Valsts ieņēmumu dienesta rīkojums Nr.2079

Rīgā 2004.gada 10.novembrī

Grozījumi “Metodiskajos norādījumos par darba ņēmēju valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu aprēķināšanu”

1. Sakarā ar Ministru kabineta 2004.gada 24.augusta noteikumiem Nr.733 “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 16.decembra noteikumos Nr.709 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem 2004.gadā””, Ministru kabineta 2004.gada 14.septembra noteikumiem Nr.790 “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 14.novembra noteikumos Nr.397 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākumu nodokli”” un Ministru kabineta noteikumiem Nr.765 “Grozījumi Ministru kabineta 1998.gada 31.marta noteikumos Nr.112 “Noteikumi par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis”” apstiprinu grozījumus ar Valsts ieņēmumu dienesta 2004.gada 12.maija rīkojumu Nr.764 “Par “Metodisko norādījumu par darba ņēmēju valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu aprēķināšanu” apstiprināšanu” apstiprinātajos “Metodiskajos norādījumos par darba ņēmēju valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu aprēķināšanu”.

2. Rīkojumu un ar šo rīkojumu apstiprinātos metodisko norādījumu grozījumus publicēt laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

3. Ar šo rīkojumu apstiprināto metodisko norādījumu grozījumu 1,. 2., 3., 5. un 6.punkts stājas spēkā ar 2004.gada 1.jūliju, grozījumu 7., 10. un 11.punkts ir spēkā no 2005.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim, grozījumu 13.punkts stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju un grozījumu 4., 8., 9., un 12.punkts piemērojams 2004.gada un turpmāko gadu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu noteikšanai.

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Dz.Jakāns

Grozījumi “Metodiskajos norādījumos par darba ņēmēju valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu aprēķināšanu”

1. Izteikt trešās daļas 22.punkta tabulu šādā redakcijā:

“Valsts sociālo iemaksu likmes (%) 2004.gadā atkarībā no darba ņēmēja statusa

* — darba ņēmējam — izdienas pensijas saņēmējam vai III grupas invalīdam — valsts speciālās pensijas saņēmējam norādīto sociālo iemaksu likmi piemēro ar 2004.gada 1.jūliju (līdz tam minētajām personām piemēroja “vispārējo” darba ņēmējiem noteikto sociālo iemaksu likmi).”

2. Papildināt trešās daļas 25.punktu aiz vārdiem un cipariem “I vai IIgrupas invalīds” ar vārdiem un cipariem “izdienas pensijas saņēmējs vai IIIgrupas invalīds — valsts speciālās pensijas saņēmējs”.

3. Izteikt trešās daļas 30.punktu šādā redakcijā:

“30. Ja darba ņēmējam ir piešķirta I vai II grupas invaliditāte, izdienas pensija vai, ja darba ņēmējs ir III grupas invalīds — valsts sociālās pensijas saņēmējs un šis darba ņēmējs ir sasniedzis vecumu, kas dod viņam tiesības aprēķināt valsts vecuma pensiju, tad ar nākamo mēnesi pēc tiesību rašanās viņam piemēro likmi, kāda paredzēta darba ņēmējam — pensionāram.”

4. Izteikt trešās daļas 31.punktu šādā redakcijā:

“31. Personām, kurām ir piešķirta valsts vecuma pensija pēc atvieglotiem noteikumiem, sociālo iemaksu likme ir tāda pati kā personām, kuras sasniegušas vecumu, kas dod tiesības uz valsts vecuma pensiju. Tiesības uz valsts vecuma pensiju pēc atvieglotiem noteikumiem, piemēram, ir:

31.1. invalīdiem uz mūžu;

31.2. sievietēm, kurām ir pieci un vairāk bērnu;

31.3. mātēm, kuru bērni ir invalīdi kopš bērnības;

31.4. liliputiem, punduriem un neredzīgajiem;

31.5. personām par darbu sevišķi kaitīgos darba apstākļos;

31.6. personām par darbu kaitīgos un smagos darba apstākļos.”

5. Izteikt trešās daļas 33.punktu šādā redakcijā:

“33. Darba ņēmēji — ārvalstnieki, kas sasnieguši ārvalstīs noteikto pensijas vecumu, ja tas ir mazāks par Latvijas Republikā noteikto pensijas vecumu, un darba ņēmēji — III grupas invalīdi tiek apdrošināti visiem sociālās apdrošināšanas veidiem un tiem tiek piemērota darba ņēmējiem vispārējā gadījumā noteiktā likme.”

6. Izteikt trešās daļas 34.2. un 34.3.apakšpunktu šādā redakcijā:

“34.2. pēc ieraksta pensijas grāmatiņā, ja persona saņem vecuma pensiju pēc atvieglotiem noteikumiem vai izdienas pensiju, vai ja persona ir III grupas invalīds — valsts speciālo pensiju saņēmējs;

34.3. pēc ieraksta pensijas grāmatiņā vai pēc darba ekspertīzes ārstu komisijas akta, ja persona ir I vai II grupas invalīds. Invaliditāte bieži tiek piešķirta uz noteiktu termiņu, ko norāda gan pensijas grāmatiņā, gan darba ekspertīzes ārstu komisijas aktā. Ja termiņš ir beidzies, bet persona neuzrāda dokumentus par invaliditātes pagarināšanu, tai piemērojama pilna sociālo iemaksu likme;”.

7. Papildināt ceturtās daļas 36.11.apakšpunktu aiz vārdiem “augstākās izglītības iegūšanu” ar vārdiem un skaitļiem “izņemot 37.13.1., 37.13.2., 37.13.3. un 37.13.4.apakšpunktā minētajos gadījumos, ievērojot 37.1punkta nosacījumus.”

8. Izteikt ceturtās daļas 37.7.apakšpunktu šādā redakcijā:

“37.7. darba devēja izdevumi, kas nepieciešami Darba aizsardzības likuma 15., 22. un 25.pantā noteikto darba aizsardzības prasību izpildei;”.

9. Izteikt ceturtās daļas 37.8.apakšpunktu šādā redakcijā:

“37.8. izdevumi, ko darba devējs sedz par darbinieka profesionālās sagatavotības paaugstināšanu kursos un semināros un par darbinieka apmācību, lai iegūtu, uzlabotu un paplašinātu darbā, profesijā, amatā vai arodā nepieciešamās iemaņas un zināšanas;”.

10. Papildināt ceturto daļu ar 37.13.apakšpunktu šādā redakcijā:

“37.13. darba devēja samaksātā mācību maksa vai atmaksātā studiju kredīta pamatsumma par darbinieku, kas:

37.13.1. apgūst bakalaura studiju programmu tematiskajā grupā “Dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas” vai “Inženierzinātnes, ražošana un būvniecība”;

37.13.2. apgūst jebkura līmeņa profesionālo studiju programmu tematiskajā grupā “Dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas” vai “Inženierzinātnes, ražošana un būvniecība”;

37.13.3. apgūst maģistra studiju programmu tematiskajā grupā “Dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas” vai “Inženierzinātnes, ražošana un būvniecība;

37.13.4. studē doktorantūrā.”

11. Papildināt ceturto daļu ar 37.1punktu šādā redakcijā:

“37.1 37.13.1., 37.13.2., 37.13.3. un 37.13.4.apakšpunkta nosacījumi ir spēkā no 2005.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim un ir piemērojami mācību maksai par 2004./2005., 2005./2006., 2006./2007., 2007./2008. un 2008./2009.akadēmisko gadu, ja darbinieks darba devējam ir iesniedzis augstskolas izziņu, kas apliecina studijas doktorantūrā vai tematiskās grupas “Dababaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas”, vai “Inženierzinātnes ražošana un būvniecība” bakalaura, jebkura līmeņa profesionālo vai maģistra studiju programmā.”

12. Izteikt ceturtās daļas 42.punktu šādā redakcijā:

“42. Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.panta trešās daļas 7.punkts paredz, ka darba devējam ir pienākums pēc lēmuma pieņemšanas par uzņēmuma darbības pārtraukšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā 10 dienu laikā rakstveidā informēt par to attiecīgo Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk — VID) teritoriālo iestādi. Uzņēmuma īpašnieks vai direktors — darba ņēmējs sociālās iemaksas par šo laika periodu neveic.”

