Par sociālās apdrošināšanas konta paziņojumiem

Uz iedzīvotāju jautājumiem atbild VID Galvenās nodokļu pārvaldes direktora pienākumu izpildītājs Gundars Zaķis

- Kā rīkoties iedzīvotājam, ja nav pārliecības, ka darba devējs samaksājis visus nodokļus? Kādu atbalstu no VID iespējams saņemt iedzīvotājam?

- Par aprēķinātajiem nodokļiem darba ņēmējs saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 17.panta 6. un 7.daļu un Ministru kabineta šā gada 2.maija noteikumiem nr.166 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārskatiem un paziņojumiem" no darba devēja saņem paziņojumu par algas nodokli, kurā tiek uzrādītas gan ieturētās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, gan ienākuma nodoklis. Tātad teorētiski pārliecībai, ka darba devējs nav samaksājis visus nodokļus, vajadzēja rasties jau krietni agrāk.

Lai darba ņēmējs varētu pārliecināties, vai darba devējs ir pareizi uzrādījis valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei, kurā darba devējs ir reģistrējies kā nodokļu maksātājs, ir jārod iespēja darba ņēmējam sniegt informāciju par darba devēja ziņojumos uzrādītajiem darba ņēmēja darba ienākumiem un aprēķinātajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Ja darba ņēmējs uzskata, ka ir guvis ienākumus, par kuriem nav nomaksāti nodokļi, tad viņš Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei, kurā darba devējs ir reģistrējies kā nodokļu maksātājs, var ziņot par gūtajiem ienākumiem, ienākumu gūšanas periodu utt., sniedzot pēc iespējas vairāk informācijas un pierādījumu par ienākumu gūšanas faktu. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde izvērtēs saņemto informāciju un lems par pārbaudes nepieciešamību. Gadījumos, kad iesniegumā minētā informācija Valsts ieņēmumu dienesta pārbaudē apstiprināsies, uz aprēķinu pamata tiks noteikti papildu maksājumi budžetā.

- Kā iedzīvotājs var pārbaudīt, vai darba devējs ir samaksājis nodokli, un kā rīkoties, ja nodoklis nav samaksāts?

- Katram darba ņēmējam pašam vajadzētu sekot līdzi saviem ienākumiem kalendārā gada laikā, no kuriem bija jāveic sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. To iespējams izdarīt, saņemot darba devēja paziņojumu par algas nodokli likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktajā kārtībā, kur ir norādīti arī bruto ieņēmumi. Saņemot no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras paziņojumu par apdrošinātās personas apdrošināšanas konta stāvokli, var redzēt uzkrāto pensijas kapitālu kalendārā gada laikā. Saskaņā ar 1998.gada 6.janvāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.3 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem" gada laikā uzkrātais pensiju kapitāls ir 20% no sociāli apdrošinātās personas iemaksu objekta. Līdz ar to būtu jāsakrīt 20% no paziņojumā par algas nodokli norādītajiem bruto ieņēmumiem ar konta stāvokļa paziņojumā norādīto uzkrāto pensijas kapitālu.

Ja darba ņēmējs konstatē, ka, viņaprāt, sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas nav veiktas pilnā apmērā, būtu ieteicams vispirms griezties sava uzņēmuma grāmatvedībā, lai noskaidrotu šīs starpības iemeslus. Ja darba ņēmējs uzskata, ka tā ir ļaunprātīga nodokļu nemaksāšana, tad viņš ir tiesīgs griezties Valsts ieņēmumu dienestā.

Valsts ieņēmumu dienesta iespējās ir veikt attiecīgā uzņēmuma auditu, lai papildus aprēķinātu sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Sociālās apdrošināšanas iemaksu dinamika šāgada sešos mēnešos (tūkst.Ls)

Uz iedzīvotāju jautājumiem atbild VID Juridiskās pārvaldes direktora pienākumu izpildītājs Edvīns Krauklis

- Kā iedzīvotājs var pārbaudīt, vai darba devējs ir samaksājis nodokli, un kā rīkoties, ja nodoklis nav samaksāts?

- Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 16.panta 9.punktu nodokļu maksātājam ir tiesības saņemt no savu ienākumu gūšanas vietas rakstveida izziņu par to, kādus nodokļus darba devējs ir nomaksājis.

Arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra saskaņā ar likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 23.panta ceturto daļu nosūta paziņojumus par sociāli apdrošināto personu kontu stāvokli.

