Mežaparka īpašumus negrasās atdot

Latvijas Republikas Satversmes 105. pantā ikvienam garantētas tiesības uz īpašumu. Taču tas nozīmē, ka no savām tiesībām nedrīkst atkāpties arī valsts un pašvaldības.
Nav vēl rimuši pārmetumi Rīgas domei (RD) par nepietiekami aktīvu rīcību koncertzāles “Ave sol” īpašuma tiesību aizstāvēšanā, kā apgriezienus uzņēmis jauns strīds. Šā gada jūnijā tiesa atzinusi, ka martā Komercreģistrā ierakstītā akciju sabiedrība “Rīgas būvbiedrība” uzskatāma par līdz 1940. gadam eksistējušā analoģiska nosaukuma uzņēmuma tiesību un saistību pārmantotāju. Spriedums pārsūdzēts netika un jūlijā stājās likumīgā spēkā. Jāpiezīmē, ka domi tiesā pārstāvēja jau ar “Ave sol” koncertzāles atdošanu saistītā Ilona Seipulova. Nākamais “Rīgas būvbiedrības” solis bija prasība par īpašumtiesību atjaunošanu uz vairākiem zemes gabaliem Mežaparkā. 18. oktobrī Rīgas apgabaltiesa aizliedza jebkādas darbības ar strīdus īpašumiem, atzīstot tos par prasības nodrošinājumu. Akciju sabiedrības īpašnieki ir bijušo īpašnieku mantinieki un SIA “Trio nami”. Šis uzņēmums kapitāldaļas ieguvis, atpērkot tās no mantiniekiem.
Vietā būtu vairāki būtiski jautājumi. Pirmkārt, kāpēc netika pārsūdzēts pirmās instances tiesas spriedums par “Rīgas būvbiedrības” tiesību un saistību? Otrkārt, vai prasībai par īpašuma tiesību atjaunošanu ir pamats? Treškārt, kāda būs galvaspilsētas vadības tālākā rīcība? RD Juridiskās pārvaldes direktors Jānis Liepiņš “Latvijas Vēstnesim” uzsvēra, ka pieprasītie zemes gabali nav Rīgas pašvaldības, bet gan valsts īpašums. Minētajā Vidzemes priekšpilsētas tiesas sēdē piedalījies arī prokuratūras pārstāvis, taču arī tas spriedumu nav pārsūdzējis. Savukārt RD pārstāves rīcībā acīmredzot nav bijis pietiekams dokumentu kopums prasības apstrīdēšanai. Tomēr šobrīd dome gatavo dokumentu, ar kuru vērsīsies Ģenerālprokuratūrā vai Augstākajā tiesā, lūdzot izvērtēt pirmās instances tiesas sprieduma likumību. J.Liepiņš arī norāda, ka lieta nepavisam nav zaudēta – jau iesniegta blakussūdzība par prasības nodrošinājuma atcelšanu, bet līdz 18.decembrim tiks sagatavots paskaidrojums, kas satur iebildumus pret prasību. Pēc J. Liepiņa domām, prasība nav pamatota, jo zemes īpašuma tiesības juridiskām personām var tikt atjaunotas tikai uz speciāli pieņemta likuma pamata. Šādas domas paudis arī Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš, izsakot arī izbrīnu par tiesas spriedumu, ar kuru atzīta “Rīgas būvbiedrības” tiesību pārmantojamība. Jācer, ka turpmākajā tiesvedībā pietiekamu ieinteresētību rādīs gan pašvaldību, gan arī valsts institūcijas, neatstājot lietas iznākumu tikai atsevišķu darbinieku kompetencē.

Juris Bārtulis, “LV”

juris.bartulis@vestnesis.lv