Daugavpils pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.6

Daugavpilī 2004.gada 14.oktobrī (prot. Nr.19, 43.§)

Noteikumi par sabiedrisko kārtību, sanitāro tīrību, teritorijas labiekārtošanu, zaļumstādījumu uzturēšanu un aizsardzību Daugavpils pilsētas kapsētās

Izdoti saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām”

15.p.1.d.2.p., 21.p.1.d.16.p., 43.p.1.d.4.p.

1. Vispārējie noteikumi

1.1. Noteikumos lietotie termini:

1) kapsēta — īpaša teritorija, kas saskaņā ar Daugavpils domes lēmumu ierādīta mirušo apbedīšanai;

2) atvērtā kapsēta — kapsēta, kurā mirušo apbedīšanai tiek ierādītas jaunas kapavietas;

3) daļēji slēgta kapsēta — kapsēta, kurā mirušo apbedī ģimenes kapavietās;

4) slēgta kapsēta — kapsēta, kurā mirušo apbedīšana nenotiek;

5) kapavieta (ģimenes kapavieta) — noteikta izmēra zemes iecirknis kapsētā, kuru ierāda mirušo apbedīšanai un šīs teritorijas labiekārtošanai: kopiņas izveidošanai un apzaļumošanai, krūmu stādīšanai, soliņa novietošanai, kapa aprīkojuma uzstādīšanai;

6) kapavietas nomnieks — fiziska persona, ar kuru noslēgts beztermiņa nomas līgums par ģimenes kapa vietas izveidošanu un kopšanu;

7) kapliča — ēka kapsētā mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijai;

8) kapsētu apsaimniekotājs — Daugavpils pilsētas domes noteikts kapsētas apsaimniekotājs (Daugavpils pilsētas domes struktūrvienība, kapitālsabiedrība vai privātpersona), kas ieguvis tiesības kapsētas apsaimniekošanai un ar kuru ir noslēgts ilgtermiņa līgums kapsētas apsaimniekošanai;

9) kapsētas pārzinis — amatpersona, kura pilda kapsētu uzturēšanas noteikumos paredzētos pienākumus un nodrošina šo noteikumu ievērošanu.

1.2. Šie noteikumi ir obligāti un saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām Daugavpils administratīvajā teritorijā.

1.3. Daugavpils kapsētas var būt Daugavpils pašvaldības īpašums, reliģisko organizāciju īpašums un citu personu īpašums.

1.4. Kapsētas ir paredzētas mirušo Daugavpils pilsētas iedzīvotāju apbedīšanai. Citu personu (radinieku) apbedīšana Daugavpils pilsētas kapsētu jaunajās kapa vietās iespējama uz motivēta iesnieguma pamata, ja saņemts kapsētas apsaimniekotāja saskaņojums, bet ja izveidota (nomā esoša) ģimenes kapavieta — bez saskaņojuma.

1.5. Jaunas kapsētas ierīkošanai tiek piešķirta pašvaldības īpašumā esoša zemes dabas pamatnes teritorija, norādot tās izmantošanas veidu. Zemes īpašnieks atbild par kapsētas teritorijas reģistrēšanu zemesgrāmatā.

1.6. Daugavpils pilsētas kapsētu vai tās daļas pēc atsevišķu reliģisko organizāciju vai konfesiju pieprasījuma, vienojoties ar Daugavpils pilsētas domi par kapsētas nodošanas kārtību, var nodot šo organizāciju uzturēšanā. Pirms tam jāveic teritorijas inventarizācija un jāsastāda apbedījuma vietu shēma. Mirušo reģistrācijas grāmatas un visi ar apbedīšanu saistītie dokumenti tiek nodoti saskaņā ar aktu. Visus izdevumus, kas saistīti ar kapsētas nodošanu, apmaksā pretendents.

