1990.gada 26.jūnija sēdes stenogramma

Rīta sēdē

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /– atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos– Jāņa Dūma tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet savas vietas un sagatavojiet savas reģistrācijas pultis. Lūdzu, reģistrējieties! 134, 135, 136 deputāti. Paldies.
Turpinām izskatīt lēmuma projektu par politisko partiju un citu sabiedriski politisko organizāciju darbību republikas valsts pārvaldes orgānos un tiesībaizsardzības iestādēs. Tātad turpinām izskatīt lēmuma projektu otrajā lasījumā. Acīmredzot jūs esat saņēmuši projektu ar visiem labojumiem un papildinājumiem, kuri vakar tika iesniegti un kurus komisija uzskatīja par vajadzīgu iekļaut un attiecīgi argumentēt. Tāpēc vārds komisijas vadītājam deputātam Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš: Godājamo priekšsēdētāj! Godātie kolēģi deputāti! Šodien jums izsniegtajā lēmuma projektā ir ietverta gan daļa no labojumiem, papildinājumiem un grozījumiem, kurus jūs izteicāt iepriekšējās nedēļas trešdienas sēdē, gan arī daļa no vakar rakstveidā iesniegtajiem papildinājumiem un grozījumiem. Pavisam komisija ir ietvērusi lēmuma projektā piecus jauninājumus un nav uzskatījusi par iespējamu izmantot piecus deputātu priekšlikumus. Es gribētu lūgt priekšsēdētāju apspriest šo lēmumu pa punktiem, sākot ar 1.punktu, jo mēs lēmumu papildināsim. Ja neapstiprināsim 3.punktu tādā redakcijā, kā ierosina komisija, tad būs jāgroza arī lēmuma nosaukums, tādēļ lēmuma nosaukumu mēs varētu balsot pēdējo. Tāds ir mans priekšlikums.
Runājot par lēmuma 1.punktu, jāteic, ka trīs kolēģu priekšlikumi nav ņemti vērā, un proti, kolēģis Eglājs ierosināja no 1.punktā ieskaitītajām valsts institūcijām izslēgt Valsts drošības komiteju. Šobrīd vēl Valsts drošības komiteja Latvijā formāli ir Latvijas PSR valsts pārvaldes institūcija, un kā tāda tā tomēr jāatstāj šajā 1.punktā.
Bez tam 1.punkts netika papildināts ar kolēģa Plotnieka priekšlikumu ietvert šajā iestāžu uzskaitījumā, kurās nevar darboties politisko partiju un sabiedriski politisko organizāciju pirmorganizācijas, arī valsts finansētās mācību iestādes. Mēs uzskatījām, ka tas šobrīd ir pāragri, jo šis jautājums būtu jāizdiskutē, būtu jāuzklausa mācību iestāžu audzēkņu viedoklis, jāuzklausa arī mācībspēku viedoklis, ne tikai mūsu deputātu domas. Es gribētu teikt, godātie kolēģi, ka šo jautājumu mēs izskatīsim, izstrādājot likumprojektu par partijām un sabiedriski politiskajām organizācijām.
Tāpat 1.punktā netika ietverts deputāta Aleksejeva papildinājums. Deputāts Aleksejevs ierosināja papildināt 1.punktu ar tēzi, ka minēto iestāžu vadītāji, tātad Radio un televīzijas komitejas, prokuratūras, Valsts drošības komitejas, Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, tiesu, Latvijas telegrāfa aģentūras, Latvijas Augstākās padomes un valdības laikraksta vadītāji, nedrīkst būt politisko organizāciju un partiju biedri. Arī šo jautājumu mēs risināsim Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijā, izstrādājot likumprojektu par partijām un sabiedriski politiskajām organizācijām. Šie trīs priekšlikumi netika ņemti vērā. Ja deputāti uzstāj, ka par tiem ir jābalso atsevišķi, tad tas būtu jādara.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tagad par kārtību, kā mēs tālāk strādāsim. Praksē pastāv dažādas pieejas– viena, par kuru jau runāja komisijas vadītājs, ir tā, ka gadījumā, ja deputāti uzstāj uz to, ka viņu priekšlikums ir jābalso, tad tas ir jādara. Mēs acīmredzot tā vai citādi apspriedīsim katru punktu atsevišķi.
Tātad ir četri varianti, par kuriem mēs balsojam. Varbūt jūs uzskatāt, ka tie ir papildinājumi?

J.Lagzdiņš: Nē, kolēģis Eglājs ierosina svītrot vārdus “Valsts drošības komiteja”.

Priekšsēdētājs: Tas būtu grozījums?

J.Lagzdiņš: Jā. Savukārt kolēģis Plotnieks ierosina papildināt ar “mācību iestādēm”, bet deputāts Aleksejevs iesaka papildināt ar veselu tēzi.

Priekšsēdētājs: Praktiski par grozījumu mēs uzskatīsim vienu: izslēgt “Valsts drošības komiteju”, bet pārējie divi, kurus deputāts Lagzdiņš nolasīja, ir papildinājumi. Citus jautājumus, kuri nebija iesniegti rakstveidā, mēs tagad nevaram sākt apspriest, ja nu kādu papildinājumu vēl varam izskatīt kā plenāro papildinājumu, tikai tam jābūt nodrukātam un izsniegtam deputātiem. Lūdzu, pirmais mikrofons.

M.Gavrilovs: */Man jums ir jautājums, Lagzdiņa kungs. Jūs vakar intervijā Latvijas televīzijai teicāt, ka mans variants– kompromisa [variants]. Lūdzu, paskaidrojiet mums, kur ir kompromiss, ja kompromisa priekšlikumus vispārinātā formā izteica kolēģis Plotnieks. Jūs to neievērojāt?/

J.Lagzdiņš: Godāto kolēģi, šobrīd notiek otrais lasījums. Ja sēdes vadītājs man dos vārdu, es varēšu jums īsi pateikt, bet tā neesmu tiesīgs uz to atbildēt.

Priekšsēdētājs: Trešais mikrofons– lūdzu.

A.Aleksejevs: */Es, kolēģi priekšsēdētāj, lūgtu dot man iespēju uzstāties ar manu priekšlikumu pamatojumu, tā kā komisija tos noraidīja, es gribētu tos darīt zināmus deputātiem./

Priekšsēdētājs: */Bet vakar jūs uzstājāties šajā sakarā./

A.Aleksejevs: */Nē, tieši vakar jūs man nedevāt vārdu, teicāt, lai es apsēstos./

Priekšsēdētājs: */Paldies, ka jūs vakar izpildījāt manu lūgumu./ Pirmais mikrofons– deputāts Bojārs.

J.Bojārs: Ja jūs atceraties, cienījamais Lagzdiņ, jautājumu par to, ka vajadzētu ieslēgt sarakstā arī mācību iestādes, kuras finansē valsts, mēs pacēlām pat pirms pirmā lasījuma. To izdarīju es. Šajā gadījumā es atbalstu profesora Plotnieka priekšlikumu par valsts finansētajām mācību iestādēm un vēlreiz atgādinu to, ka profesors Zaķis jau pats automātiski ir pieņēmis lēmumu par partijas organizācijas darba izbeigšanu Latvijas Universitātē.
Un nākamais: es piekrītu profesora Plotnieka viedoklim, ka šo vienu tēzi, kuru ierosināja opozīcija, par to, ka darba laikā iestādēs un organizācijās nedrīkst notikt partijas sapulces, mēs varētu pieņemt. Nekā briesmīga tur nav, it sevišķi ņemot vērā to, ka šie PSRS Ministru padomes lēmumi tuvākajā laikā pārstās darboties republikas teritorijā.

J.Lagzdiņš: Kolēģi Plotniek! Es jums gribētu atgādināt, jā, kolēģi Bojār un Plotniek, ka, ar lēmuma 1.punktu nosakot, ka šajās valsts pārvaldes institūcijās nevar darboties pirmorganizācijas, mēs automātiski esam paredzējuši, ka nekādas partijas sapulces nevar būt un Tautas frontes sapulces arī nevar būt, jo kā pirmorganizācijas tās nav tiesīgas sapulcēties. Nav šādu organizāciju, jūs saprotat, ir tikai individuālie biedri. Tā ka šis papildinājums ir lieks, jo opozīcijas variants iekļaujas šajā 1.punktā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Trešais mikrofons– deputāts Kostins.

V.Kostins: */Cienījamais priekšsēdētāj! Es tomēr gribētu atgriezties pie lēmuma projekta, pie frakcijas “Līdztiesība” varianta, pie 1.punkta, kas skan: “Noteikt, ka piederība partijai vai citai sabiedriski politiskai organizācijai nevar būt par iemeslu aizliegumam strādāt jebkurā Latvijas valsts iestādē, organizācijā un uzņēmumā”. Es nezinu, ko noziedzīgu jūs te atradāt, ka tas nav iekļauts un nav pieņemts, bet noraidīts, bet, pēc manām domām, tas būtu viens no mūsu republikas pilsoņu sociālās aizsardzības elementiem, kas ļautu viņiem izvēlēties darbu tajā organizācijā, iestādē, kurā viņi vajadzīgi kā speciālisti, profesionāļi vai kur viņiem patīk, arī atrodoties tajā vai citā, piemēram, partijā./

J.Lagzdiņš: Es atbildēšu to, ko jau teicu iepriekšējās sēdēs, ka Konstitūcijas 49.pants ļoti izsmeļoši atrisina šo problēmu. Tajā ir noteikts, ka piederība pie sabiedriski politiskās organizācijas vai partijas nekādi nedrīkst ierobežot pilsoņa tiesības piedalīties valsts pārvaldē. Tas ir skaidri un gaiši pateikts Konstitūcijā. Manuprāt, ir lieki lēmumos atkārtot konstitucionālās normas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vienu mirkli! Tālāk mums jāstrādā sekojoši: mēs balsosim par 1.punktu, pēc tam atsevišķi balsosim par katru papildinājumu, par kuru iestājas mūsu deputāti. Ja komisija ir noraidījusi papildinājumu, kurš vakar tika iesniegts, jūs esat tiesīgi šodien vēlreiz lūgt balsot par šo papildinājumu vai grozījumu, bet jaunus mēs nepieņemsim, jo mēs nevaram sākt apspriest šo jautājumu no gala. Lūdzu– deputāts Ivars Krastiņš.

I.Krastiņš: Es tomēr gribētu lūgt balsošanu par papildinājumu, kuru Lagzdiņa kungs ir noraidījis, proti, par vārdiem “mācību iestādēs”.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, vēlreiz atgādinu– par balsošanas motīviem lūgt vārdu tad, kad būs runa par konkrētu grozījumu. Jūs varat man piekrist? Abi divi?

A.Plotnieks: Konkrēts jautājums par 3.punktu jeb 3.normu. “Uzdot Latvijas Republikas valsts pārvaldes iestādēm divu mēnešu laikā pēc šā lēmuma spēkā stāšanās likvidēt politiskās vadības struktūras.”

Priekšsēdētājs: Mēs apspriežam pirmo punktu.

A.Plotnieks: Tikai pirmo punktu?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Beskrovnovs: */Cienījamais deputāt Lagzdiņ! Man tomēr rodas iespaids, ka mēs drusku nepareizi traktējam mūsu Konstitūcijas 49.pantu. Šī panta otrais punkts skan: “Partijām un citām sabiedriskajām organizācijām valsts garantē brīvu darbību līdz to statūtu uzdevumu īstenošanai.” Izskatot šo pantu, mums jāievēro arī dažādu partiju, kustību un organizāciju statūti. Kas attiecas uz, piemēram, nacionālo kultūras biedrību, Komunistiskās partijas statūtiem, tad tie pieļauj savu struktūru veidošanu kā pēc teritoriālās, tā arī pēc ražošanas nozares pazīmēm. Ja mēs pieņemam šo lēmumu, tad sākumam, lai spriedumu ķēde būtu, tā sakot, loģiska, mums jāizmaina mūsu Konstitūcijas 49.pants, vai man kaut kur nav taisnība./

J.Lagzdiņš: Jums ir pilnīga taisnība. Skaidrības labad varbūt paskatīsimies, ko saka Konstitūcijas panta trešā daļa, jo es informēju kolēģus deputātus par trešo daļu. Jūs nolasījāt Konstitūcijas 41.pantu. Tieši tas, ko es teicu, ir 49.panta trešajā daļā.

Priekšsēdētājs: Tagad par balsošanas motīviem, par katru labojumu tika dots vārds. Jums ir jautājums? Vai papildinājums? Trešais mikrofons.

I.Movels: Papildinājums. Lieta tāda, ka tagad šeit ir teikts par Augstākās padomes laikrakstu, bet mūsu republikā ir patstāvīgie laikraksti, kas nav politisko organizāciju vai partiju orgāni. Varbūt tos arī šeit iekļaut? Un papildināt tādā veidā: */“avīžu, kuras nav politisko partiju un organizāciju orgāni, redakcijās”./

J.Lagzdiņš: Godāto priekšsēdētāj! Es lūdzu noraidīt šos mutvārdos šodien iesniegtos priekšlikumus. Galu galā ir jābūt zināmai kārtībai, kuru esam apstiprinājuši. Un es lūdzu vairs mutvārdos neiesniegt jaunus labojumus. Tad būs nepieciešams trešais lasījums, un atkal komisijai būs jāstrādā. Vakar deputāti tika uzaicināti izteikt rakstveidā labojumus. To kolēģu priekšlikumi, kuri to izdarīja, tika izskatīti vai noraidīti.

Priekšsēdētājs: Es jūs pilnīgi atbalstu. Pirmais mikrofons.

M.Rogaļs: */Cienījamais priekšsēdētāj! Es atbalstu deputāta Beskrovnova ierosinājumu. Šī lēmuma 1.punkts tomēr ir pretrunā ar Konstitūcijas 49.panta otro rindkopu, un, iekams likt uz balsošanu šo pirmo punktu, nepieciešams lemt par Konstitūcijas 49.panta 2.rindkopas izmaiņu. Lūdzu likt jautājumu uz balsošanu./

Priekšsēdētājs: Es visu laiku jums skaidroju, ka par balsošanas motīviem katram tiks dots vārds. Vienīgais, kas ir disciplinēts, tas ir deputāts Aleksejevs, kurš sēž un gaida vārdu par savu labojumu. Visi pārējie nemitīgi runā, un es nemitīgi atgādinu: uzgaidiet, par balsošanas motīviem katram tiks dots vārds. Lūdzu– pirmais mikrofons.

F.Stroganovs: */Cienījamie komisiju priekšsēdētāji, man ir jums jautājums par Konstitūcijas 7.pantu, tas nesaskan ar šī lēmuma pirmo punktu, jo Konstitūcijas 7.pants skan: “Partijām un citām sabiedriskajām organizācijām ir tiesības saskaņā ar saviem statūtiem piedalīties politisko, saimniecisko, sociālo un kultūras jautājumu risināšanā.” Šī lēmuma pirmais punkts pilnīgi izslēdz šī panta darbību, tātad Konstitūcijas 7.pantu nepieciešams izmainīt vai izņemt no Konstitūcijas, iekams pieņemt šo lēmumu./

J.Lagzdiņš: Godāto kolēģi! 7.panta redakcija nekādā gadījumā neizslēdz iespēju partiju un sabiedriski politisko organizāciju teritoriālajām struktūrvienībām, rajonu, pilsētu partijas komitejām, republikas partijas organizācijai piedalīties un ietekmēt kā saimniecisko dzīvi republikā, tā arī politisko dzīvi. Tikai jautājums ir par to, ka struktūrvienības uzņēmumos, iestādēs mēs nepieļaujam. Tas pilnībā nav pieņemams.

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons.

G.Morozļi: */Deputāta Ļaļina runā bija teikts, ka lēmums ir pretrunā ar Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 19.pantu, kas garantē katram cilvēkam tiesības uz pārliecības brīvību un apmainīties ar šīm tiesībām ar citiem, t.i., ar saviem domubiedriem. Mēs neesam saņēmuši komisijas atbildi uz šo jautājumu./

J.Lagzdiņš: Godāto kolēģi! Jūs ļoti šauri traktējat šīs tiesības. Mūsu lēmums nekādā gadījumā neaizliedz nevienam Latvijas iedzīvotājam un pilsonim būt par Tautas frontes biedru, par KP biedru, LNNK biedru un neliedz viņam tiesības biedroties savās organizācijās, neliedz tiesības piedalīties politiskās un saimnieciskās organizācijās.

Priekšsēdētājs: Paldies.

J.Lagzdiņš: Mēs pārāk šauri traktējam šīs normas.

