1990.gada 25.jūnija sēdes stenogramma

Rīta sēdē

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /– atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos– Jāņa Dūma tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Turpinām sesijas darbu. Lūdzu, reģistrēsimies. Lūdzu, balsosim par darba kārtību. Rezultāts– 92. Darba kārtība ir apstiprināta.

M.Gavrilovs: */Anatolij Valerianovič! Mums jau divas nedēļas, kā sākusi veidoties tradīcija, ka mēs nedēļas sākumā pēc šī ierosinātā saraksta lemjam, kurus dienas kārtības punktus nepieciešams translēt, kam ir vajadzīgs sesijas lēmums. Mums jau pirms divām nedēļām pieņemts tāds lēmums translēt jautājumu “Par politisko partiju darbību”. Pieņemts lēmums arī par tautību padomes nolikuma projekta [apspriešanas] translāciju. Labi būtu šajā sarakstā iekļaut no šīsdienas kārtības republikas valdības informāciju un to, ka 26. pulksten 19.20– arī. Lūk, mūsu priekšlikums iekļaut arī šo translācijā un nobalsot par to./

Priekšsēdētājs: */Man te saka priekšā kolēģis Dainis Īvāns, ka tas jau ir izlemts, translācija būs. Es sapratu, kad mēs to apspriedām, tad mēs arī par to nobalsojām./

M.Gavrilovs: */Tas ir, mēs nobalsojām automātiski arī par visas dienas kārtības translāciju?/

Priekšsēdētājs: */Ne visas, bet šī konkrētā jautājuma, ka tas tiks translēts./

M.Gavrilovs: */Labi./

V.Stefanovičs: */Man ir jautājums, nezinu, kam. Vai Prezidija vadībai, vai sekretariātam. Otro nedēļu pēc kārtas no paša rīta es uzzinu, kas notiks sesijā, sīki, detaļās– no Latvijas Radio. Kā deputāts es neko par to nezinu. Mani interesē, vai par to, kas notiks [šajā] nedēļā, man jāuzzina no rītiem pa radio, kaut arī tas nav slikti, vai šeit pirms aiziešanas no plenārsēdes līdz pirmdienai?/

Priekšsēdētājs: */Sekretariāts atbildēs. Lūdzu./

S.Zaļetajevs: */Sakarā ar informāciju par Latvijas PSR Augstākās padomes Prezidija sēdēm. Šajā informācijā nekas nav teikts par to, ka Prezidija sēdē tika izskatīts jautājums par vēlēšanu sarīkošanu Rīgas pilsētas padomes 103. [vēlēšanu] apgabalā. Kaut kāds lēmums šajā Prezidijā tika pieņemts, šeit šajā informācijā nekā nav. Kaut kādus paskaidrojumus, lūdzu, par šo jautājumu./

Priekšsēdētājs: */Jūs bijāt Prezidija sēdē? Bijāt. Tātad, kad es parakstīšu šo lēmumu, jums personīgi nodošu./ Vēl ir kādi jautājumi? Tad par darba kārtības pirmo punktu.
Augstākās padomes Prezidijam, pamatojoties uz jūsu lēmumu, divu nedēļu laikā bija jādod savi priekšlikumi jautājumā par deputātu materiālo nodrošinājumu. Mēs jau iepriekšējās sēdes beigās sākām apspriest šo jautājumu. Jūs lūdzāt dažas izziņas. Tās tika sagatavotas. Norunājām, ka šodien no rīta sāksim izskatīt šo jautājumu. Augstākās padomes Prezidijs, vēlreiz izskatot visas problēmas, nāca pie secinājuma, ka šodien jāizlemj sekojošais.
Pirmais. Vai jūs atbalstāt Augstākās padomes Prezidija ieteikumu un esat gatavi izdarīt grozījumus nolikuma 4. un 10.punktā? Nevis atmainīt lēmumu vai citā veidā kaut kā izteikt savu attieksmi, bet tieši izdarīt grozījumus 4. un 10.punktā? Augstākās padomes Prezidijs piedāvā konkrētus grozījumus. Šie konkrētie grozījumi nolikumā jums ir izsniegti. Mēs jau ne vienu reizi vien par tiem esam diskutējuši.
Kas attiecas uz deputāta Lagzdiņa priekšlikumu, viņa ieteikums ir šeit. Deputāts Cupruns ir veicis lielu darbu, viņš ir precizējis pie šiem variantiem pārējos izdevumus, piemēram, deputātu palīgu izdevumus, rēķinot 100 sekretārus pa 200 rbļ. Vēl var variēt dienas piemaksu atkarībā no tā, cik mūsu atrodas šeit un strādā. Tie deputāti, kuri pastāvīgi nestrādās Augstākajā padomē, un citi aprēķini tiks ņemti vērā un papildināti, bet faktiski tie negroza galvenos punktus, kuros Prezidijs ierosināja izskatīt grozījumus. Tie praktiski saistās ar pamatalgu 500 rbļ. vai 650 rbļ. Viss pārējais vienkārši ir pakārtots. Jūsu zināšanai, šie grozījumi, kurus ir iesniedzis Augstākās padomes Prezidijs, praktiski iznāk tā: 500 rbļ., 200 rbļ. Un 10 rbļ. par katru nostrādātu dienu, pie tam nevis šeit, bet nostrādātu dienu, kuru apstiprina vai nu sekretariāts par mūsu piedalīšanos sesijā, vai komisijas vadītājs. Pie tam, kā mēs arī precizējām Prezidijā, nav tā, ka jāsēž uz vietas, jo ir pienākumi, kurus pilda komisijas uzdevumā, nebūt neatrazdamies uz vietas Augstākajā padomē.
Ja mēs pieņemtu lēmumu par grozījumu izdarīšanu vispār, tad par balsošanas motīviem mēs varētu vienoties, ka deputāti, kuri vēlas izteikties, darīs to divas minūtes. Pēc tam varētu pieņemt lēmumu. Vai ir jautājumi sakarā ar manu informāciju? Krievu valodā ir izplatīta?
*/Vai krievu valodā saņēmāt? Tātad, [vai] vajadzīgs vēl laiks, lai iepazītos, vai varam tūlīt balsot par iekļaušanu dienas kārtībā? Bet kādus tieši labojumus konkrēti, tad apspriedīsim./
Lūdzu, deputātam Aleksejevam vārds jautājumam.

A.Aleksejevs: */Anatolij Valerianovič, man ir divi jautājumi. Lūk, kas manī izraisa neizpratni, lūk, izdevumi par komandējumiem– 1800 rubļu. Tā, manuprāt, kaut kāda vispār smieklīga summa uz vispārējā fona. Vai te nav kļūda simtkārtīga vai desmitkārtīga vismaz? Tas ir viens jautājums.
Un otrais jautājums, kas man ir nedaudz nesaprotams, tas ir inventāra un iekārtu iegāde– 2,5 miljoni. Gribētos uzzināt, kas tad, paredzētas kaut kādas elektroniskas mašīnas?/

Priekšsēdētājs: */Tai skaitā arī elektroniskās mašīnas. Bet varbūt šādā veidā varbūt tomēr nobalsosim patiešām principā? Mēs atbildēsim uz visiem jautājumiem, Augstākās padomes izdevumu tāmi mēs apspriedīsim tā kā tā, un galarezultātā to apstiprināsim./

A.Aleksejevs: */Un man radās arī tāda neizpratne no vienas puses, kad es paskatījos Augstākās padomes priekšsēdētāja un viņa vietnieku darba algas, tad izrādījās, ka vietniekam tā ir lielāka nekā priekšsēdētājam. Šo loģiku es nesapratu./

Priekšsēdētājs: */Uz šo jautājumu man tūlīt jums jāpaskaidro sekojošais. Kolēģi, kuri piedalījās precizēšanā, ar kādiem datiem jūs jāiepazīstina, norunāja, ka ir aile “Ieplānots”. Būtība ir tā, ka šīs prēmijas, ja tās tā var nosaukt, divu mēnešalgu apmērā par gadu, es līdz šim varēju saviem vietniekiem parakstīt. Es to ceru darīt arī turpmāk. Tāpēc tas ir plānojams. Kas attiecas uz mani, es sev plānot nevaru. Līdz šim laikam es saņēmu Maskavā nedaudz mazāk kā divas mēnešalgas. Tāpēc šeit patiešām vajadzīgi paskaidrojumi. Jums jautājums? Lūdzu./

V.Gerasimovs: */Cienījamo Anatolij Valerianovič! Man ir nevis jautājums, bet priekšlikums: balsot par jūsu iesniegtajiem priekšlikumiem pa punktiem. Vispirms vienu punktu, tad otro punktu./

Priekšsēdētājs: */Tā mēs katrā ziņā darīsim. Bet es vēlreiz paskaidroju: vispirms mēs balsosim, vai taisīt labojumus. Tāpēc ka tā ir normāla parādība. Ja mēs gribam iesniegt kādam pantam vai punktam pilnīgi citu redakciju, tad vispirms mēs balsojam par šī punkta anulēšanu un pēc tam, ja tas būs izdarīts, par izklāsta jauno redakciju. Tagad mēs izdarīsim labojumus tikai nolikuma 4. un 10.punktā. Tāpēc vispirms liekam jautājumu uz balsošanu, bet pēc tam lemjam, vai taisīt labojumus šajos punktos./
Ir saprotams priekšlikums? Es vēlreiz atgādinu, ka vispirms balsojam par to, ka izdarām grozījumus vispār 4., 5. un 10.punktā. Mums ir vajadzīgas 100 balsis, jo šis nolikums tika pieņemts ar 100 balsīm. Pēc tam ir ierosināts par šiem grozījumiem balsot atsevišķi par katru punktu, ko mēs acīmredzot arī darīsim. Divas minūtes, lūdzu, apspriedieties! (Troksnis zālē.) Reģistrējamies. Rezultāts– 151.
Tagad, kā mēs norunājām, balsojam par Augstākās padomes Prezidija ierosinājumu izdarīt grozījumus nolikumā par Latvijas Republikas tautas deputātu darbības materiālo nodrošinājumu 4. un 10.punktā. Rezultāts– 112. Tagad par grozījumu saturu. Ir priekšlikums– var runāt divas trīs minūtes par balsošanas motīviem un šādā veidā apspriedi turpināt ne ilgāk kā vienu pusstundu. Nav cita priekšlikuma? Lūdzu, balsosim.

A.Aleksejevs: Vienu jautājumu drīkst, lūdzu?

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

A.Aleksejevs: Mums, lūdzu, izdalīja...

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Kalnbērzam.

V.Kalnbērzs: */Cienījamie biedri deputāti! Es gribu tūlīt pateikt, ka es neesmu personīgi ieinteresēts deputāta pabalstā, jo es ceru strādāt par ķirurgu, par zinātnisko darbinieku. Tomēr gribu izteikt savu viedokli dažos punktos.
Kad mēs runājam par deputātiem un savu prezidentu, tad laikam daudzi iebilst pret salīdzināšanu ar citām republikām, citām valstīm. Bet es domāju, ka to var darīt. Atļaušos mazliet ironisku salīdzinājumu. Zviedrijā rūpējas par visiem. Tur ir pabalsts alkoholiķim, kurš mēnesī saņem 600 kronas. Ievērojot šodienas oficiālo valūtas apmaiņas kursu, izbraucot aiz robežām, tas ir 600 rubļu. Es vēl gribu teikt. Zviedrijā karalis maksā 8 miljonus kronu. Un tauta ir ar mieru maksāt pa vienai kronai gadā, lai uzturētu savu karali. Kaut arī viņi varētu iztikt ar premjerministru. Es uzskatu, ka, protams, tas ir liels gods, ka pie mums prezidents apmierinās ar pusotrkārtīgu zviedru alkoholiķa pabalsta ekvivalentu. Bet man kā deputātam tas godu nedara un, es domāju, nedara godu Latvijas tautai. Katrs prezidents tomēr bauda tautas uzticību. Un, ja mēs salīdzināsim, kā tiks nodrošināti prezidents un pirmās personas, es domāju, premjerministru un Krievijas Federācijas, citu republiku vietniekus, tad esam tiesīgi izdarīt kaut kādas korektīvas. Pat ja katrs iedzīvotājs nemaksās pa vienam rublim gadā, bet katrs no mums samaksās pa 10 kapeikām prezidentam un viņa uzturēšanai, tas būs apmēram 250 tūkstoši gadā.
Tāpēc es ierosinu atsevišķi apspriest mūsu neatkarīgās Latvijas valsts pirmo personu [materiālās] nodrošināšanas problēmu, lai tos varētu kaut kā salīdzināt ar starptautiskiem standartiem. Es domāju, ka mēnešalgu var paaugstināt trīs un vairāk reizes. Un bez tam atjaunot prezidenta rezidenci. Varbūt Mežaparkā. Atjaunot Augstākās padomes viesu namu. Tas varētu būt nams Anrī Barbisa ielā. Tas ir, es gribētu, lai republikas vadītāji tiktu kaut kā pielīdzināti citu valstu vadītājiem un nejustos kā nabaga radinieki, salīdzinot ar viņiem un ar kooperatoriem–nomniekiem. Paldies./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Kurdjumovam.