1.7. Daugavpils pilsētas domes Komunālās saimniecības nodaļa un kapsētu apsaimniekotājs kontrolē šo noteikumu ievērošanu, kā arī kapsētu un ainavas veidošanu visās Daugavpils pilsētas kapsētās.

1.8. Daugavpils pilsētas domes Komunālās saimniecības nodaļa pārrauga Daugavpils pilsētas teritorijā esošās atsevišķās kapavietas, pasaules karos un Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušo Latvijas karavīru un nacionālo partizānu, Brāļu kapus, Daugavpils pilsētas teritorijā apbedīto citu valstu karavīru kapus un kara upuru kapus, kā arī risina jautājumus par pārapbedīšanu šajās kapavietās.

1.9. Kara laika pārapbedījumu koncentrēšana Daugavpilī, apglabājot esošajās vai jaunizveidotajās kapsētās no citiem Latvijas rajoniem ievestu kara laikos kritušo vai bojā gājušo mirstīgās atliekas, ir atļauta tikai ar Daugavpils pilsētas domes lēmumu.

1.10. Kapsētu vai tās daļu var slēgt likvidēšanai tikai saskaņā ar Daugavpils pilsētas domes lēmumu, ja šādam lēmumam ir pamatojums.

1.11. Ja kapsēta vai tās daļa tiek slēgta, apbedīšana attiecīgajā teritorijā tiek pārtraukta. Ne vēlāk kā gadu pirms kapsētas slēgšanas likvidācijai Daugavpils pilsētas domei jāsniedz oficiāla informācija presē. Visi izdevumi, kas saistīti ar pārapbedīšanu, kapu pieminekļu un apmaļu pārvietošanu, jaunu kapavietu ierīkošanu citās kapsētās, tiek segti par kapsētas vai tās daļas likvidācijā ieinteresētās puses līdzekļiem.

2. Kapsētu darba režīms

2.1. Daugavpils kapsētas apmeklētājiem ir atvērtas: no 1.aprīļa līdz 31.oktobrim no plkst. 7.00 līdz 22.00; no 1.novembra līdz 31.martam no plkst. 7.00 līdz 19.00. Mirušo piemiņas dienā un citās oficiālās mirušo atceres dienās kapsētas darba režīmu nosaka kapsētu apsaimniekotājs.

2.2. Kapsētu pārziņi apmeklētājus pieņem kapsētu darba laikā no plkst. 8.00 līdz 17.00, izņemot svētdienas.

2.3. Kapsētas reģistratūra (birojs, kantoris) ir atvērta katru darbdienu no plkst. 8.00 līdz 17.00.

2.4. Valsts svētkos un svētdienās kapsētas apbedīšanai ir slēgtas.

3. Kapsētu iekšējās kārtības noteikumi

3.1. Kapsētu apmeklētājiem, kapavietu nomniekiem, strādniekiem, amatniekiem, kopējiem un citām personām, kuras atrodas kapsētā, jāizturas godbijīgi un klusi, jāievēro šie noteikumi, kā arī citi kapsētas īpašnieka, kapsētas apsaimniekotāja un kapsētas pārziņa noteikumi.

3.2. Bērni līdz 10 gadu vecumam kapsētas drīkst apmeklēt tikai pieaugušo pavadībā, kuri par viņiem uzņemas atbildību.

3.3. Apmeklētājiem kapsētās aizliegts:

3.3.1. ievest dzīvniekus;

3.3.2. pārvietoties ar slēpēm, velosipēdiem, skrituļslidām, motocikliem u.tml.;

3.3.3. braukt ar automašīnām, izņemot gadījumus, kad ir saņemta kapsētas apsaimniekotāja vai pārziņa atļauja (izņemot invalīdus, uzrādot apliecību);

3.3.4. braukt ar automašīnu kapsētas teritorijā bēru ceremonijas laikā;

3.3.5. uzturēties kapsētā pēc tās slēgšanas;

3.3.6. atskaņot un spēlēt skaļu mūziku, skaļi klaigāt;

3.3.7. tirgoties;