Priekšsēdētājs: Tātad par balsošanas procedūru: es vēlreiz jums atgādinu un atkārtoju, ka vispirms balsojam par pantu piedāvātajā redakcijā, tas ir, redakcijā, ko mums ir piedāvājusi komisija. Tas jums ir izsniegts. Es atvainojos– punktu. Pēc tam balsosim par labojumiem: par deputāta Eglāja labojumu, par deputāta Bojāra un Plotnieka labojumiem, par Eglāja grozījumu, par deputāta Aleksejeva labojumu, par deputāta Beskrovnova un kopā ar to Bojāra priekšlikumiem vai labojumiem. Tādā secībā tas būs.

J.Lagzdiņš: Es drīkstu piebilst? Es ierosinu disciplinēšanas labad, lai beigu beigās mēs iemācītos ievērot reglamentu, likt uz balsošanu tikai tos labojumus, kurus kolēģi deputāti ir iesnieguši rakstveidā un kurus komisija ir pareizi, vispusīgi un objektīvi izskatījusi un motivēti noraidījusi. Šodien mutvārdos iesniegtos labojumus nelikt uz balsošanu.

Priekšsēdētājs: Nē, to mēs nedarīsim. “Līdztiesības” piedāvātais variants bija nodrukāts, vakar tas tika apspriests, komisija to noraidīja, šodien deputāti uzstāj. Mēs varam to nobalsot un izteikt savu attieksmi. Tātad vispirms balsosim par šo punktu bez labojumiem. Grozījumus un labojumus balsosim atsevišķi. Ir saprotams, nav iebilžu? Nav. Tagad vēlreiz vajadzētu reģistrēties. 148. Paldies. Lūdzu, balsosim par šā punkta redakciju. Par– 101, pret– 37 un atturas– 5. Par– 102. Deputāta Lagzdiņa balss vēl klāt. Tātad punkts šādā redakcijā tiek pieņemts.
Tagad par labojumiem. Pirmais bija deputāta Eglāja ierosinājums, kas kvalificējams kā grozījums. No šī punkta izslēgt “Valsts drošības komiteja”. Deputāts Eglājs savu grozījumu noņem.
Nākamais pēc kārtas, vismaz tā es esmu pierakstījis, bija deputāta Bojāra un deputāta Plotnieka papildinājums un pēc tam deputāta Aleksejeva. Deputāti Bojārs un Plotnieks ierosināja papildināt, ka vajadzētu iekļaut arī valsts finansētās mācību iestādes. Vai par balsošanas motīviem neviens nevēlas lūgt vārdu? Lūdzu, pie trešā mikrofona.

A.Providenko: */Deputāti vairākkārt jau norādīja uz šī lēmuma neatbilstību Konstitūcijai. Šis jautājums nav apspriests, atbildes uz to no komisijas priekšsēdētāja faktiski nav sekojušas. Tā kā 1.punkta saturs ir pretrunā ar trim Konstitūcijas pantiem, tad šis jautājums ir jārisina Augstākajai padomei, bet ne vienkārši, bez priekšsēdētāja atbildes uz vairāku cilvēku, vairāku deputātu jautājumiem. Šis jautājums pirmām kārtām prasa apspriešanu./

Priekšsēdētājs: */Priekšsēdētājs jau atbildēja, tāpēc jums, izsakoties “faktiski nav [dota]”, nav taisnība./
Lūdzu, pie trešā mikrofona.

A.Aleksejevs: */Par izglītības un kultūras komisijas iestrādni: paredzēts, ka visu mācību organizāciju galvenais mērķis– attīstīt skolēnos pārliecību, savu pārliecību, pie tam neuzspiežot viņiem nekādu citu viedokli, tāpēc, man šķiet, depolitizācija mācību iestādēs novedīs pie tā, ka būs grūti attīstīt pilsoņa jūtas un brīvus uzskatus par problēmām, tā ka es esmu pret./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie otrā mikrofona.

J.Drobots: */Anatolij Valerianovič, jūs nupat teicāt, ka komisiju priekšsēdētāji atbildēja, tad, lūk, atbildē uz deputāta Beskrovnova jautājumu par 49.panta otro daļu, komisijas priekšsēdētājs atzina, ka Beskrovnova jautājums ir pamatots. Sakarā ar to es gribētu atgādināt par mūsu stāvokli, par likumprojekta pieņemšanu, par 16.pantu, kurā teikts: ja pirms balsošanas par likumprojektu atklājas pretrunas, tas tiek nodots attiecīgajai komisijai, lai precizētu šīs pretrunas starp likumu, pašā likumā un ar citiem Latvijas PSR likumiem, tāpēc vajag nodot./

No zāles: Godātais kolēģi, paskatieties uzmanīgi! Mēs šobrīd apspriežam un balsosim Augstākās padomes lēmuma projektu. Minētais reglaments, kuru mēs pieņēmām pagājušajā nedēļā, attiecas uz likumu pieņemšanu un izstrādi šeit, Augstākajā padomē. Lūdzu, nejauciet divas dažādas lietas. Lēmumu pieņemšanas procedūra neregulē, pirms katra lēmuma pieņemšanas mēs katru reizi nosakām procedūru. Un šoreiz mēs esam noteikuši šādu procedūru.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

J.Škapars: Lai gan mēs šo jautājumu par valsts finansētajām mācību iestādēm vairākkārt izskatījām, tomēr tas šobrīd ir ļoti neskaidrs un prasa īpašas studijas. Tā kā šis lēmums ir pagaidu lēmums, kas būs spēkā līdz tam laikam, kamēr tiks pieņemts likums, tomēr es lūdzu visus deputātus šoreiz nepieņemt formulējumu par valsts finansēto mācību iestāžu iekļaušanos šajā sarakstā. Jo ar to saraksts nebeidzas. Valsts finansētās organizācijas un iestādes ir daudzas, un tas prasa, lai katrā ziņā būtu skaidrība par visām šīm iestādēm. Es labi saprotu universitātes pārstāvjus, bet bez universitātes ir vēl ļoti daudz tādu mācību iestāžu.

Priekšsēdētājs: Paldies.

V.Seleckis: Es savukārt, atcerēdamies nesenos izglītības darba laikus un apzinādamies, kāda loma ir bijusi partijai un komjaunatnei jaunatnes izglītošanā un audzināšanā, aicinātu iekļaut šajā sarakstā arī mācību iestādes. Jo depolitizācija tomēr būtu ļoti svarīgs solis uz priekšu tajā virzienā, lai varētu audzināt brīvu, neatkarīgu cilvēku, un tas, ka pašreiz daudzās vietās vēl darbojas komjaunatne un dažādas partijas organizācijas, šinī ziņā ir liels traucēklis. Un es domāju, ka šim lēmumam būtu psiholoģiska nozīme. Es aicinu deputātus būt saprātīgiem un atbalstīt šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

S.Buka: */Es gribētu uzdot jautājumu kā deputātam Bojāram, kurš iesniedza šo priekšlikumu, tā komisijas priekšsēdētājam– bet kas noteiks, ciktāl studentu biedrība ir pieskaitāma pie sabiedriski politiskām organizācijām, pie politiskām vai vienkārši kaut kādai korporācijai? Mēs faktiski studentus iedzenam pagrīdē, piespiežot likvidēt tikai oficiāli atzītās politiskās vai sabiedriski politiskās struktūras, tādas kā PSKP, kā Tautas fronti, nu, piemēram, kā Interfronti utt. Mēs radīsim speciālu policiju? Un kas to vadīs, deputāts Bojārs vai varbūt kāds cits universitātē? Es nezinu, tas nebūs kā faktiska pagrīdes darbība, viņi sevi nosauks citādi, kaut kādiem paņēmieniem vai metodēm ieies tajā vai citā organizācijā, un te jau runāt par neatkarību no valsts nedrīkst. Tas ir kā– būs valsts politiskā policija, kādā veidā mēs sabiedriski politiski aktīvākajai mūsu republikas daļai– studentiem un skolu jaunatnei– varam atņemt tiesības uz politisko pārliecību? Tā taču nebija, manuprāt, pat cariskajā Krievijā, nerunājot nemaz par 1922.gada Konstitūciju!/

Priekšsēdētājs: Deputāts Kide.

E.Kide: Es arī uzturu viedokli, ka mācību iestādes ir jāietver šajā sarakstā, jo ikviens var plurāliski darboties dažādās politiskās organizācijās, bet ne tieši šajā mācību iestādē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie trešā mikrofona.
No zāles: Cienītie kolēģi, mēs visu laiku par vienu un to pašu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie trešā mikrofona.

R.Marjaša: Es gribu atbalstīt deputāta Škapara viedokli. Pirmā panta jēga ir tā, lai konkrētajās valsts varas struktūrās, kuras te ir minētas un kurām ir noteiktas valsts varas funkcijas, nedarbotos organizācijas. Ja mēs runājam par mācību iestādi, noliedzot studentiem veidot savas sabiedriski politiskās, pat ja tās tiks nosauktas par sabiedriskajām, tās tik un tā nenoliedzami būs arī politiskas organizācijas. Mēs nostādām jaunatni nedabiskā situācijā. Bet es katrā ziņā esmu pret kādas noteiktas politiskas partijas vai jaunatnes sabiedriskās organizācijas monopolizāciju, kā šeit runā par komjaunatni. Šodien tā var būt komjaunatne, pēc kāda laika tā varbūt var izrādīties kāda cita organizācija. Bet tas būs nereāli, cienītie kolēģi, ja mēs aizliegsim mācību iestādēs studentiem pulcēties, apspriest un darīt to, ko prasa reālā situācija. Jaunatne, protams, atsaucas uz visu, kas notiek tai apkārt. Mēs nevarēsim to praktiski aizliegt, un tas nav arī vajadzīgs. Nevajag visu laiku tikai domāt par vienu vienīgo organizāciju– komjaunatni. Šodien tā vairs nav vienīgā organizācija. Es esmu pret to, lai ieslēgtu šajā valsts varas struktūru orgānu skaitā arī mācību iestādes. Un redakcionāli pirmajā pantā ierakstiet “Augstākās padomes un valdības laikraksta redakcijā”, nevis “laikrakstā”.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Plotnieks. Jums pašam jānosauc savs uzvārds un apgabals.

A.Plotnieks: Godājamie kolēģi! Runājot par balsošanas motīviem, tikai vienā aspektā mēs gribam šai lēmumā ietvert arī mācību iestādes; ja mēs to nedarīsim, tad mēs nepieņemsim šo lēmumu, jo man rodas iespaids, ka mēs vienkārši baidāmies kaut kam pieķerties. Mēs paņemam kaut ko pavisam nelielu un ar to arī apmierināmies. Ja mēs gribam panākt deideoloģizāciju un depolitizāciju, tad jāsāk ar mācību iestādēm, jo te ir bēdīgāks stāvoklis nekā kultūrā un saimniecībā. Mācību iestādēs mēs esam nodarbojušies tikai ar politiku un ne ar ko vairāk. Augstākajās mācību iestādēs mums ir bijusi pat šī sabiedriski politiskā prakse, ieskaites un tā rezultātā nesekmīgie. Mēs to esam darījuši mācību iestādēs. Ja mēs gribam strādāt pa jaunam, mums no tā ir jāatsakās.
Otrkārt, kā nošķirt sabiedriski politisku organizāciju no pārējām? Vai mums ir vajadzīga sabiedriski politiska policija, kā šeit ierosina? Nav vajadzīga. Vai nu tā ir politiska partija, vai tā ir organizācija, kuras statūtos ir ierakstīts, ka tā ir sabiedriski politiska, un punkts.
Treškārt, vai mēs atņemam studentiem iespēju līdzdarboties politiskajā dzīvē? Neatņemam. Viņi var būt politisko partiju biedri, viņi var darboties dažādās sabiedriski politiskajās organizācijās, bet pirmorganizācijām jābūt aiz augstskolas vai citas mācību iestādes durvīm.
Un, beidzot, ceturtkārt, ja mēs vēlamies panākt, lai nebūtu konfrontācijas tik ideoloģiskā jomā kā mācību iestādes, ja mēs vēlamies panākt to, lai valsts nodrošinātu reālas iespējas iegūt izglītību, tad mums jārada iespēja, lai augstskolās būtu pašvaldība un mēs, arī parlaments, neiejauktos augstskolu autonomijā, tā nav mūsu darīšana. Runājot par pārējām mācību iestādēm, mums jāgarantē iespēja nodarboties ar saviem uzdevumiem. Tāds ir mans viedoklis, tāpēc es noteikti balsošu par šo grozījumu un aicinu tos deputātus, kuri vēlas kaut ko kardināli grozīt, negaidot rītdienu un parītdienu, darīt to pašu. Man rodas tāds iespaids, ka mēs pagaidām esam ļoti mazu praktisku soli spēruši uz priekšu, visvairāk mēs nodarbojamies ar vispārējām abstraktām nostādnēm un deklarācijām.

Priekšsēdētājs: Vai jūs vēl ko gribējāt teikt? Lūdzu.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Es gribēju jūs informēt, kā šis jautājums tika risināts neatkarīgajā Latvijā. Bija likums par bezpeļņas biedrībām, kura pirmajā pantā bija skaidri un gaiši teikts, ka vidējo mācību iestāžu un komercskolu audzēkņi nevar būt politisko partiju biedri, bet neatkarīgajā Latvijā nekad nav bijusi runa par to, ka augstākajās mācību iestādēs varētu liegt tiesības būt par biedriem un apvienoties tādās organizācijās, kuras proponēja politisku darbību. Mēs zinām, ka bija kreisa novirziena korporācijas, kuras 1940.gadā spēlēja lielu lomu, kuras praktiski nodarbojās tieši ar tādu politisku darbību. Kāpēc lai mēs liegtu mūsu studentiem, kuri tik tiešām ir aktīvākā mūsu tautas daļa, nodarboties un organizēties savās mācību iestādēs. Tas pirmkārt.
Un, otrkārt, kā jurists es gribētu piebilst, ka, uzmanīgi ieskatoties pirmā panta, tā teikt, uzbūvē, redzam, ka šeit ir izsmeļoši un konkrēti uzskaitītas tās valsts institūcijas, kurās nevar būt šīs partiju un sabiedrisko organizāciju pirmorganizācijas. Tagad mēs sajaucām šo struktūru, ienesot nenoteiktu formulējumu, kurš gan ir diezgan precīzs, bet tomēr nenoteikts pēc sava apjoma un sava adresāta, jo nenoteikti tiek minētas valsts finansētās mācību iestādes, bet pārējās iestādes ir konkrētas: LETA, ministrijas, tiesas, prokuratūra. Es domāju, mēs varam balsot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vienīgi pirms balsošanas vēl paskaidrojums tiem, kas iebilda, ka šis punkts neatbilst Konstitūcijai. Komisija un arī es neredzam pretrunas ar spēkā esošās Konstitūcijas pantiem. Ja tomēr kāds uzskata, ka šādas pretrunas ir, tas neizslēdz iespēju pēc tam izveidot komisiju un pierādīt to, bet jāpierāda tiem, kas uzskata, ka šīs pretrunas ir. Jāsāk ar komisiju, nevis visai sesijai jānodarbojas ar šiem pierādījumiem, un vēl jo vairāk, ja runājam par starptautisko tiesību normām. Es domāju, ka ikvienam ir skaidrs, kā tas ir pasaulē.
Mēs un arī opozīcijas pārstāvji nesen bijām Riksdagā. Mūs vajadzētu kritizēt citā sakarībā. Riksdagā, piemēram, katrai partijai ir savs ofiss jeb telpa. Viņi savas partijas intereses realizē ar saviem partijas biedriem parlamentā kā parlamentāras partijas, un tas ir pavisam cits ceļš. Šīs intereses tiešām realizē, un arī mums jānodrošina katrai partijai iespējas un apstākļi šādai darbībai, rīcībai, tās nenodarbojas ar aparāta starpniecību, sadalot pārvaldes aparātu savās partijas organizācijās. Ja mēs ieskatītos pasaules praksē, tad par tādiem argumentiem, kā mēs tomēr gribam, visi raustītu tikai plecus, ja ne vēl vairāk. Tāpēc minēt tādus argumentus kā Cilvēktiesību deklarāciju un citus dokumentus nevajag. Ja nu tomēr kāds grib speciāli šo jautājumu studēt dziļāk un pārējiem pierādīt, tad jāsagatavo materiāls, bet aizkavēt sesijas darbu mēs nevaram.
Konkrēti par šī labojuma balsošanas motīviem visi ir izteikušies. Balsojam par to, lai papildinātu šī panta tekstu “nedrīkst izveidot un darboties sabiedriski politisko organizāciju un partiju pirmorganizācijas” ar vārdiem “valsts finansētās mācību iestādēs”. Šis papildinājums netiek pieņemts. Par– 64, pret– 65, atturas– 13. Nākamajam vārds deputātam Aleksejevam sakarā ar papildinājumu un balsošanas motīviem.

