• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Andris Piebalgs jautājumu krustugunīs. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.11.2004., Nr. 182 https://www.vestnesis.lv/ta/id/96553

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Eiropas Parlaments atkal iztaujā Barrozu komandu

Vēl šajā numurā

16.11.2004., Nr. 182

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Andris Piebalgs jautājumu krustugunīs

Vakar Eiropas Parlamenta (EP) Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja iztaujāja Latvijas izvirzīto pārstāvi Andri Piebalgu. Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Durau-Barrozu viņam piedāvā enerģētikas komisāra portfeli.

PIEBALGS2.PNG (88975 bytes)
Andris Piebalgs
Foto no EK audiovizuālās bibliotēkas

Uz A.Piebalga eksaminēšanu bija ieradusies arī pašreizējā komisāre no Latvijas Sandra Kalniete, kuras biroju vada kandidāts. Atgādināsim, ka I.Ūdres iztaujāšanā S.Kalniete nebija manāma un vēlāk abas ar preses starpniecību apmainījās tikai ar dzēlīgām piezīmēm.

Prognozē pozitīvu atzinumu

Gan S.Kalniete, gan vairāki Latvijas deputāti A.Piebalga uzstāšanos vērtēja pozitīvi. Vairāki komitejas deputāti atzinīgi novērtēja A.Piebalga enerģiskumu. Bez tam eksaminēšanas laikā kandidāts demonstrēja arī savas svešvalodu zināšanas, uz jautājumiem atbildot dažādās valodās. Savā CV A.Piebalgs norādījis, ka brīvi pārvalda angļu, franču, vācu, kā arī krievu valodu.
S.Kalniete, jautāta, kā vērtē A.Piebalga iztaujāšanu, atbildēja tikai ar pozitīvu žestu. Savukārt “Latvijas Vēstneša” aptaujātie deputāti bija daudz konkrētāki. Latvijas deputāts Roberts Zīle, kurš izmantoja arī iespēju uzdot jautājumu, prognozēja, ka komitejas atzinums būs pozitīvs. R.Zīle stāstīja, ka nav redzējis iepriekšējā kandidāta Lāslo Kovāča iztaujāšanu, taču varot A.Piebalgu salīdzināt ar Transporta komitejā iztaujāto kandidātu Žaku Baro. “Ž.Baro bija viens no kandidātiem, kurš tika novērtēts vislabāk. Pagaidām šķiet, ka eksaminēšana rit tajā pašā virzienā. Par to liecina komitejas attieksme, jautātāju žesti, galvas mājieni.” R.Zīle arī atzinīgi novērtēja A.Piebalga taktiku, atbildot uz jautājumiem. “Ja paskatāmies, kā tiek uzdoti jautājumi, redzam, ka lielākā daļa deputātu interesējas par lietām, kas ir svarīgas katras valsts iekšpolitikā. Piemēram, lietuvieši jautā par sev aktuālo Ignalīnu, poļi – par oglēm utt. A.Piebalga kungs, atbildot uz jautājumiem, ņem vērā katras valsts iekšpolitisko situāciju. Atbildes ir sabalansētas, kas, manuprāt, komisāra amata kandidātam šajā stadijā ir labākā taktika. Tādējādi neviens netiek sakaitināts, bet arī netiek solītas lietas, ko nebūs iespējams pildīt.”
Arī deputāts Valdis Dombrovskis atzina, ka šī noklausīšanās bijusi mierīga un “pozitīva Piebalga kungam. Uz uzdotajiem jautājumiem viņš sniedza kompetentas atbildes”. Viņš arī prognozēja, ka nekādas problēmas ar A.Piebalga apstiprināšanu nevarētu būt.

Pretrunas jautājumā par kodoldrošību

Vēl pirms iztaujāšanas A.Piebalgs kā pretrunīgāko jautājumu savā atbildības sfērā atzina kodoldrošības jautājumu. Viņš norādīja, ka šajā jautājumā katrai valstij ir savs viedoklis – viena uzskata, ka atomenergostaciju ekspluatācija ir jāpārtrauc, cita – ka jāturpina.
Rakstiskajās atbildēs uz EP deputātu jautājumiem viņš atzinis, ka kodolenerģija ir neatņemama ES enerģijas sastāvdaļa. “Galvenais ir nodrošināt pašreizējo un potenciālo kodolenerģijas ražošanas vietu drošību gan ES, gan kaimiņvalstīm. Lai to sasniegtu, izmantošu visas iespējas, ko paredz Euratom līgums.”

Pieredzējis ES lietās

Gan sagatavotajās rakstiskajās atbildēs uz EP deputātu jautājumiem, gan jautājumu un atbilžu sesijā A.Piebalgs uzsvēra savu pieredzi darbā ar Eiropas Savienības (ES) institūcijām. “No 1998. līdz 2003. gadam strādāju kā Latvijas pastāvīgais pārstāvis ES. Biju cieši iesaistīts Latvijas iestāšanās sarunu sagatavošanā un vadīšanā, kā arī atbildīgs par Latvijas un ES attiecībām,” teikts viņa rakstiskajās atbildēs EP. Viņš atzinis, ka arī darbs Ārlietu ministrijā bijis cieši saistīts ar Savienības institūcijām.
Bez tam A.Piebalgs norādījis uz savu pieredzi, darbojoties kā kabineta vadītājs komisāra ēnai Sandrai Kalnietei. “2004. gada maijā pirmā komisāre no Latvijas Sandra Kalniete aicināja mani strādāt par viņas kabineta vadītāju. Tādējādi man bijusi lieliska iespēja gūt dziļu ieskatu EK darbā. Tas man ir lielisks atbalsts, lai nākotnē varētu pildīt komisāra pienākumus.”

Ilze Sedliņa, “LV” speciālkorespondente Strasbūrā

ilze.sedlina@vestnesis.lv

Biogrāfija

Vārds, uzvārds: Andris Piebalgs
Dzimšanas dati: 1957.gada 17.septembris, Valmiera, Latvija
Izglītība: fiziķis, 1980.gadā beidzis Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti
Profesionālā karjera: kopš 2004.gada Latvijas komisāres EK Sandras Kalnietes biroja vadītājs
2003.–2004.g. – Latvijas ārlietu ministrs, valsts sekretāra vietnieks, atbildīgais par Latvijas attiecībām ar ES
1998.–2003.g. – Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais sūtnis Eiropas Savienībā
1995.–1997.g. – Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais sūtnis Igaunijas Republikā
1994.–1995.g. – Latvijas finanšu ministrs
1993.–1994.g. – Latvijas Saeimas loceklis, Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs
1990.–1993.g. – Latvijas izglītības ministrs
1988.–1990.g. – Latvijas Izglītības ministrijas referents, nodaļas vadītājs
1980.–1988.g. – Valmieras 1.vidusskolas direktors un skolotājs

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!