3.3.8. sniegt apbedīšanas un kapavietu kopšanas komercpakalpojumus bez kapu apsaimniekotāja atļaujas;

3.3.9. piegružot kapsētas teritoriju un dedzināt atkritumus;

3.3.10. stādīt kokus apbedīšanai ierādītajās vietās bez kapu apsaimniekotāja atļaujas;

3.3.11. ņemt smiltis un zemi neatļautās vietās;

3.3.12. postīt kapsētu aprīkojumu (sētas, solus, sūkņus, ēkas, pieminekļus, piemiņas plāksnes u.tml.) un stādījumus.

3.4. Šīs nodaļas noteikumu neievērošana ir administratīvi sodāms pārkāpums, par ko iedzīvotājiem vai amatpersonām var piemērot naudas sodu līdz Ls 50,00 (piecdesmit lati).

4. Kapsētu īpašnieku, to apsaimniekotāju un pārziņu pienākumi

4.1. Kapsētu īpašnieku, to apsaimniekotāju un pārziņu pienākums ir nodrošināt:

4.1.1. kapsētu kantoru un saimniecības telpu, kapliču, iekšējo ceļu un celiņu koplietošanas laukumu, sētu, solu uzturēšanu un remontu, ūdensvada uzturēšanu un remontu, ārpus kapavietām esošo apstādījumu un koku kopšanu, teritoriju labiekārtošanu, atkritumu izvešanu;

4.1.2. kapsētu paplašināšanu un jaunu kapsētu ierīkošanu saskaņā ar noteiktā kārtībā apstiprinātajiem projektiem;

4.1.3. kapsētu arhitektūras un ainavas veidošanu atbilstoši vietējām kultūrvēsturiskajām tradīcijām un apstiprinātajiem projektiem;

4.1.4. kapsētu sektoru, rindu un kapavietu nospraušanu dabā;

4.1.5. kapsētu topogrāfisko un kapavietu vēsturisko inventarizāciju;

4.1.6. apbedīšanas un apbedījumu vietu precīzu uzskaiti, kā arī šīs informācijas pieejamību. Apbedīšanas un apbedījumu vietu uzskaites pamatdokumenti ir mirušo reģistrācijas grāmata un apbedījumu vietu kartotēka, kur jāizdara ieraksts par katru kapsētā notikušo apbedīšanu;

4.1.7. sanitāro normu un noteikumu ievērošanu.

4.2. Daugavpils pilsētas dome kapsētas apsaimniekotājam nosaka maksas pakalpojumus par:

4.2.1. izziņu izsniegšanu;

4.2.2. vienreizēju atļauju apbedīšanas pakalpojumu sniegšanai;

4.2.3. vienreizēju atļauju kapavietu aprīkojuma uzstādīšanai (jaunas kapavietas sagatavošana);

4.2.4. kapa izrakšanu;

4.2.5. kapavietas saglabāšanu;

4.2.6. vienreizēju atļauju autotransporta iebraukšanai kapsētā;

4.2.7. citiem ar Daugavpils pilsētas domes lēmumu apstiprinātiem pakalpojumiem.

4.3. Apsaimniekotājam, ieviešot citus maksas pakalpojumus, tie jāsaskaņo ar Daugavpils pilsētas domi.

4.4. Kapsētu pārziņu pienākums ir nodrošināt samaksas iekasēšanu par maksas pakalpojumiem.

4.5. Kapsētas īpašnieks un to apsaimniekotājs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbildīgs par:

4.5.1. lietvedības kārtošanu un saglabāšanu atbilstoši apstiprinātajai lietu nomenklatūrai;

4.5.2. kapsētās esošo vērtību un īpašumu saglabāšanu.

5. Kapavietas nomas un kopšanas noteikumi

5.1. Kapavietas nomnieks iegūst kapavietas nomas tiesības, noslēdzot kapavietas nomas līgumu ar kapsētas īpašnieku vai apsaimniekotāju.