A.Aleksejevs: */Cienījamais kolēģi priekšsēdētāj! Esmu pateicīgs par manas pacietības atzīšanu, līdz šim tā novedusi pie manu priekšlikumu ignorēšanas, un šodien tie pirmo reizi tiks likti uz balsošanu. Vēlreiz paldies.
Es gribētu teikt, lūk, ko mana priekšlikuma labā. Ja mēs runājam par tās vai citas organizācijas depolitizāciju, tad man šķiet: ja šīs organizācijas priekšgalā stāv kādas partijas piekritējs, tad runāt par šīs organizācijas depolitizāciju nenākas, jo uz viņu izplatās šīs partijas programma un disciplīna. Iedomāsimies tādu piemēru no dzīves: tiesnesis– Tautas frontes piekritējs– tiesā Interfrontes piekritēju. Kā rāda mūsu prakse šeit, parlamentā, piemēram, piederība pie Latvijas kompartijas ir nopietns šķērslis pat nozīmēšanai ekoloģijas komisijā, tāpēc es vēlreiz vēršu jūsu uzmanību, ka tiesnesis nevar būt jebkādas partijas piekritējs, jo tas ir precedents viņa noraidīšanai, un es domāju– pareizs. Tas pats attiecas uz Iekšlietu ministriju un Tieslietu ministriju, jo šiem vadītājiem ir jākalpo pirmām kārtām Konstitūcijai, likumam un viņus nedrīkst turēt aizdomās par simpātijām jebkurai partijai, kaut arī tikai formāli./

Priekšsēdētājs: Paldies. Balsosim deputāta Aleksejeva labojumu. Kas jums nav skaidrs? Lūdzu izslēgt balsošanas režīmu.

J.Lagzdiņš: Kolēģi, es nolasu tekstu. Kolēģis Aleksejevs liek priekšā papildināt lēmuma 1.punktu ar sekojošu rindkopu: “Uzskaitīto iestāžu vadītāji nedrīkst būt partiju vai sabiedriski politisko organizāciju biedri.” Tas nozīmē, ka Latvijas Republikas prokurors, Valsts drošības komitejas priekšsēdētājs…

Priekšsēdētājs: Nevajag paskaidrot, lūdzu, tikai formulējumu.

J.Lagzdiņš: Vārdu sakot, nevar būt partiju biedri.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, tikai formulējumu, jo citādi paskaidrojumam sekos jautājumi. Balsojam šo labojumu. Par– 95, tātad piecas balsis pietrūkst, lai šis labojums tiktu pieņemts. 100 balsis vajag. Kolēģi, ja kādam kas iebilstams, tūlīt nāciet pie mikrofona un iebilstiet. Es tā nevaru: viens saka– jā, cits– nē, un man pēc skaņas ir jānosaka, kā ir vairāk. Kaut kas tomēr ir jārezumē. Lūdzu, trešais mikrofons.

R.Krūmiņš: Man ir iebildumi pret balsošanas rezultātu novērtējumu. Jo, manuprāt, šeit nevajag 100 balsis. Tad, kad balsosim par visu lēmumu, tad būs vajadzīgas 100 balsis.

Priekšsēdētājs: Par lēmumiem mums nav reglamenta, un praktiski mēs vadāmies pēc tā reglamenta, kurš mums bijis līdz šim, un līdz šim mēs balsojam ar vairāk nekā pusi no skaita.

R.Krūmiņš: Tādā gadījumā es gribu lūgt jurista paskaidrojumu.

Priekšsēdētājs: Ja deputātam Endziņam, komisijas vadītājam, ir citi argumenti, lūdzu.

A.Endziņš: Mēs balsojam labojumu vienā pantā, mums būs arī jābalso pants kopumā. Manuprāt, šeit pietiek ar balsu vairākumu, 100 balsis vajadzēs, kad mēs balsosim pantu ar visiem labojumiem kopumā.

Priekšsēdētājs: Mums nav tāda reglamenta. Es nevaru to darīt. Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Ulme: Mēs tiešām te strādājam kā mazi bērni. Mēs varētu vienreiz pieņemt normālu lēmumu, šoreiz ar tām 100 balsīm, kas garantētu, ka mēs varam sākt normāli strādāt. Jo kāpēc tie, kuri nav šeit klāt, bet klāt nav 50, 60, citreiz pat 70 cilvēku, balso pret. Kur te ir loģika? Es nesaprotu. Tad pieņemsim tagad lēmumu un sāksim normāli strādāt.

Priekšsēdētājs: Ar momentāniem jautājumiem normāli nevar sākt strādāt. Lūdzu.

J.Lagzdiņš: Kolēģi, es ierosinu šā lēmuma pieņemšanā piemērot to kārtību, kāda tā ir noteikta likuma pieņemšanā otrajā vai trešajā lasījumā, tas ir, likuma pieņemšanā pa pantiem. Un, proti,– vispirms tiek likts uz balsošanu redakcijas variants ar labojumiem un kā pēdējie tiek balsoti atbildīgās komisijas varianti.

Priekšsēdētājs: Pēc kādas sistēmas balsosim labojumus? Mēs varētu vispirms sākt ar grozījumiem un labojumiem. Taču mūsu strīds, kā es saprotu, ir tajā apstāklī, cik balsis vajadzīgas, kādās balsīs vērtēt, vai lēmums ir vai nav pieņemts. Ir divi varianti: viens variants būtu, ka mēs balsojam labojumus un tos pieņemam ar vairākumu no balsojošo skaita, un otrs– pēc tam pieņemt pantu kopumā ar 100 balsīm. Kā, lūdzu?

J.Lagzdiņš: Ja mēs piemērojam to kārtību, kāda ir noteikta likumu pieņemšanā, tad tiek balsotas visas redakcijas, sākot ar to redakciju, kura visbūtiskāk atšķiras no komisijas redakcijas, tātad to, kas izslēdz vispār šo pantu, otrkārt, kas samērā būtiski atšķiras, treškārt, kas mazāk būtiski atšķiras, ceturtkārt, redakcionālas dabas labojumi un, piektkārt, papildinājumi pie šā panta, un proti, šajā gadījumā– deputāta Aleksejeva papildinājums. Kura no redakcijām iegūs visvairāk balsojošo deputātu balsu, tā skaitīsies pieņemta. Beigās mēs nobalsosim lēmuma projektu kopumā, un šajā vienīgajā gadījumā ir nepieciešamas 100 balsis. Tāda ir kārtība likumu pieņemšanā.

Priekšsēdētājs: Es precizēšu. Viss būtu labi, dažādu redakciju mums nav. Mums ir tikai viens grozījums un trīs labojumi. Nav mums citu redakciju.
Pants ir vienīgajā redakcijā, un tālāk mēs konstatējām, ka ir viens grozījums, bet deputāts Eglājs to noņēma, tātad runa ir par papildinājumiem. Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Endziņš: Mums nav reglamenta par lēmuma projektu, mums ir Konstitūcija. Un Konstitūcijā ir rakstīts, ka Augstākā padome pieņem ar klātesošo deputātu balsu vairākumu.

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons.

S.Buka: */Es atbalstu kolēģi Endziņu un bez tam lūdzu komisiju izdarīt ekspertīzi par šo punktu, jo, manuprāt, vienā no starptautiskajām konvencijām ne tiesnešiem, ne tiesību aizsargāšanas iestāžu darbiniekiem nav aizliegts būt par kaut kādas partijas biedriem, un tā skaitās starptautiska vienošanās. Tātad, ja mēs šodien pieņemam labojumu, kas ir pretrunā ar starptautisku vienošanos, diezin vai to var pieņemt ar vienkāršu klātesošo balsu vairākumu./

Priekšsēdētājs: Trešais mikrofons.

A.Providenko: */Es gribētu vēl par šo jautājumu izskatīšanas procedūru. Pievienojos tiem deputātiem, kuri runāja par to, ka mums, ja nav reglamenta, ir radusies zināma mums pieņemamo lēmumu izmaiņu, papildinājumu un labojumu iesniegšanas prakse, un šo praksi nedrīkst nepārtraukti tik brīvi mainīt. Pagājušajā nedēļā sesijas darbā mēs līdzīgas lietas, lēmuma labojumus, pieņēmām ar vairākumu klātesošo, kuri piedalījās balsošanā, tad kāpēc šodien mēs sākam mainīt šo procedūru?/

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Daudiš!

I.Daudišs: Deputātam Endziņam būtu taisnība tādā gadījumā, ja mēs maija mēnesī nebūtu izdarījuši grozījumus republikas Konstitūcijā, iepriekšējā redakcijā mēs pieņēmām lēmumu ar klātesošo balsu vairākumu. Grozījums ir izdarīts, tas skan tā: “Augstākā padome pieņem lēmumus, ja par tiem balso vairākums no Latvijas tautas deputātu kopskaita”, diemžēl tā tas ir. Tādēļ mēs varam vienoties par to, ko ierosina deputāts Lagzdiņš: šodien, izskatot šo lēmuma projektu un pieņemot šo lēmumu, piemērot to kārtību, kādu esam pieņēmuši, izskatot likumus. Citas izejas nebūs.

Priekšsēdētājs: Kolēģi! Tomēr padomāsim! Mums problēmas rodas tad, kad pietrūkst piecu balsu. Kad mēs sākām šo lēmumu balsot, mums nebija problēmas par balsošanas kārtību, tiklīdz mums pietrūka piecu balsu, mēs sākam piemērot variantus, kādi tie varētu būt. Es saprotu, ka mēs daudz balsojam par šā lēmuma pieņemšanu, taču mums pietrūka piecu balsu, tātad lēmums par labojumu netiek pieņemts. Lūdzu, deputāt Bojār!

J.Bojārs: Es gribēju runāt par Bukas apgalvojumu. Nekādi starptautiskie līgumi neparedz to, ka tiesneši var vai nevar būt partijas biedri. Tāpēc nevajag izdomāt jaunas starptautisko tiesību normas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, palieciet pie mikrofona, jo nākamais ir jūsu labojums. Vai par procedūru? Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Dozorcevs: */Man diemžēl vairāk rūp tā labojuma būtība, kuru mēs nobalsojām, nevis tā balsošanas kārtība, varbūt vienkārši šī būtība neprecīzi izteikta un atsaucās uz balsošanas rezultātiem, pilnīgi iespējams, ka mums nevajadzēja formulēt labojumu kā aizliegumu būt par partijas biedriem, bet mums vajadzēja noformulēt šo labojumu organizāciju vadītājiem, kuriem vajadzētu apturēt savu darbību partijā, tāda starptautiska norma pastāv un nav pretrunā ne ar ko,– uz pienākumu izpildīšanas laiku tiek apturēta darbība partijā. Man šķiet, ka, lūk, tāda neprecizitāte formulējumā, formulējuma kategoriskums noveda līdz šī balsojuma rezultātam. Tāpēc, ja mani atbalstīs, es lūgtu balsot atkārtoti par normālu, starptautiskajām tiesībām atbilstošu redakciju./

Priekšsēdētājs: */Diemžēl./ Deputātam Aleksejevam bija savs priekšlikums, tas tika iesniegts vakar. Mēs balsojam tikai iesniegtos un noraidītos priekšlikumus, kurus komisija izskatījusi, bet noraidījusi un par kuriem iestājas paši deputāti. Ja es tagad likšu uz balsošanu jūsu priekšlikumu, tad man nāks pretenzijas no citiem deputātiem, kuri arī gribēja iesniegt cita veida priekšlikumus. Lūdzu. Jūs gan tikko runājāt...

No zāles: Jā, es...

Priekšsēdētājs: Bet vajadzētu... Lūdzu, trešais mikrofons.

R.Krūmiņš: Es tomēr nevaru piekrist tam, kā mēs novērtējam šos balsošanas rezultātus, jo mums ir pieņemta likumu pieņemšanas kārtība. Ja mēs šo dokumentu, ko patlaban pieņemam, nosauktu par likumu, tad uz mums attiektos šī kārtība, bet tagad mums ir lēmums– vai ne?– un uz to neattiecas šī kārtība. Ir skaidri noteikts, ka šā lēmuma ietvaros, kad apspriežam šo lēmumu, labojumu pieņem ar vienkāršu klātesošo deputātu balsu vairākumu, nevis ar kvalificētu– bezmaz vai kopējā deputātu skaita– balsu vairākumu. Varu jums teikt, ka mani absolūti neinteresē šā konkrētā labojuma liktenis. Tas man ir absolūti vienaldzīgs. Bet es nevaru būt mierā ar šo procedūras pārkāpumu. Lēmumā par likuma projekta izskatīšanas kārtību tas ir stingri reglamentēts, un mēs tagad to nezin kāpēc gribam pārkāpt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, runājiet uzmanīgāk, nekādi pārkāpumi nav notikuši. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Aleksejevs: */Tātad es piekrītu deputāta Dozorceva labojumam, bet gribētu, Anatolij Valerianovič, uzdot jums vienu jautājumu, vai jūs nevarētu pateikt, saskaņā ar kādu dokumentu jūs atzīstat, ka šis labojums nav pieņemts?/

Priekšsēdētājs: Puse no deputātu kopskaita.

A.Aleksejevs: */Nē, es gribēju, lai mēs varētu precīzi nolasīt, kādā dokumentā kāds pants runā par to, ka šajā gadījumā…/

Priekšsēdētājs: Jums deputāts Daudišs nolasīja. Vēlreiz aiznesiet deputātam Aleksejevam, lai viņš izlasa šo pantu. Lūdzu, otrais mikrofons.

S.Beskrovnovs: */Es tajā jautājumā, kurš te radās sakarā ar piederību pie tās vai citas partijas, piederību ieņemamajam amatam, ko šoreiz kolēģis Endziņš teiks par to pašu 49.pantu, bet jau par 3.punktu, kuru mēs būtībā atkal cenšamies labot. Cienījamie deputāti, šajā lēmumā viss atduras pretrunā ar Konstitūciju, un Anatolija Valerianoviča centieni vēlāk parādīt mums šo pretrunu, es domāju, tie ir zināmā mērā, nu, nekorekti attiecībā uz to deputātu daļu, kuri grib noskaidrot [to]. Mums te ir juristi, ir pieredzējuši juristi, vai lēmums ir pretrunā ar 49.pantu, 7.pantu un jau ar 6.pantu. Lūk, šis jautājums mums jānoskaidro, lai vispār pārietu uz nākošo procedūru par šo dokumentu./

No zāles: Vai drīkstu atbildēt?

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

No zāles: Tātad es citēju šā slavenā 49.panta 3.daļu, uz kuru nepārtraukti atsaucas opozīcijas deputāti. Tas skan sekojoši: “Latvijas pilsonim piederība pie partijas vai citas sabiedriskas organizācijas nerada priekšrocības un neierobežo viņa piedalīšanos valsts dzīvē.” Sakiet, lūdzu, kolēģi no opozīcijas frakcijas, ar kuru lēmuma punktu šobrīd redakcijas variantā mēs aizliedzam būt par kādas organizācijas darbinieku, uzliekam par pienākumu izstāties no partijas? Pagaidām šāds projekts jums netiek ierosināts. Tas pirmkārt.
Un, otrkārt, par Konstitūcijas 7.pantu. Citēju to: “Partijām un citām sabiedriskajām organizācijām ir tiesības saskaņā ar saviem statūtiem piedalīties politisko, saimniecisko, sociālo un kultūras jautājumu izlemšanā.” Tā kā jūs citējat un atsaucaties arī uz šo pantu, tad es saprotu, ka jūs uzskatāt tā, ka gadījumā, ja milicijā vai prokuratūrā nebūs pirmorganizācijas, tad tādējādi kompartijai vai Tautas frontei pilnībā tiks liegta iespēja piedalīties, teiksim, valsts, saimnieciskajā un politiskajā dzīvē. Bet pastāv taču iespēja būt biedram individuāli, teiksim, gan milicim, gan prokuratūras darbiniekam ir iespēja būt savas partijas, sabiedriski politiskās organizācijas, tātad teritoriālās organizācijas biedram. Un tādējādi iedarboties. Acīmredzot jūs gribat, lai mēs radītu tādu situāciju, ka konstitucionālie principi pilnībā mums liegtu iespēju izstrādāt likumus, kas ierobežo mūsu tiesības, teiksim, nevis ierobežo, bet regulē mūsu tiesības, cilvēka tiesības, piemēram, uz biedrošanos, preses brīvību utt., tad mēs nonāksim līdz galīgai anarhijai. Tad mēs varēsim teikt, ka mūsu nolikums par mītiņu, demonstrāciju un ielu gājienu ierobežošanu arī ir nelikumīgs, ir pretrunā, jo tas arī kaut kādā mērā ierobežo. Jūs saprotiet, mēs nonāksim līdz anarhijai, ka būs viena vienīga Konstitūcija, kas regulēs mūsu dzīvi, tā taču nevar būt!

