Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktors Inguss Alliks:

Par pensiju aprēķināšanas kārtību

Referāts Labklājības ministrijas seminārā 2000.gada 4.augustā

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras konta paziņojumi, kas katru vasaru tiek nogādāti iedzīvotājiem, atgādina, ka par nodrošinājumu vecumdienās ir jādomā jau laikus. Konta paziņojumos lasāmā informācija ļauj katram pašam sekot līdzi, kā veidojas viņa pensijas kapitāls, no kura lielā mērā būs atkarīgs pensijas lielums.

Latvijas pensijas sistēma kopš 1996.gadā sāktās reformas balstās uz katra personisko ieinteresētību savu vecumdienu nodrošināšanā. Jaunajā sistēmā pensijas apmērs, pirmkārt, ir atkarīgs no tā, cik daudz cilvēks savas dzīves laikā ir iemaksājis sociālajās iemaksās, tāpēc par pensiju ir izdevīgi domāt laikus. Otrkārt, tas ir atkarīgs arī no tā, kad cilvēks dodas pensijā, jo vēlāk, jo pensija būs lielāka.

Vecuma pensiju aprēķināšanas principus raksturo formula

P = K : G

Formulā ar P tiek apzīmēta gada pensija, ar K — no sociālajām iemaksām pensiju kontā uzkrātais kapitāls, bet ar G — gadi jeb paredzamais mūža ilgums pēc aiziešanas pensijā (detalizēts šo jēdzienu skaidrojums tālāk)

Kapitāls

Kapitāls veidojas no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Par katru strādājošo tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas 36,09% apmērā no viņa algas. Kā pensijas kapitālu reģistrē 20% no personas algas.

Piemēram, ja strādājošā alga ir 150 lati, katru mēnesi 30 lati tiek atskaitīti cilvēka vecuma pensijas kapitālam. Gadā tie ir 360 lati.

Sociālās iemaksas nodrošina savam ieguldījumam atbilstošu ienākumu aizvietojumu arī citās sociālā riska situācijās, piemēram, kļūstot par bezdarbnieku, dodoties pirmsdzemdību un pēcdzemdību atvaļinājumā, saslimstot un citos gadījumos.

Reāli sociālās apdrošināšanas iemaksas vecuma pensijām tiek izmantotas, izmaksājot pensijas pašreizējiem pensionāriem. Bet pēc gadiem par tiem, kas šīs izmaksas sedz šodien, maksās nākamā paaudze. Individuāli tiek uzkrāta tikai informācija par katras personas veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, kas katru gadu iedzīvotājiem tiek nosūtīta Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras konta paziņojumos. Ņemot vērā pensijas kontā reģistrēto iemaksu apjomu, aprēķina pensiju.

Gadi

Jaunajā pensiju sistēmā būtiska nozīme ir arī tam, kad cilvēks dodas pensijā. Jo šajā sistēmā ir iestrādāts princips — tas, kas strādā ilgāk, saņem lielāku pensiju.

Gadi ir skaitlis, ar kuru izdala vecuma pensijās iekrāto sociālo iemaksu summu. Tātad, jo cilvēks ilgāk strādā un pensijā iet vēlāk, jo mazāks ir pensijas izmaksas laiks (vidējais mūža ilgums pēc pensionēšanās konkrētā vecumā) — jo lielāka ir pensija, kuru cilvēks saņem.

Piemēram, šogad dodoties pensijā 62 gadu vecumā, cilvēka iekrātais pensijas kapitāls tiek dalīts ar skaitli 17,34. 60 gadu vecumā tas ir 18,71, bet pensionējoties 58 gadu vecumā G ir 20,14.

Likumā noteiktais pensionēšanās vecums ir 62 gadi, taču pārejas posma noteikumos tas šogad vīriešiem ir 60,5 gadi, bet sievietēm 58 gadi. Likums paredz arī iespēju pensionēties pirms laika, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem. Pirms laika pensijā var doties divus gadus pirms oficiālā pensijas vecuma, proti, vīrieši 60 gadu vecumā, bet sievietes 56 gadu vecumā. Taču, pieņemot šādu lēmumu, cilvēkam ir jārēķinās, ka pensija būs mazāka nekā tad, ja pensijā dotos vēlāk.