5.2. Kapavietas nomas līgumu var noslēgt, pamatojoties uz:

5.2.1. miršanas apliecību un miršanas izziņu;

5.2.2. pilnvarojumu par ģimenes vai dzimtas kapavietas nomas tiesību pārņemšanu;

5.2.3. kapavietas piešķiršanu apliecinošu ierakstu mirušo reģistrācijas grāmatā vai citu šī fakta dokumentālu apstiprinājumu.

5.3. Kapsētas īpašnieks vai apsaimniekotājs un nomnieks noslēdz ar mirušā radinieku beztermiņa kapavietas nomas līgumu. Kapavietas nomnieks līgumā apņemas kopt iznomāto kapavietu, veicot šo darbu pats vai algojot kapavietas kopēju.

5.4. Kapavietas nomniekam ir tiesības tikt apglabātam viņa nomātajā kapavietā, ģimenes vai dzimtas kapavietā, kā arī apbedīt savus piederīgos Daugavpils pilsētas kapsētā, ja ir saņemts kapsētas apsaimniekotāja saskaņojums.

5.5. Noslēdzot kapavietas nomas līgumu, kapavietas nomniekam jāizvēlas un jānorāda viens no radiniekiem, kurš būs kapavietas nomnieka pienākumu pārņēmējs.

5.6. Kapavietas nomas līgums beidzas, ja:

5.6.1. kapavietas nomnieks atsakās no kapavietas nomas un pārtrauc nomas līgumu;

5.6.2. kapsēta vai tās daļa tiek slēgta likvidēšanai;

5.6.3. kapavieta tiek atbrīvota sakarā ar pārapbedīšanu;

5.6.4. nepiesakās neviens kapavietas nomnieka pienākumu pārņēmējs;

5.6.5. kapavieta uzskatāma par neuzraudzītu saskaņā ar šo noteikumu 6.9.punktu.

5.7. beidzoties kapavietas nomas līgumam, kapsētas īpašnieks vai apsaimniekotājs izlemj jautājumu par kapavietas nomas tiesību piešķiršanu citai personai.

6. Kapavietas kopšana un administratīvā atbildība

6.1. Kapavietas nomnieks var kopt kapavietu pats vai noslēgt līgumu par kapavietas kopšanu ar kapsētas apsaimniekotāju vai citu personu, kura savu darbību saskaņojusi ar kapsētas apsaimniekotāju.

6.2. Krūmi, kuri norobežo kapavietu, nedrīkst būt augstāki par 70 cm. Tos nedrīkst stādīt aiz kapavietas robežām.

6.3. Kapavietas apmales, kas norobežo ierādīto kapavietu, nedrīkst būt augstākas par 20 cm.

6.4. Aizliegts bez kapsētas īpašnieka atļaujas izcirst kokus, kuru diametrs ir lielāks par 12 cm.

6.5. Atkritumi pēc kapu kopšanas pabeigšanas jānogādā atkritumu savākšanas vietās uzstādītajos konteineros vai kaudzēs. Aizliegts veidot atkritumu kaudzes kapsētā citās vietās.

6.6. Kapavietas nomnieka pienākums ir gada laikā pēc apbedīšanas labiekārtot kapavietu un to regulāri kopt.

6.7. Pieminekļu, piemiņas plākšņu un kapakmeņu uzstādīšana, kā arī kapavietu labiekārtošana jāsaskaņo ar kapsētas īpašnieku vai apsaimniekotāju.

6.8. Restaurēt vai izvest no kapsētas pieminekļus vai to elementus drīkst tikai ar kapsētas apsaimniekotāja rakstisku atļauju.

6.9. Kapavieta, kas netiek kopta piecus gadus pēc kārtas, tiek atzīta par neuzraudzītu. Katru gadu tiek sastādīts kapsētas apsaimniekotāja izveidotās komisijas akts par neuzkoptām kapavietām un kapavietas nomnieks tiek rakstiski brīdināts par iespējamo kapavietas nolīdzināšanu. Kapsētas apsaimniekotāja pilnvarota persona pēc pieciem gadiem kapa kopiņu nolīdzina, 60 dienas iepriekš par to rakstiski informējot kapavietas nomnieku.