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad man atgādināja, ka tas ir procedūras pārkāpums. Taču pārkāpums tas nav, bet ir ierosinājums, uz kuru acīmredzot man ir jāreaģē. Un šis ierosinājums bija sekojošs: nobalsot to, ka arī lēmumu pieņemšanu attiecināt uz likumu pieņemšanas reglamentu, kuru mēs esam pieņēmuši balsošanas jautājumos. Un proti, ka arī grozījumus, labojumus un papildinājumus mēs pieņemam ar vairāk nekā pusi no balsojošo skaita. Ja ir dažādas redakcijas, tad ar nobalsojušo vairākumu pieņem attiecīgo redakciju, un tad kopumā lēmumu pieņem ar 100 balsīm, t.i., puse plus 1 balss no kopskaita. Tāds ierosinājums tiks izteikts, tas tad ir atsevišķs mūsu lēmums. Lai mēs tādu lēmumu pieņemtu, mums, balsojot šo lēmumu, ir jāsaņem 100 balsis.

A.Plotnieks: Mans priekšlikums ir tāds: neizdarīt improvizētā veidā grozījumus reglamentā, jo mēs faktiski līdz ar to iekļaujam reglamentā kādu jaunu normu. Likumdošanas komisijai vajadzētu attiecīgās normas sagatavot un pavairot, un tikai pēc tam likt uz balsošanu, jo mēs atkal izveidosim hibrīdu, kas pēc tam būs ļoti grūti izmantojams. Šodienas sēde liecina, ka šis jautājums nav reglaments, tas ir pamatīgi jāizstrādā.

A.Safonovs: */Es gribēju vienkārši mazu precizējumu. Nupat komisijas priekšsēdētājs Lagzdiņš izteica tādu frāzi par to, ka mēs pieņemot pieļausim 1.punktu, nerunājam te par to, ka vēlamies ierobežot partijas biedru tiesības utt., apmēram tāda bija jūsu frāze. Šajā sakarā gribu tagad nedaudz paskaidrot pozīciju, ar kuru uzstājas mūsu frakcija. Jūsu frāze man deva skaidrību, kāpēc jūs te, varbūt daļa deputātu negrib saprast mūsu spriedumu loģiku. Mēs šodien nerunājam par to, ka baidāmies, piemēram, ka kādu kaut kur ierobežos politisko uzskatu dēļ, kaut arī ir šīs briesmas, ir. Mēs šodien pastiprināti cīnāmies par šī lēmuma 1.punktu, [tāpat] kā par iepriekšējiem un turpmākajiem lēmumiem, par ko? Par to, lai mūsu pieņemtais lēmums vai mūsu pieņemtais likums būtu precīzā saskaņā ar pastāvošajiem likumdošanas aktiem, sevišķi saskaņā ar Konstitūciju. Taču šis šodienas 1.punkts pārkāpj Konstitūcijas 6.pantu, Konstitūcijas 7.pantu, Konstitūcijas 49.panta 2.rindkopu. Saprotiet jūs to!/

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka debates par pirmo punktu mēs esam beiguši, lūdzu deputātus vairāk nepieteikties. Par balsošanas motīviem tika desmitreiz apskaidrots, bet tas tagad jādara vēlreiz: */Par procedūru? Lūdzu. Trešais mikrofons./

V.Dozorcevs: */Tieši par procedūru. Jūsu atbilde uz manu precizējumu jebkuram deputātam atņem iespēju ietekmēt normas un formulējumus. Lieta tāda, patiešām, Aleksejeva labojums ienāca, cik saprotu, vakar. Bet deputāti ar to iepazinās šodien, bet ne vakar, lūk, šeit, nupat. Un tikai šajā gadījumā rodas iespēja labot vai nelabot formulējumu. Un jūsu pretenzijas pret mani pastāv tur, ka es nesavlaicīgi iesniedzu savu priekšlikumu. Es neiesniedzu nekādu priekšlikumu. Es domāju, ka vienīgā iespēja formulējuma precizēšanai rodas tagad. Un man šķiet, ka, ja mēs kaut kad atgriezīsimies pie šī Aleksejeva precizējuma, tad mums būs jāatgriežas ar to labojumu, ko es ierosināju.
Un pēdējais. Es uzskatu, ka, ja mēs tomēr, nenoskaidrojot, kādā veidā mēs varam balsot, nepieņemsim Aleksejeva labojumu 1.punktam, mēs uz pusi samazināsim šī punkta efektīvo patieso jēgu. Es aicinu jebkurā veidā atgriezties pie šī papildinājuma./

Priekšsēdētājs: */Ļoti labi, jebkurā veidā./ Lūdzu, deputāt Freimani!

J.Freimanis: Man būtu konkrēts ierosinājums sēdes vadītājam. Mums visiem ir pilnīgi skaidrs, ka mēs ejam šeit pa riņķi, vieni grib to, otri grib to. Par mums man nav ne mazāko ilūziju. Sēdes vadītāj, lūdzu, lieciet jautājumus uz balsošanu! Mums ir lēmums ar pieciem punktiem, bet mēs neesam tikuši pirmajā punktā uz priekšu ne par soli. Lūgums sākt balsošanu.

Priekšsēdētājs: Mēs jau esam nobalsojuši, tur tā lieta. Ir trīs priekšlikumi: divi priekšlikumi– par procedūru un trešais– par punkta labojumu jaunā redakcijā. Tagad mēs balsosim pirmo priekšlikumu. Krastiņš un citi deputāti ierosināja tomēr pieņemt lēmumu par balsošanas procedūru, piemērot to likuma balsošanas procedūrai. Tas būs pirmais jautājums. To nepiemērot– tas mums jau ir, tas laikam nav jābalso. Pēc tam mēs balsosim deputāta Dozorceva labojumu, deputāta Aleksejeva labojumu. Precizējums tas nav, tas tomēr ir labojums.

A.Aleksejevs: */Es domāju, ka to var izskatīt kā redakcionālu labojumu./

Priekšsēdētājs: */Tas ir, iznāk, ka tas ir Aleksejeva–Dozorceva labojums./

A.Aleksejevs: */Es nepretendēju, varu atteikties./

Priekšsēdētājs: */Nē, vajag dalīties, atteikties nevajag./

A.Aleksejevs: */Bet tad jau jūs arī jāskaita par līdzautoru, Anatolij Valerianovič./

Priekšsēdētājs: */Nē, mani nu gan nevajaga, man pietiek no jūsu kritikas arī par citiem jautājumiem./
Mēs balsosim. Balsošanas laikā vairs runāt nevar. Es nosaucu, par ko mēs balsosim. Es uzsitīšu dūri uz galda! Nu kā var šitā darīt: mēs tikko norunājām par balsošanu, bet viens jau ir pie mikrofona. Lūdzu, apsēdieties! Vieni nemitīgi saka– balsosim, otri nemitīgi lien pie mikrofona. Es atvainojos! Tagad balsosim par to, ka mēs piemērosim likuma pieņemšanas kārtību balsošanas jautājumos arī lēmuma pieņemšanā, un proti, ka mēs grozījumus, labojumus, papildinājumus, kā arī citas izmaiņas pieņemsim ar balsu vairākumu no balsojošo skaita, tas ir, vairāk par pusi no balsojošo skaita, bet dažādas panta redakcijas– ar balsu vairākumu (kura redakcija saņems vairāk balsu). Pēc tam balsosim lēmumu kopumā, un par lēmumu kopumā būs jāsaņem puse balsu no deputātu kopskaita. Tas ir, 100 balsis. Kurš ir par šādu priekšlikumu, lūdzu balsot. Lai pieņemtu pozitīvu lēmumu, ir vajadzīgas 100 balsis. Ir 105. Lēmums tiek pieņemts. Sakarā ar šo lēmumu mums ir jāatgriežas pie jau nobalsotā pirmā labojuma par mācību iestādēm. Mums bija 65– par, 13– atturas. Līdz ar to šis labojums tik un tā netiek pieņemts. Tagad balsosim labojumu, kuru iesniedzis gan deputāts Aleksejevs, gan deputāts Dozorcevs. Lūdzu, nolasiet to!

J.Lagzdiņš: Deputāts Aleksejevs ierosina pirmo punktu papildināt ar sekojošu tēzi: “Uzskaitīto iestāžu vadītāji nedrīkst būt partiju vai sabiedriski politisko organizāciju biedri.” Kolēģis Dozorcevs ierosina sekojošu tēzi: “Uzskaitīto iestāžu darbinieki, vadītāji uz savu amata darbības laiku aptur savu darbību partijā vai sabiedriski politiskajās organizācijās.” Kolēģi, esmu spiests jums paskaidrot, ka mums var būt divu veidu stāvoklis: vai nu es esmu partijas biedrs vai tautfrontietis, vai neesmu. Ko tas nozīmē? Es esmu biedrs kā, piemēram, Dozorcevs, un es apturu savu darbību. Man ir biedra karte, es skaitos biedru sarakstos, es maksāju biedra naudu. Ko tas nozīmē, kāds ir saturs, kāda ir jēga, kāda ir būtība? Es absolūti negatīvi vērtēju formulējumu “apturēt”. Vai nu ir, vai nav biedrs, skaidrībai jābūt. Es esmu, ja mēs balsosim, par Aleksejeva variantu.

Priekšsēdētājs: Vai deputāts Dozorcevs grib kaut ko piebilst?

V.Dozorcevs: */Es uzskatu, ka komisijas priekšsēdētāja paskaidrojums par to, ka viņš kā jurists nesaprot, ka tāda darbības partijā apturēšana nav pārliecinoša. Tas ir pilnīgi noteikts jēdziens, izplatīts visās zemēs, zināms visiem funkcionāriem visā pasaulē. Miterāns kļuva par prezidentu un pārtrauca [savu] darbību partijā. Un nevienam te nav absolūti nekāds noslēpums, ko ietver šis jēdziens. Bet aizliegt būt par partijas biedru– tas ir, tā sakot, atentāts pret jebkurām cilvēka tiesībām./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Muciņam.

L.Muciņš: Es tomēr aicinātu cienījamo priekšsēdētāju likt uz balsošanu nevis labojumu, bet, kā mums tas ir noteikts, panta vienu redakciju kopumā ar Aleksejeva un Dozorceva papildinājumu un otru– redakcijas komisijas piedāvāto variantu, nevis kaut kādus atsevišķus papildinājumus.

Priekšsēdētājs: Sākam visu no gala. Mums jāpārtrauc sesija un visiem vēlreiz jāstudē reglaments un visas citas lietas. Mums viss sākas tad, kad kaut kur pietrūkst balsu. Teiktais neattiecas uz konkrētiem deputātiem, bet kopumā uz mums visiem. Mēs taču norunājām, ka tie ir papildinājumi, ka mēs tos balsosim. Tagad, kad beigās esam nolēmuši, kā balsot, nāk priekšlikums, ka sāksim darīt citādāk. Man ir grūti vadīt. Nu kā citādi var vadīt? Tagad deputāts Aleksejevs un deputāts Dozorcevs uzstāj uz savu kopējo labojumu, kurā ir vārds “apturēt”. Jūs varat vēlreiz to nolasīt? */Lūdzu, vēlreiz, lai visiem būtu skaidrs, par ko mēs balsojam./

V.Dozorcevs: */Tiek iekļauts sekojošs labojums: “ Minēto organizāciju vadītāji uz savu pienākumu izpildīšanas laiku aptur savu darbību partijā”./

Priekšsēdētājs: */Partijās, sabiedriskās organizācijās…/

V.Dozorcevs: */Aptur savu partijas un organizācijas piederību. Atvainojiet./

Priekšsēdētājs: */Paldies./

Priekšsēdētājs: “Sabiedriski politiskajās organizācijās un partijās”. Lūdzu, balsosim! Jūs pateiksit pēc tam, par ko jūs balsojat. Celiet augstāk. Pēc tam nāk pretenzijas. Par– 108. Kur ir jūsu balss? Par– 109. Tātad 112– par, 27– pret, atturas– 11. Šis labojums tiek pieņemts. Līdz ar to panta visi labojumi un grozījumi ir izskatīti. Nē, ir vēl. Lūdzu, deputāt Plotniek!

A.Plotnieks: Cienījamie deputāti! Es ierosinu, ja reiz mēs pārbalsojam, atgriezieties pie jautājuma par mācību iestādēm. Jo tagad mēs esam nonākuši dīvainā situācijā: vienā vietā nevar būt pat partijas biedri, otrā vietā– būs pirmorganizācijas, direktors, vadītājs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, neaģitējiet! Šis jautājums ir izskatīts un nobalsots. Jūs sākat aģitēt visu no gala. Deputāts Plotnieks saņem personisko piezīmi. Es gan jums devu vārdu, jo domāju, ka jūs ar deputātu Bojāru kaut ko ierosināsit. No opozīcijas bija priekšlikums pirmo punktu papildināt vēl ar tādu tekstu: “Noteikt, ka piederība pie partijas vai citas sabiedriski politiskās organizācijas nevar būt par iemeslu strādāt jebkurā Latvijas Republikas valsts iestādē, organizācijā vai uzņēmumā.” Nav bijis? Tātad šis priekšlikums tiek pieņemts, es to nepareizi piedāvāju. Lūdzu, pirmais mikrofons!

M.Gavrilovs: */Anatolij Valerianovič! Es iesniedzu zīmīti par šiem priekšlikumiem. Mēs devām rakstisku pieteikumu uz uzstāšanos tieši par šo punktu, un tas nav kolēģa Plotnieka, tas ir frakcijas “Līdztiesība” priekšlikums, pirmām kārtām. Tur bija Plotnieka labojums. Un es, kā arī frakcija “Līdztiesība” lūdzam vārdu sakarā ar šo labojumu. Es gaidu šo vārdu./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Bojār!

J.Bojārs: Mums ar Plotnieku bija cits priekšlikums. Mēs atbalstījām pretējās frakcijas priekšlikumu, viņu piedāvāto otro punktu: “Partiju un citu sabiedriski politisko organizāciju biedri darba laiku nedrīkst izmantot partiju vai sabiedriski politisko organizāciju statūtos paredzēto uzdevumu veikšanai.” Lūk, šo punktu mēs atbalstījām kā kompromisa variantu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es esmu vainīgs, jo nenosaucu jūsu pirmo priekšlikumu. Tātad vēl ir divi labojumi. Divi papildinājumi. Deputāts Gavrilovs uzskata, ka tas nav papildinājums, bet man liekas, ka tas tomēr ir papildinājums, jo komisija punktu ir formulējusi, tātad papildināt ar frakcijas “Līdztiesība” ierosinājumu viņu varianta pirmo punktu kā papildinājumu mūsu galvenajam pirmajam punktam. Un vēl papildināt to, kā deputāts Bojārs un Plotnieks ierosina, arī ar frakcijas “Līdztiesība” varianta otro punktu. Par pirmo frakcijas “Līdztiesība” papildinājuma varianta balsošanas motīviem vārds deputātam Gavrilovam.