Demogrāfi secinājuši, ka cilvēka vidējais mūža ilgums pēdējo trīs gadu laikā Latvijā pakāpeniski palielinās. 1994. gadā vīriešiem tas bija 60,7 gadi un sievietēm — 72,9 gadi, pagājušajā gadā jau attiecīgi — 64 un 75,5 gadi. Iedzīvotāju paredzamais vidējais mūža ilgums ir demogrāfisko situāciju raksturojošs rādītājs, kas rāda, cik gadu vidēji varētu nodzīvot attiecīgā gadā dzimušie, ja mirstība viņu dzīves laikā paliktu tādā līmenī, kāda bijusi viņa dzimšanas gadā. Vidējo mūža ilgumu aprēķina Centrālā statistikas pārvalde. Savukārt Labklājības ministrija, ņemot vērā sociāli demogrāfiskās likumsakarības, to skaitā paredzamā mūža ilguma tendences, aprēķina mūža ilgumu pēc aiziešanas pensijā jeb vidējo prognozēto pensijas izmaksas laiku (G), kas rāda, cik gadu vidēji varētu nodzīvot attiecīgajā gadā un attiecīgajā vecumā pensijā aizgājušais. Katru gadu valdība apstiprina citu paredzamā mūža ilgumu pēc pensionēšanās (G), ņemot vērā jaunākos aprēķinus.

Statistiski salīdzinot, sievietes dzīvo vidēji par desmit gadiem ilgāk nekā vīrieši, taču jaunajā pensiju sistēmā ir iestrādāts dzimumu solidaritātes princips. Tas nozīmē, ka gan sievietēm, gan vīriešiem pensijas tiek aprēķinātas, izmantojot vienādu G, par pamatu ņemot sievietes vidējo dzīves garumu.

Piemēram, ja šogad 60 gadu vecumā pensijā dodas sieviete un vīrietis, tad G viņiem ir vienāds — 18,71 gads. Kad būs pagājis 18,71 gads, ir paredzams, ka sievietes vidējais mūža ilgums būs aptuveni 78 gadi, bet vīrietim aptuveni 68. Līdz ar to vīrietis, kura vidējais mūža ilgums ir īsāks, finansiāli būs atbalstījis sievieti.

Kapitāls par nostrādāto laiku līdz 1996.gada 1.janvārim

Sākot reformu, bija jāizlemj, kā aprēķināt pirms 1996.gada nopelnīto kapitālu. Lai gan valsts rīcībā bija informācija par cilvēku darba stāžu un algām, izrēķināt katra nopelnīto pensiju nebija iespējams, jo 1991. un 1992.gada augustā inflācija liedza pilnvērtīgi izmantot ziņas par padomju rubļos aprēķinātajām algām. Tāpēc tika pieņemts lēmums, ka sākumkapitālu aprēķina, izmantojot informāciju par to, cik daudz sociālo iemaksu veikts laikā no 1996.gada 1.janvāra līdz 1999.gada 31.decembrim.

Vecuma pensijas aprēķināšanas formula tiem, kas darba gaitas sākuši līdz 1996.gada 1.janvārim, ir

P = (Ks + K) : G

Formulā atšķirīgais elements ir Ks — sākuma kapitāls, ar kuru tiek apzīmētas no 1996.gada 1.janvāra līdz 1999.gada 31.decembrim pensijai uzkrātās vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksas, ko reizina ar nostrādāto gadu skaitu pirms 1996.gada 1.janvāra.

Piemēram, ja cilvēks pirms 1996. gada jau ir nostrādājis 20 gadus un laikā no 1996.gada 1.janvāra līdz 1999.gada 31. decembrim sociālajās iemaksās vidēji ir maksājis 30 latus mēnesī, tas ir, 360 latus gadā, tad Ks viņam ir 360 x 20 =7200 lati.

Pensiju kapitāla indeksācija

Taču pensiju kapitāla summa katru gadu tiek arī indeksēta. Indekss raksturo sociālo iemaksu summas gada pieaugumu valstī. Tas nozīmē, ka kapitāls katru gadu pieaug atbilstoši tam, cik aktīvi sociālo iemaksu maksātāji ir pārējie sabiedrības locekļi. Tieši tāpēc ir izdevīgi strādāt ilgāk un pārliecināt savus līdzcilvēkus aktīvi iesaistīties sociālās apdrošināšanas sistēmā.