13. Papildināt norādījumus ar jaunu sesto daļu šādā redakcijā:

“VI. Eiropas Savienības sociālās drošības jomu reglamentējošo tiesību aktu piemērošana Latvijā

63. Ņemot vērā, ka Latvijas Republika pievienojās Eiropas Savienībai, ar 2004.gada 1.maiju Latvijas Republikas teritorijā stājās spēkā Padomes 1971.gada 14.jūnija Regula (EEK) Nr.1408/71 par sociālās drošības shēmu piemērošanu nodarbinātām un pašnodarbinātām personām, kā arī to ģimenes locekļiem, kas pārvietojas Kopienas teritorijā (turpmāk — Padomes regula Nr.1408/71), un Padomes 1972.gada 21.marta Regula (EEK) Nr.574/72, ar kuru nosaka īstenošanas kārtību Padomes regulai Nr.1408/71 (turpmāk — Padomes regula Nr.574/72). Padomes regulas Nr.1408/71 teritoriālā darbības sfēra ir Eiropas Savienības dalībvalstis un Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstis — Norvēģijas Karaliste, Islandes Republika un Lihtenšteina (turpmāk — Eiropas Savienības dalībvalstis). Padomes regulas Nr.1408/71 nosacījumi attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, uz kuriem attiecināmi vienas vai vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu tiesību akti.

64. Saskaņā ar Padomes regulu Nr.1408/71 vispārējā gadījumā persona ir sociāli apdrošināta un sociālās iemaksas veic nodarbinātības valstī atbilstoši šīs valsts sociālās drošības tiesību aktiem (pamatprincips), pat ja persona dzīvo citā valstī vai tās darba devēja uzņēmums atrodas citā valstī (Padomes regulas Nr.1408/71 13.pants).

65. Padomes regulas Nr.1408/71 14., 14.a, 14.b, 14.c, 14.e, 14.f, 15., 16. un 17.pants paredz izņēmumus, piemēram:

65.1. personas nosūtīšanas gadījumā darbā uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti, ievērojot Padomes regulas Nr.1408/71 nosacījumus, to turpina apdrošināt un tā veic sociālās iemaksas saskaņā ar tās Eiropas Savienības dalībvalsts tiesību aktiem, no kuras persona nosūtīta;

65.2. ja persona strādā divās vai vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs, to parasti apdrošina, un tā veic sociālās iemaksas saskaņā ar tās Eiropas Savienības dalībvalsts tiesību aktiem, kurā persona dzīvo;

65.3 ja persona vienlaikus ir darba ņēmējs vienā Eiropas Savienības dalībvalstī un strādā kā pašnodarbinātais citā Eiropas Savienības dalībvalstī, ievērojot Padomes regulas Nr.1408/71 nosacījumus, to parasti apdrošina, un tā veic sociālās iemaksas saskaņā ar tās Eiropas Savienības dalībvalsts tiesību aktiem, kurā persona strādā kā darba ņēmējs;

65.4. diplomātiskajās misijās un konsulārajos dienestos nodarbinātās personas, kas ir tās Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņi, kura ir akreditētāja vai nosūtītāja valsts, var izvēlēties būt pakļautām šīs valsts tiesību aktiem.

65.5. Īpašas darba ņēmēju kategorijas ir militārā dienesta karavīri, jūrnieki un civildienesta ierēdņi, kas ir apdrošināti valsts civildienesta ierēdņu īpašajā shēmā kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm.

66. Padomes regulas Nr.1408/71 17.pants nosaka, ka divas vai vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis, šo valstu kompetentās iestādes vai šo iestāžu norīkotas institūcijas, savstarpēji vienojoties, var paredzēt izņēmumus attiecībā uz Padomes regulas Nr.1408/71 13., 14., 14.a, 14.b, 14.c, 14.e, 14.f, 15. un 16.panta nosacījumu piemērošanu noteiktu personu kategoriju vai atsevišķu personu interesēs.

67. Padomes regula Nr.1408/71 paredz jaunas funkcijas Eiropas Savienības dalībvalstu sociālās drošības administrācijām. Latvijas Republikā attiecībā uz pensijām un pabalstiem sociālās drošības sistēmas administrēšanu veic Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Minētās institūcijas kompetencē ir starptautiskā koordinācija sociālās drošības jomā Eiropas Savienības dalībvalstu ietvaros, kā arī nepieciešamās informācijas apmaiņas nodrošināšana starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, un atbilstoši Padomes regulai Nr.1408/71 tā tiek definēta kā viena no kompetentajām institūcijām (Latvijas Republikā). Šīs institūcijas kompetencē ir noteikt, kuras Eiropas Savienības dalībvalsts tiesību akti sociālās drošības jomā konkrētajos gadījumos ir piemērojami un līdz ar to attiecīgi kurā valstī personai ir veicamas sociālās iemaksas (Padomes regulas Nr.1408/71 izpratnē — kompetentā valsts).

68. Informācijas apmaiņa starp Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām institūcijām notiek ar dokumentu E formu palīdzību. Dokumentus E formas, kas nepieciešamas sociālās drošības tiesību realizēšanai, personas var saņemt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā.

