Labklājības ministrs Andrejs Požarnovs:

Par savu nākotni jau šodien

Referāts Labklājības ministrijas seminārā 2000.gada 4.augustā

Jau vairākus gadus tieši vasarā Latvijas sabiedrība vairāk nekā citkārt interesējas par sociālo apdrošināšanu un Labklājības ministrijai uzdod ar to saistītus jautājumus.

Viens no iemesliem ir tas, ka šajā laikā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra izsūta paziņojumus par sociālās apdrošināšanas iemaksām aizvadītajā gadā, kas katram liek aizdomāties par savu personisko ieguvumu, piedaloties šajā sistēmā. Sabiedrības aptaujas liecina, ka cilvēki aizvien vairāk atbalsta un atzīst par taisnīgu sociālās apdrošināšanas principu: sociālās iemaksas — ieguvums pašam, vairāk iemaksāsi — vairāk saņemsi, strādāsi ilgāk — saņemsi vēl vairāk.

Šogad konta paziņojumos ir iekļauta arī vispārīga informācija par pensiju sistēmu. Cilvēkiem ir jāzina sociālās apdrošināšanas un pensiju sistēmas principi un būtība, lai viņi nepieņemtu sev nelabvēlīgu lēmumu.

Bieži vien jautā, kāpēc pensijas nav lielākas? Pensijas apjoms ir atbilstošs algai, no kuras veiktas sociālās iemaksas, kā arī nostrādāto gadu skaitam. Jo lielāka būs strādājošā alga, no kuras veic sociālās iemaksas, jo lielāks veidosies pensijas kapitāls, jo ilgāk cilvēks strādās — jo lielāka būs pensija. Tātad ir svarīgi par pensiju domāt jau jaunībā un veidot tai uzkrājumu.

Taču tiem, kas darba gaitas sākuši pirms pensiju sistēmas reformas — līdz 1996.gadam, pensijas aprēķināšana nedaudz atšķiras. Pārveidojot pensiju sistēmu, bija jāparedz, kā aprēķināt sākuma kapitālu jeb pirms 1996.gada nopelnīto. Lai gan valsts rīcībā bija informācija par iedzīvotāju darba stāžu un algām, izrēķināt katra ieguldījumu pensijas uzkrājumam nebija iespējams, jo 90.gadu sākuma augstā inflācija liedza pilnvērtīgi izmantot ziņas par padomju rubļos aprēķinātajām algām. Turklāt valstī nebija izstrādāta droša cenu indeksu aprēķināšanas kārtība, un jebkura to vērtības aprēķināšanas metode būtu bijusi patvaļa.

Tāpēc laika posms no 1996. līdz 1999.gadam tika noteikts par atskaites periodu, kura laikā nopelnītā alga tika pielīdzināta agrāk saņemtajai. Tātad šajos četros gados veiktās iemaksas veido sākuma kapitālu, kuram turpmāk tiek pieskaitītas ik gadu reģistrētās iemaksas pensiju kontā.

Sākot ar 1996.gadu, pensiju sistēma veidota pēc apdrošināšanas principiem — katram sociālo iemaksu veicējam ir savs konts, kurā tiek reģistrēta informācija par iemaksām pensijas kapitālam.

Iemaksu apjoms pensijas kontā pieaug visu laiku, kamēr cilvēks turpina strādāt, jo reģistrētais pensijas kapitāls ik gadu tiek indeksēts. Indekss raksturo kopējā sociālo iemaksu apjoma pieaugumu valstī. Tātad — jo lielāka ir sociālo iemaksu kopējā summa valstī, jo lielākas ir visu sociālo iemaksu veicēju pensijas. Tāpēc mēs visi esam ieinteresēti, lai sociālajā apdrošināšanā būtu iesaistījušies ne vien mēs paši, bet arī kaimiņi un darba biedri.

Kā redzam — pensiju sistēma un sociālā apdrošināšana ietver katra cilvēka atbildību par savu nodrošinājumu sociālā riska situācijā un vienlaikus arī vairākus solidaritātes principus.

Šodien sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek izmaksātas tiem, kuri jau ir pensijā, savukārt pēc gadiem par pašreizējiem sociālo iemaksu veicējiem maksās jaunākā paaudze. Tā ir paaudžu solidaritāte šajā sistēmā.

Aprēķinot pensiju, ņem vērā, cik ilgs būs pensijas izmaksas laiks. To nosakot, netiek ņemts vērā vīriešu un sieviešu mūža ilgums atsevišķi. Šajā aspektā izpaužas šīs sistēmas dzimumu solidaritāte.

Visai bieži dzirdami jautājumi, kāpēc pensiju likums tiek mainīts un vai ir garantija, ka pēc gadiem saglabāsies šis pats pensijas aprēķināšanas princips. Patlaban grozījumi pensiju likumā ir jāveic, lai atveseļotu likumu, kurā laika gaitā veiktas sociālās apdrošināšanas principiem neatbilstošas izmaiņas. Taču jāatgādina, ka pensiju aprēķināšanas principi nekad nav mainīti un nekad netiks mainīti, jo tajos ir ietverta pensiju reformas būtība.

Jāatzīst, ka Pasaules bankas un Starptautiskā valūtas fonda eksperti uzskata, ka sociālās apdrošināšanas un pensiju sistēma Latvijā ir ļoti veiksmīga, jo tā savā būtībā ir humāna — solidāra, tā atbilst mūsu valsts ekonomiskajai un demogrāfiskajai situācijai un ietver pasaulē pārbaudītus principus un mehānismus.

Ceru, ka par to, ja ne šodien, tad nākotnē pārliecināsies katrs pats!