6.10. Piecu gadu laikā neapkoptas kapavietas nomnieks var atjaunot kapavietas nomas tiesības, samaksājot Daugavpils domes noteikto kapavietas nomas maksu.

6.11. Virsapbedījumus kapavietās var izdarīt 20 gadus pēc pēdējā apbedījuma. Atsevišķos gadījumos, saskaņojot ar sanitāriem dienestiem, šo termiņu var samazināt līdz 15 gadiem. Neidentificēta (bezpiederīgo) mirušā kapavieta tiek saglabāta 5 gadus.

6.12. Šīs nodaļas 6.2., 6.3., 6.4., 6.5., 6.6., 6.7., 6.8.punkta noteikumu neievērošana ir administratīvi sodāms pārkāpums, par ko iedzīvotājiem vai amatpersonām var piemērot naudas sodu līdz Ls 50,00 (piecdesmit latiem).

7. Amatnieku un kapavietu kopēju profesionālā darbība

Daugavpils pilsētas kapsētās

7.1. Kā juridiskas, tā arī fiziskas personas, kuras savu darbību saskaņojušas ar kapsētas īpašnieku vai apsaimniekotāju, var veikt kapavietu kopšanu un amatnieku pakalpojumus kapsētās pēc kapavietas nomnieka pasūtījuma.

7.2. Jebkādu profesionālu darbību, t.sk. kapa aprīkojuma uzstādīšanu un amatnieka pakalpojumu sniegšanu, drīkst veikt tikai kapsētas darba laikā ar rakstisku kapu apsaimniekotāja atļauju.

7.3. Amatniekiem un kapavietu kopējiem, kuri veic darbus kapsētā, pēc kapu apsaimniekotāja pieprasījuma jāuzrāda saskaņots dokuments par pakalpojumu sniegšanu un personu apliecinošs dokuments.

7.4. Personām, kuras kapsētās sniedz pakalpojumus, mehānismi un materiāli jānovieto tā, lai netraucētu kustību kapsētā. Darbus pabeidzot vai beidzoties darba dienai, darba vietas jāsakārto, atkritumi jāsavāc atbilstoši šo noteikumu 6.6.punkta prasībām un nojauktie kapu pieminekļi un apmaļu paliekas obligāti jāizved no kapsētas.

7.5. Ja darbu veikšanai nepieciešams transports, amatnieki un kapavietu kopēji drīkst izmantot tikai tos celiņus, kuri atbilst transporta līdzekļu izmēriem, kā arī jāsaņem kapu apsaimniekotāja atļauja autotransporta iebraukšanai kapsētā.

7.6. Šīs nodaļas noteikumu neievērošana ir administratīvi sodāms pārkāpums, par ko iedzīvotājiem vai amatpersonām var piemērot naudas sodu līdz Ls 50,00 (piecdesmit latiem).

8. Apbedīšanas kārtība

8.1. Personai tiek piešķirtas kapavietas nomas tiesības, pamatojoties uz dzimtsarakstu iestādes izdotu miršanas apliecību vai izziņu.

8.2. Kapsētas apsaimniekotājs ierāda kapavietu un nosaka apbedīšanas laiku. Apbedīšana notiek katru dienu atbilstoši noteikumu 2.nodaļā minētajam kapsētu darba režīmam. Ja kapavietas nomnieks vienojas ar kapsētas īpašnieku vai apsaimniekotāju, ir iespējami izņēmumi.

8.3. Kapu rakšanas pakalpojumus sniedz tikai apsaimniekotājs. Kapu rakšanas izcenojumi tiek apstiprināti ar Daugavpils pilsētas domes lēmumu un nav pieļaujama patvaļīga šo izcenojumu palielināšana.