69. Padomes regulas Nr.1408/71 noteikumu izpildi, kas nosaka piemērojamos sociālās drošības tiesību aktus (13., 14., 14.a, 14.b, 14.c, 14.e, 14.f, 15., 16. un 17.panta izpildi), kā arī visas formalitātes, kas saistītas ar Padomes regulā Nr.1408/71 minēto noteikumu izpildi (dokumentu E formu pielietojumu), reglamentē Padomes regulas Nr.574/72 10.b, 11., 11.a, 12., 12.a, 12.b, 13. un 14.pants.

70. Eiropas Savienības dalībvalsts darba devējs, kas nodarbina darba ņēmēju, kuram saskaņā ar Padomes regulas Nr.1408/71 13., 14., 14.a, 14.b, 14.c, 14.e, 14.f, 15., 16. un 17.pantu piemēro Latvijas Republikas normatīvos aktus, reģistrējas kā sociālo iemaksu veicējs VID teritoriālajā iestādē atbilstoši vienai izvēlētai darba ņēmēja darbības vietai, iesniedzot informāciju, kurā ir norādīts darba devēja nosaukums, reģistrācijas numurs (citā Eiropas Savienības dalībvalstī), darba devēja juridiskā adrese. Šādu informāciju var iegūt, piemēram, ārvalsts uzņēmuma reģistrācijas apliecībā, darba devēja un darba ņēmēja darba līgumā vai darba ņēmējam attiecīgās valsts kompetentās institūcijas izsniegtajā dokumentā E formā. Reģistrējot šādus darba devējus, svarīga ir precīzas informācijas iegūšana par darba devēju, nevis dokumenta veids, ar kuru iegūta nepieciešamā informācija.

Piemērs.

Austrijas uzņēmums, kuram Latvijas Republikā nav pastāvīgās pārstāvniecības, ir noslēdzis darba līgumu ar fizisku personu — Latvijas Republikas pilsoni par darba veikšanu Latvijas Republikā Austrijas uzņēmuma labā. Šis Austrijas uzņēmums reģistrējas kā sociālo iemaksu veicējs VID teritoriālajā iestādē atbilstoši darba ņēmēja nodarbinātības vietai.

Piemērs.

Austrijas uzņēmums savā labā Latvijas Republikā nodarbina fizisku personu — Austrijas pilsoni un šai personai nav izsniegts Austrijas kompetentās institūcijas dokuments E forma, kas apliecina Austrijas normatīvo aktu piemērošanu un līdz ar to sociālo iemaksu veikšanu Austrijā. Šis uzņēmums reģistrējas kā sociālo iemaksu veicējs Latvijas Republikā VID teritoriālajā iestādē atbilstoši Austrijas pilsoņa nodarbinātības vietai.

Piemērs.

Austrijas uzņēmums savā labā Latvijas Republikā nodarbina fizisku personu — Austrijas pilsoni un šai personai ir izsniegts Austrijas kompetentās institūcijas dokuments E forma, kas apliecina, ka līdz noteiktam datumam persona paliek Austrijas tiesību subjekts un līdz ar to tā sociālās iemaksas veic Austrijā. Šajā gadījumā Austrijas uzņēmumu līdz darbiniekam izsniegtajā dokumentā E formā norādītajam datumam nereģistrē Latvijas Republikā kā sociālo iemaksu veicēju.

71. Saskaņā ar Padomes regulas Nr.574/72 109.pantu darba devējs var vienoties par to, ka darba ņēmējs rīkojas viņa vārdā attiecībā uz sociālo iemaksu veikšanu. Par jebkuru šādu vienošanos darba devējs informē kompetento institūciju. Ja darba devējs reģistrējas VID teritoriālajā iestādē ar darba ņēmēja starpniecību, minētā persona uzrāda personas apliecinošu dokumentu un rakstisku vienošanās apliecinājumu ar darba devēju par reģistrācijai nepieciešamo dokumentu iesniegšanu VID teritoriālajai iestādei.

72. Gadījumā, ja citas Eiropas Savienības dalībvalsts darba devējs Latvijas Republikā nodarbina vairākus darba ņēmējus, kuriem sociālās drošības jomā piemērojami Latvijas Republikas normatīvie akti un ar kuriem attiecībā uz sociālo iemaksu veikšanu darba devējs ir vienojies par rīkošanos darba devēja vārdā, sociālo iemaksu veicēja reģistrāciju viens no šiem darba ņēmējiem kārto tikai vienā VID teritoriālajā iestādē atbilstoši kādai no darba ņēmēja darbības vietām Latvijas Republikā.

