijis iespējams izmantot visu projektam atvēlēto naudu (1,5 milj. eiro), projekta mērķi tika sasniegti.

Vēlos atgriezties pie runas sākumā teiktā par valsts pārvaldes administratīvo kapacitāti. Projekta ietekme uz administratīvās spējas uzlabošanu īpaši vērojama saistībā ar iekšējā audita sistēmas izveidi:

- izstrādāti, pieņemti un ieviesti praksē MK noteikumi par iekšējā audita (IA) ieviešanu, izstrādāts iekšējā audita likuma projekts,

- apmācīti ministrijās strādājošie auditori un tiem sniegta praktiska palīdzība darbā — audita plānu izstrādē, auditu procesa organizācijā un audita rekomendāciju formulēšanā,

- izveidota iekšējā audita pārliecinoša koordinācijas spēja Finansu ministrijā, izveidota IA koordinācijas sistēma, kas sekmē informācijas un atziņu apmaiņu, palīdz problēmu identificēšanai,

- izveidota apmācību programma iekšējiem auditoriem un sertificēti astoņi vietējie Latvijas auditori — apmācītāji,

- izveidoti iekšējās kontroles sistēmas novērtēšanas nosacījumi, kas tiks iekļauti arī menedžmenta apmācības kursos,

- ieviesta moderna iekšējā audita sistēma risku analīzei un novēršanai,

- nodrošināta auditoru funkcionāla neatkarība.

Administratīvi teritoriālās reformas divu projekta posmu rezultāts ir šāds: 14 rajonu izpēte ar rekomendācijām par apvienošanas iespējām, formulēti apvienošanās kritēriji, izveidots apvienošanās procesa apraksts ar atsaucēm uz labāko praksi. Tika sniegta reāla palīdzība piecām pašvaldību grupām, kas ir pieņēmušas Administratīvi teritoriālās reformas padomes apstiprināto lēmumu par apvienošanos. Daudzas problēmas, par kurām agrāk amatpersonas nebija domājušas, ir kļuvušas skaidras. Sperts mazs, bet svarīgs solis pašvaldību mēroga palielināšanā. Civildienestā izveidota personālvadības stratēģija, un Valsts civildienesta pārvalde ir palielinājusi savu administratīvo spēju. Regulāri tiek izdots pārvaldes ziņotājs "Jaunā Pārvalde". Ir palielinājies Valsts administrācijas skolas piedāvāto ierēdņu mācību kursu skaits, arī iekšējā audita jomā.

Projekts palīdzēja izveidot bāzi iekšējā audita sistēmas pilnveidošanai. Tālākas iespējas ir saistītas ar IA struktūrvienību izveidi pārējās valsts iestādēs un pašvaldībās. Daudz darāmā vēl ir administratīvi teritoriālās reformas īstenošanā: pašvaldību apvienošanās, vienotās administratīvās sistēmas izveide, pašvaldību pārvaldes uzlabošana, atskaitīšanās sistēmas ieviešana, darbinieku izglītošana, vietējās attīstības stratēģijas veidošanas un ieviešanas spējas palielināšana, pašvaldību finansēšanas sistēmas izveide un citi darbi.

Reformas ir grūts, bet interesants un radošs darbs, kam nepieciešami izglītoti, profesionāli, godīgi un iniciatīvas bagāti darbinieki, kuri spēj situāciju un atsevišķo notikumu gūzmā saredzēt mērķi, uzburt vīziju, aizraut sev līdzi līdzgaitniekus un sekotājus, neatlaidīgi strādāt un pārvarēt neticību, šaubas, vilšanos, meklēt un izmantot resursus un iespējas realizēt iecerēto. Galvenais — mums ir jāsaprot: viss ir atkarīgs no mūsu apņēmības un konsekvences, nevis no tā, ka meklēsim vainīgos un attaisnojumu tam, ka neko neesam izdarījuši.