L.Kurdjumovs: */Anatolij Valerianovič! Vai var runāt tikai par 4.pantu vai par visiem pantiem?/

Priekšsēdētājs: */Mēs tagad uzklausām visus priekšlikumus, piezīmes…/

L.Kurdjumovs: */Paldies. Tātad man ir sekojošs priekšlikums. Par 4.punktu. Man nav sevišķi skaidrs, kāpēc mēs izmainām, pirmkārt, likumu par darba samaksu valsts pienākumu izpildīšanā
iesaistītajiem pilsoņiem, saskaņā ar kuru tiek izmaksāta vidējā darba alga un nekas cits, kā tas bija īstenībā, vienā no redakcijām. Tas ir, es esmu pret to, ka tiem, kuri nav atbrīvoti, starp citu, šodien mums tāpat nav skaidrs, kurš ir atbrīvots un kurš nav atbrīvots, bet, tā sakot, tiem, kuri kā pašlaik, tā arī nākotnē nav atbrīvotie, saņemtu mēnesī vidējo darba algu. Ja kāds saņēma mazāk nekā 500 rubļus, tad viņam var noteikt, teiksim, 500, bet Augstākajā padomē ir noteikta diezgan plaša deputātu kategorija, kuri vienkārši zaudē naudu šajā lietā, un es nedomāju, ka viņi būtu ar mieru būt filantropi. Tas attiecas uz 4.punktu.
Tagad, kas attiecas uz stilistiku. Ņemot vērā, ka 4.punktam tiek pievienots 10.punkts, es ierosinātu noteikt nevis 500 rubļu darba algu mēnesī, bet 500 rubļu mēnešalgu, jo darba alga sastāvēs no mēnešalgas plus piemaksas komisiju priekšsēdētājiem un tā tālāk. Lūk, tā jau būs darba alga, un tas attiecas arī uz priekšsēdētāju, vietniekiem, pirmo vietnieku, ievērojot to, ko jūs teicāt par premiālo sistēmu, tā jau būs darba alga.
Un pēdējais. Ievērojot jūsu paskaidrojumu par to, ka Augstākās padomes priekšsēdētājam agrāk, tā teikt, kaut kādas piemaksas noteica Savienības Augstākā padome un varbūt Prezidijs, es domāju, ir nozīme ierakstīt noteiktā punktā, kad mēs runāsim par piemaksām, ka attiecībā uz Latvijas Augstākās padomes priekšsēdētāju jautājumus par, tā teikt, piemaksām un prēmijām izlemj Augstākā padome./

Priekšsēdētājs: */Paldies. Varbūt tūlītējs paskaidrojums. Gadījumā, ja tiek pieņemts 4.punkts, speciālā punktā jānorāda, ka tas stājas spēkā tikai tad, kad ir izmainīts attiecīgais kodekss./

L.Kurdjumovs: */Nu, saprotams. Līdz tam momentam.../

Priekšsēdētājs: */Nu, jūs esat pret, es saprotu. Jūsu priekšlikumu es fiksēju./
Vai ir vēl runātāji pieteikušies? Nav. Tātad vispirms ir priekšlikums balsot par katru grozījumu atsevišķi katrā punktā. Tālāk par 4.punktu. Mums būtu jābalso par diviem priekšlikumiem. Kurš ir radikālāks, man grūti pateikt. Kolēģi varētu palīdzēt šajā sakarā. Deputāts Kurdjumovs ierosināja tiem deputātiem, kuri nav iesaistīti pastāvīgā darbā Augstākajā padomē vai tās institūcijās, laikā, kad viņi pilda deputāta pienākumus, pamatdarbā izmaksāt deputāta algu ne mazāk kā 500 rubļu mēnesī, tas ir, ne mazāk tiem, kuriem alga ir mazāka, bet praktiski pēc likumdošanas vidējā alga ir tik, cik viņiem ir. Priekšlikums, kas šeit ir noformulēts, skan tā, ka tiek izmaksāta alga 500 rubļu mēnesī neatkarīgi no tā, cik deputātam ir šī vidējā pamatalga. Bet tad mums jāizmaina likumdošana, jo likumā ir ierakstīts, ka vēlētajā darbā maksā par to laiku, ko pavadām, pildot šos pienākumus, vidējo no tās algas, kura ir pamatdarbā. Zināmā mērā tomēr ierosinātais ir radikālāks, jo tad tālāk jāizmaina likumdošanas kodeksa attiecīgais pants. Tāpēc acīmredzot tomēr tas, kas ir projektā, tas ir tomēr radikālāks, un es lūdzu balsot vispirms par šo priekšlikumu, pēc tam par deputāta Kurdjumova priekšlikumu.
*/Sakarā ar… Ko jūs gribat? Lūdzu pie mikrofona, formulējiet, tāpēc ka jautājumus mēs jau uzdevām./

A.Providenko: */Šo punktu mēs apspriedām, kad pieņēmām sākotnējo variantu kā koncepciju. Tagad runa ir par to, kā jūs nostādījāt jautājumu par labojumu. Tātad, ja mēs iesniedzam labojumu, kas maina koncepciju, tad, es domāju, tas prasa apspriešanu. Tā redakcija, kas bija izklāstīta sākotnējā variantā, t.i., tā, ko mēs tagad gatavojamies mainīt, ilgi tika apspriesta, un palika pats pieņemamākais variants. Bet, kad tika izvirzīts jautājums par izmaiņām, cik es atceros, runa bija ne par paša punkta koncepciju, bet par summu 500 rubļu. Es gribētu lai mēs pirms balsošanas atcerētos šīs apspriešanas un to, uz kā tās balstījās./

Priekšsēdētājs: */Nu, ko te atcerēties. Es saprotu tā. Iekams mēs vienojāmies par šī punkta izmaiņu, jūs taču izlasījāt, kas tur izmainās, un neviens neiebilda, ka mēs izmainījām koncepciju. Tagad jūs sakāt: apspriedīsim, tāpēc ka tur izmainīta koncepcija, bet tā tomēr nevar. Mēs, es nezinu, jūs esat pret vai par, bet mēs nobalsojām par izmaiņu./
Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Eglājs: Es gribu aizrādīt, ka nedēļu atpakaļ mēs pieņēmām kārtību, kādā izskatīsim šos likumprojektus. Šeit 22.punktā ir teikts, ka vairāku variantu gadījumā liek balsot šādā secībā: pirmkārt, attiecīgā panta izslēgšana, otrkārt, panta redakcija, kura visbūtiskāk atšķiras no atbildīgās komisijas piedāvātā varianta. Es lūgšu to ievērot, ja mēs esam kaut ko nolēmuši, tad tā arī vajag darīt.

I.Cupruns: Cienījamie deputāti! Es gribu atgādināt vēl vienu variantu. Lai tas arī izklausās smieklīgi, bet bija vēl viens variants, ka Augstākā padome pārskaita uzņēmumiem darba algas fondā 500 vai 600 rubļu, un uzņēmums, ja uzskata par vajadzīgu, maksā attiecīgam deputātam līdz vidējās algas līmenim. Šeit nevienos grozījumos kaut kas tāds nav paredzēts. Labojumiem 4.punktā būtu tāda regulējoša funkcija, ja uzņēmumam būtu tiesības piemaksāt vai nepiemaksāt deputātam, kad deputāts nāk uz Augstāko padomi pastāvīgā darbā strādāt. Augstākā padome pārskaita uzņēmumam tikai deputāta algu. Šeit nav nekāda darīšana par to, kāda ir vidējā alga deputātam darbavietā.

No zāles: */Es lūdzu atvainot, es jau uzstājos, deputāts Cupruns galīgi pārvilka visam svītru./

Priekšsēdētājs: */Vienu sekundīti, vienu sekundīti./

G.Preinbergs: Cienījamo priekšsēdētāj! Es gribētu lūgt atļauju precizēt vienu jautājumu, kas saistīts ar 5.punktu, proti, liela daļa no deputātiem ir arī pilsētu un rajonu deputāti. Šeit ir runa par tiem deputātiem, kuri saņem 10 rubļu, strādājot Augstākajā padomē. Tātad deputāts faktiski ir ieinteresēts nebraukt uz savu padomi, bet strādāt šeit. Šāda situācija var izgāzt darbu vietējās padomēs. Kā tas saprotams, lūdzu, noskaidrojiet!

Priekšsēdētājs: Es jau pašā sākumā teicu, ka šo mūsu piedalīšanos konstatēs sekretariāts un komisiju vadītāji. Tas nebūt neliecina, ka vajag konstatēt, ka tieši komisijā atrodas. Ja jūs iesniedzat komisijā ziņas, ka jūs piedalāties vietējās padomes sesijās, tad komisija var to akceptēt un tas tiek samaksāts.

L.Kurdjumovs: */Anatolij Valerianovič! Varētu piekrist, pēc manām domām, deputāta Cupruna priekšlikumam, bet tad mums jāieraksta atļauja uzņēmumiem piemaksāt, tad varētu runāt par tiem 500 rubļiem. Mēs, pieņemot likumu, līdz ar to galīgi atņemam uzņēmumiem jebkuras tiesības. Vajadzīga sekojoša frāze– “uzņēmumi, kuri uzskata par nepieciešamu, ir tiesīgi piemaksāt deputātiem virs minētajiem 500 rubļiem, ja tie izpilda savus dienesta pienākumus”. Tad tas būs loģiski./

Priekšsēdētājs: Es gribēju jautāt deputātam Cuprunam, bet viņš bija aizgājis. Arī jūsu variantā tik un tā jābūt izmaiņām likumā.

I.Cupruns: Līdz šim likums paredz maksāt vidējo, bet obligāti te nepieciešams grozījums, ka uzņēmumam ir tiesības maksāt, ja uzņēmums uzskata to par vajadzīgu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, formulējiet precīzi.

E.Kide: Es atbalstu deputāta Cupruna priekšlikumu, jo tas vienlaikus novērš arī Augstākās padomes algas fonda pārlieku patēriņu un samazinās šos izdevumus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es gaidu jūsu formulējumu. Varbūt uzklausīsim iebildumus vai ierosinājumus par nākamiem pantiem, un pa to laiku kolēģi precīzi formulēs. Lūdzu, par nolikuma 10.punktu. Bija tāds priekšlikums, ka Augstākās padomes priekšsēdētājam prēmiju apmēru izlemj Augstākā padome. Lūdzu, pie trešā mikrofona.

V.Kalnbērzs: Es ieteicu citu priekšlikumu. Es uzskatu, ka nevajadzētu runāt par prēmijām, bet noteikt stabilu algu mūsu prezidentiem vismaz 3000 rubļu apmērā un paaugstināt algu premjerministram un pirmajiem vietniekiem. Un varbūt vēl paredzēt prezidentam rezidenci, kur viņš piecu gadu laikā varētu dzīvot ar ģimeni, tā kā, piemēram, Baltais nams. Un varbūt ar atsevišķu pantu formulēt pirmo vietnieku statusu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie trešā mikrofona.

J.Celmiņš: Es ierosinu mūsu Augstākās padomes priekšsēdētājam atteikties no tās divu mēnešu algas Maskavā, jo mēs taču esam neatkarīga valsts, un paaugstināt Augstākās padomes priekšsēdētājam algu, ņemot to vērā. Priekšsēdētājs varbūt varētu nosaukt konkrētu summu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie trešā mikrofona.

J.Lucāns: Kaut arī šajā brīdī mēs neesam gatavi apspriest profesora Kalnbērza priekšlikumu, bet, manuprāt, tur ir ietverts ārkārtīgi nopietns saturs, un es gribētu šo priekšlikumu atbalstīt nopietnai apspriešanai.

Priekšsēdētājs: Es jūs lūdzu saprast pareizi manu situāciju, jo deputāta Eglāja piezīme bija pilnīgi vietā. Pirmo es nevaru likt uz balsošanu šo priekšlikumu, jo mēs esam ierakstījuši savā nolikumā, ka vispirms balsojam visu lēmuma projektu un kā pēdējo redakcijas komisijas vai Prezidija ierosinājumu. Bet tomēr es saprotu, ka mums tiešām būs jāapspriež jautājums par rezidenci un nevis tikai par rezidenci. Un sauksim amatus tā, kā mums tie ir. Tātad apspriedīsim jautājumu nevis par priekšsēdētāju rezidenci, bet par Augstākās padomes rezidenci. Tas nozīmē, ka mēs tagad sastopamies ar to faktu, ka mums kaut kas oficiāli ir jāpieņem. Tam visam ir vajadzīgas telpas, viss pārējais apkalpojošais personāls utt. Tas tomēr ir atsevišķs jautājums, kuru tiešām vajadzētu apspriest, lai būtu visu deputātu piekrišana, cik plaši mēs to izvēršam un kādus izdevumus varam atļauties.
Bet attiecībā uz Augstākās padomes priekšsēdētāja algu ir konkrēti priekšlikumi, un es domāju, ka jautājums ir nevis atteikties vai neatteikties. Manuprāt, arī Maskavā tīri aiz ētiskiem apsvērumiem šos jautājumus neizskatīs, lai tās prēmijas divreiz gadā maksātu. Tātad tiešām varētu ierakstīt, ka jautājumu par to, vai priekšsēdētājam ir vajadzīga vai nav vajadzīga prēmija, varētu izlemt Augstākā padome, jo cita mehānisma mums nav. Bet par pārējo tomēr ņemiet vērā manu lūgumu, ko es jums jau vienreiz izteicu. Tādā gadījumā, ja mēs tiešām nobalsosim par deputātu pamatalgu 500 rubļu, es gribētu jums lūgt, kaut gan es likšu uz balsošanu, jo man nav tiesību nelikt uz balsošanu, ievērot šo sabalansētību.

I.Kozakeviča: Man arī ir ļoti liels un svarīgs lūgums: varbūt nekomentēsim vairs tos priekšlikumus, kuri ir ienākuši tajā jautājumā, acīmredzot viss, kas ir bijis sakāms, ir pateikts. Balsosim tos priekšlikumus, kas ir ienākuši. Mīļie kolēģi, mēs kļūstam smieklīgi, mums krājas lēmumu projekti, mums krājas likumprojekti, mēs mēneša laikā nevaram izskatīt un izspriest šo vienu jautājumu. Lūdzu, tikai balsošana.