Ja darba ņēmējam rodas pamatotas šaubas par darba devēja godprātību attiecībā uz nodokļu nomaksu, būtu ieteicams vērsties attiecīgajā nodokļu administrācijā minēto faktu pārbaudei.

- Kāda ir VID darbība nenomaksāto iemaksu iekasēšanā?

- Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 26.panta otrā daļa nosaka, ka termiņā nenomaksātie nodokļi, soda nauda un nokavējuma nauda saskaņā ar nodokļu administrācijas lēmumu piedzen bezstrīda kārtībā.

Likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 10.panta otrās daļas 5.punktā teikts, ka VID ir tiesības bezstrīda kārtībā piedzīt no juridiskām un fiziskām personām noteiktajā termiņā nenomaksātās VID administrēto nodokļu, nodevu un citu VID iekasējamo valsts noteikto obligāto maksājumu summas, likumos paredzēto soda un nokavējuma naudu. Piedziņa uzsākama nākamajā dienā pēc samaksas termiņa iestāšanās.

Likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 10.panta trešā daļa lietās par nodokļu parāda un citu budžetā ieskaitāmo maksājumu piedziņu piešķir VID amatpersonām tiesu izpildītāju tiesības nodokļu parādu piedziņas lietās.

Konstatējot, ka juridiskai personai ir izveidojies nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu parāds, attiecīgā VID teritoriālā iestāde nosūta parādniekam paziņojumu, bet pēc tam arī brīdinājumu. Ja arī pēc paziņojumu un brīdinājumu saņemšanas nodokļu parāds nav nomaksāts un nav apstākļu, kas nepieļauj nodokļu parādu piedziņu, VID nodaļas direktors vai viņa vietnieks pieņem lēmumu par bezstrīda piedziņu.

Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 26.pantu nodokļu parādus atbilstoši nodokļu administrācijas lēmumam piedzen bezstrīda kārtībā, nodokļu administrācijas inkasācijas uzdevumā norakstot līdzekļus no nodokļu maksātāja konta bankā. Kamēr nav izpildīts inkasācijas uzdevums, līdzekļi citām vajadzībām, izņemot darba samaksu, kas nepārsniedz pēdējo sešu mēnešu vidējās darba samaksas apmēru, netiek izsniegti.

Nodokļu administrācijai ir tiesības bezstrīda kārtībā piedzīt nodokļu parādus, izņemot skaidro naudu no juridisko personu kases Ministru kabineta 1995.gada 31.marta noteikumu nr.82 "Noteikumi par skaidrās naudas izņemšanu no juridisko personu kases" noteiktajā kārtībā. Šo noteikumu izpratnē juridiskās personas kase ir vieta, kurā tiek glabāti juridiskās personas līdzekļi nacionālajā un ārvalstu valūtā. Normatīvie akti neierobežo skaidrās naudas izņemšanas reižu skaitu.

Ja nodokļu parāda segšanai nepietiek naudas līdzekļu, var vērst piedziņu uz maksātājam piederošo īpašumu. Vēršot piedziņu uz nodokļu maksātāja mantu, tiek piemēroti Latvijas Civilprocesa likuma 139.pantā minētie prasības nodrošinājuma līdzekļi - kustamās mantas ieķīlāšana, aizlieguma atzīmes ierakstīšana kustamās mantas reģistrā, prasības nodrošināšanas atzīmes ierakstīšana zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā, kuģa arests, pie trešajām personām esošās parādnieka kustamās mantas un naudas apķīlāšana. Prasības nodrošināšana iespējama gan pirms, gan pēc prasības celšanas tiesā. Parāda samaksu var arī nodrošināt pirms likumā vai lēmumā noteiktā termiņa, ja nodokļu maksājumu revīzijas vai pārbaudes laikā tiek iegūti pierādījumi, ka nodokļu maksātājs gatavojas likvidēt, slēpt vai atsavināt mantu, reorganizēt uzņēmumu vai veikt citas darbības, ar kurām maksājumu piedziņa varētu tikt apgrūtināta. Ja nodrošināšanai tiek pakļauts nekustamais īpašums, tad, pamatojoties uz lēmumu par prasības nodrošināšanu, VID to apraksta un nosūta Zemesgrāmatu nodaļai paziņojumu ķīlas tiesības atzīmes ierakstīšanai.

Ja pēc minēto darbību izpildes nodokļu parāds joprojām nav piedzīts, VID amatpersonas sagatavo un iesniedz tiesā pieteikumu par nodokļu parāda piedziņu.

Nodokļu parādu piedziņu var vērst arī uz parādniekam piederošajām daļām uzņēmumos.