Piemērs.

Somijas uzņēmums savā labā Latvijas Republikā nodarbina divas fiziskas personas, ar kurām ir vienojies par sociālo iemaksu veikšanu uzņēmuma vārdā un no kurām viena persona savus darba uzdevumus izpilda Daugavpilī, bet otra — Ogrē. Šajā gadījumā viens no šiem darba ņēmējiem reģistrē Somijas uzņēmumu kā sociālo iemaksu veicēju pēc izvēles tikai vienā no attiecīgajām VID teritoriālajām iestādēm — VID Latgales reģionālās iestādes Daugavpils nodaļā vai VID Rīgas reģionālās iestādes Ogres nodaļā.

73. VID teritoriālā iestāde Eiropas Savienības darba devējam piešķir vienpadsmit zīmju reģistrācijas kodu, kuru paziņo darba devējam vai personai, ar kuru darba devējam ir Padomes regulas Nr.574/72 109.pantā noteiktā vienošanās, turpmākai izmantošanai normatīvajos aktos noteikto pārskatu aizpildīšanai un sociālo iemaksu veikšanai.

74. Attiecībā uz sociālo iemaksu veicēju reģistrāciju, darba devēja ziņojumu iesniegšanu VID teritoriālajai iestādei, aizpildāmajām ziņojumu formām un sociālo iemaksu termiņiem citas Eiropas Savienības dalībvalsts darba devējs ievēro Likumā un Ministru kabineta 2000.gada 14.novembra noteikumos Nr.397 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteikto kārtību.

75. Personas, kas ir reģistrējušās VID teritoriālajā iestādē kā sociālo iemaksu veicējas iekšzemes darba ņēmēja pie darba devēja — ārvalstnieka vai ārvalstu darba ņēmēja pie darba devēja ārvalstnieka statusā un joprojām turpina šīs darba attiecības, ar 2004.gada 1.septembri reģistrējas VID teritoriālajā iestādē kā sociālo iemaksu veicējas Ministru kabineta 2000.gada 14.novembra noteikumu Nr.397 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” 3.2. apakšpunktā noteiktajā kārtībā.

76. Pamatojoties uz Ministru kabineta 2003.gada 16.decembra noteikumu Nr.709 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem 2004.gadā” 11.1punktu, darba ņēmējiem, kurus nodarbina Eiropas Savienības dalībvalsts darba devējs un kuriem saskaņā ar Padomes regulas Nr.1408/71 13., 14., 14.a, 14.b, 14.c, 14.e, 14.f, 15., 16. un 17.pantu piemērojami Latvijas Republikas normatīvie akti, ir piemērojamas šo noteikumu 2., 3. un 4.punktā noteiktās sociālo iemaksu likmes atbilstoši attiecīgajam sociālo iemaksu veicēja statusam (sk. 22.punktu).

77. Ministru kabineta 2003.gada 16.decembra noteikumu Nr.709 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem 2004.gadā” 11.1punktā noteiktā sociālo iemaksu likme stājās spēkā ar 2004.gada 28.augustu un ir piemērojama ar 2004.gada 1.septembri.

78. Ievērojot Padomes regulas Nr.1408/71 noteikto vienādas attieksmes principu un sociāli apdrošinātās personas intereses, darba ņēmēji, kurus nodarbina citas Eiropas Savienības darba devējs un kuriem sociālās drošības jomā piemērojamas Latvijas Republikas tiesību normas, sociālās iemaksas var veikt tādā apmērā, kādā tās veic Latvijas Republikas uzņēmumos nodarbinātie darba ņēmēji, piemērojot Ministru kabineta 2003.gada 16.decembra noteikumu Nr.709 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem 2004.gadā” 11.1punktā noteikto sociālo iemaksu likmi ar 2004.gada 1.maiju.

79. Eiropas Savienības dalībvalstu darba devējs, kas ir reģistrējies Latvijas Republikā kā sociālo iemaksu veicējs, Ministru kabineta 2000.gada 14.novembra noteikumu Nr.397 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” 3.pielikumā “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” aizpilda 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 7.aili.

80. VID teritoriālā iestāde svītro Eiropas Savienības dalībvalsts darba devēju no Nodokļu maksātāja reģistra kā sociālo iemaksu veicēju, pamatojoties uz darba devēja vai Padomes regulas Nr.574/72 109.pantā norādītās personas iesniegumu ar iesnieguma saņemšanas datumu VID teritoriālajā iestādē.”