Priekšsēdētājs: Noformulējiet konkrētu priekšlikumu, lai varam to balsot.

D.Īvāns: Par rezidenci, cik es saprotu, nevajag balsot, jo tas ir Augstākajai padomei izlemjams jautājums. Viens priekšlikums bija Augstākās padomes priekšsēdētājam alga 3000 rubļu. Par vietnieku un premjera algu priekšlikumu nebija, par premjeru mēs vispār nevaram lemt, jo tā ir Ministru padomes kompetence. Mums tāds priekšlikums ir izteikts, un, ja jūs uzskatāt, ka tas ir jābalso, tad mēs balsojam. Jūs uzstājat par to, lai šis priekšlikums tiktu balsots?

V.Kalnbērzs: Es konkrētu summu nenosaucu, bet pirmajiem vietniekiem noteikti jāpalielina, tā, teiksim,– priekšsēdētājam 3000, pirmajiem vietniekiem vismaz 2000 rubļu.

D.Īvāns: Mēs tomēr neesam gatavi balsot šo priekšlikumu, jo tad ir attiecīgi jāskatās summas un proporcijas. Es šinī gadījumā īsti nezinu, par ko balsot. Atsākt diskusiju par to, cik likt vienam, cik otram. Te nav skaidra formulējuma. Cienījamo profesor, lūdzu, pasakiet savu galavārdu. Tad par ko jūs balsojat? Vai arī šoreiz atliksim šo balsošanu?

V.Kalnbērzs: Es uzskatu, ka nevajadzētu atlikt. Priekšlikums ir ļoti konkrēts, teiksim, 3000, 2000 un 1000. Ņemsim vērā starptautisko standartu, es vienas dienas laikā kopā ar profesoru Kegi Amerikā operēju piecus slimniekus. Profesors Kegi blakus savai algai uzrakstīja piecus rēķinus par 3000 dolāriem. Tātad viņš dienas laikā saņēma 15 000 dolāru klāt pie savas algas. Tas ir vairāk, nekā saņem mūsu prezidents gada laikā. Viena diena un gads. Es uzskatu, ja mēs esam suverēna republika, tad par mūsu galvas darbu jāsaņem noteikta alga. Nevajag runāt par kaut kādām prēmijām. Man ir konkrēts priekšlikums, un es aicinu balsot.

D.Īvāns: Bet man priekšsēdētājs lūdz vadīt šo balsošanu tāpēc, ka runa ir par priekšsēdētāja algu, bet, ja paceļas jautājums par vietnieka algu un par abu pārējo vietnieku algām, tad mums jāmeklē cits vadītājs. Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

J.Škapars: Es vēlreiz lūgtu šādā improvizācijas kārtībā nerisināt jautājumus par algām. Es piekrītu, ka gan priekšsēdētājam, gan arī vietniekiem vajadzīgas lielākas algas, taču šo jautājumu vajag sagatavot un tikai tad izlemt. Jo mēs šeit rīkojamies stipri pavirši. Nosau-cam summas, kādas ienāk prātā, un salīdzinām tās ar attīstītajām valstīm. Šodien vajadzētu izlemt jautājumu, kas ir sagatavots, un pēc tam ķerties pie nākamā jautājuma.

D.Īvāns: Paldies. Lūdzu, pie trešā mikrofona.

I.Movels: Es arī uzskatu, ka šis jautājums nav sagatavots. Bez tam šajā jautājumā mēs nedrīkstam orientēties uz starptautiskajiem standartiem. Jo vispirms starptautiskajiem standartiem jātuvina tautas dzīves līmenis, un tad mēs varam risināt jautājumus par vadības dzīves līmeni. Šeit nevar būt liela disproporcija.

D.Īvāns: Paldies. Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

J.Bojārs: Es gribētu klātesošiem atgādināt, ka, piemēram, Zviedrijas ģimnāzijas skolotāji pagājušā gada streikos izcīnīja 13 000, 14000 kronas mēnesī, kas, ņemot vērā pašreizējo valūtas kursu 1 pret 1, būtu 14 000, 15 000 rubļu mēnesī. Mēs nevaram līdzināties tādiem standartiem. Mēs to nevaram izdarīt. Man liekas, ja mēs tagad pieņemsim to, kas tiek likts priekšā, mēs apkaunosim sevi tautas priekšā situācijā, kad lielā daļa pie mums dzīvo zem nabadzības līmeņa, kā tas izrietēja no mūsu Ministru padomes priekšsēdētāja ziņojuma. Manuprāt, tas, ko izdarīja Gorbačovs, likumdošanā nostiprinādams sev 4000 pie algas, vasarnīcas dažādās vietās un vēl sev standartus pēc tam, kad viņš aizies pensijā, atstāj visļaunāko iespaidu uz viņa prestižu. Es negribētu, ka mēs izdarītu to pašu. Par visiem mums kopumā es piekrītu Škapara kunga priekšlikumam, ka jautājumu vajag izvērst no politiskā viedokļa. Un es arī piekrītu iepriekšējam runātājam, kas uzstājās. Tas ir ārkārtīgi svarīgs jautājums, mēs varam diskreditēt sevi.

D.Īvāns: Lūdzu, balsosim šo jautājumu. Tātad priekšlikums bija par 3000 rubļiem priekšsēdētājam. Pārējie priekšlikumi nav sagatavoti, ja gadījumā mēs nenobalsojam par šiem 3000 rubļiem, tad jautājums atkrīt. Varam pie tā atgriezties kādreiz vēlāk. Lūdzu sagatavoties balsošanai. Es formulēšu priekšlikumu: balsojam šobrīd tikai vienu pozīciju, nevis par deputātu algām, bet par Augstākās padomes priekšsēdētāja algu 900 rubļu vietā 3000 rubļu. Vai jūs esat sagatavojušies balsošanai? Par– 40, tātad priekšlikums nav pieņemts. Otrs priekšlikums ir tas, ko iesniedza redakcijas komisija. Balsosim visu punktu kopumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nekādu citu iebilžu un priekšlikumu par 10.punktu nebija. Vai varam balsot? Lūdzu, balsosim par iesniegtajiem grozījumiem 10.punktā. 109. Tātad grozījumi tiek akceptēti. Tagad par 4.punktu. Vai tas ir noformulēts? Vēl ne? Un vēl viens papildinājums. Pēc grāmatvedības datiem, tā ir nevis piemaksa, bet prēmija. Tas attiecas arī uz priekšsēdētāja vietniekiem. Vai ir vajadzīgs ieraksts, ka piemaksas, lai gan tās līdz šim bija prēmijas. Prēmijas vietniekiem un priekšsēdētājam izlemj Augstākā padome. Jo piemaksas nebūs pareizi. Piemaksas ir stabilas. Vai nevaram šo punktu atstāt tādā redakcijā, kādā tas ir? Pilnīgi pareizi. Un, ja vajadzēs kādam piemaksas izskatīt, tad to izskatīs Augstākā padome un pieņems attiecīgu lēmumu. Tātad par 4.punktu. Deputāts Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš: Es nolasīšu visa 4.punkta tekstu. “Deputātam, kas nav iesaistīts pastāvīgā darbā Augstākajā padomē vai tās institūcijās, laikā, kad viņš pilda deputāta pienākumu Augstākās padomes plenārsēdēs, komisijas sēdēs, tiek izmaksāta vidējā izpeļņa par pēdējiem 12 darba mēnešiem. Šo summu Latvijas Republikas Augstākās padomes Lietu pārvalde skaita proporcionāli deputāta nostrādātajam laikam Augstākās padomes plenārsēdēs, komisijas sēdēs, bet ne vairāk kā 500 rubļu mēnesī.” Mazliet precizēsim redakciju. Ideja ir tāda, ka mēs pārskaitām summas tikai proporcionāli nostrādātajam laikam, jo tā var būt mazāka par 500 rubļiem mēnesī. Deputāts varbūt ir nostrādājis vienu divas dienas, mēs nekādā gadījumā nevaram viņam pārskaitīt 500 rubļu par vienu darba dienu. Viņš saņems darba algu 600 rubļu darbavietā plus vēl 500 rubļu par vienu dienu. Tāpēc ir jābūt proporcionalitātes momentam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es jūs sapratu. Atļaujiet nolasīt deputāta Providenko ierosinājumu, kurš izsaka šo pašu domu krievu valodā, varbūt pat mazliet precīzāk. Es neņemos spriest.
*/“Deputātam, kurš nav iesaistīts pastāvīgā darbā Augstākajā padomē vai tās orgānos, viņa deputāta pienākumu izpildīšanas periodā [viņa] pamata darbavietā tiek izmaksāta vidējā izpeļņa par pēdējiem 12 mēnešiem, bet ne mazāk par noteikto deputāta darba algu– 500 rubļi mēnesī. Augstākās padomes Lietu pārvalde pārskaita 500 rubļus attiecīgā uzņēmuma, iestādes un organizācijas darba algas fondā.”/

L.Muciņš: Vai var precizēt? */Rēķinot no 500./ Proporcionāli nostrādātajam darba laikam. Tas būtu saskaņots.

Priekšsēdētājs: */Pārskaita 500 rubļus attiecīgā uzņēmuma un organizācijas darba algas fondā… Vienu sekundīti. Lūdzu. Otrais mikrofons./

L.Kurdjumovs: */Es neiebilstu pret tādu proporcionalitāti. Bet vai tas nenovedīs pie tā, ka mēs pie katra deputāta nosēdināsim vēl kontrolieri, kurš skaitīs, cik viņš te strādā? Mums ir cilvēki, kuri atnāk šurp uz darbu, reģistrējas un aiziet. Viņiem maksāsim? [Tiem] kuri sesijas laikā aiziet uz trim stundām, maksāsim? Kā ievērot šo mehānismu? Kā tas darbosies? Kāds aizies personisko iemeslu dēļ, kāds– dienesta darīšanās, bet tas viss nav gluži nopietni, kad jāizskata vesela reģistrēšanās procedūra./

Priekšsēdētājs: Kā ir teikts– */ “saskaņā ar nostrādāto laiku”… “proporcionāli”./ Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

J.Dinēvičs: Cienījamie kolēģi! Man liekas, ka mēs pašreiz izvēršam plašu diskusiju, bet, ja mēs uzmanīgi izlasām, kas ir fiksēts piedāvātajā 4.punktā, tad redzam, ka tur viss ir ietverts.
Tātad šeit ir teikts, ka, deputāta pienākumus veicot, pamatdarbā tiek izmaksāta deputāta alga 500 rubļu mēnesī. Šeit ir tas pats ietverts, ko ierosināja, arī tālāk teikts, ka Augstākās padomes Lietu pārvalde šo summu attiecīgi pārskaita uzņēmumam. Tātad mēs ieskaitām tur šos 500 rubļus. Cupruna priekšlikumā bija tā, ja attiecīgais uzņēmums uzskata, ka jāmaksā līdz šai vidējai algai, tādā gadījumā to var darīt, mēs jau neliedzam. Šeit ir viena nianse, mēs pievelkam mazāk nodrošinātos līdz 500, bet tiem, kuri ir supernodrošināti, nomazinām līdz 500 rubļiem. Es domāju, ka tas ir labs kompromisa variants un mums vajadzētu pārtraukt diskusijas un balsot par to.

Priekšsēdētājs: Balsošanā būs trīs varianti. Pirmais– deputāta Cupruna variants ar papildinājumu “deputātam, kas nav iesaistīts pastāvīgā darbā Augstākajā padomē vai tās institūcijās, kad viņš pilda deputāta pienākumus, pamatdarbā tiek izmaksāta deputāta alga 500 rubļu mēnesī. Augstākās padomes Lietu pārvalde ieskaita šo summu attiecīgā uzņēmuma, iestādes vai organizācijas darba algas fondā, proporcionāli”. Kolēģi piedāvā, ka tomēr ir jābūt arī vārdiem “proporcionāli nostrādātajam darba laikam”.
Otrais priekšlikums– būsim uzmanīgi!– ir deputāta Providenko priekšlikums. */“Tiek izmaksāta vidējā izpeļņa par pēdējiem 12 darba mēnešiem, bet ne mazāk par deputātam noteikto darba algu– 500 rubļu.”/
Klausieties, lūdzu! Ne vairāk un ne mazāk. */Bet ne mazāk. Augstākās padomes Lietu pārvalde pārskaita 500 rubļu attiecīgā uzņēmuma, iestādes un organizācijas darba algas fondā./
Un trešais priekšlikums– komisijas vai Prezidija ierosinājums. Tādā kārtībā arī balsosim. Lūdzu, pirmais mikrofons!

I.Geidāns: Cienījamo plenārsēdes vadītāj! Tas, ko mums šeit kolēģi piedāvā, ir tas pats variants, ko mēs 29.maijā jau nobalsojām. Tātad vajag paņemt abus nodrukātos variantus, lai nav jālauza galva. Ir divi varianti: tas, ko izplatīja šodien, un 29.maijā izplatītais, kad mēs nobalsojām vidējo izpeļņu. Šis teksts mums jau visiem ir. Nekas cits šodien nav piedāvāts.

Priekšsēdētājs: Godātais kolēģi! Mums vispār nav nekā jauna šajā jautājumā. Es formulēju trīs priekšlikumus, kuri ir pašreiz iesniegti, un tie jāliek uz balsošanu. Lūdzu, pirmais mikrofons!

