Ārzemju presē

Vācu “Die Welt” rakstā “Krievija aicina ES piešķirt tai īpašu lomu” vēsta, ka, lai gan ES un Krievija tiecas sadarboties, joprojām ir daudz nenoskaidrotu jautājumu. Krievija uzskata, ka tās godu īpaši aizskar paplašinātās ES jaunā kaimiņattiecību programma. Tā negrib pieļaut, ka to pieskaita pie tādām valstīm kā Maroka vai Ukraina.
Neraugoties uz principiālo vienošanos par Krievijas iestāšanos Pasaules tirdzniecības organizācijā, joprojām problemātisks ir jautājums par enerģijas nesēju cenām. Eiropieši pārāk zemajās gāzes cenās Krievijas iekšienē saskata nepamatotas konkurences priekšrocības.

•

Krievu “Inopressa” sadarbībā ar franču “Le Monde” raksta, ka bēgļiem, kas glābjas no kara briesmām Čečenijā, Polija ir vārti uz ES. Nu jau gandrīz ceturto gadu čečeni veido 80% no visiem bēgļiem, kas ierodas Polijā. Viņu skaits 2001.gadā no 1300 pieaudzis līdz 4300 šā gada pirmajā ceturksnī. Kopš otrā kara sākuma Čečenijā bēgļu straume no šīs mazās Kaukāza republikas ir pastāvīga, pēc katras asākas krīzes tai ir tieksme pieaugt. Bēgļi skaidro, ka šķērsot Krievijas un Ukrainas teritoriju neesot nekāda problēma.

•

Vācu “Die Welt” rakstā “Ierobežotā lēmumu pieņemšanas brīvība” autors Džons Leflands pauž, ka ASV valdības ieceltie “demokrāti” saņem ne vien politisku, bet arī augstsirdīgu finansiālo atbalstu. Piemērs ir prezidenta vēlēšanas Ukrainā. Uzkrītošā ietekme uz masu medijiem un politiskajiem procesiem tiek īstenota ar nevalstisko organizāciju starpniecību, kuras patiesībā apmaksā valdības. Tās it kā sniedz neitrālu informāciju ārvalstu žurnālistiem, kas patiesībā ir tikai vēlēšanu propaganda. Rietumi vēlas attālināt Krieviju un Ukrainu vienu no otras. Mērķis ir pilntiesīga Ukrainas līdzdalība NATO. Kopš pašreizējais Ministru prezidents V.Janukovičs šajā jautājumā ieņēmis noraidošu pozīciju, viņš Vašingtonā kritis nežēlastībā, lai gan pagājušajā gadā Pentagonā bija gaidīts viesis. Turpretī V.Juščenko atbalsta Ukrainas līdzdalību NATO, tāpēc ir demokrāts.

•

“International Herald Tribune” publicēts raksts “Amerikai nepieciešama spēcīga Eiropa”. Tajā autori vēsta, ka ASV prezidentam Dž. Bušam varētu būt kārdinoši sodīt Eiropu par atbalsta trūkumu Irākas karā, pieņemot atklātu “skaldi un valdi“ politiku, novēršoties no ierastās Eiropas integrācijas atbalsta attieksmes. Tādas iezīmes jau bijušas manāmas Donalda Ramsfelda izsmejošajos izteikumos par veco un jauno Eiropu, taču šis būtu netālredzīgs skatījums. ASV esot vairāk iemeslu baidīties no vājas, nevis no stipras Eiropas.

•

Franču “Le Monde” raksta, ka Amerikas prezidents Dž. Bušs, uzņemot Lielbritānijas premjerministru Toniju Blēru, piedāvājis eiropiešiem piedalīties Izraēlas un Palestīnas konflikta noregulēšanā. Taču viņš nav vēlējies uzņemties nekādas saistības, kas skar Palestīnas valsts izveidošanos sava otrā prezidentūras termiņa laikā, kas beigsies 2009.gada sākumā, vērtējot šo plānu kā pārāk nereālistisku.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem