Kā tomēr runājam ģimenē, skolā, uz ielas

Ir liels prieks redzēt darboties gribošus un varošus cilvēkus, kuri strādā, kopīgas idejas vienoti un materiālo labumu negaidoši. Andreja Pumpura muzejs Lielvārdē nu jau trīs gadu desmitus ir spējis būt šādas aktivitātes paraugs. Pašreizējās rosības cēlonis — rūpes par latviešu valodu, uztraukums par tās piesārņošanu, griba likt pašiem latviešiem apzināties savas valodas skaistumu un vēsturisko nozīmību. Jau pirms diviem gadiem kārtējie Andreja Pumpura svētki septembrī bija veltīti latviešu valodai un toreiz zinātniskās konferences dalībnieki izvirzīja domu par Latviešu valodas gada nepieciešamību visas valsts mērogā. Ideju atbalstīja zinātnieki, rakstnieki, skolotāji, taču ierosinājums izsludināt šādu valodas kopšanas un attīstības gadu palika bez valsts augstāko institūciju atbalsta.

Lielvārdieši, protams, nebūtu pirmā nacionālās atmodas laika cienīgi pēcteči, ja viņi nopietnai iecerei atmestu ar roku tāpēc, ka to noraida vadošā birokrātija. Ja citi negrib, darīs paši. "Mazs bij tēva novadiņis, Bet diženi turējās..." Un tā Andreja Pumpura muzejā tika izveidota organizēšanas un vērtēšanas komisija, kas izsludināja savu projektu "Kā runājam latviski 2000.gadā?". Tas adresēts Ogres rajona iedzīvotājiem, pirmām kārtām skolām, taču piedalīties nav liegts nevienam Latvijas iedzīvotājam neatkarīgi no gadu skaita, dzīvesvietas, izglītības un tautības. Plašāk par to pastāstīts projekta metodiskā darba vadītājas Rūtas Kolužas vēstulē "Latvijas Vēstnesim", kas publicēta laikraksta 10.janvāra numurā.

Projekta mērķis ir apzināt pašreizējo valodas situāciju valstī, leksiku, sintaksi, žargonus un jaunvārdus, pievērst uzmanību valodas attīstības savdabībām ģimenē, uzrādīt kļūdas masu saziņas līdzekļos, pierakstīt vienmēr dzīvo folkloras atzaru — anekdotes. Un tad kārtējā zinātniskajā konferencē Andreja Pumpura dienā sniegt pārskatus par rezultātiem un apbalvot labākos darba darītājus.

Organizēšanas komisija jau paspējusi apzināt novada skolas. Un ir pamats priecāties par atsaucību. Bērni ar savu izdomu stipri vien paplašinājuši iecerētās tēmas. Viņi, piemēram, gatavojas vākt ziņas par savu skolotāju un Saeimas deputātu runas īpatnībām, par "Lielvārdes Ziņu", radio un TV manāmām valodas aplamībām, par gadtūkstošu mijā populārākajiem īpašvārdiem. Komisijas locekļi iegriezušies arī Ogres bērnudārzos. Izrādās, ka arī paši mazākie grib palīdzēt šajā darbā — viņi gatavošot materiālu, ar kādiem mīļvārdiņiem tiek apveltīti ģimenes locekļi, kādos veidos viņi sauc vecmāmiņas un vectētiņus un kā paši tiek godāti, kad viņi dara labus darbus un kad strādā palaidnības.

Jau 5.februārī projekta dalībnieki pulcējās uz pirmo praktisko semināru Pumpura muzejā. Atbilstoši piesūtītajiem pieteikumiem konkursa dalībnieki tika ievirzīti darbā un saņēma metodoloģiskus norādījumus. Augusta beigās skolotāju konferencē notiks pirmā rezultātu apkopošana un ziņotāju izvirzīšana 22.septembra lielajai apspriedei. "Lielvārdes Ziņu" redakcija savukārt sola jau pēc pirmo interesanto materiālu saņemšanas tos regulāri publicēt laikrakstā. Bet septembrī būs redzams — varbūt varēs sagatavot arī plašāku izdevumu par to, kā runājam latviski 2000.gadā.

Saulcerīte Viese — "Latvijas Vēstnesim"