A.Plotnieks: Man ir jautājums godājamajam priekšsēdētājam: vai jūs uzskatāt, ka gadījumā, ja tiks pieņemts otrais priekšlikums, mēs atgriezīsimies arī pie 10.punkta? Jo mēs faktiski 10.punktā paredzam deputātu tiesību vienlīdzību, tas ir, par pastāvīgu sēdēšanu šajā zālē deputāti saņem vienādu algu, taču 4.punktā mēs tagad iestrādāsim, ka tie, kuri sēdēs uz laiku, saņems dažādas deputāta algas. Tad mēs atsakāmies no deputātu vienlīdzības. Tā likuma ietvaros nevar darboties.
Var būt viens princips: vai nu visur vidējā izpeļņa, kaut arī tā būtu 20000 rubļu mēnesī, to mēs varam šeit lemt, vai arī visiem vienādi.

Priekšsēdētājs: Jūs nevis man uzdevāt jautājumu, bet izteicāt konkrētu ierosinājumu, un es jūsu priekšlikumu likšu uz balsošanu. Es nolasīju deputātu priekšlikumus. Man nav tiesību deputātu priekšlikumus komentēt un jums atbildēt. Kāds ir jūsu priekšlikums?

A.Plotnieks: Mans priekšlikums ir risināt jautājumu principā, vai mēs esam par vienādu atalgojumu visos gadījumos, un to var arī likt uz balsošanu.

Priekšsēdētājs: Tātad es pēc tam likšu jūsu priekšlikumu uz balsošanu. Pirmais ir deputāta Cupruna priekšlikums. Lūdzu balsošanas režīmu! Es nevaru desmit reižu atkārtot. Balsojam! Rezultāts: par– 40. Nākamais ir deputāta Providenko priekšlikums. Balsojam! Par– 60. Tagad Augstākās padomes Prezidija piedāvātais variants. Balsojam! Par– 102. Paldies.
Pēc Jāņiem mums darbs rit diezgan lēni. Tagad mēs varam balsot kopumā. Ņemot vērā, ka mēs esam nobalsojuši par izmaiņām 4.punktā, mums 14.punkts tad ir šādā redakcijā, un mums jābalso kopumā par to.
Šis nolikums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā, bet 4.punkts līdz ar grozījumu pieņemšanu Darba likumdošanas kodeksā attiecas uz vidējām izmaksām tiem, kuriem alga ir virs šiem 500 rubļiem, tātad līdz grozījumiem darba likumdošanā deputāti saņems vidēji kaut vai 12 tūkstošus, bet, kad mums būs šie grozījumi, tad visi deputāti saņems vienlīdzīgi. Šīs izmaiņas 14.punktā izriet no 4.punkta, tāpēc atsevišķi tās nebūtu balsojamas, acīmredzot balsosim nolikumu kopumā. Balsosim kopumā! Par– 110, līdz ar to nolikums “Par Latvijas Republikas tautas deputātu darbības materiālo nodrošināšanu” ir pieņemts. Vai tagad ir vajadzīgs pārtraukums vai varam turpināt? Paziņoju pusstundu ilgu pārtraukumu.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Turpinām izskatīt jautājumu par partiju un citu sabiedriski politisko organizāciju darbību Latvijas Republikas valsts iestādēs, organizācijās un uzņēmumos.
Mums debatēs ir pierakstījušies šādi deputāti: Āboltiņš, Beskrovnovs, Eglājs, Bekasovs, Dinēvičs, Škapars, Skulte un noslēgumā deputāts Lagzdiņš.
Es lūgšu sekretariātu, veidojot runātāju sarakstu, ņemt vērā frakciju proporcionalitāti. Un tagad vārds deputātam Āboltiņam.

E.Āboltiņš: */Cienījamie deputāti! Es tā saprotu, ka iesniegtais lēmuma projekts– tas ir varbūt pirmais mēģinājuma solis uz to, lai kaut kā noregulētu mūsu politisko situāciju republikā. Vai tas būs veiksmīgs vai neveiksmīgs, to parādīs šodien mūsu debates. Atļaujiet man dalīties ar jums savās pārdomās šajā sakarā.
Mēs ar jums visi ļoti intensīvi divus trīs gadus centāmies celt Latvijas tautas politisko aktivitāti. Uzdevumu, šķiet, izpildījām. Tik pamatīgi izpildījām, ka uzņēmumos cilvēki vairāk runāja par politiku, nekā strādāja. Principā tas turpinās arī pašlaik. Bet beigu beigās šī politika apnika, un pašlaik daudzi jo daudzi atklāti saka: “Pietiek mums jūsu politikas, laiks ķerties pie darba!” Šajā ziņā būtu aktuāli, es teiktu, nevis depolitizācijas, bet politizācijas noregulēšanas jautājumi, un, bez šaubām, tos vajag atrisināt. Man šķiet, ka ar tādiem lēmumiem šo jautājumu mēs ar jums neatrisināsim. Mums ar jums ierosina faktiski veikt varas orgānu depolitizāciju. Bet tādā gadījumā jāsāk ar pašu augšu, galvu, ar Augstāko padomi. Mūsu apstākļos tas nozīmē likvidēt frakcijas. Vai to var izdarīt? Formāli– jā. Ir priekšlikumi, ir vairākums, nobalsoja– un frakcijas uz papīra būs likvidētas. Īstenībā, jūs visi saprotat, tas nenotiks. Kā Tautas frontes frakcija, tā arī “Līdztiesības” frakcija sapulcēsies, apspriedīs šos jautājumus un kaut kā reaģēs uz to, kas notiks Augstākajā padomē. Tas ir, tādā gadījumā faktiski pāriesim uz frakcijām nelegālā stāvoklī.
Es negribu teikt, ka tieši šāds modelis bez izmaiņām tiks pārnests arī uz citām republikas organizācijām, bet analoģijas, bez šaubām, būs. Protams, kaut kur kaut kādas pirmorganizācijas pašlikvidēsies. Bet acīmredzot pašlikvidēsies tās organizācijas, kuras visumā organizācijas dzīvē nespēlē nekādu lomu. Taču, ja pirmorganizācijas, es domāju partijas, sabiedriski politiskās [organizācijas], patiešām nopietni strādā, tad te noritēs cits process. No vienas puses, t.s. psiholoģiskais Ņūtona likums: katrai darbībai pastāv pretdarbība, neizformēsies spītības dēļ. No otras puses, kā es jau teicu, aizies pagrīdē. Vai mēs gribam to panākt? Domāju, ka nē. Šis nav tas gājiens.
Tālāk. Par pirmorganizāciju neiejaukšanos uzņēmumu darbības sfērā– to, kas te tiek aplūkots 3.punktā. Ziniet, varbūt es piekristu 3.punktam, ja te vārdu “lēmumi un norādījumi” vietā būtu vienkārši vārds “norādījumi”. Kas attiecas uz lēmumiem, man pilnīgi nesaprotams, kāpēc vajadzētu noniecināt lēmumus uzņēmumos, ja, piemēram, Tautas frontes pirmorganizācija vai atbalsta grupa izstrādājusi patiešām interesantus priekšlikumus uzņēmuma darbības pilnveidošanai? Kāpēc no tiem vajadzētu atteikties? Šajā ziņā, man šķiet, 3.punkts skan ļoti nekorekti.
Un beidzot es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka šeit, kā man šķiet, tiek sajaukti divi jautājumi: aparāta vara un pirmorganizāciju loma uzņēmumos. Aparāta vara– tas ir tas, ar ko patiešām jācīnās, un mēs cīnāmies. Kas attiecas uz pirmorganizācijām, tad pirmām kārtām te, pēc visa spriežot, stipri tiek pārspīlēta to loma. Es no pieredzes zinu, ka lielākajā daļā organizāciju tieši organizācijas vadītājs ir pasākumu iniciators. Kā partijas organizācija, tā Tautas frontes organizācija– tā ir vieta, kur var aprobēt savas idejas, uzklausīt jaunas idejas un līdz ar to pašiem saņemt kaut kādu atbalstu. Tā bija. Bija, protams, gadījumi, kad partijas biroju vai apgabalu komiteju sekretāri guva virsroku pār uzņēmumu vadītājiem, bet tie bija ļoti reti gadījumi. Tas nozīmēja, ka uzņēmuma vadītājam nebija autoritātes un viņš nepārvaldīja situāciju.
Lūk, tāpēc man šķiet, ka, iekams likvidēt jau pastāvošo sistēmu, jāiesaka kaut kas tās vietā. Te nekas netiek piedāvāts. Es domāju, ka mēs vairāk zaudēsim nekā iegūsim. Tādā kārtā, pēc manām domām, šis lēmuma projekts daudzos gadījumos paliks tikai papīrs, kārtējais likums uz papīra. Diezin vai to varēs izpildīt, un es personīgi uzskatu, ka balsot, piedalīties balsošanā par šo lēmumu nav nepieciešamības. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Ja jau atskan tādi priekšlikumi, ka */“nav vajadzības balsot”/, mums tomēr būtu jāvienojas par debašu laiku. Ir priekšlikums debatēt vienu stundu līdz pulksten 14.00. Tātad stundu debatējam, saraksts ir diezgan garš. Ievērojot, ka komisija ir strādājusi arī ārpus plenārsēdes un tai ir arī priekšlikumi no deputātiem, kurus tā ir ņēmusi vērā, mēs varētu šodien pieņemt šo lēmumu pirmajā lasījumā un uzdot komisijai izdarīt visus labojumus otrajam lasījumam līdz rītdienai, rīt iesniegt šo lēmumu galīgai pieņemšanai otrajā lasījumā. Bet tagad par debatēm atvēlēto vienu stundu. Tāds ir priekšlikums. Lūdzu balsot, lai sekretariātam ir skaidrība un mums visiem būtu skaidrība, kā organizēt savu darbu. Lūdzu, reģistrējamies! 146. Tātad debates, es domāju, beidzas līdz ar deputāta Lagzdiņa uzstāšanos. Viņš runās komisijas vārdā. Tas nozīmē, ka sekretariātam vēlreiz jāstrādā ar sarakstu.
Vārds deputātam Eglājam, pēc tam runās deputāts Dinēvičs. Es atvainojos. Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu. Paldies. 98 balsis par– pieņemts. Es atvainojos jums vēlreiz. Vārds deputātam Eglājam, pēc tam runās deputāts Dinēvičs.

V.Eglājs: Man liekas, ka šis lēmums ir ļoti savlaicīgs, es teiktu– mēs pat esam nedaudz nokavējuši, jo parasti ejam priekšgalā, rādām citām republikām, kā darīt, bet pagājušo nedēļu Krievijas Federācijas Tautas deputātu kongress pieņēma deklarāciju par varu, un, es teikšu, tā ir stingri radikālāka par mūsu priekšlikumiem. Deklarācijā runāts par to, kas ir savienojams ar atrašanos partijā, kādu amatu var ieņemt valsts pārvaldē, tiesībaizsardzībā un tamlīdzīgi, noteikta šīs varas funkciju nošķiršana, tas ir, PSKP atdalīšana no varas. Un, es teikšu, šā lēmuma pati būtība nav par partijām, tas nav lēmums par sabiedriskajām organizācijām, bet gan par avangarda partijas lomu. Paliek tā arī nenoskaidrots, cik tālu tās darbība līdz šim mūs ir novedusi. Visas pārējās partijas ir parlamentāras partijas.
Kad mēs šo lietu apspriedām iepriekšējā reizē, tad redzējām, ka abu frakciju lēmuma projekti ir gandrīz identiski, atšķirība ir tikai vienā punktā, proti, par pirmorganizācijām šīs pārvaldes un tieslietu struktūrās. Liekas, deputāta Aleksejeva priekšlikums, ka vajadzētu iekļaut arī radio un televīziju, ir vērā ņemams un atbalstāms. Šajā lēmuma projektā bija minēts, ka arī Valsts drošības komiteja būtu jāiekļauj to iestāžu sarakstā, kurās nevar būt partijas pirmorganizācijas un sabiedriskās organizācijas. Šķiet, tā ir tukša runāšana, jo šīs iestādes statuss ir līdzīgs padomju armijas statusam. Iejaukšanās te neko nedos. Kad mūs ar savu klātbūtni pagodinās Drošības komitejas vadītājs Johansons, mēs varēsim par šo jautājumu spriest. Man ir priekšlikums šo iestādi svītrot.

Priekšsēdētājs: Ja debatēs katrs runās piecas minūtes, es atļaušos nolasīt visu sarakstu, varbūt kolēģi to ņems vērā, un līdz ar to varēs runāt visi. Debatēs pieteikušies: Dinēvičs, Skulte, Škapars, Beskrovnovs, Lagzdiņš, Seiksts, Bekasovs, Budovskis, Plotnieks, Jundzis. Man ir lūgums, lai pēdējais runā deputāts Lagzdiņš. Ja ir iespējams runāt piecas minūtes, tad līdz pulksten 14.00 vārdu dabūs visi, kas pierakstījušies debatēs. Lūdzu– vārds deputātam Dinēvičam.