M.Gavrilovs: */Cienījamie kolēģi! Es jau nerunāju par to, ka mēs noskaidrojām, ka mums te daži labojumi ir pretrunā ar Konstitūciju, un loģika prasa, lai, pirms balsotu pat par 1.punktu, jāveic Konstitūcijas izmaiņas. No otras puses, manī rada izbrīnu komisijas pozīcija, ka, teiksim, mūsu labojums neiet cauri, jo tas paredzēts Konstitūcijas 42.panta 3.rindkopā. Zināt, kad mēs tik brīvi traktējam Konstitūciju, kur tā ir pretrunā, kur saskan, mums nav uzticības tādai notikumu gaitai, tādām metodēm, paņēmieniem.
Otrais. Mūsu frakcija tomēr pastāv uz to, lai balsotu par šo 1.punktu. Un motivācija ir tāda, ka mums bija ilgs periods, kad faktiski pastāvēja profesiju aizliegums, un tieši, ja tu nesastāvi partijā. Bet kāpēc, kad mēs ejam uz tiesisku valsti, mesties pilnīgi citā galējībā? Kad neskaidrība dokumentos ļauj runāt, ka var būt profesiju aizliegums par piederību kaut kādai partijai? Vēl jo vairāk, kad mēs tagad ejam uz daudzpartiju sistēmu, un kā tiks traktēts šis jautājums? Tāpēc arī mums radās šis punkts. Es to nolasīšu un lūdzu likt uz balsošanu: “Noteikt, ka piederība partijai vai citai sabiedriski politiskai organizācijai nevar būt par cēloni aizliegumam strādāt jebkurās Latvijas Republikas valsts iestādēs, organizācijās un uzņēmumos.” Man ir lūgums. Mēs zaudējam tik daudz laika tāpēc, ka komisija nenostrādāja līdz galam. Ja tas, es runāju sakarā ar pilsētas padomi, ja kaut kādi kompromisu kustības [?– tā tekstā.– Red.] tiek panākti jau komisiju līmenī, tad pēc tam viss notiek daudz ātrāk. Man ir lūgums mūsu cienījamajam vairākumam: nevajag parādīt tik neatlaidīgi boļševistisko nesamierinātību, tomēr vajag iet uz kompromisu tieši šajos jautājumos, kuri ved tieši uz daudzpartiju sistēmu./

Priekšsēdētājs: Paldies. Balsosim par papildinājumu, ja kādam deputātam nav iebildumu. Tātad papildinājums ir tāds: “Noteikt, ka piederība pie partijas vai citas sabiedriski politiskās organizācijas nevar būt par iemeslu aizliegumam strādāt jebkurā Latvijas Republikas valsts iestādē, organizācijā vai uzņēmumā.” Lūdzu, balsosim! Jūsu skaitļotājs sācis strādāt? Tad četri? Labi, es rezultātu prasīšu atsevišķi. Kur jūs, lūdzu, esat? Par– 58. Jūs par? Tātad– 59... Ko, lūdzu? Jūs nebijāt pacēlis savu balsošanas kartīti. Jūs bijāt pret? Līdz ar to 59 nav balsojuši “par”, papildinājums netiek pieņemts.
Nākamais papildinājums: “Partiju un citu sabiedriski politisko organizāciju biedri darba laiku nedrīkst izmantot partiju vai sabiedriski politisko organizāciju statūtos paredzēto uzdevumu veikšanai.” Deputāt Geidān, ja jums nedarbojas balsošanas aparāts, celiet savlaicīgi roku! 107– par. Papildinājums tiek pieņemts. Lūdzu, deputāt Plotniek!

A.Plotnieks: Priekšsēdētāj! Es tomēr lūdzu likt uz balsošanu šo iepriekšējo punktu pagaidu redakcijā, kā to vakar piedāvāja, jo man kā deputātam ir tiesības iestāties par šo redakciju, un tā ir atšķirīga no sākotnējās formas.

Priekšsēdētājs: Par kuru jūs runājat?

A.Plotnieks: Es runāju par iepriekšējo normu, kuru mēs tādā redakcijā noraidījām...

Priekšsēdētājs: Par mācību iestādēm?

A.Plotnieks: Nē, ne par kādām mācību iestādēm. Es nolasu vēlreiz tā, kā es piedāvāju: “Piederība pie partijas vai citas sabiedriski politiskās organizācijas, kuras darbības mērķis nav Latvijas Republikas konstitucionālās kārtības graušana, nevar būt par iemeslu aizliegumam strādāt jebkurā Latvijas Republikas valsts iestādē, organizācijā vai uzņēmumā.” Tā šajā gadījumā ir “Līdztiesības” piedāvātā jeb precizētā ideja, jo nevienā valstī nevar ļaut strādāt valsts organizācijā personai, kas organizē apvērsumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, komisija!

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Šeit mēs atkal likuma normā ietveram vērtējuma momentu: “kuras mērķis nav graut...” Atkal kaut kādam birokrātam, kaut kādai institūcijai, kaut kādai ministrijai, kaut kādam ierēdnim būs jāizšķir, vai tās mērķis ir vai nav graut konstitucionālo kārtību. Šeit ir vērtējuma moments. Kas to izšķirs? Kurš būs tas mehānisms? Tas viss, kolēģi Plotniek, tiks risināts ar likumu par partijām un sabiedriski politiskajām organizācijām. Konstitucionālā tiesa, kolēģi...

Priekšsēdētājs: Vai kritizēšana ir graušana? Kas tad ir graušana? Tad tā arī ir jāpasaka– vardarbība. Lūdzu, deputāt Škapar!

J.Škapars: Deputāts Plotnieks patiesībā šeit piedāvā tādu variantu, kuru noskaidrot praktiski nebūs iespējams, it īpaši pašreizējos apstākļos. Es vēlreiz atgādinu, ka lēmumam ir pagaidu raksturs, un šodien, lai noskaidrotu to, ko šeit piedāvā deputāts Plotnieks, katrā ziņā vajadzēs divus trīs mēnešus, bet tas nozīmē, ka likums līdz tam laikam būs jau sen pieņemts.

No zāles: Jūs tātad uzskatāt, ka mēs varētu papildināt? Skaidrs. Tādā gadījumā liekam uz balsošanu.

Priekšsēdētājs: Jūsu attieksme?

J.Lagzdiņš: Ja mēs papildinām, cik es saprotu, iesniegšanas momentā, jūs to motivējāt tādējādi, ka tas tātad tiek likts šā panta vietā kā papildinājums. Neapšaubāmi, mans deputāta viedoklis ir tāds, ka mēs varētu to papildināt.

Priekšsēdētājs: Tomēr, lai būtu kārtība, mēs vispirms nobalsosim par komisijas redakcijas variantu un pēc tam par deputāta Plotnieka papildinājumu. Vai nav iebildumu? Nav. Lūdzu, balsosim 4.panta redakciju, kura jums izteikta projektā, un jums tā ir. Tā, kaut kas nav kārtībā ar balsošanas pultīm. Viens, divi, trīs, četri, pieci, seši. Vai deputāts Buka sēž savā vietā? Tāpēc arī ceļ roku. Jā, labi. Rezultātu! Pagaidiet! Turiet, turiet! 98, 99... 105. Un jūs bijāt pret? Tad ir 27pret. Tātad punkta redakcija tiek pieņemta.
Tagad par deputāta Plotnieka labojumu. Vai ir vajadzība to vēlreiz nolasīt? Varbūt nolasiet ļoti īsi, nevis īsi, bet precīzi, tā, lai būtu skaidrība.

A.Plotnieks: “Noteikt, ka partiju politiskā vadība attiecībā uz valsts finansētām organizācijām nav pieļaujama.” Zināmā mērā gan jāsaka, ka notiek dublēšanās, jēga jau daļēji sakrīt.

Priekšsēdētājs: Vai es pareizi nosaucu jūsu priekšlikumu? Izņēmuma kārtībā dodu jums vārdu.

No zāles: Kolēģi, tātad piedāvājums ir šo 4.punktu formulēt šādi: “Noteikt, ka partijas nevar realizēt valsts finansēto organizāciju politisko vadību.” Un tālāk: “Partiju un citu sabiedriski politisko organizāciju lēmumi un norādījumi”, tālāk kā tekstā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim par šo papildinājumu. Vai jūs abi– deputāt Buka un deputāt Gavrilov – balsojat? Paldies. Rezultāts: 83. Jūs, lūdzu? Ja par– 84, 85, 86? Ak, pret? Un jūs? 86, 87, 88, 89. Un divi pret. Nē, trīs pret. Tātad papildinājums tiek pieņemts ar vairāk nekā pusi no balsojošo kopskaita. Tagad piektais punkts.

J.Lagzdiņš: Attiecībā uz lēmuma 5.punktu nekādi rakstveida papildinājumi komisijai netika iesniegti. Lūdzu pieņemt šādā redakcijā.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Aleksejevam. Es atvainojos, jums notiek pašreiz kaut kāda saruna.

No zāles: Ir vēl papildus iesniegts deputāta Aleksejeva priekšlikums. Komisija uzskatīja, ka to varētu izdalīt kā atsevišķu punktu un likt uz balsošanu. To nevajadzētu šeit kabināt klāt, bet rakstīt kā atsevišķu punktu.

Priekšsēdētājs: Tātad tas tiks izskatīts kā atsevišķs punkts.

A.Aleksejevs: */Anatolij Valerianovič, es lūdzu piedošanu, lieta, lūk, kāda. Pēc manām domām, tie ir principā pretēji. Mans priekšlikums, t.i., mana priekšlikuma būtība ir tā, ka mēs uzdodam Ministru padomei kontroli, kaut arī Ministru padome šajā gadījumā ir nevis kontrolējošā organizācija, bet izpildorganizācija, tāpēc ka Ministru padomē ir pārstāvēti vairākuma šeit minēto organizāciju vadītāji, tāpēc mēs tam, kam ir jāizpilda, vēl uzdodam arī kontroli pār sevi. Tā kā šis jautājums ir principiāls, es uzskatu, ka 5.punkts varētu skanēt tā: uzdot Latvijas Republikas valdībai īstenot realizāciju, bet, kas attiecas uz kontroli, es tur tekstā ierosināju izveidot speciālu komisiju no Augstākās padomes deputātiem, kuri uz paritātes pamatiem pārstāvēs visas frakcijas, kuri īstenos kontroli un sava veida arbitrāžu šeit konflikta situācijās. Jautājums ir ārkārtīgi principiāls, pēc manām domām, un tas pelna, lai Augstākā padome uzņemtos šī lēmuma realizācijas kontroli./

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu.

J.Lagzdiņš: Es nolasīšu deputāta Aleksejeva priekšlikumu latviski. Tātad 5.punktu izteikt sekojošā redakcijā: “Lai kontrolētu šā lēmuma izpildi, no visu frakciju pārstāvjiem izveidot deputātu komisiju.” Tas ir alternatīvs variants redakcijas komisijas šī punkta redakcijai.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad vispirms ir jābalso par deputāta Aleksejeva priekšlikumu un pēc tam par komisijas priekšlikumu. Es sapratu, ka jums apvienošana nekādi nesanāk. Balsosim par deputāta Aleksejeva priekšlikumu. Lūdzu, paceliet balsošanas kartītes vai rokas! Rezultāts: pret– 51, par– 53. Puse no balsojušo skaita? Nav puse. Netiek pieņemts. Tagad balsosim par redakcijas komisijas jeb Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto projektu. Rezultāts: 87– par, 38– pret. No klātesošajiem ir balsojis vairākums. Tātad ir pieņemts.
Pirms balsošanas kopumā jāsaka, ka deputāts Plotnieks ir iesniedzis diplomātisku memorandu, kurā lūdz viņa ierosinājumu tomēr ieslēgt kā atsevišķu punktu. Jā, tādas tiesības viņam ir. Tātad, pirms balsojam kopumā, mums jānobalso par deputāta Plotnieka iesniegto papildu punktu. Lai arī tas jau vienreiz ir izskatīts, tomēr varbūt kāds komats ir arī citādi: “Noteikt, ka piederība pie partijas vai citas sabiedriski politiskas organizācijas, kuras darbības mērķis nav Latvijas Republikas konstitucionālās kārtības graušana, nevar būt par iemeslu aizliegumam strādāt jebkurā Latvijas Republikas valsts iestādē, organizācijā vai uzņēmumā.”

J.Lagzdiņš: Mēs jau par to runājām, kāda apstākļa dēļ tas nebūtu ietverams lēmumprojektā.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, mēs tiešām par to esam runājuši. Tagad vairāk neaģitēsim, jo tad man arī deputātam Plotniekam būs jādod vārds aģitācijai, ja tas ir principiāls jautājums. Pārējie deputāti nevēlas izteikt savu atšķirīgu viedokli? Ja ne, tad balsosim. Deputāts Muciņš vēlas.

L.Muciņš: Mēs nonākam pretrunā ar citiem lēmuma punktiem, kuros norādīts, ka Aleksejeva un Dozorceva labojumā nevar būt vadītāji.

Priekšsēdētājs: Ka viņi aptur savu piederību partijai.

J.Lagzdiņš: Redziet, mēs beigu beigās nonākam pie tā, par ko es runāju, ka mēs radām trīs veidu, tā teikt, pilsoņu statusu! Viņš nav partijas biedrs, viņš ir partijas biedrs un viņš ir tāds pilsonis, tāds cilvēks, kas ir apturējis savu darbību partijā. Kolēģi, sakiet, lūdzu, vai mēs šajā putrā varēsim noteikt vidējā statusa jēgu un saturu? Ko tas nozīmē– apturēt savu darbību? Par to jau mēs nobalsojām.

Priekšsēdētājs: Nobalsojām, tāpēc lūdzu jūs no jauna nesākt runas. Vārds sekretariāta vadītājam Dobeļa kungam.

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi! Atļaujiet jums sniegt nelielu paziņojumu. Rīt, 27.jūnijā, pulksten 17.00 Rīgas Meža kapos līdzās Latvijas pirmajam prezidentam Jānim Čakstem guldīs urnu ar viņa dzīvesbiedres Justīnes Čakstes pīšļiem. Justīne Čakste, tāpat kā prezidents, bija aktīva Latvijas sabiedriskā darbiniece. Piemēram, līdz 1926.gadam viņa vadīja gaidu centrālo organizāciju. Justīne Čakste mira 1954.gadā Zviedrijā. Urnu ar viņas pīšļiem no Stokholmas atveduši prezidenta mazmeita Aija Čakste un mazmazdēls Andrejs Čakste. Lūgums Latvijas Republikas parlamentam deleģēt pārstāvjus, lai godinātu Justīnes Čakstes piemiņu. Man būtu ierosinājums Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijai izvirzīt trīs pārstāvjus, kuri varētu būt klāt ceremonijā. Arī citi, kas vēlas, var piedalīties.

Priekšsēdētājs: Paldies. Turpināsim izskatīt lēmumprojektu “Par partiju, sabiedriski politisko organizāciju un politiskās vadības struktūru darbību Latvijas Republikas valsts iestādēs, organizācijās un uzņēmumos”. Mēs varam runāt jau par 2.punktu?

J.Lagzdiņš: Otrais punkts paliek redakcijas komisijas variantā, proti, viena mēneša laikā pēc likuma stāšanās spēkā partijām un citām sabiedriski politiskām organizācijām 1.punktā uzskaitītajās valsts iestādēs ir jāizbeidz savu pirmorganizāciju darbība. Par 2.punktu ne mutiski, ne rakstiski nav ienācis neviens labojums. Tātad jābalso par redakcijas, respektīvi, komisijas variantu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem būtu kas iebilstams? Nav. Lūdzu, balsosim, bet pirms tam reģistrēsimies. Rezultāts: 136. Tagad, lūdzu, balsosim par 2.punkta redakciju. Rezultāts: 94. Tātad 2.punkta redakcija ir pieņemta. Atgādinu, ka, balsojot kopumā, būs vajadzīgas 100 balsis.

J.Lagzdiņš: Trešo punktu dot tādā redakcijā, kāda ir deputātiem izdalītajā projektā: “Uzdot Latvijas Republikas visām valsts pārvaldes iestādēm divu mēnešu laikā pēc tā spēkā stāšanās likvidēt politiskās vadības struktūras.”

Priekšsēdētājs: Lūdzu: */Lūdzu. Par balsošanas motīviem vai jautājums?/

A.Aleksejevs: */Laikam redakcionāls labojums./

Priekšsēdētājs: */Lūdzu./

A.Aleksejevs: */Es ierosinu 3.punktā pēc vārdiem “uzdot Latvijas Republikas valsts pārvaldes orgāniem” un pēc tā papildināt ar “1.punktā minētajiem”./

J.Lagzdiņš: Jā, piekrītu, šāda piezīme būtu vietā, ja politiskās vadības struktūra no 1.punktā uzskaitītajām valsts institūcijām patlaban praktiski būtu tikai Iekšlietu ministrijas sistēmā, bet tā vēl ir Latvijas Republikas kuģniecībā (kura 1.punktā nav nosaukta). Tāpēc ir runāts par visām valsts pārvaldes iestādēm, ne tikai atsaucoties uz 1.punktu.

A.Aleksejevs: */Es lūdzu piedošanu. Cik es saprotu, tad Latvijas kuģniecība pašlaik atrodas ne īsti, tā teikt, asociācijas stadijā, jo tai vairs nav valsts organizācijas statuss. Un bez tam mēs tomēr apspriedām šeit konkrētas organizācijas, tāpēc, es domāju, nevajag attiecināt šo lēmumu uz vispār dažādām./

Priekšsēdētājs: Tātad ir divi priekšlikumi. Es saprotu, ka komisija ir izsmēlusi savus argumentus, paskaidrojusi visu, un mēs varam balsot. Pēc mūsu likumu pieņemšanas reglamenta, vispirms ir jābalso deputāta Aleksejeva priekšlikums, pēc tam komisijas ieteikums. Tāpēc varbūt vēlreiz nolasiet deputāta Aleksejeva ierosinājumu, lai būtu skaidrs, par ko balsot.

J.Lagzdiņš: Deputāts Aleksejevs ierosina sekojošu 3.punta redakciju: “Uzdot Latvijas Republikas šā lēmuma 1.punktā minētajās valsts iestādēs divu mēnešu laikā pēc šā lēmuma stāšanās spēkā likvidēt politiskās vadības struktūras.”

Priekšsēdētājs: Un kā otro balsosim jums iesniegto komisijas variantu. Balsojam deputāta Aleksejeva priekšlikumu. Rezultātu! Priekšlikums nesaņem deputātu balsu vairākumu, līdz ar to netiek iekļauts. Tagad balsosim komisijas redakciju. Rezultāts: par– 90, bet jāskaita vēl klāt, jūs esat par– 91, 92, un jūs abi– pret, 93. Tātad 93– par. Tas ir balsojušo vairākums. Priekšlikums ir pieņemts. Jūsu abu balsis bija pret? Deputāts Buka un deputāts Gavrilovs– divas balsis “pret” vēl klāt. 4.punkts.

J.Lagzdiņš: Sakarā ar 4.punktu ir iesniegta rakstveidā kolēģa Plotnieka jauna, pavisam atšķirīga redakcija.

Priekšsēdētājs: Jums tā ir?

J.Lagzdiņš: Jā, es to nolasīšu: “Noteikt, ka partiju politiskā vadība attiecībā uz valsts finansētajām organizācijām nav piekļaujama.” Tādu īsu redakciju piedāvā kolēģis Plotnieks. Kāpēc komisija neatbalstīja šo priekšlikumu? Neatbalstīja tādēļ, ka mūsu variants ir plašāks, aptverošāks, tas aptver visus Latvijas Republikas teritorijā esošos uzņēmumus, iestādes un organizācijas neatkarīgi no to pakļautības. Kolēģa Plotnieka variantā ir tas relativitātes moments, kas attiecas uz valsts finansētajām organizācijām, bet, teiksim, uz kooperatīviem– ne.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad mums ir divi priekšlikumi: deputāta Plotnieka un komisijas priekšlikums. Par balsošanas motīviem vārds deputātam Plotniekam.

A.Plotnieks: Godājamais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Runa šajā gadījumā nav par sašaurinājumu, runa, gluži otrādi, ir par to, ka var būt divējāda iedarbība, izmantojot šādus aktus direktīvu veidā. Šajā punkta formulējumā, kas ir jūsu priekšā, tas ir aizliegts, bet var realizēt vadību citādi– gluži vienkārši izmantojot komandu metodi. Iznāk, ka vienu veidu mēs noliegsim, bet visus citus it kā atļaujam. Ja mēs jau sākumā ierakstītu, ka partijas nevar realizēt valsts finansēto organizāciju politisko vadību, to mēs saprastu visplašākajā veidā. Tajā pašā laikā partijas vadība realizē visu savu izveidoto organizāciju vadību, un tas būs loģiski, jo tai maksā un tā vada.

Priekšsēdētājs: Jums ir cits priekšlikums vai arguments pret deputāta Plotnieka ierosinājumu? Lūdzu, pirmais mikrofons.

F.Stroganovs: */Man liekas, ka profesora Plotnieka priekšlikumā ir loģika, un visas pretrunas, par kurām mēs ļoti ilgi debatējām, tiek novērstas, jo pareizi teica komisijas priekšsēdētājs, ka ir trīs pilsoniskie stāvokļi– bezpartejiskie, partijnieki un trešais–dalību apturējušie sabiedriski politisko organizāciju darbā. Šis ierosinātais punkts tieši noņem visas pretrunas, par kurām mēs te runājām vairāk nekā pusotras stundas, jo sastāvēt sabiedriski politiskā organizācijā vai partijā– tas nav šķērslis, lai ieņemtu to vai citu posteni, jo no tā, vai viņš noliks partijas biedra karti, vai nemaksās biedru naudu, viņa pārliecība nemainīsies, bet šis punkts novērš šo pretrunu. Es ierosinu iekļaut šo punktu./

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad balsojam par deputāta Plotnieka ierosināto papildu punktu. Lūdzu.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Lēmuma loģiskās konstrukcijas un secības ziņā tas nevar būt 6.punkts. 5.punktā mēs uzdodam Latvijas Republikas valdībai kontrolēt šā lēmuma realizēšanu. Jautājums ir jāliek nevis kaut kur, bet gan 3. vai 4.punktā, bet tad tas netiktu uz balsošanu, tas netika formulēts rakstveidā un precīzi iesniegts. Mēs neievērojam to kārtību, kāda mums ir noteikta. Mēs paši esam vainīgi.

Priekšsēdētājs: Līdzko jūs runājat aģitējot, man ir jādod vārds deputātam Plotniekam.

A.Plotnieks: Godātie kolēģi! Godātais priekšsēdētāj! Ierosinājums tika piedāvāts kā 3.punkts jau vakar, un pēc parastās parlamenta prakses stenogrammā to varēja paņemt un izmantot. Pēc tam es vakar iesniedzu. Varbūt tādā sakarībā redakcijas komisija paškritiski atzītu, ka to varēja izmantot. Tātad runa nav par to, kur un kad tas tika iesniegts, galvenais, ka laikus tika pieņemts.
Tagad pēc būtības: vai mēs esam tiesīgi atgriezties pie projekta, formulēt 3.punktu un papildus iesniegt to? Protams, ka esam, jo mēs kopumā attiecīgo aktu neesam nobalsojuši. Vai pēc lietas būtības tas ir nepieciešami? Es jums pateikšu tā, ka šobrīd republikā ir bijuši daudzi gadījumi, kad šādās konflikta situācijās cilvēka tiesības tiek pārkāptas, turklāt no abām pusēm. Es atceros, piemēram, ka mēs Zinātnieku savienībā uzņēmām vienu no augstskolu pasniedzējiem, kurš bija nonācis konfliktā ar vietējo partijas organizāciju. Viņu vienkārši izsvieda no šīs karaskolas. Ja mēs kaut ko formulējam kā politisku principu, ja mēs gribam kaut ko praktiski darīt, tad mums ir jāpaskatās uz šo principu arī no cilvēka interešu viedokļa. Tāpēc es iestājos par šo punktu, jo no šāda viedokļa tas ir ļoti būtisks.

Priekšsēdētājs: Pusminūte komisijas vadītājam.

J.Lagzdiņš: Sakiet, lūdzu, kolēģi, vai vispār Latvijas Republikā var darboties tāda partija, kuras mērķis un kuras darbība ir vērsta uz konstitucionālās varas graušanu? Nē, šādas partijas nebūs, un saskaņā ar mūsu izstrādājamo likumu tādas partijas tiks apturētas un likvidētas. Tātad, ja nevar būt šādu partiju un sabiedriski politisko organizāciju biedri, tad nevar būt runa par kaut kādu aizliegumu. Nebūs pat tādas situācijas, tā nav pieļaujama, mēs nevaram pieļaut šādu situāciju. Ja ieliekam šādu pantu, mēs pieļaujam, ka var būt tāda situācija.

Priekšsēdētājs: Paldies. Par deputāta Plotnieka ierosinājumu: tagad iznāk, ka tam vajadzētu būt 3.punktam, un tad attiecīgi nāks 4.punkts un pārējie, ja tas tiks pieņemts. Balsosim par deputāta Plotnieka ierosināto redakciju. Par– 55, 57. Saskaitīsim, cik bija pret: 2, 3. Pret– 57 un atturas 16. Vairāk par pusi no balsojušo skaita nav diemžēl, kolēģi Plotniek. Tagad mēs varētu balsot par Augstākās padomes lēmumu kopumā. Par nosaukumu jums vēl ir? Deputāts Dinēvičs– pirmais mikrofons.

J.Dinēvičs: Cienījamie kolēģi! Es ierosinātu šo jautājumu nobalsot ar kartītēm, nevis ar elektroniku. Varbūt priekšsēdētājs atļautu pacelt kartītes, lai pārliecinātos, vai zālē ir 20 cilvēku, kas mani atbalsta.

Priekšsēdētājs: Es jau vakar protestēju un arī šodien protestēju. Vai tiešām mums nebija laika veselu pusdienu savākt šos 20 parakstus, lai būtu, kā reglamentā paredzēts? Tātad, balsošanas komisijas priekšsēdētāj, lūdzu, skaitiet, un komisija arī. Tagad tiek balsots par to, lai būtu vajadzīgās 20 balsis, ka mēs balsojam ar balsošanas kartītēm. Trešais mikrofons– lūdzu.

A.Providenko: */Es atkal atgriežos pie procedūras. Mēs apspriedām, kad priekšsēdētājs bija Krastiņa kungs, to, ka tūlīt likt uz balsošanu jautājumu par balsošanas procedūru Prezidijam un jums, cienījamais priekšsēdētāj, nav tiesību, tāpēc ka tur, kur bija rakstīts, ka balsošanas procedūra novesta līdz deputātu grupas paziņojumam, bet ne pie viena deputāta priekšlikuma, kurš pēc tam liek šo jautājumu uz balsošanu, bija ierakstīts mums procedūrā. Un tad es piegāju pie Krastiņa kunga, un viņš man atbildēja burtiski sekojošo, ka šis jautājums tiks skaidri ierakstīts reglamentā. Toreiz viņš atzina, ka viņam nav taisnība. Krastiņa kungs, Jūs to varat apstiprināt, un tāpēc es uzskatu, ka tā pašlaik ir procedūras kļūda./

Priekšsēdētājs: Es savu protestu uzturu spēkā un aicinu tūlīt man iedot reglamentu, kur ir precīzs formulējums. Otrais mikrofons.

E.Krastiņš: Es gribētu atgādināt mūsu godājamam priekšsēdētājam, ka tieši šāds gadījums vienreiz bija, tikai tas bija saistīts ar pretējās frakcijas priekšlikumu, un toreiz jūs atļāvāt, pamatojoties uz mūsu reglamentu, šādu atklātu balsošanu izdarīt, kaut arī nebija rakstveida pieteikuma, jo reglamentā nav precīzi pateikts, vai vajadzīgs rakstveida priekšlikums vai mutvārdu pieteikums, un tieši pēc tam deputāts Dinēvičs šo priekšlikumu izvirzīja mūsu frakcijas vārdā.

Priekšsēdētājs: Vienu mirklīti. Tātad balsošana–19.punkts. “Sēdes vadītājs paziņo par personālās balsošanas...” Es atvainojos, 18.punkts. “Lēmumus pieņem, atklāti balsojot ar paceltu balsošanas kartīti, ja to pieprasa ne mazāk par 20 deputātiem.” Lūdzu klusumu, mēs vienkārši atkal nonākam pie vecās patiesības, kura valda mūsu zālē: līdzko rodas attiecīga situācija, mēs attiecīgi darbojamies. Es tomēr lūdzu to nedarīt, lai nebūtu tāda veida abpusēju apvainojumu, bet vadīties pēc būtības: ja 20 deputāti– tagad ir vairāk nekā 20 deputāti– ir pacēluši balsošanas kartītes, līdz ar to viņi pieprasa balsot atklāti. Un man ir jāliek šis jautājums uz balsošanu saskaņā ar viņa pieprasījumu. Trešais mikrofons.

A.Providenko: */Šajā normā pilnīgi skaidri rakstīts, ka viens cilvēks šo jautājumu nevar likt uz balsošanu, un jūs kā priekšsēdētājs pārkāpjat reglamentu, t.i., jums bija jāsaņem saraksts ar frakcijas priekšsēdētāja parakstu, un tad, balstoties uz to, ka šo lūgumu iesnieguši 20 deputāti, jūs varētu uzskatīt šo jautājumu par atrisinātu, kā rakstīts reglamentā, bet jūs rīkojaties pilnīgi otrādi, kāds viens ierosina, bet ne 20, bet pēc tam viņš nesavāc balsis. Tā reglamentā nav rakstīts. Reglaments– tā ir formāla stingra noteikumu ievērošana, bet ne vienkārši dažādlasīšana./

Priekšsēdētājs: */Bet atbildiet uz jautājumu. Bet tas, kas aizliegts, te ir rakstīts?/

A.Providenko: */Normā faktiski skaidri norādīts, ka jūs nevarējāt likt šo jautājumu uz balsošanu, lūk, uz ko es balstos. Ja jums būtu uzreiz 20 paraksti, tikai tādā gadījumā jautājums būtu izlemts, bet ne otrādi, un tāpēc katrā konkrētā gadījumā, kad rodas tāda situācija, kāda ir radusies pašlaik pie mums, ļoti bieži gadās, ka kāds pieceļas un ierosina, lūk, tādu procedūru. Tādā gadījumā kāpēc mēs visu balsošanas procesu neveicam ar kartītēm? Saprātīgs jautājums./

Priekšsēdētājs: */Es tādu taktiku nosodīju, bet man nav tiesību nelikt jautājumu uz balsošanu./

J.Dinēvičs: Iepriekšējam oratoram es gribētu aizrādīt tādu sīkumu: nevis “kto–to”, bet frakcijas priekšsēdētājs. Līdz ar to man ir tiesības uzstāties šeit. Šie 20 cilvēki, kurus es aicināju pacelt kartītes, to darīja, tikai apliecinot frakcijas viedokli. Līdz ar to viss ir likumīgi, mums bija tiesības aicināt balsot ar kartītēm.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas komisiju sagatavoties balsu skaitīšanai. Deputāte Buķele– pirmais mikrofons.

E.Buķele: Kolēģi, man gribas teikt: nu paskatīsimies uz sevi drusciņ no malas! Mēs pašreiz gatavojamies balsot par lēmumu, kurš darbosies īslaicīgi. Mums sagatavošanas un apspriešanas portfelī visiem taču ir likumprojekts par partijām. Mēs tagad pusi dienas esam malušies būtībā par sīkumiem. Un nobeidzot gribas izteikt vienu repliku: vai mēs tiešām būtu tā kļūdījušies, par priekšsēdētāju ievēlēdami Gorbunovu, nevis Providenko? Man ir neērti, atklāti sakot.

Priekšsēdētājs: Balsošanas komisija ir gatava? Pirmais mikrofons– Sergejs Dīmanis.

S.Dīmanis: Es domāju, ka Providenko tika nepareizi saprasts. Viņš teica, ka konjektūras veidā izteikt priekšlikumu par balsošanu ar kartītēm būtu nekorekti, ka sākumā vajag aprunāties, savākt 20 balsis, bet nevis tā, ka frakcijas vadītājs ar savu autoritāti panāk, ka 20 cilvēkiem ir jāpaceļ šīs kartītes, lai pēc tam balsotu ar kartītēm. Es domāju, ka par to uz priekšu ir jāvienojas. 20 paraksti un tikai tā. Citādi ir tīrākā konjektūra.

Priekšsēdētājs: Kamēr mēs diskutējam, tikmēr jau 20 paraksti ir uz galda. Līdz ar to varam ar mierīgu sirdi sākt balsot. Komisija ir gatava? Abpusēji komplimenti arī ir izteikti. Un tagad mierīgi varam balsot. Lūdzu, deputāti, kuri ir par šā lēmuma pieņemšanu kopumā, balsojiet un paceliet balsošanas kartītes, kam to nav, tie paceļ roku. Kuri ir pret? Paceliet balsošanas kartīti! Kuri atturas? Paceliet balsošanas kartīti vai roku! Nē, deputāts Buka bija un vēl. Jūs arī atturaties? Kuri deputāti atturas, lūdzu, vēlreiz paceliet balsošanas kartīti! Lūdzu rezultātu! Pirmais mikrofons– deputāts Ozols par balsošanas rezultātu.

I.Ozols: Balsošanas rezultāts: par– 107 deputāti, pret– 30, atturas– 6.

Priekšsēdētājs: Līdz ar to lēmums ir pieņemts. Nākamais jautājums– likumprojekts par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR Darba likumu kodeksā. Deputāts Birkavs.