8.4. Kapsētā tiek veidots speciāls sektors bezpiederīgo apbedīšanai.

8.5. Katrs mirušais tiek apbedīts atsevišķā kapā. Kapa garumam jābūt ne mazākam par 2 m, platumam — 1m, dziļumam — 1,5 m. Apglabājot bērnus, izmēri var mainīties, izņemot kapa dziļumu.

8.6. Urna ar mirušā pelniem jāierok 1 m dziļumā. Attālumam starp kapu kopiņām to garajās malās jābūt 1 m, īsajās malās — 0,5 m.

8.7. Izdarot virsapbedījumus, kapa dziļumam jābūt ne mazākam par 1,2 m līdz zārka vākam.

8.8. Kaps nedrīkst būt tuvāk par 1 m līdz kokam un 0,3 m līdz piemineklim.

8.9. Urna ar mirušā pelniem var tikt apglabāta kapsētā esošajā ģimenes kapavietā, jaunā ģimenes kapavietā. Ir pieļaujama vienlaicīga vairāku urnu apglabāšana vienā kapavietā, uzstādot kopēju piemiņas zīmi.

8.10. Ierādāmo kapavietu izmēri:

Kapavieta	Garums,	Platums,	Laukums,
	m	m	m2
Kapavietas zārkiem
Vienvietīga	1,75	3,0	5,25
Divvietīga	3,0	3,0	9
Trīsvietīga	3,0	3,0	9
Kapavietas urnām
Vienvietīga	1,5	1,5	2,25
Divvietīga	1,5	2,5	3,75
Trīsvietīga	1,5	3,0	4,5

8.11. Mirstīgās atliekas var pārapbedīt ne agrāk kā gadu pēc apbedīšanas, saņemot kapsētas apsaimniekotāja un attiecīgo valsts institūciju atļauju.

8.12. Mirstīgo atlieku ekshumāciju var veikt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saskaņojot to ar kapsētas īpašnieku vai kapsētas apsaimniekotāju.

9. Kapliču izmantošana

9.1. Kapsētas īpašnieks vai kapsētas apsaimniekotājs iznomā bēru rīkotājiem kapličas sēru pasākumiem.

9.2. Kapličas tiek izmantotas mirušo novietošanai līdz apbedīšanas brīdim. Tās drīkst apmeklēt tikai ar kapsētas pārziņa atļauju kapsētas darba laikā. Pārējā laikā kapličas ir slēgtas.

9.3. Atvadu ceremonijas ilgums kapličā nedrīkst pārsniegt laiku, ko noteicis kapsētas īpašnieks vai kapsētas apsaimniekotājs.

9.4. Daugavpils pilsētas dome apstiprina kapličas sniegto pakalpojumu apmērus, un maksu iekasē kapsētas apsaimniekotājs.

10. Atbildība un administratīvā soda piemērošana

10.1. Personas par šo noteikumu neievērošanu var saukt pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ņemot vērā izdarītā pārkāpuma raksturu un vainas pakāpi.

10.2. Ja personas, kuras kapsētās sniedz pakalpojumus, nepilda šo noteikumu un citu kapsētu apsaimniekošanas jautājumu reglamentējošos normatīvos aktus vai Daugavpils pilsētas domes lēmumus, kapsētas apsaimniekotājam ir tiesības pārtraukt līgumattiecības un aizliegt turpmāk šīm personām sniegt pakalpojumus kapsētās.

10.3. Daugavpils pilsētas Pašvaldības policija, Daugavpils pilsētas domes Komunālās saimniecības nodaļas amatpersonas un kapu apsaimniekotāja pilnvarotās personas ir tiesīgas kontrolēt šo noteikumu izpildi un sastādīt administratīvos protokolus par to pārkāpšanu.

10.4. Policijas tiesības kontrolēt šo noteikumu izpildi reglamentē Latvijas Republikas likums “Par policiju”.

Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja R.Strode