J.Dinēvičs: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Manuprāt, šodien mēs izskatām, kā iepriekšējie runātāji teica, vienu no pirmajiem un svarīgākajiem mūsu lēmumiem, kurus droši vien turpmāk izvērsīs daudz plašāk. Tas skar mūsu politisko dzīvi republikā. Šeit izskanēja jautājums, vai tas nav priekšlaicīgi, vai tas ko dos. Atbalstot iepriekšējā runātāja domu, ka esam pie tā ķērušies ar nokavēšanos, es uzskatu, ka mums jācenšas konstruktīvi risināt mūsu debates, lai ātrāk pieņemtu šo lēmumu, varbūt jau pirmajā lasījumā to pieņemt galīgajā redakcijā.
“Depolitizēt”– šeit skanēja tieši tāds vārds. Jā, bez šaubām, tika aicināts likvidēt frakcijas. Bet šī politiskā cīņa nav aicinājums vispār pārtraukt politiskās diskusijas republikā. Lēmumā ir norādītas konkrētas vietas, kur tam vajadzētu notikt. Un, proti, tā ir Valsts drošības komitejas, Iekšlietu ministrijas sistēmā. Es gribētu ierosināt, ka sarakstā vajadzētu obligāti iekļaut arī televīziju un radio. Manuprāt, televīzija un radio ir pakļautas Augstākajai padomei, līdz ar to– visām tām politiskajām struktūrām, kādas pašreiz ir Augstākajā padomē. Tāpēc televīziju un radio vajadzētu iekļaut 1.punktā, lai mums nerastos pēc tam zināmas domstarpības, un tādas jau sāk rasties. Kā jūs zināt, LTF biļetens vairs neskan, un par to frakcijai būtu ļoti nopietni jārunā.
Vēl būtisks ir 3.punkts. Šis 3.punkts neparedz, ka mēs būtu pārgājuši uz kaut kādu teritoriālu darbības principu. Es saprotu no komisijas teiktā, ka pirmorganizācijas šajos uzņēmumos paliek, vienīgi to viedoklis vairs nav tik saistošs šo iestāžu un uzņēmumu vadībai, kā tas ir bijis līdz šim. Varbūt mums der padomāt, vai 3.punkts nebūtu jāformulē asākā formā, jau šajā lēmumā ierosinot sabiedriski politiskajām organizācijām pāriet uz teritoriālās darbības principu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu– deputāts Skulte.

D.Skulte: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es gribu mūsu domu apmaiņu uzsākt ar jautājumu: kādēļ ir nepieciešams šis lēmums. Atkal izskan divas dažādas domas: gan tas, ka lēmums ir pilnīgi nevajadzīgs, gan, no otras puses, tiek uzsvērts, ka tas pat ir nokavēts. Nesenā pagātnē, apmēram pirms gada, norisa liela diskusija par to, vai tiesībaizsardzības orgānos veidoties Tautas frontes grupai, pēc tam– diskusija par Interfrontes grupām. Šī diskusija bija ļoti asa, un mani ārkārtīgi pārsteidza tas, ka šodienas oponenti pret lēmuma pieņemšanu pirms pusotra gada bija tieši pretējās pozīcijās– ka no šiem orgāniem izskaužamas visas pārējās struktūras, izņemot PSKP. Es domāju, tas ir tāds zīmīgs aspekts. Vēl es gribu uzsvērt, ka šā lēmuma pieņemšana ir zināma iestrāde politiskās situācijas tālākai regulēšanai, valsts varas un politisko struktūru norobežošanai, tas nevis ierobežo pilsoņu tiesības, kā izskanēja, apspriežot lēmumu jau pagājušajā nedēļā, bet gan tās paplašina, jo, ierobežojot ļoti šaurai grupai tiesības veidot politiskās struktūras valsts pārvaldes orgānos, ievērojami tiek paplašinātas visu republikas iedzīvotāju tiesības būt neatkarīgiem no konkrētām amatpersonām, kuru rokās ir vara un ieroči, no viņu politiskajiem uzskatiem.
Un vēl viens aspekts, kas šeit izskanēja: iepriekšējie runātāji teica, ka runa ir par PSKP kā avangarda statusu. Jā, tā ir ļoti liela pretruna. Demokrātiskā centrālisma princips, ko paredz avangarda partija, uzliek saviem biedriem par pienākumu obligāti izpildīt partijas lēmumus. Tajā pašā laikā tiesību aizsardzības orgānos likums ir augstāks, un līdz ar to šim valsts dienestā strādājošajam pilsonim ir jāpakļaujas diviem obligātiem lēmumiem. Tas rada diskomforta situāciju. Tādēļ, es domāju, pateicīgi būs kā Iekšlietu ministrijas darbinieki, tā arī pārējie, kas ir minēti lēmumā, par to, ka viņiem tagad būs vieglāk strādāt. Mums jāredz arī tas, ka depolitizācija, īpaši iekšlietu sistēmā, jau ir sen uzsākusies, cilvēki atbalsta šos lēmumus. Mums jāredz, kas notiek apkārt.
Vēl es atbalstu ieteikumu papildināt lēmuma 1.punktu ar radio un televīziju, it īpaši tāpēc, ka pirms vairāk nekā trim mēnešiem televīzijas un radio darbinieki paši pieņēma šādu lēmumu. Mēs savā lēmumā varam vienīgi fiksēt faktu. Arī tas būs juridisks dokuments.
Un vēl es domāju, ka šeit ir jābūt klāt visiem valsts masu informācijas līdzekļu pārstāvjiem. Uz tikko pieņemto lēmumu par valdības avīzes izveidošanu, es domāju, būtu jāattiecas šim lēmumam. Un neaizmirsīsim šo informāciju darīt zināmu LETAi, kurai arī vajadzētu ievērot principus, kas minēti lēmumā. Ar šā lēmuma pieņemšanu mēs uzsākam risināt sarežģīto, sapiņķerēto jautājumu, kas veidojies gadu desmitiem, par valsts un politisko struktūru funkciju saplūšanu. Tas ir mazs solītis šo varu atdalīšanai, lai politiskajām organizācijām būtu sava vieta un tās iesaistītos politiskajā dzīvē, nevis tieši valsts pārvaldes orgānā, bet caur vēlēto pārstāvniecību. Nākamais solis pēc šī lēmuma ir jau mums izdalītais likums par sabiedriski politiskajām organizācijām un partijām. Arī tas daudz palīdzēs ekonomisko jautājumu risināšanā, novērsīs liekus strīdus pārvaldes orgānos.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Škaparam.

J.Škapars: Es tomēr gribētu akcentēt vienu domu, proti, šodien šeit daudzas reizes runāja par depolitizāciju, un, lai cik tas arī dīvaini neliktos, šo frāzi ļoti bieži izrunāja mūsu opozīcija. Vēl pirms dažiem gadiem mūsu tā saucamā tagadējā opozīcija bija par to, lai politizētu valsts dzīvi. Es atceros, ar kādu ļoti lielu enerģiju no šīm iestādēm, tiesību aizsardzības un represīvajām iestādēm, tika izskaustas Tautas frontes pirmās grupiņas, tās tika izmēztas laukā ar ļoti lielu vēzienu, bet, lūk, tagad tiek runāts par netaisnību, ko Augstākā padome it kā nodara Komunistiskajai partijai. Runa ir par kaut ko pavisam citu, runa ir par to, ka līdz šim vienai no partijām, t.i., kompartijai, piederēja varas monopols. Runa ir par šā varas monopola atsavināšanu, lai tas nepaliktu šīm organizācijām, jo līdz šim tas ir saglabāts ar dažādiem paņēmieniem un dažādā ceļā: gan ar politnodaļām, politpārvaldēm, gan arī ar partijas komitejām un partijas organizācijām. Un runa ir par to, lai tieši šajās organizācijās, kas var mūs apdraudēt visvairāk, ja tām arī turpmāk būs šāda pati nostādne, veidotos normālāks process, lai šīs organizācijas atbalstītu un veicinātu demokratizācijas procesu Latvijā.
Es domāju, ka ir vēl viens trauksmains signāls: tā ir Drošības komitejas darbinieku grupas un acīmredzot arī politpārvaldes un citu orgānu lielā loma, kad notika uzstāšanās pret 4.maija Deklarāciju, tas, ka viņi paziņoja nepakļauties 4.maija Deklarācijai, bet pildīt prezidenta lēmumu. Tas ir ļoti būtiski, un, manuprāt, ja mēs iedziļinātos šajā aktā, tad redzētu, cik bīstams ir šāds Drošības komitejas lēmums. Mēs dzirdam arī citus trauksmainus signālus par šīm organizācijām. Es ar to domāju vēl arī tādus lēmumus, kādus tās pieņēma pavisam nesen, proti, tās bez kādām ceremonijām no Latvijas Republikas izraidīja mūsu viesus Levitu un Riteni, neraugoties ne uz kādiem mūsu lēmumiem, neraugoties ne uz ko. Bez kādām ceremonijām tās iegāja dzīvoklī, kur dzīvoja Embrehts, aizveda viņu un aizsūtīja atpakaļ uz ārzemēm. Bez prokuratūras sankcijas, bez jebkāda prokuratūras lēmuma, bez ordera tās iegāja dzīvoklī un aizveda cilvēku. Es domāju, ka pašreiz šajā ziņā tieši represīvajās un tiesību aizsardzības iestādēs valda patvaļa. Un tāpēc visiem vajadzētu būt skaidram, ka jautājums ir tieši par to, lai šeit iedibinātu objektīvu attieksmi, tādu attieksmi, kas respektē jauno likumdošanu, tas ir, tos likumus, kurus pieņem mūsu Augstākā padome, jaunais parlaments.
Es gribu runāt par vēl vienu apstākli, kas mani satraucis. Es domāju šo tā saucamo Latvijas Komunistisko partiju un tās sekretāru biedru Rubiku, kas pavisam nesen uzstājās aktīva priekšā un runāja par tā saucamajām bruņotajām organizācijām, kas tiekot dibinātas. Un daļēji arī tas, ka šeit no parlamenta puses izskan runas par šīm bruņotajām organizācijām. Es domāju, ka tā ir vienota kampaņa, kas veidojas varbūt šajās iestādēs vai kaut kur citur, arī tā saucamajā Latvijas Komunistiskajā partijā. Tātad runa ir par kaut ko citu– lai atdalītu partiju no šīm tiesību aizsardzības un represīvajām iestādēm. Tagad jautājums par depolitizāciju tiek cilāts tik daudz, ka pāries nelegālā stāvoklī un tamlīdzīgi. Es domāju, ka šādi draudi būtu jāatmet un šodien jārunā no likuma pozīcijām. Turklāt es gribu akcentēt vēl vienu domu, ka šis lēmums ir tikai pagaidu lēmums līdz tam brīdim, kad pieņems likumu. Mūsu komisija, t.i., Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu pastāvīgā komisija, strādā pie likuma “Par partijām un sabiedriski politiskajām organizācijām”. Projekts būtībā ir izstrādāts, un pirmajā lasījumā to drīzumā varēs pieņemt, taču tas būs tikai pirmais lasījums. Mēs domājam, ka visa Latvijas sabiedrība plaši apspriedīs šo likumprojektu un pēc kāda laika mēs atgriezīsimies pie tā otrajā un trešajā lasījumā, un pēc tam arī to pieņemsim, bet tas viss prasīs laiku. Šis lēmums ir domāts tādam mērķim, lai drīzāk izdarītu izmaiņas tieši tajās organizācijās, kur tas ir nepieciešams jau kā ļoti aktuāls risinājums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Beskrovnovam.

S.Beskrovnovs: */Cienījamie deputāti! Savā runā es gribu izsekot, izanalizēt iesniegtā lēmuma rašanās mehānismu un izdarīt dažus secinājumus. Interesanta, pēc manām domām, ir projekta autoru domāšanas evolūcija.
Ņemsim pirmo variantu. Skaidri redzama spilgti izteikta tendenciozitāte nevis attiecībā uz politiskajām struktūrām vispār, bet akcentēti attiecībā pret PSKP. Preambulā tiek paziņots, ka republikā radusies situācija, kurā PSKP struktūras un varas orgāni ir saplūduši kopā. Man šķiet, runāt tā par Baltiju, pie tam 1990.gadā,– tas nozīmē maldināt cilvēkus. Atsauce uz vienpartijas sistēmu pēc virknes Konstitūcijas pantu izmaiņām ir vienkārši bezjēdzīga.
Secinājums pilnīgi skaidrs. Projekta autori tiecas uz vienu mērķi. Un par to pauž konstatējošās daļas pirmais punkts, konkrēti– apturēt PSKP darbību. Bet kur apturēt? Izrādās, valsts varas orgānos un tiesībaizsardzības iestādēs.
Lēmuma otrais variants, no vienas puses, ir kategoriskāks, jo runa ir nevis par apturēšanu, bet par politisko partiju darbības pārtraukšanu, vairs nevis tikai varas orgānos, bet valsts pārvaldes orgānos. Pēc manām domām, tā ir būtiska atšķirība, jo jēdziens “valsts pārvaldes orgāni” ir ļoti izplūdis un nenoteikts. Ministru padome– pārvaldes orgāns, konkrēta ministrija, piemēram, Sakaru ministrija– arī pārvaldes orgāns, ministrijās savukārt ir savas strukturālās apakšvienības, kuras izpilda pārvaldes funkcijas, t.i., konkrēti darba kolektīvi, kas galarezultātā konkretizējās lēmuma pēdējā variantā.
Gribu atzīmēt, ka otrajā projektā vairs nav vārdu par PSKP, bet tās struktūru izolācijas idejas gars jūtams parindeņos. Tas atgādina situāciju, kad tikai sāka veidoties LTF piekritēju separātisma idejas un mums ietiepīgi apgalvoja, ka par to nevar būt pat runa, jo nevienā dokumentā tas tieši nav teikts. Pēc laika mums paziņo pretējo, ka tikai, lūk, aklie nevarēja redzēt patiesās LTF idejas. Šodien man nav šaubu un es skaidri redzu ideju un tālejošo iesniegtā lēmuma domu.
Beidzot pēdējais, jau ceturtais dokumenta variants. No tā izriet, ka aizliegums attiecas jau uz visiem bez izņēmuma uzņēmumiem un organizācijām. Patiešām konsekvences un neatlaidības paraugs centienos likvidēt Komunistiskās partijas struktūras darba kolektīvos.
Cienījamie deputāti! Nedomājiet, ka manī mutuļo neveselīga patmīlība un godkāre. Es pamēģināšu paskaidrot, kāpēc tieši komunistiskās struktūras tiks iznīcinātas ar šo lēmumu.
Pirmkārt, šodien nevienai partijai, nevienai politiskai kustībai nav skaidri izveidotas organizatoriskās shēmas, kam ir ietekme strādnieku darba kolektīvos. Tādas, bez šaubām, pastāv. Bet kā pēc skaitliskā sastāva, tā pēc [darba] efektivitātes tās piekāpjas Latvijas kompartijas pirmorganizācijām. Partijas pirmorganizācijas radīšana– daudz darbietilpīgāks un sarežģītāks process, salīdzinot ar jebkura virziena un orientācijas partijas radīšanas momentu. Bez šaubām, lai izlīdzinātu iespējas, bet panākt vienmēr grūtāk, radās ļoti vienkārši realizējama ideja. Ideja aizliegt un nelaist. Zem objektivitātes un depolitizācijas lozungiem notiek vienu partiju izolācijas process, precīzāk vienas– komunistiskās, un pārpolitizācija attiecībā uz Tautas fronti, jo visi varas un valsts pārvaldes orgāni republikā jau ir piesātināti ar tās piekritējiem.
No tā var izdarīt secinājumu. Depolitizācijas ideja, kas ielikta projektā, patiesībā ir fikcija, darbojas Latvijas Tautas frontes jaunās domāšanas virzienā, pārkāpj Konstitūcijas normas, vienpusīgi pārsvītro daudzu partiju, biedrību, tai skaitā arī nacionālo kultūras biedrību, kā arī kustību statūtus.
Un pēdējais no dzīves prakses. Ja kāds domā, ka Komunistiskās partijas organizācijas, sevišķi strādnieku darba kolektīvos, veic darbības, kas vērstas pret progresu, tad viņi dziļi maldās. Pagātnē aizgājuši uzbrukumu, vajāšanu par kritiku laiki, svētā ticība nepiepildāmiem ideāliem, bet palikušas sociālā taisnīguma, darba disciplīnas, žūpības problēmas, ekonomiskās un politiskās izglītotības problēma. Tieši ar to šodien nodarbojas pirmorganizācijās. Un man šķiet, daudzi no mums liekuļo, apvainojot tās stagnācijā un kustības uz priekšu bremzēšanā. Pie tam vieniem mēs piedodam vecās apgrēcības, ja viņi depolitizējas no vieniem principiem un pārpolitizējas uz citiem, citus mēs gatavojamies nesaudzīgi izdzīt, kaut arī vainīgi stagnācijā bieži vien ir tieši tie, kuri pārpolitizējas.
Nobeigumā gribu teikt, ka vairākuma frakcija uzstās par sava projekta pieņemšanu. Varbūt apelējot pie darba kolektīvu domām. Bet ražošanas kolektīvs pēc savas sociālās struktūras– tas nav zinātniskais vai radošais kolektīvs. Un vairākuma frakcijā tikai 20 cilvēki ir ražošanas kolektīvu vadītāji, pie tam 16 no tiem– lauksaimniecības pārstāvji, kolhozu un agrofirmu priekšsēdētāji. Lēmums, kuru mēs taisāmies pieņemt, attieksies uz visiem darba kolektīviem bez izņēmuma. Tāpēc pēc manām domām, “Līdztiesības” frakcijas dokuments ir līdzsvarotāks un neizsauks nākotnē spriedzi, kādu var radīt mums piedāvātā lēmuma pieņemšana. Paldies./

A.Seiksts: Cienījamie deputāti! Cienījamo priekšsēdētāj! Es pilnīgi piekrītu deputātam Škaparam jautājumā, ka tā ir tikai lēmuma skice un nevis gatavs risinājums pēdējā variantā. Tā ir tiešām skice, tāpēc ka šis lēmums daudz ko neatrisina, bet es tomēr simtprocentīgi iestājos par to. Pirmkārt, gribu atbildēt deputātam Beskrovnovam, kurš tikko teica, ka “Līdztiesības” variants esot pilnīgāks un pieņemamāks. Es gribētu vērst cienījamo deputātu uzmanību uz “Līdztiesības” iesniegto variantu un pozitīvi par to varu teikt tikai vienu– ka tāds variants vispār ir parādījies. Tāpēc es negribētu, ka deputāti uzreiz iestieg rožainās cerībās un priekā par to, ka šāds variants ir, un es arī redzēju, ka daži deputāti to aizstāv kā ļoti labu.
Cienījamie deputāti! Pirmais punkts– lasiet uzmanīgi, tas skan ļoti demokrātiski, taču, ja mēs to pieņemam, viss paliek pa vecam un neko nemaina. Tas skan demokrātiski, taču mūsu situācija nav tāda, lai mēs tik viegli varētu iekrist. Es domāju, ka man tas nav jākomentē, katram šis variants ir priekšā, un katrs var to izlasīt.
Otrkārt, frakcijas “Līdztiesība” varianta otro punktu varētu pieņemt, ja kāds kontrolētu, bet tur nekā jauna nav. Es atceros, vismaz pirms gadiem desmit, ja ne vairāk, šāds lēmuma punkts jau bija, ka darba laikā nekādas partijas organizācijas sapulces nav rīkojamas, bet neviens taču to nepildīja, mēs vienkārši to atkārtojam un paliksim tajā pašā stadijā, tāpēc es kategoriski iebilstu pret frakcijas “Līdztiesība” varianta otro punktu un lūdzu to balsot.
Treškārt. Es visu laiku runāju par to– arī frakcijas sēdē to darīju –, ka man nepatīk vārdi “nav saistoši”. Es vēlreiz uzsveru– tajās organizācijās, es runāšu atklāti, kur, piemēram, ir PSKP partijas birojs, vadītājs un organizācijas, viss paliks pa vecam un neviens neko nemainīs. Un tāpēc es ļoti gribētu, lai juristi, kas te uzstāsies, un komisijas priekšsēdētājs, šā lēmuma galvenais autors, kas runās, izsaka savas domas, bet es gribētu vārdus “nav pildāmi” aizstāt ar vārdiem “nedrīkst būt attiecināti” vai “nav attiecināmi”, vai “nedrīkst būt attiecināmi”. Es saprotu, ka te redakcionāli var piesieties, taču es prasītu šo domu ieskicēt.
Nākamais iebildums– šajā lēmumā nav ne vārda par politdaļām. Es saprotu, ka mēs nevaram ne izdiskutēt, ne arī pieņemt lēmumu par politdaļu likvidēšanu. Tādā gadījumā ir jāgatavojas šā jautājuma izskatīšanai, jāpieņem kaut kāds lēmums, ka politdaļai ir jāveic tikai vispārējas audzināšanas funkcijas, taču ne partijiski politiskās.
Cienījamie deputāti! Es gribētu, lai bez jebkādas šaubīšanās šeit viss būtu skaidrs. Es saprotu, ka runa ir par PSKP monopola likvidēšanu. Šodien nav runa par sociāldemokrātiem vai kādas citas partijas ietekmi, runa ir tikai par PSKP, un, ja te nebūtu Augstākās padomes sēde, bet mītiņš, es ierosinātu argumentētu diskusiju par to, ka šī organizācija ir pretvalstiska un prettautiska, jo organizācija, kas organizē kustību pret Augstākās padomes lēmumiem, es domāju 4.maija Deklarāciju, ir pretvalstiska. Organizācija, kura uzņemas runāt visas tautas vārdā, labāk par pašu tautu zinot, ko tai vajag, ir prettautiska, un mani neviens nepārliecinās par pretējo. Un tāpēc es uzskatu, ka lēmums ir savlaicīgs, tas tiešām ir jāpieņem vismaz tādā maigā redakcijā, kādā tas ir.
Un pēdējais. Es ļoti gribētu, lai cienījamais komisijas priekšsēdētājs Lagzdiņa kungs runātu arī par to, ka šis dokuments tiks pastiprināts likumā par partijām, lai būtu ieskicēta doma arī par izpildvaru uz vietām, jo vēl nav beigusies prakse, ka PSKP komitejas tomēr mēģina iespaidot izpildvaru uz vietām, un es uzskatu partijas organizāciju darbību izpildkomitejās par neiespējamu. Nezinu, kāpēc šis jautājums nav ietverts lēmumā, lai gan saprotu, ka tā ir tikai skice. Tas man ir viss. Paldies.

Priekšsēdētājs: Runās deputāts Bekasovs.

M.Bekasovs: */Cienījamie kolēģi! Jo vairāk mēs strādājam, jo vairāk pārliecināmies, ka tiek īstenota dziļi pārdomātā Latvijas Tautas frontes programma, turklāt tas tiek darīts lielā steigā. Sakarā ar lēmumu par tiesībaizsardzības orgānu depolitizāciju, ko ir paredzēts pieņemt šodien, es netaisos to apstrīdēt, gribu izteikt [tikai] savas šaubas par to, cik reāla būs šī depolitizācija.
Mēs zinām, ka politikā, kā likums, vakuuma nav, ja nebūs vienas partijas, tās vietu ieņems cita. Un man nav saprotamas tās metodes, kādas šodien tiek lietotas depolitizācijai, t.i., tās vecās administratīvās metodes, kas praktiski vērstas uz Komunistiskās partijas likvidēšanu. Es gribētu atgādināt, cienījamie kolēģi, ka to, kas radīts gadu desmitos, mēs gribam likvidēt divos mēnešos. Es domāju, ka šo termiņu vajadzētu pagarināt līdz, varbūt, diviem, varbūt, trīs gadiem. Un tos komunistus, kuri iestājās partijā ne amatu vai kaut kādu savtīgu mērķu dēļ, bet pārliecības dēļ, nebūs viegli pārliecināt par tāda soļa nepieciešamību. Un šo cilvēku personā mēs dabūsim jaunās varas pretiniekus, kas nekalpos stāvokļa stabilizācijai un sabiedriskās kārtības uzlabošanai. Šos cilvēkus, kuri atteiksies izstāties no Komunistiskās partijas un gribēs strādāt tiesībaizsardzības orgānos, ar jebkuriem ieganstiem centīsies atlaist. Es gribētu minēt tādu spilgtu piemēru kā partijas (uz PSKP platformas) komitejas sekretāru Lietuvas Republikas IeM, milicijas kapteini Šeinu, kuru centās atlaist par darba kavējumiem, kad viņš atradās komandējumā PSRS IeM.
Nu, un noslēgumā, biedri, lai neaizkavētu ilgi jūsu uzmanību, es gribu apstāties pie Lietuvas, Latvijas un Igaunijas iekšlietu orgānu partijas pirmorganizāciju, iekšlietu orgānu komunistu un pārstāvju tikšanās, kura notika šā gada 15.–16.jūnijā Minskā, dalībnieku aicinājuma. Šajā apspriedē piedalījās arī pārstāvji no Moldāvijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Ļeņingradas, Maskavas un PSRS IeM. Es gribēju apstāties tikai pie dažiem jautājumiem un neziņošu jums par visu. Apspriedē tika runāts par to, ka tā saucamās depolitizācijas idejas realizācija praksē būtībā pārvērtusies par valsts orgānu, arī iekšlietu orgānu, pārpolitizāciju, bija par cēloni tieksmēm likvidēt partijas organizācijas, kuras stāv uz PSKP platformas, tās pozīcijās. Ir personālā sastāva provocēšanas gadījumi, PSRS Konstitūcijas un savienoto republiku pamatlikumu pārkāpumi, to [iekšlietu orgānu] pretnostatīšana savienības tiesību aizsardzības orgāniem. Rezultātā samazinās personālā sastāva, pirmām kārtām to, kuri paliek PSKP rindās, kā arī ne pamattautības personu, sociālā aizsargātība, pieaug neuzticība pret PSRS IeM vadošajiem orgāniem, savienoto republiku IeM vadību, bet galarezultātā– krasa iekšlietu orgānu cīņas ar tiesību pārkāpējiem efektivitātes pazemināšanās. Tikšanās dalībnieki vērsās pie iekšlietu ministra ar ierosinājumu uzskatīt par vienu no galvenajiem Komunistiskās partijas organizāciju uzdevumiem komunistu saliedēšanu un personālā sastāva politiskās aktivitātes paaugstināšanu padomju valsts iekārtas aizstāvēšanā, PSRS Konstitūcijas un savienoto republiku pamatlikumu, kā arī padomju likumu ievērošanas nodrošināšanu, to iekšlietu orgānu darbinieku, kuri palikuši uzticīgi padomju patriotisma un sociālistiskā internacionālisma principiem, sociālo tiesību aizsardzības nodrošināšanu, komunistu efektīvu ietekmi uz notiekošajām pārmaiņām iekšlietu orgānu uzbūvē un darbībā, nepieciešamības gadījumā pasākumu veikšanu, kas izslēgtu to izmantošanu separātiskos, nacionālistiskos, kā arī antisociālistiskos nolūkos, veicināt darbaļaužu un iedzīvotāju organizāciju sociālistiskās likumības un sabiedriskās kārtības aizsargāšanai. Paldies par uzmanību./

M.Budovskis: Augsti cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Lai uzlabotu republikas valsts iestāžu, organizāciju un uzņēmumu darbību un tiesībaizsardzības orgānu darbinieku objektivitāti, es domāju, ka Latvijas Republikas Augstākajai padomei patiešām ir jāpieņem lēmums par partijas un sabiedriski politisko organizāciju pirmorganizāciju darbības noliegšanu vismaz tiesību, iekšlietu un drošības instancēs. Domāju, ka diskusija par to, vai PSRS ir tiesiska valsts vai ne, šobrīd ir beigusies. Principā atbilde ir skaidra– nē. Šī valsts nav tiesiska, bet ir ceļā uz to. Tas viss, manuprāt, šobrīd ir attiecināms arī uz jauno Latvijas Republiku. Varam jautāt, vai Padomju Savienībā nebija likumu, vai nebija likumu tulku? Mūsuprāt, likumi bija pietiekoši, nezinu, varbūt tie bija tendenciozi uzrakstīti, bet katrā gadījumā– tiesiski tendenciozi tulkoti. Latvijas Republikai ceļā uz tiesisku valsti acīmredzot pirmām kārtām ir jāsāk ar to, lai novērstu likumu piemērošanas nelikumīgās tendences. Sesijā mēs uzdevām jautājumus mūsu Augstākās tiesas locekļiem: kā viņi rīkosies savā darbā– vai primāri vadīsies no likuma vai ievērojot kaut kādus citus blakus faktorus. Manuprāt, šādus jautājumus mēs sesijā varējām uzdot vakar, aizvakar un pirms daudziem gadiem, un visi tiesību iestāžu darbinieki ar nevainīgu skatienu mums atbildētu tāpat, ka patiešām viņi vadīsies pēc likuma. Jūs zināt, ka praksē tā tas nebija. Es patlaban negribu minēt nevienu piemēru, jo par to var daudz diskutēt un to pierādīt. Neskatoties uz to, ka šobrīd mūsu republikā ir daudzpartiju sistēma, es negribētu, lai atkārtotos tāds stāvoklis, ka kāda no partijām vai sabiedriski politiskām organizācijām iegūtu to pašu statusu, ko savā laikā bija ieguvusi Komunistiskā partija, un tādējādi iedarbotos uz visām likumdošanas vai izpildvaras funkcijām un, kā jūs redzat, novestu valsti pie tāda nelikumību un ekonomiskā sabrukuma stāvokļa, kādā mēs atrodamies šodien.
Daudzi deputāti principā uztraucās, ka šis likums ir vērsts pret Komunistisko partiju. Jā, varbūt šodien lēmums visvairāk skars Komunistisko partiju, bet es domāju, ka tas nav būtiskākais. Attiecībā uz Komunistisko partiju primārs ir viens cits jautājums. Man liekas, ka Augstākajai padomei jānodibina plaša, rūpīga komisija, kas izskatītu Komunistiskās partijas darbības tiesiskumu Latvijā. Pēc tam mēs runāsim– aizliegt, ierobežot jeb vispār uzskatīt šo organizāciju kā nelikumīgu, pretvalstisku. Es domāju, tas ir nākotnes jautājums. Tādējādi šis lēmums patiesībā vēl ir ļoti maigs.
Un vēl es gribētu izteikt domas par abiem lēmumprojektiem. Priekšroku es dodu tomēr redakcijas komisijas lēmumprojektam. Frakcijas “Līdztiesība” lēmumprojekts, manuprāt, ir konceptuāli kļūdains. Ja jūs ieskatīsities 1.punktā, tad redzēsit, ka tajā netiek runāts par kādu organizāciju, bet runāts par cilvēku piederību partijai vai sabiedriski politiskai organizācijai, pēc tam tikai– atļaut vai neatļaut. Es domāju, ka tādi regresīvi likumi ir tikai dažās pasaules valstīs, un kādēļ gan mums runāt par to, par ko mums vispār nav tendences pat domāt. Otrajā punktā frakcija “Līdztiesība” ir izsacījusi domu par to, ka darba laikā nevajadzētu rīkot partiju jeb sabiedriski politisko organizāciju apspriedes un tā tālāk. Kolēģi, bet kāpēc mēs mēģinām atkal pieņemt lēmumu pēc lēmuma, nevis pildīt iepriekšējo. Es gribu atgādināt, ka PSRS Ministru padomes 1983.gada 28.jūlija lēmumā Nr.744 par darba disciplīnas uzlabošanu (tur vēl nosaukumā kaut kas tālāk bija) tas viss ir noteikts. Kāpēc mums pie tā atkal atgriezties? Un, visbeidzot, frakcijas “Līdztiesība” projekta 4.punktā ir teikts: “Uzdot Latvijas Republikas valdībai kontrolēt šā lēmuma izpildi.” Kolēģi, ko mēs darīsim, birokratizēsim visu aparātu? Kas tas būs, kas tā būs par nodaļu, kas tie būs par cilvēkiem, kuri staigās un skatīsies katrā organizācijā? Un tas viss jādara valdībai? Man liekas, ka šajā sakarā visu to, kas te rakstīts, es tālāk negribētu interpretēt, bet minēto apsvērumu dēļ es uzskatu, ka frakcijas “Līdztiesība” piedāvātais variants ir nekonstruktīvs, un iesaku balsot par redakcijas komisijas lēmumprojektu. Varbūt ar vienīgo piebildi– ka nosaukto organizāciju sarakstu varbūt vajadzētu papildināt ar Radio un televīzijas komiteju un izdevniecībām, jo faktiski arī tās ir ar tikpat lielu aktualitāti. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Ņemot vērā, ka deputāts Lagzdiņš runās komisijas vārdā, es varu piedāvāt runāt debatēs vēl tikai diviem deputātiem, jo debatēm atvēlētais laiks beidzas. Deputāts Plotnieks ir jau pieteikts, un pēc tam runās deputāts Lagzdiņš.

A.Plotnieks: Godātie tautas deputāti! Šodien Augstākās padomes zālē atkal dzirdam par politizāciju un depolitizāciju. Bija pat doma, ka mums šajā zālē vajadzētu no politikas vispār atteikties. Man liekas, ka šāda jautājuma nostādne vispār nav nopietna. Faktiski es gribētu teikt: mēs sastopamies ar diviem savstarpēji izslēdzošiem lozungiem jautājuma nostādnē. Ja Latvijas Komunistiskā partija, kas stāv uz PSKP platformas, uzskata, ka atteikšanās no administratīvām komandu metodēm ir viņas gals, tad varbūt tas tā arī ir. Savukārt Latvijas Neatkarīgā komunistiskā partija, kas pasludina sevi par partiju, kas darbosies ar parlamentārām metodēm, ir atteikusies no šīs prasības, noliedz to un ir gatava darīt visu, lai šo ideju īstenotu praksē. Ja mēs padomājam vēl tālāk– vai šis lēmums izslēdz politiku parlamentā? Protams, ka parlamentā būs partijas un būs partiju politika. Un, ja mums mēģina piedāvāt likvidēt parlamentā frakcijas, piedodiet, tas tomēr izklausās ļoti naivi.
Runa ir par kaut ko citu. Visām tām struktūrām, kas noved pie tās idejas, kas atskan šajā zālē, kas atskan uz ielas, tām ir jābūt objektīvām, jāvadās pēc vienāda mēra. Visām tām organizācijām, kas sadala mūsu taisnību, spriež tiesu, tām arī ir jābūt objektīvām un nav jāvadās pēc telefona tiesībām. Arī es domāju, ka tas ir vispārdemokrātisks un humāns lozungs. Raugoties no šī viedokļa, mums šajā zālē, nodarbojoties ar politiku, ir jāgarantē to struktūru depolitizācija, kuras ir aicinātas novadīt informāciju un kaut ko darīt garīgo labumu, taisnības labumu sfērā. Mums šķiet, ka šajā sakarībā lēmums ir jāpieņem nekavējoties, vienlaikus nedaudz to pilnveidojot.
Es domāju, ka 1.punktā pēc teksta, kas sākotnēji satur dažādu organizāciju uzskaitījumu un beidzas ar vārdiem “kā arī tiesā”, varbūt vajadzētu tā: “tām pakļautajās iestādēs, tiesās, valsts uzturētajos masu informācijas līdzekļos un mācību iestādēs”. Arī tās ir struktūras, kas ir aicinātas kalpot sabiedrībai, un tās ir jādepolitizē. Man šķiet, ka frakcijas “Līdztiesība” piedāvātajā lēmumprojektā ir arī interesantas domas. Būsim objektīvi, izmantosim to, kas ir vērtīgs. Šajā sakarībā es ieteiktu šī lēmumprojekta 1.punktu nedaudz paplašinātā redakcijā iekļaut pamattekstā. Es jums nolasīšu, kā, man šķiet, tas varētu skanēt: “Noteikt, ka piederība pie partijas vai citas sabiedriski politiskas organizācijas, kuru darbība nav vērsta uz Latvijas Republikas konstitucionālās kārtības graušanu” un tālāk pēc teksta– “nevar būt par iemeslu aizliegumam strādāt jebkurā Latvijas Republikas valsts iestādē, organizācijā vai uzņēmumā”. Šajā gadījumā mēs konsekventi ietu pa cilvēktiesību aizstāvības ceļu un tajā pašā laikā arī pa ceļu, kas nodrošinātu konstitucionālo kārtību republikā.
Savukārt, kas attiecas uz frakcijas “Līdztiesība” lēmumprojekta 2.punktu, es domāju– tas ir korekts. Neatsauksimies uz PSRS Ministru padomes lēmumu. Mēs jau pārvaldes aktus kā tādus tomēr parlamentā ne visai cienām. Un es domāju, ka šobrīd, ja mēs esam Latvijas Republika, tad mums jādomā par savu darba organizāciju. Tas ir korekts priekšlikums, varam to ieslēgt.
Savukārt pamatprojekta 3.punkta saturu mēs varētu nedaudz paplašināt, ņemot vērā to, kas ir pateikts Krievijas Federācijas Tautas deputātu kongresa pieņemtajā dekrētā var varu. Tas ir konsekvents un ļoti interesants dekrēts. Ja mēs, vienu ideju izmantojot, paplašinātu sava likumprojekta 3.punktu, tas skanētu tā: “Noteikt, ka partiju politiskā vadība attiecībā uz valsts finansētām organizācijām nav pieļaujama,”– tālāk komatiņš un pēc teksta: “ka partiju un citu sabiedriski politisko organizāciju lēmumu norādījumi nav jāpilda Latvijas Republikas valsts iestādēm un visām Latvijas teritorijā esošām organizācijām un uzņēmumiem”. Es domāju, ka šis punktiņš tādā gadījumā arī būtu bagātāks un darbotos efektīvāk.
Tātad rezumējot es ierosinu nekavējoties pilnveidot attiecīgo redakciju, lēmumu pieņemt un sākt to konsekventi realizēt dzīvē attiecībā uz visām tām organizācijām, kas tajā ir minētas. Nespriedīsim šodien, vai to būs vieglāk izdarīt vienā vai otrā organizācijā. Mēs esam parlaments, mūsu pienākums ir izstrādāt modeli, bet izpildvaras uzdevums ir realizēt to dzīvē. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas vārdā runās deputāts Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Tā kā es uzstājos kā referents sēdē pagājušajā trešdienā, tad kā komisijas referents es šodien nediskutēšu, atbildot uz opozīcijas deputātu izteiktajām domām, bet tomēr diviem jautājumiem es gribētu pieskarties.
Kolēģis Bekasovs izteica domu, ja lēmums tiks pieņemts, tad visiem partijas biedriem būs jāatstāj savas darbavietas vai arī jāizstājas no partijas. Godātie kolēģi! Uzmanīgi izlasīsim lēmuma 1. un 3.punktu, un jūs redzēsit un pārliecināsities, ka komisija liek priekšā likvidēt sabiedriski politiskās organizācijas un partijas pirmorganizācijas tikai tiesās, Tieslietu ministrijā, Iekšlietu ministrijā, Drošības komitejā, arī Latvijas Radio un televīzijas komitejā, nevis izstāties no partijas. Tātad neviens darbinieks no minētajām valsts pārvaldes iestādēm tikai tāpēc vien, ka viņš ir partijas biedrs, Tautas frontes biedrs, LNNK vai LNKP biedrs, netiks atlaists.
Kolēģis Beskrovnovs teica, ka lēmums par pirmorganizāciju likvidēšanu it kā attiekšoties uz visām valsts pārvaldes iestādēm, visiem uzņēmumiem, visām organizācijām. Uzmanīgi izlasīsim lēmuma 3.punktu, un mēs redzēsim, ka partiju un sabiedriski politisko organizāciju lēmumi vairs nebūs saistoši vai, kā šobrīd lēmumprojekta tekstā ir teikts,– “nav pildāmi”. Šie lēmumi nebūs saistoši visām valsts iestādēm, visām organizācijām un visiem uzņēmumiem. Bet runa nav par to, ka visās valsts iestādēs, visos uzņēmumos, organizācijās būtu jālikvidē pirmorganizācijas. Tātad nejauksim, tā teikt, gaisu un nerunāsim par to, kas lēmumā nav noteikts.
Tālāk, runājot par konkrētiem deputātu iesniegtajiem priekšlikumiem, skatoties pantu secībā, gribētos atzīmēt, ka komisija, pirms atjaunojās debates, apspriedās un izskatīja arī trešdien iesniegtos papildinājumus un labojumus, pieņēma tos vai noraidīja. Runājot par lēmuma 1.punktu, kolēģis Aleksejevs iesniedza priekšlikumu papildināt šo punktu, ietverot to organizāciju, valsts pārvaldes institūciju skaitā, kurās nevar izveidot partijas un sabiedriski politisko organizāciju pirmorganizācijas, arī Radio un televīzijas komiteju, kā arī citus valsts masu informācijas līdzekļus. Komisijas sēdē mēs pieņēmām Aleksejeva labojumu un nolēmām, ka institūciju uzskaitījums būtu jāpapildina: tātad– Latvijas Republikas Radio un televīzijas komiteja, LETA un pagājušajā nedēļā nodibinātais valdības laikraksts. Patlaban uzskaitījums būtu izsmeļošs. Jāatzīmē interesants fakts, ka dienā, kad kolēģis Aleksejevs izteica savu priekšlikumu, Moldāvijas Augstākā padome pieņēma analogu lēmumu attiecībā uz radio un televīziju un Moldāvijas Telegrāfa aģentūru.
Kas attiecas uz lēmuma 2.punktu, tad komisija to atzina par pieņemamu tādā redakcijā, kāda ir jums izsniegtajā projektā. Bet, ņemot vērā deputāta Krastiņa izteikto priekšlikumu, lēmums būtu attiecināms ne tikai uz sabiedriski politiskām organizācijām un partijām, bet būtu jārunā arī par politiskās vadības struktūrām Iekšlietu ministrijā. Komisija nosprieda lēmumu papildināt ar atsevišķu punktu, kurā šie jautājumi būtu risināti. Konkrēti: mēs ierosinām 3.punktu (secības kārtībā tam jāseko aiz 2.punkta) izteikt sekojošā redakcijā: “Uzdot Latvijas Republikas valsts pārvaldes iestādēm divu mēnešu laikā pēc šī lēmuma spēkā stāšanās likvidēt politiskās vadības struktūras.” Godātie kolēģi, es gribu jūs informēt, ka šodien man bija saruna ar Iekšlietu ministrijas vadību, darbiniekiem, konkrēti, ar iekšlietu ministra vietnieku Indrikovu. Sarunā šīs problēmas tika apspriestas, uzklausīts viņu viedoklis. Patlaban komisija, ņemot vērā arī Iekšlietu ministrijas darbinieku viedokli, nolēma lēmumu papildināt ar minēto 3.punktu.
Kas attiecas uz lēmuma 3.punktu, pēc mūsu redakcijas– 4.punktu, tad tajā noteikts, ka partiju un citu sabiedriski politisko organizāciju lēmumi un norādījumi nav pildāmi Latvijas Republikas valsts iestādēs un visā Latvijas teritorijā esošās organizācijās un uzņēmumos. Šodien kolēģis Āboltiņš izteica priekšlikumu jeb iebildumu, ka vārdi “nav pildāmi” īsti neatbilst, tā teikt, savai nozīmei. Tātad mēs atgriežamies pie vārdiem “nav saistoši Latvijas Republikas valsts iestādēm”, jo tas būtu loģiskāk un pareizāk. Tātad komisijas sēdē lēmuma 4.punkts tika nedaudz grozīts, un tas patlaban skan sekojoši: “Uzdot Latvijas Republikas valdībai kontrolēt šī lēmuma izpildi un līdz 1990.gada 15.septembrim sniegt Latvijas Republikas Augstākajai padomei informāciju par lēmuma izpildi.” Tika ņemts vērā kolēģa Romašova ierosinājums. Bez tam, ja jūs atceraties, kolēģis Aleksejevs izteica priekšlikumu, ka būtu jānodibina speciāla komisija, kas kontrolētu lēmuma izpildi. Komisija priekšlikumu izskatīja un nolēma tomēr šo domu lēmumā neietvert, jo pēdējā punktā mēs republikas valdībai jau dodam uzdevumu kontrolēt, un republikas valdība mūs informēs. Gadījumā, ja radīsies nepieciešamība parlamentāri veikt kādas pārbaudes vai kontroles, tad Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija, kuras kompetencē ietilpst šie jautājumi, neapšaubāmi to arī darīs. Arī paši pēc savas iniciatīvas mēs to darīsim. Vismaz tādu darba stilu mūsu komisija ir nodomājusi realizēt, t.i., ne tikai pieņemt lēmumus un likumus, bet savu iespēju robežās kontrolēt arī to izpildi. Runājot par kolēģa Plotnieka ierosinājumiem, jāsaka, ka tie ir ļoti nopietni un apdomājami.
Godājamam sēdes vadītājam tomēr es gribu izteikt domu, ka varbūt šodien, ņemot vērā, ka lēmumprojekts pēc sava apjoma nav liels, mēs balsojot tomēr varētu izlemt, vai mēs to vēlreiz nododam izskatīšanai komisijā, bet pēc tam komisijas pārlaboto variantu izsniedzam deputātiem. Vai arī, ņemot vērā izteiktos labojumus, no kuriem lielāko daļu, atskaitot kolēģa Plotnieka labojumus, kuri faktiski ir tie paši frakcijas “Līdztiesība” varianti, tikai mazliet ar tādām niansēm, komisija ir apspriedusi, varbūt varētu šodien lēmumu pieņemt. To varam izdarīt it īpaši tāpēc, ka, lai atspoguļotu šo darba kārtības punktu, ir uzaicināts Latvijas Radio. Lūdzu balsot par šo procedūras jautājumu.

Priekšsēdētājs: Jums ir viss?

J.Lagzdiņš: Paldies. Viss.

Priekšsēdētājs: */Jums ir par procedūru? Nu, atļaujiet, mums jau pierakstījās debatēs, nosprieda kā un kas, pēc tā, kad tas beidzies, jums parādās priekšlikums. Nu, lūdzu, apsēdieties./
Tātad visi runātāji, izņemot deputātu Jundzi, vārdu ir saņēmuši. Taču mums bija noteikts reglaments, ka pulksten 14.00 mēs debates izbeidzam, tāpēc neredzu vajadzību par jautājumu– dot vārdu vai ne– vēlreiz balsot, jo tas jau ir izlemts.
Tagad par komisijas priekšsēdētāja izteikumu. Tātad, izejot no procedūras, vai mēs nevarētu lēmumu pieņemt tūlīt? Es kā sēdes vadītājs katrā ziņā gribu pateikt gandrīz vai asāk un protestēt. Es domāju, ja mēs esam sākuši strādāt, tad strādāsim kvalitatīvi.
Mums nav tādu problēmu, ka patlaban mums mutē smeltos ūdens, ka tūlīt ir jābalso, nekavējoties ir jāpieņem. Ja mums ir bijušas debates, tad ir elementāra lieta– tajās izteiktos priekšlikumus komisija izskata, pavairo un rīt no rīta izsniedz deputātiem pilnīgā un galīgā redakcijā, tas ir, otrajā lasījumā. Ja jums tas nav pieņemams, tad jāargumentē, kāpēc tas nav pieņemams. Tāda secība, manuprāt, ir ļoti elementāra. Es kā sēdes vadītājs katrā ziņā tādā veidā jautājumu uz balsošanu nemaz nelieku.
Tagad mums ir jābalso par diviem lēmumprojektiem: vienu ir iesniegusi Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija, otru ir iesniegusi frakcija “Līdztiesība”. Pēc mūsu reglamenta komisijas variants ir balsojams pēdējais. To man jau iepriekšējā sēdē, izskatot punktus, pareizi aizrādīja deputāts Eglājs. Tagad mēs balsosim par šiem lēmumprojektiem, un es ierosinu par tiem balsot kā pirmajā lasījumā. Pēdējo punktu dot sekojošā redakcijā: “Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijai izskatīt debatēs iesniegtos priekšlikumus un papildinājumus un iesniegt Augstākajai padomei izskatīšanai otrajā lasījumā 26.jūnijā”, tas ir, rīt.
Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts– 139. Kā par pirmo balsojam par frakcijas “Līdztiesība” iesniegto variantu. Kā par otro balsosim par Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto variantu. Vai šajā sakarā ir kādi jautājumi? Protams, kā jau es teicu, pēdējais punkts ir– komisijai iesniegt debatēs izteiktos priekšlikumus un papildinājumus un iesniegt izskatīšanai 26.jūnijā otrajā lasījumā.
Tātad balsojam par frakcijas “Līdztiesība” variantu. Rezultāts: par– 35, pret– 97, atturas– 6. Tātad nav vajadzīgais balsu daudzums, lai frakcijas “Līdztiesība” lēmumprojekta variantu pieņemtu pirmajā lasījumā. Tagad balsosim par Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto lēmumprojektu pirmajā lasījumā. Rezultāts: par– 102, pret– 29, atturas– 7. Tātad lēmumprojekts pirmajā lasījumā tiek pieņemts. Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijai jāizskata visi debatēs iesniegtie priekšlikumi un papildinājumi, projekts jāpavairo un 26.jūnijā jāizsniedz visiem deputātiem izskatīšanai otrajā lasījumā.
Pēc reglamenta mums vēl ir 20 minūtes laika. Vai mēs sāksim izskatīt nākamo jautājumu? Ir daži paziņojumi. Jānoklausās plašs sekretariāta ziņojums. Tagad vārds paziņojumam deputātam Jundzim.

T.Jundzis: Cienījamie tautas deputāti! Šoreiz ar jums gribu runāt kā Latvijas Olimpiskās komitejas loceklis, un man ir tas gods jūs aicināt Latvijas Olimpiskās komitejas prezidenta Viļņa Baltiņa vārdā aktīvi piedalīties Latvijas Olimpiskās nedēļas pasākumos. Kā jūs zināt, Latvijas Olimpiskā nedēļa sākas šodien, un uz to ir atbraukuši tautieši no visiem pasaules kontinentiem, no daudzām pasaules valstīm. Pulksten septiņos sporta biedrības “Daugava” stadionā notiks Olimpiskās nedēļas atklāšana. Deputāti, kuri vēl nav saņēmuši Olimpiskās nedēļas programmu un ielūgumus uz svinīgo pasākumu šovakar septiņos, tos var dabūt. Tie, kuri, iepazinušies ar Latvijas Olimpiskās nedēļas pasākumu daudzveidīgo programmu, vēlēsies kādā no pasākumiem (vieglatlētika, orientēšanās sacensības, peldēšana) piedalīties, var pieteikties pie manis. Jāņem vērā, ka pasākumi ilgst līdz vēlam vakaram, pat līdz nakts stundām. Tomēr aicinu jūs visus aktīvi piedalīties Olimpiskās komitejas pasākumos.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Škaparam. Sergej Dīmani, es atvainojos, jums paziņojumi būs frakcijas vārdā?

J.Škapars: Lūdzu Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisiju pēc sēdes beigām nekavējoši pulcēties tepat blakus, Sarkanajā zālē.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Dinēvičam.

J.Dinēvičs: Cienījamie kolēģi! Par cik mūsu darbs ir ieildzis, tad frakcijas sēde notiks pulksten 16.00 šajā zālē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

No zāles: Tirdzniecības un pakalpojumu komisija tiek lūgta, sākoties pārtraukumam, uz dažām minūtēm palikt zālē.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi paziņojumi? Nav. Lūdzu tribīnē sekretariāta vadītāju Dobeļa kungu.

J.Dobelis: Šodien nav ieradušies 43 deputāti. Lielākā daļa no viņiem nav ieradušies nezināmu iemeslu dēļ. Šodien ir izskatītas tikai 13 ienākušās vēstules. Tās atdotas individuāli deputātiem vai arī nodotas arhīvā, piemēram, tādas kā atbalsts laikrakstam “Cīņa”, izteikumi par deputātu darbību, ierosinājumi par pensijām, par cenām un algām. Šodien no jauna ir ienākuši divi deputātu pieprasījumi. Saņemtas atbildes uz diviem jau agrāk iesniegtajiem pieprasījumiem. Tā būtu īsa informācija. Ja ir kādi konkrētāki jautājumi, tad esmu gatavs atbildēt, pēc tam arī individuāli.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai ir jautājumi sekretariāta vadītājam?

No zāles: Jautājums bija par Dziesmu svētku biļetēm. Rīt tās varēsit saņemt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Aleksejevs.

A.Aleksejevs: */Esiet tik laipni, sakiet, lūdzu, kad es saņemšu atbildi no Gorbunova kunga un no Īvāna kunga uz saviem diviem pieprasījumiem?/

J.Dobelis: Sakarā ar to, ka pieprasījums ir nogādāts adresātam, ir jāgaida atbildes likumā paredzētajā laikā.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl jautājumi? Paziņojumi arī nav?
Tātad rīt mēs darbu sākam pulksten 10.00. Atskan priekšlikums sākt darbu deviņos. Par to ir jābalso, jo par pulksten 9.00 mēs nobalsojām attiecībā uz iepriekšējo nedēļu. Jūs no sava priekšlikuma– sākt 9.00– neatsakāties?
Paceliet roku, kurš uzstāj? Tūlīt balsosim. Nekādā gadījumā šos jautājumus nevajag izšķirt ar balsi. Nobalsosim ļoti konkrēti. Tātad vispirms mēs balsojam par to, ka šonedēļ abas dienas– otrdien un trešdien– mēs darbu sākam pulksten 9.00. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts– 143. Tagad balsosim par priekšlikumu– otrdien un trešdien darbu sākt pulksten deviņos. Šis priekšlikums, kā saka, mūsu sirdīs un rīcībā negūst vispārēju atbalsi, tāpēc par otru priekšlikumu nav jābalso, jo tas paliek spēkā. Jā, bet varbūt arī tas netiek pieņemts? Lūdzu, balsosim par to, lai sāktu darbu 10.00.
*/…ka, atvainojiet, bija divi priekšlikumi. Tūlīt balsosim par priekšlikumu atstāt mūsu darba laika sākumu rīt un parīt (tā, kā jau bija) pulksten 10.00. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Priekšlikuma nestrādāt vispār pagaidām nebija.
Es ievēroju, ko jūs darījāt pašlaik. To nevis jūs, es redzēju, kas to darīja, viņš pats zina.
Uz redzēšanos, rīt sākam darbu pulksten 10.00./
Paldies. Rīt darbu sākam pulksten 10.00.