V.Birkavs: Godātie kolēģi! Jūsu priekšā ir likumprojekts, kuru gaida daudzi jo daudzi tūkstoši darba cilvēku, kurš Latvijas Republikai maksās daudzus jo daudzus padomju rubļus, bet vēlāk arī latus. Manā rīcībā nav valdības slēdziena par šo tieši valdībai nozīmīgo likumprojektu. Valdība savā sēdē to nav izskatījusi. Manā rīcībā ir trīs citi dokumenti: pozitīvs, bet ļoti konstruktīvs Finansu ministrijas atzinums, pozitīvs, bet, manuprāt, sadzīvisks, ekonomiski argumentēts Ekonomikas ministrijas departamenta atzinums, negatīvs valdības lietu ministra Kārļa Līča parakstīts atzinums, kurā pausts valdības administrācijas, nevis valdības viedoklis. Tajā secināts, ka, kopumā atbalstot piedāvātā projekta ideju, valdības administrācija uzskata, ka vienlaikus realizēt visus ierosinātos pasākumus ir priekšlaicīgi, jo republikas tautsaimniecības stāvoklis ir ļoti saspringts.
Kādas ir galvenās ierosinātās izmaiņas, ko paredz šis likumprojekts, ko no tā gūs konkrētais darba darītājs laukos un pilsētās, ko gūs ģimene, māte, bērni, tātad– ko gūs un zaudēs Latvijas sabiedrība un Latvijas valsts? Likumprojekts satur trīs normu grupas: 40 stundu darba nedēļa un ar to saistītās izmaiņas, 4 kalendārās nedēļas garš atvaļinājums un ar to saistītās izmaiņas, atvieglojumi mātēm.
Nedaudz sīkāk par katru no šīm grupām. Par 40 stundu darba nedēļu vai, kā tautā saka, darba sestdienu likvidēšanu. Šo priekšlikumu likumdošanas iniciatīvas kārtībā tieši pirms trim mēnešiem, 1990.gada 26.martā, iesniedza Latvijas republikāniskā arodbiedrību padome. 40 stundu darba nedēļas noteikšana atbilst 1935.gada starptautiskajai darba organizēšanas konvencijai, un tādējādi mēs realizēsim neatkarības Deklarācijas 1.punktu par starptautisko tiesību prioritāti pār republikas tiesību normām. Pēc partijas 20.kongresa, 1956.gada 4.jūnijā, PSRS ratificēja šo starptautisko konvenciju un ieslepenoja to, lai neviens neko neuzzina. ASV 40 stundu darba nedēļa ir no 1938.gada, Francijā– no 1936.gada. Iebildums, ka jāmaina Konstitūcijas 39.pants, neiztur kritiku, jo tajā noteikts, ka darba nedēļa nedrīkst pārsniegt 41 stundu, bet nav noteikts, ka tā nevar būt īsāka.
Saskaņā ar valdības administrācijas aprēķiniem 40 stundu darba nedēļa prasīs 26 miljonus rubļu papildu darba algas fondu. Šajos 26 miljonos ietilpst arī noteiktās trīs papildu svētku dienas. Ja tās atskaitīsim, paliks 16,7 miljoni rubļu. 45.panta apspriešanas gaitā tika izteikti apsvērumi, ka kompensēt papildu izdevumus varam, likvidējot dažādas nepopulāras svētku dienas: 8. martu, 2.maiju, 7.oktobri, 8.novembri. Komisijā priekšlikums tika noraidīts. Ekonomikas ministrijas Labklājības departaments un Latvijas darba zinātniskās pētniecības institūts vērsa uzmanību uz to, ka papildu izdevumus var kompensēt, samazinot neražīgos darba laika zudumus.
Saskaņā ar uzziņu, kura ir mūsu rīcībā, 41 procents strādājošo norāda, ka ik maiņu viņi zaudē no līdz 3 stundām un vairāk, vēl 17% zaudē no 30 minūtēm līdz 1 stundai. Pēdējais arguments par 40 stundu darba nedēļu ir tas, ka tirgus ekonomikas apstākļos saimnieciskais mehānisms, jācer, krasi samazinās darba laika zudumus, bet 40 stundu darba nedēļa aizsargās strādājošos no pārmērīgas ekspluatācijas.
Par četras kalendārās nedēļas garo atvaļinājumu. Jādomā, ka šī norma izraisīs vislielākos strīdus, jo daudzās pasaules ekonomiski spēcīgākajās valstīs atvaļinājums strādniekiem ir īsāks: ASV– 2 nedēļas, Francijā– 3. PSRS likumprojekts par atvaļinājumiem paredz 3 kalendārās nedēļas, Latvijas Republikas likumā bija ierakstīts: pēc 6 mēnešu (nevis kā pašreiz– pēc 11) nostrādāšanas vienā uzņēmumā– 2 nedēļu atpūta ar pilnu algas izmaksu. Taču galvenais pretarguments strīdā varētu būt tautsaimniecības kritiskais stāvoklis. Vai varam tādu greznību atļauties patlaban?
Valdības administrācijas aprēķini liecina, ka republikas ekonomikas valsts sektorā atvaļinājuma garums patlaban ir 21,6 dienas. Par nenormēto darba laiku atvaļinājums tiek pagarināts 25,7% strādnieku un kalpotāju. Tas neatbilst reālajam stāvoklim, jo par nenormēto darba laiku atvaļinājums praktiski tiek pagarināts tikai kalpotājiem. Ja paskatāmies kolektīvajos līgumos, mēs redzam, ka jau patlaban ar kolektīvā līguma starpniecību atvaļinājums, galvenokārt kalpotāju kategorijām, it īpaši tām, kuras ir tuvāk priekšniecībai, ir ievērojami garāks. Es parēķināju, ka ražošanas apvienībā “Latvija” ir 34 kalpotāju kategorijas, kurām noteikts papildu atvaļinājums no 6 līdz 12 dienām, galvenokārt 12 dienas. Rīgas augļu un sakņu bāzē– 29 kategorijām, VEF– 132 kategorijām. Pie kam tikai viena šī kategorija saucas “strādājošie”, pārējie visi ir “kalpotāji”.
Tā nu iznāk, ka pēc mūsu proletāriskās valsts likumiem strādnieks paliek zaudētājs. Palielinot kalendāro atvaļinājumu līdz 4 nedēļām, mēs, patiesību sakot, palielināsim to tikai strādniekiem jeb gandrīz tikai strādniekiem. Man te ir priekšā avīze “Vefietis”, kuras pirmo rindkopu es gribētu nocitēt krievu valodā:
*/“Pirmais, kas krīt acīs, izlasot kolektīvā līguma projektu 1990.gadam, ir administrācijas absolūta nevēlēšanās izbeigt strādnieku nežēlīgu ekspluatāciju, dodot nožēlojamu ubaga dāvanu izlīdzinātas algas veidā.”/
Pēc būtības četru kalendāro nedēļu atvaļinājums attieksies pirmām kārtām tikai uz strādniekiem. Ja atvaļinājums tiks noteikts četras nedēļas un saglabās esošos papildu atvaļinājumus, tad apmaksai vajadzēs septiņdesmit divus miljonus rbļ. jeb 2% no kopējā algas fonda. Taču valdības administrācijas atzinumā nav ņemts vērā tas, ka vienlaikus tiek ierosināts izmainīt arī 78.pantu. Tiesa, projektā, kas ir pie jums, 78.panta redakcija izpaliek, bet sākotnējos projektos tā bija. Pēc tam mēs par to strīdējāmies, un šobrīd šī papildu atvaļinājuma kategorija tiek maksimāli ierobežota, atstājot to strādniekiem un kalpotājiem, kuru darba apstākļi ir kaitīgi. Svītrojot 2. un 3.punktu, ieviešot kārtību papildu atvaļinājumos, mēs vienlaikus atceļam apmēram 50 normatīvos aktus, kuros pat darba tiesībnieki var apjukt. Mēs ievērojami samazinām arī to summu, ko min valdības administrācija. Bez tam šīs normas pagaidām (vismaz Darba likumu kodeksa 3.pantā ir noteikts) neattiecas uz kolhoziem un kooperatīviem, tādēļ, palielinoties kooperatīvajam sektoram, vismaz līdzšinējās likumdošanas ietvaros atvieglosies arī budžeta liktenis.
Par atvieglojumiem sievietēm. Šeit ir izvērsta juridiskā kazuistika, bet pamatideja ir sekojoša: saīsinātā darba nedēļa (36 stundas) tiek noteikta sievietēm, kurām ir bērni līdz 3 gadu vecumam. Saīsinātā, nevis nepilnā. Tas nozīmē, ka viņas strādās saīsinātu darba laiku, bet saņems pilnu darba algu. Daļēji apmaksāts atvaļinājums bērna kopšanai līdz 1,5 gada vecumam– šī norma ir jau PSRS likumdošanā, un tā stājas spēkā ar 1.jūliju. Mūsu papildinājums ir tikai svītrot līdzšinējā kodeksā “ja kopējais darba stāžs nav mazāks par 1 gadu”. Tikai tad, ja kopējais darba stāžs nav mazāks par 1 gadu, pienākas šis daļēji apmaksātais atvaļinājums. Tas ir tādēļ, lai aizsargātu tās māmiņas, kuras vēl nav strādājušas vai tikko sākušas strādāt. Atvieglojumi paredzēti arī, papildinot 171.pantu. Tas ir 1954.gada Vissavienības arodbiedrību lēmums, kas noteic ierobežojumus, un tos tagad var realizēt likumā. 174.panta 2.daļā (tas ir Muciņa kunga ierosinājumus) attiecībā uz sievietēm, kurām ir bērni līdz 12 gadu vecumam, teikts, ka vajag piešķirt atvaļinājumu vasarā vai citā viņām izdevīgā laikā. No 1989.gada decembra stājies spēkā 175.pants, kas faktiski PSRS likumdošanā ir jau noteikts. Likuma 2.un 3.sadaļā ir juridiskās tehnikas jautājums, proti, to normu grozījumi, kuri izriet no iepriekšminētiem likuma labojumiem. Likuma 4.sadaļā ir šo normu spēkā stāšanās kārtība.
Kopumā apspriešanas gaitā ienāca vēl vairāki priekšlikumi. Šodien es saņēmu deputāta Providenko ierosinātās izmaiņas Darba likumu kodeksa 16., 18., 19. un 30.pantā. Jautājums ir apsverams, bet tam nav sakara ar šodien apspriežamajiem grozījumiem, jo šodien mēs apspriežam darba un atpūtas laika grozījumus. Šajā sakarībā tiek gatavots PSRS likums un Latvijas Republikas likums par arodbiedrībām un likums par kolektīvo līgumu, kura ietvaros vajadzēs šīs normas acīmredzot grozīt. Vispār Darba likumu kodekss tirgus ekonomikas apstākļos ir principiāli jāgroza. Bet varētu piekrist tam ierosinājumam, kurš pagaidām nav ietverts projektā, bet kurš ienāca komisijas darba laikā,– svītrot 246.panta 4.daļā vārdus “PSRS ģenerālprokurors”. Šis pants nosaka, ka augstāko uzraudzību par Darba likumu pildīšanu Latvijas PSR teritorijā realizē PSRS ģenerālprokurors– un kam gan ir vajadzīgs, lai PSRS ģenerālprokurors atceltu mūsu pieņemtos Darba likuma kodeksus. Es gribētu izteikt pateicību par līdzdalību likumprojekta sagatavošanas gaitā universitātes docentei Vizmai Duburei, kura visu mūžu strādājusi pie šiem jautājumiem un kuras idejas ir atspoguļotas šajā likumu kodeksā.

Priekšsēdētājs: Neviens nav ar jautājumiem pieteicies vai arī ir aizmirsuši pieteikties. Tas laikam ir ticamāk. Deputāts Aleksejevs ir gatavs jautāt. Pa to laiku pārējos, kuri ir gatavi jautāt, lūdzu iesniegt sekretariātā savus pieteikumus.

A.Aleksejevs: */Vai es pareizi jūs sapratu, ka Ministru padome nav devusi savu slēdzienu par šo likumprojektu?/

V.Birkavs: Jā, jūs sapratāt mani pareizi. Valdības sēdē acīmredzot šis jautājums nav izskatīts. Manā rīcībā ir tikai valdības lietu ministra parakstīts Latvijas Republikas valdības administrācijas slēdziens.

A.Aleksejevs: */Sakiet, lūdzu, kā jūs uzskatāt, vai pareizi, ka tādi svarīgi likumi tiek izskatīti bez, teiksim, republikas Ministru padomes pārstāvja, es esmu pilnīgi par, bet es uzskatu, ka te parādīta necienīga attieksme pret parlamentu./

V.Birkavs: Kad Ekonomikas un finansu komisijā tika skatīts jautājums par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Darba likumu kodeksā, likumprojekta teksts tika nosūtīts valdībai ar lūgumu dot savu atzinumu. Varbūt valdība uzskatīja šo jautājumu par jau atrisinātu? Ojārs Kehris varbūt mani palabos, ja esmu izteicies neprecīzi.

Priekšsēdētājs: Vēl ir jautājumi? Ja nav, tad mēs varam pāriet pie debatēm. Pierakstījušies divi deputāti. Pirmajam vārds deputātam Černajam.

R.Černajs: Cienījamais sapulces vadītāj! Cienījamie deputāti! Ekonomikas komisija ir izskatījusi šo jautājumu un kā politisku lēmumu atbalsta tādu darījumu. Mēs gaidījām valdības slēdzienu, bet saņēmām tikai atbildi no Ekonomikas ministrijas un no valdības administrācijas. Viens no šiem slēdzieniem, kā jau minēja Birkava kungs, bija pozitīvs, otrs – zināmā mērā negatīvs.
Mums jāņem vērā tas, ka, dodot minimālo atvaļinājumu 24 dienas, mēs pagarināsim atvaļinājuma laiku 55% strādājošo un kalpotāju. Gribētu uzsvērt, ka mēs pagarināsim atvaļinājumu laiku praktiski viszemāk nodrošinātajai cilvēku kategorijai– mazatalgotajiem kalpotājiem, mazatalgotajiem strādājošiem. Praktiski visiem vai daudziem, kas iestājas par šo atvaļinājuma nepagarināšanu, tā varētu teikt, pašiem jau ir tiesības saņemt lielāku atvaļinājumu. Tomēr mums būtu jāiestājas par to, lai strādājošie varētu cilvēciski atpūsties. Kā jau bija aprēķināts, atvaļinājumu apmaksai gada laikā nepieciešami 72 miljoni rubļu. Statistisko datu analīze, apsekojumi, darba laika izlietojuma izpēte uzņēmumos un organizācijās ļauj secināt, ka ir reālas iespējas darba nedēļas ilgumu saīsināt un pamatatvaļinājumus pagarināt. Rūpniecībā ir paredzēts, ka tādā gadījumā būtu nepieciešams papildus 16 tūkstoši cilvēkdienu. Tika veikts plašs apsekojums, kurš ļāva konstatēt, ka rūpniecībā katru dienu neražīgi tiek zaudētas apmēram 30 minūtes darba laika. Tas tieši arī sastāda 16 tūkstošus cilvēkdienu. Jāņem vērā, ka tas ir tāds aiz matiem pievilkts apgalvojums. Patiesībā šie dati par darba laika zudumu ir daudz lielāki, un daudzās vietās reāli nostrādā 6 stundas un pat mazāk. Tātad tomēr šīs rezerves ir. Tāpat ik dienas nestrādā apmēram 2000 cilvēku, kuri tiek iesaistīti darbos ārpus sava uzņēmuma, t.i., celtniecībā, lauksaimniecībā, kara komisariātos, dažādos salidojumos. Tas sastāda kopā apmēram 6 miljonus rbļ. gadā. Slimības dēļ katru dienu darbu kavē apmēram 14 tūkstoši cilvēku.
Vēl ir kāda iespēja sakarā ar atvaļinājumu pagarināšanu, ka tomēr būtu jāsaglabā šīs 12 dienas atvaļinājuma tiem, kuri darbā neierodas neattaisnotu iemeslu dēļ, t.i., darba kavētāji, alkoholiķi. Pašlaik pastāvošā likumdošana pieļauj viņiem samazināt atvaļinājumu par kavētajām dienām, bet tikai līdz 12 dienām. Mans ierosinājums būtu, ka cilvēkiem, kuri gadā atvaļinājumu jau ir divkārtīgi izmantojuši, tomēr šīs 12 dienas papildus nevajadzētu dot. Lai viņi atstrādā par visu, ko ir nokavējuši.
Kompleksā ar šo likumprojektu jāskata arī jautājums par brīvajām jeb svētku dienām. Es domāju, ka sen jau ir pienācis laiks revidēt, vai mums būtu jāsvin oktobra militārā apvērsuma gadadienas, pie tam novembrī divas. Tāpat arī mēs varētu iztikt bez 2.maija un svinēt– kā visas civilizētās valstis– Ziemassvētku un Lieldienu brīvdienas.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Eglājam.

V.Eglājs: Es gribēju nedaudz pakavēties pie republikas valdības administrācijas atbildes. Es diezgan uzmanīgi iepazinos ar tekstu no sākuma līdz beigām, un jāteic, ka pamatojums ir kā no gaisa grābts tai tēzei, kura jau bija izvirzīta iepriekš. Tas ir gatavots no 28.maija līdz 21.jūnijam, tas ir, mēneša laikā, bet ir tikai norādīts, ka formāli to vajag izdarīt. Taču nu ar cipariem pamatots tas, ko mēs gribam darīt, ka to nekādā gadījumā nevajag darīt, jo, raugi, darba algas būs jāpalielina, darba algu fondā bez 980 miljoniem rbļ. būs jāiesaista darbā 16000 cilvēku. Teiksim, uzņēmumi vien izlaidīs par miljonu kvadrātmetru mazāk audumu, un tas būs ļoti slikti. Ja visu to ņem nopietni, tad, protams, mēs varam pelnīt ļoti labi, proti, pagarināt darba nedēļu par vienu stundu, samazināt attiecīgu skaitu atvaļinājumu, un līdz ar to mēs ietaupīsim darba algas fondā 98 miljonus rubļu. 16000 cilvēku izbrīvēsies, un tiks saražots miljons kvadrātmetru vairāk auduma. Un apstiprinājums ir tikpat būtisks. Tā kā tādā veidā ar cipariem apstiprināt iepriekšizvirzītu tēzi, protams, var, ja grib to darīt.
Es kādreiz tādā lietā esmu piedalījies. Vagonu rūpnīca izteica priekšlikumu ražot mīkstos sēdekļus elektriskajiem vilcieniem, un to vajadzēja ekonomiski pamatot. Tas bija Maskavas pasūtījums, un tika aprēķināts ļoti liels ekonomiskais efekts, ja ražos vilcienus ar mīkstiem sēdekļiem: cilvēkiem, kuri, braucot uz darbu, sēž uz mīkstiem sēdekļiem, pirmajās pusotrās stundās darba ražīgums ir par l5% lielāks. Un mēs, ieviešot vienīgi tajā Maskavas apgabalā, kur tas bija paredzēts, dabūjām efektu par vairākiem miljoniem rubļu. Un, protams, mums pienācās prēmijas. Tā ka es jums saku: tādi ekonomiski rēķini ir tīri politisks jautājums. Mums ir jāiemanto iedzīvotāju uzticība. Pie mums ekspluatācijas nav, bet ir nekur nederīga darba organizācija, ka cilvēkiem mēneša sākumā nav darba, pēc tam jāstrādā, pārkāpjot visus noteikumus. Tā ka šis likums nav vērtējams ar cipariem. Un vēl es gribētu vienu teikumu nolasīt, kas liecina par administrācijas attieksmi. Otras lappuses pēdējā rindkopa ir šāda: “Tajā pašā laikā uzskatām par iespējamu ar arodbiedrību organizāciju piekrišanu saīsināt darba nedēļu, pagarināt kārtējo atvaļinājumu,” ievērojiet, lai saīsinātu darba nedēļu un pagarinātu atvaļinājumu, pēc administrācijas domām, ir vajadzīga arodbiedrību organizāciju piekrišana. Arodbiedrību organizācijas ir, lai aizstāvētu strādnieku intereses, bet prasīt piekrišanu, lai strādniekiem uzlabotu apstākļus, man liekas, nav pareizi, tāpēc es iesaku balsot par tiem priekšlikumiem, kas ir iesniegti.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Agafonovam.

G.Agafonovs: */Es iznācu uz tribīni, lai atbalstītu labu ideju– mūsu likumprojektu par 40 stundu darba nedēļu un 24 dienu atvaļinājumu. Es uzskatu, ka tas ir taisnīgi. To apstiprina arī tas, ka mēs, deputāti, sev noteicām 36 dienu atvaļinājumu, bet šodien milzīgai armijai strādnieku ir tikai 15– 18 dienu atvaļinājums. Es atbalstu, bet tai pašā laikā gribu teikt, ka mēs šo likumprojektu šajā redakcijā tagad pieņemt nevaram, jo te ir daudz defektu. Tūlīt gribu teikt, ka šī dokumenta izstrādātāji pēc labākās sirdsapziņas pārrakstīja daudzas tēzes no vecā DLK. Ir daudz neprecizitāšu un neskaidrību.
Nu, pirmkārt, 1.punktā rakstīts: “normāls darba laika ilgums”. Bet vai kaut kur ir arī nenormāls darba laika ilgums? Un tādu momentu ir daudz. Es uzskatu, ka jāuzdod jautājums: ko domāja izstrādātāji attiecībā uz darba algu, samazinās taču darba laika daudzums mēnesī laika algas strādniekam, arī gabaldarba strādniekam. Gabaldarba strādnieks saņems to algu, ko saņēma, bet laika algas strādnieks mēnesī strādās 4 stundas mazāk un viņa darba alga būs attiecīgi mazāka. To dokumentā vajag atrunāt. Lai darba alga nekur nesamazinātos– par visu šo vajag ierakstīt, tāpēc ka pēc šī dokumenta strādās cilvēki uzņēmumos.
Es uzskatu, ka šajā dokumentā ir arī tāds defekts: te rakstīts, ka strādniekiem un kalpotājiem tiek palielināts atvaļinājums līdz 4 nedēļām. Nu, piedodiet, šodien ir strādnieki un kalpotāji, ir speciālisti un ir vadītāji, tā rakstīts DLK, un tāpēc jāuzskaita visas darbinieku kategorijas, lai šo dokumentu varētu izmantot un saprast, kas tajā rakstīts. Es gribētu uzdot tādu jautājumu mūsu dokumenta autoriem. Te nekas nav teikts par nedisciplinētiem darbiniekiem, darba kavētājiem. Šajā dokumentā mēs garantējam visiem darbiniekiem, tai skaitā arī darba kavētājiem, 24 dienas atvaļinājuma. Domāju, ka arī šim momentam jābūt ierakstītam. Vecā DLK 73.pantā, tas turpina darboties, šajā pantā nepilngadīgajiem darbiniekiem mēnesi [ilgs] atvaļinājums. Nu, ja reiz mēs pieņemam šo likumprojektu, tad 73.pantam vispār jāatkrīt. Nu, arī tādi momenti, piemēram, 8.punkts, kur rakstīts, ka sievietes ar bērniem no 3 līdz 8 gadu vecumam nedrīkst sūtīt komandējumos. Saprotiet, bet, ja sieviete iet darbā, kad bērnam 2,5 gadi, tad sievieti var sūtīt komandējumā? Tādas redakcionālas kļūdas es pacentīšos darba kārtībā nodot izstrādātājiem, lai tās tiktu ievērotas, bet es ierosinu šajā dokumentā atrunāt arī ekonomisko pusi, šī likumprojekta ekonomisko atbalstīšanu, papildinājumu likumprojektam. Man ir viss./

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Ivaram Krastiņam. Es tikai gribu atgādināt, ka visi labojumi un grozījumi iesniedzami rakstveidā.

I.Krastiņš: Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisija izskatīja šo likumprojektu jau vairāk nekā pirms mēneša, un mēs to visnotaļ atbalstām. Daļēji atbildot Aleksejeva kungam par Ministru padomes attieksmi pret šo likumprojektu, varu darīt zināmu, ka mēs atkārtoti lūdzām Ministru padomi savā sēdē izskatīt šo jautājumu un visu laiku vilcinājām šo likumprojektu cerībā, ka Ministru padome dos savu slēdzienu. Diemžēl tas tā nav noticis, grūti pateikt, kādēļ. Nu mums tiek pasniegtas vairākas atbildes, kuras acīmredzot tiek veidotas pēc principa: ja viens kuģis aizbrauc līdz Amerikai 14 dienās, tad 14 kuģi– vienā dienā. Es domāju, ka šis ir pārāk svarīgs jautājums, un vairāk kavēties un vēlreiz to atlikt nevar.
Man šķiet, ka, daļēji atbildot iepriekšējam runātājam, būtu tomēr jāpasaka, ka šis ir principiālas dabas jautājums. Mēs varam skaitīt miljonus, varam pētīt, cik izmaksās tas vai cits princips, tomēr strādājošo sociālajai aizsardzībai jābūt vienam no galvenajiem, ja ne pašam galvenajam uzdevumam. Un 16–17 miljoni par to, lai mēs par vienu solīti pietuvotos 1936.gada Francijas līmenim, es domāju, ir visai lēta maksa, un es ļoti gribētu lūgt atbalstīt šo likumprojektu.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Muciņam. Ja viņš veiksmīgi iekļausies vai saīsinās reglamentu, tad vēl pirms pusdienām varētu runāt deputāts Aleksejevs.

L.Muciņš: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Šodien mēs izskatām ļoti svarīgu likumprojektu “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Darba likumu kodeksā”. Es jūs visus, tāpat kā iepriekšējie runātāji, aicinu balsot par šo likumprojektu šādu apsvērumu dēļ.
Būdams jurists un atceroties, kā šis likumprojekts tika apspriests Likumdošanas jautājumu komisijā, runājot par preambulu, gribu pievērst jūsu uzmanību dažiem aspektiem.
Pirmām kārtām šajā likumā mēs pirmo reizi, tas ir arī preambulā skaidri un gaiši deklarēts, atzīstam Latvijas Republikas Deklarācijas par neatkarību l.pantā noteikto starptautisko tiesību prioritāti pār Latvijas Republikas iekšējiem likumiem. Šī preambula izsauca diezgan lielus opozīcijas puses iebildumus, taču mēs, vadoties no politiskajiem apsvērumiem, pastāvam, ka šādai preambulai jābūt, lai parādītu to, ka 1935.gadā jau eksistēja šī starptautiskā konvencija par 40 stundu darba nedēļu un kopš 1956.gada, tātad kopš 34 gadiem, mūsu kaimiņvalsts PSRS ir ratificējusi konvenciju, tomēr nekādi nevarēja ieviest šo likumu dzīvē. Un bija jānāk šim parlamentam, bija jāpieņem neatkarības Deklarācija, lai beidzot mēs tiešām sāktu realizēt tādus likumus, kuri ir svarīgi, būtiski un tiešām ietekmē latviešu tautas dzīvi.
Es domāju, ka tie iebildumi, kas līdz šim tika izteikti, nav visai būtiski. Runājot konkrēti par atsevišķiem grozījumiem, pirmām kārtām 3.punkts izteikts 72.panta redakcijā, kur ir noteikts četras kalendārās nedēļas garš atvaļinājums. Ievācot ziņas savā vēlēšanu apgabalā Liepājas pilsētā, es uzzināju, ka daudzas iestādes, celtniecības organizācijas un kolhozi ir jau sen ieviesuši šo normu– četru nedēļu atvaļinājumu. Nepaliksim tādā situācijā, ka mēs skrienam pakaļ aizejošam vilcienam. Šo iestāžu darbinieki man vienīgi paskaidroja, ka viņi to dara, balstoties uz Darba likumu kodeksa 7.pantu un izmantojot tiesības, kuras jau iepriekš varēja izmantot. Ministrija un citas augstākstāvošās iestādes viņiem esot pārmetušas: jūs pārkāpjat Darba likumu kodeksu, tas nekur nav noteikts un tā tālāk. Tādējādi es aicinu apsvērt arī to, ka šie izziņās ierakstītie miljoni daudzās iestādēs jau sen tiek izmaksāti, un līdz ar to izdevumi nemaz nebūs tik lieli, ieviešot šīs normas arī pārējās un– it sevišķi– budžeta organizācijās. Arī likumprojektā par atvaļinājumiem kaimiņvalstī, PSRS, ir paredzēts ieviest triju nedēļu garu atvaļinājumu un, ja ir attiecīgs darba stāžs,– četru nedēļu atvaļinājumu. Es domāju, ka mums ir jāapstiprina šīs četras kalendārās nedēļas, lai nebūtu sliktākā stāvoklī kā kaimiņvalstī.
173.panta sakarā projektā ir ierakstīts: “kopējais darba stāžs nav mazāks par vienu gadu sievietēm, kurām ir bērni”, es ierosinu to izsvītrot, komisija to pieņēma, tādējādi mēs veicināsim demogrāfiskos procesus, kas mūsu republikā līdz šim tika veicināti ar dažādiem rekomendējošiem Ministru padomes un Latvijas kompartijas CK kopīgajiem lēmumiem, kurus neviens tā arī nerealizēja.
8.punkts, 174.panta 2.daļa. Pēc Latvijas Republikas Advokātu kolēģijas priekšlikuma, ieteikts priekšlikums: sievietēm, kurām ir bērni līdz 12 gadu vecumam, ikgadējo atvaļinājumu piešķirt vasarā vai citā sievietei izdevīgā laikā. Pastāvot uz šo ierakstu, arī tika dzirdēti iebildumi, ka, redzat, daudzās iestādēs un rūpnīcās to nevarēs ieviest, jo mums ir daudz un dažādu tekstilrūpnīcu, kur strādā galvenokārt sievietes. Cienījamie deputāti, padomāsim, cik ilgus gadus, pat gadu desmitus mūsu republikas budžeta problēmas ir risinātas tieši ar tekstilrūpniecības izstrādājumu nodokļu palīdzību. Visu laiku šīs milzīgās šķēres un šis grūtais sieviešu darbs trijās maiņās ir bijis tas, kas devis mūsu budžetam milzīgos ienākumus. Es aicinu jūs atbalstīt šos grozījumus. Un rūpnīca lai domā par to, kādā veidā to realizēt– vai nu visa rūpnīca vienlaikus aiziet vasarā atvaļinājumā, vai kā citādāk. Bez tam saskaņā ar Darba likumu kodeksa 7.pantu paliek iespēja arī pašām rūpnīcām, organizācijām un iestādēm izdarīt savus papildinājumus un grozījumus. Es aicinu jūs balsot par šo likumprojektu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, es neuzdrošinos deputātam Aleksejevam vairs piedāvāt vārdu, jo ir atlikušas tikai 30 minūtes, un mums ir vairāki paziņojumi. Deputāt Aleksejev, jūs uzreiz pēc pārtraukuma varētu runāt. Mums ir pāris paziņojumu, kurus pirms pusdienas pārtraukuma vajadzētu nolasīt. Paziņojumam vārdu lūdza deputāts Strīķis. Kamēr viņš gatavojas sniegt savu paziņojumu, es gribētu godājamiem kolēģiem darīt zināmu, ka jums tiks izdalīts dokuments (10 lappuses krievu valodā)– izziņa par militārajiem formējumiem Latvijas PSR. Lūgums deputātiem visiem iepazīties ar šo sacerējumu, jo tas jums tiks izdalīts sakarā ar deputātu grupas jautājumu, kas ir uzdots Johansona kungam no Valsts drošības komitejas un ģenerālim Kuzminam, Baltijas kara apgabala pavēlniekam. Šajā sakarā arī tiks izdalīts šis materiāls. Lūdzu, nebrīnieties, tas ir diezgan jautrs, no vienas puses, bet, no otras puses, liks pārdomāt. Līdz vakaram vajadzētu iepazīties.
Deputāta Strīķa nav. Viņš iesniedzis šādu zīmīti: “Pirms pusdienas pārtraukuma lūdzu vārdu paziņojumam.” Bet nu viņa paša nav. Atvainojos, es neredzēju, ka viņš ir.

V.Strīķis: Godātie lauku deputāti, tie, kuri vēlēti no laukiem. Es gribētu jūs lūgt palikt 10 minūtes, lai parunātu par agrārās reformas īstenošanas jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie trešā mikrofona.

I.Caune: Par procedūru. Es jau vienreiz par šo tematu runāju, un tomēr būtu lūgums tādus lielus gara ražojumus krievu valodā pārtulkot latviski, jo es personiski neņemos apgūt 10 lappuses krievu valodā.

Priekšsēdētājs: Caunes kungs, es labprāt jums pārtulkotu, bet šāda dokumenta tulkošana latviešu valodā arī satur nozieguma sastāvu, tā kā jābūt uzmanīgiem ar šāda dokumenta tulkošanu. Tas ir oriģinālvalodā; man liekas, ka jums šis dokuments būs labi saprotams. Paldies visiem. Pusdienas pārtraukums līdz pulksten 15.00. Pēc pārtraukuma pirmajam vārds deputātam Aleksejevam.

(Pārtraukums)